Arhīvs

Čaka Hana pārpūlējusi balsi (0)

Dziedātājas preses pārstāvis skaidrojis, ka viņas neveiksmīgā uzstāšanās MTV Video mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā saistīta ar pārpūlētām balss saitēm. Slavenā amerikāņu r’n’b dziedātāja Čaka Hana ceremonijā, kas notika svētdien Maiami, uzstājās kopā ar reperi Keinu Vestu, bet viņas vokālais sniegums bija vājš. Otrdien viņas preses pārstāvis Brits Rīss izplatīja oficiālu paziņojumu, ka neveiksmīgajā priekšnesumā vainojamas pārpūlētas balss saites. Čaka Hana bija spiesta atcelt koncertu pagājušajā piektdienā Pārksitijā, jo ārsts liedza viņai dziedāt. Tomēr dziedātāja nolēma pildīt Keinam Vestam doto solījumu kopīgi uzstāties MTV balvu pasniegšanas ceremonijā un cerēja, ka dažas stundas pirms koncerta saņemtā kortizona injekcija palīdzēs nodziedāt dziesmu. Tomēr, lai arī injekcijai bija neliels efekts, Čaka Hana ar grūtībām pabeidza savu uzstāšanos. Keins Vests un Čaka Hana izpildīja Vesta dziesmu «Through the Wire», kurā izmantoti Hanas kādreizējā hita «Through the Fire» sempli. Pēc dziedātājas pārstāvja teiktā, viņa pārpūlējusi balsi intensīvajās ierakstu sesijās savam jaunajam albumam, kas iznāks oktobrī. Pašlaik Hana atpūtina balss saites un viņai aizliegts pat runāt. Brits Rīss aģentūrai «Associated Press» apstiprinājis, ka nedēļas nogalē Bahamu salās plānotie koncerti nav atcelti un pēc nedēļas atpūtas dziedātāja atkal būs formā.

Piloti atsakās lidot, ja lidmašīnā būs čečenietes (0)

Trešdienas rītā uz divām stundām tika aizturēts aviokompānijas «Krasair» reiss no Šarmelšeihas uz Maskavu. Lidmašīnas pasažieri un apkalpe atteicās turpināt reisu, kad pēc Ēģiptes iestāžu lūguma lidmašīnā tika iesēdinātas divas čečenietes, aģentūrai RBC ziņoja no avotiem aviācijas aprindās. Sprādziens pie pieturas Kaširas šosejā, divu lidmašīnu katastrofa, terora akts Rīgas laukumā un ķīlnieku sagrābšana Beslanā nokaitējuši atmosfēru Krievijā līdz pēdējai robežai. Cilvēki kļuvuši aizdomīgi, un tas ir saprotams, jo neviens nevēlas kļūt par teroristu nākamo upuri. Varbūt tas liecina, ka Krievijas iedzīvotāju prātus pārņēmusi masu psihoze. Viena no tās izpausmēm bija apkalpes un pasažieru atteikšanās lidot vienā lidmašīnā ar čečenietēm. Savu atteikšanos lidmašīnas apkalpe motivēja ar pēdējiem notikumiem Krievijā, kā arī ar abu sieviešu aizdomīgo uzvedību, jo pēc iesēšanās lidmašīnā viņas tūdaļ ieslēdzās tualetē. Pēc apkalpes un pasažieru protestiem sievietes bija spiestas atstāt lidmašīnu. Pēc izkāpšanas no lidmašīnas viņas vēlējās iztaujāt lidostas muitas un robežapsardzības dienesti. Atgādinām, ka trešdien parādījās jauna versija par to, kas notika ar Krievijas lidmašīnām «Tu-134» un «Tu-154». To izvirzīja Krievijas gaisa kara spēku pavēlnieks armijas ģenerālis Vladimirs Mihailovs. Pēc viņa teiktā, spridzekļi tika ievietoti lidmašīnās uz zemes un tos ielika tehniskā personāla darbinieki, kas gatavoja lidmašīnu reisam. Pašnāvnieces tikai aktivizēja spridzekļus ar mobilo telefonu palīdzību.

Aicina uz pastaigu «Skaņu mežā» (0)

«Skaņu mežs» ir laušanās eksperimentālās mūzikas noslēpumainajos brikšņos, sen saknes dzinušās aizaudzēs un jaunos krūmājos. Žanru robežas «Skaņu mežā» netiek respektētas — šogad ekskursija piestās elektroniskajā laukā, klausīties varēs digitālās un akustiskās mūzikas sintēzes, kā arī improvizācijas. Pavisam jauns maršruts vedīs pie mūzikas video un eksperimentālā kino. Festivāls «Skaņu mežs» notiks 3. un 4. septembrī E. Smiļģa Teātra un mūzikas muzejā Talsu ielā 1. Tur var nokļūt ar 2. tramvaju un visiem Imantas un Mārupes autobusiem, izkāpjot E. Smiļģa ielā. 3. septembrī festivāls norit no pulksten 19.00 līdz 01.00, 4. septembrī — no pulksten 18.00 līdz 01.00. Festivāla programma: Ausij…3. septembris:«Anti-reality»Geneva, Gonzo, & MacroneCarl Michael von Hauswolff (Sub Rosa, Ash International)«Apziņas parazīti»Keith Rowe (Erstwhile)Voldemārs Johansons«Fe-mail» (TV5)«Latvijas gāze»Thomas Ankersmit 4. septembris:«Ssvaa–faa meets My–ym» (Audiot)Santa RatnieceKaffe Matthews (Annetteworks)Ieva ParšaAntanas Jasenka & Raimundas Eimontas (Electroshock)«Spunk» (Rune Grammofon)«Rudens lapas» (Claustrum)«Radian» (Mego, Thrill Jockey) Acij…Šogad Skaņu mežā būs atsevišķa vizuālā daļa, tostarp jauki eksperimentālā kino paraugi. Filmas un videomāksla tiks demonstrēta atkārtoti abas festivāla dienas. Hardija Lediņa īsfilmasIgauņu videomākslas izlaseFilma «Decasia» (Bill Morrison)Filma «Decoder» (Maeck, Muscha, Schäfer, Trimpop)Filma «The Subversion Agency» (Mark Boswell)Tīnas Frankas videodarbu izlase «Fuzzy Motion — Pictures Without Legs 1995—2002» (Mego)«Warp» mūzikas video izlase Festivāla ieejas biļete vienai dienai maksā 3 latus, bet abām dienām — 4 latus. Biļetes nopērkamas «Biļešu servisa» tirdzniecības vietās. Sīkāka informācija par festivāla programmu un dalībniekiem mājaslapā «Skaņu mežs».

Itālija vēlas aizliegt valsts skolās valkāt musulmaņu galvassegas (0)

Itālijas parlaments drīz tiks aicināts apspriest aizliegumu valkāt valsts skolās tradicionālās musulmaņu galvassegas, izriet no likumprojekta, ko trešdien ierosināja kāds premjerministra Silvio Berluskoni partijas «Forza Italia» deputāts. Likumprojekta autors Daniēle Galli raksturo musulmaņu meiteņu valkātās galvassegas kā «sieviešu pakļaušanu vīriešiem». «Tas šķiet tradicionāls akts, bet patiesībā tā ir smalka diskriminācijas forma,» žurnālistiem teica Galli. «Civilizēta valsts nevar pieņemt, ka šāds simbols tiktu lietots izglītības iestādēs. Atļauja lietot šādu simbolu Itālijas skolās būtu pretrunā mācībai par taisnīgumu un cilvēcisko cieņu pret mūsu bērniem,» piebilda Galli. Likumprojekts arī ierosina aizliegt valkāt jebkādu apģērbu un galvassegas, kas neļauj identificēt cilvēku sabiedriskā vietā. Tas seko Francijas paraugam, kur šāds likums jau ir akceptēts. Opozīcijas deputāti asi kritizēja Galli priekšlikumu. «Ierosināt šādu likumprojektu tik delikātā brīdī ir gan skandalozi, gan politiski aprobežoti,» teica «zaļo» partijas pārstāve Luana Dzanella. Dzanella atgādināja ziņu par diviem franču žurnālistiem, kas patlaban sagūstīti Irākā un kuru nolaupītāji draud nogalināt viņus, ja Francija neatcels aizliegumu valkāt tradicionālās musulmaņu galvassegas valsts skolās. Lielākoties katoliskajā Itālijā patlaban dzīvo aptuveni 900 tūkstoši musulmaņu, kas ir galvenokārt imigranti no Ziemeļāfrikas.

Rīgā uzstāsies instrumentālais ansamblis «Il Giardino Armonico» (0)

Hermaņa Brauna fonds savu rudens koncertsezonu atklās ar itāļu instrumentālā ansambļa «Il Giardino Armonico» («Harmonijas dārzs») koncertu 26. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Koncerta programmā būs baroka laika mūzika — Vivaldi, Durantes, Lokatelli, Bībera skaņdarbi, informēja fonda direktore Inna Davidova. Instrumentālajā ansamblī «Il Giardino Armonico», ko 1985. gadā Milānā izveidoja lautists Luka Pianka un flautists Džovanni Antonīni, apvienojās vadošo Eiropas skolu absolventi, kuri specializējušies baroka laika autentisko instrumentu spēlē. Ansambļa repertuāru pamatā veido XVII un XVIII gadsimta skaņdarbi. Atkarībā no programmas mūziķu skaits svārstās no trim līdz 30. Taču pat kamersastāvā ansambļa skaņa ir ārkārtīgi spēcīga, viņi lieliski izjūt dažāda mēroga telpas — gan lielas zāles, gan salonus ar polsterētām zīda sienām. Kā apgalvoja Davidova, ansambļa koncertus allaž pavada ažiotāža. Nekļūdīgā skaņas un tās specifiskās itāļu dinamikas izjūta, enerģija un atskaņojuma spilgtums nodrošinājis jūsmīgu mūziķu uzņemšanu gan Eiropā, gan Amerikā.

Jurkāns vairs neatbalstīs Emša valdību (0)

Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns ir nolēmis turpmāk vairs neatbalstīt Induļa Emša (ZZS) vadīto valdību, un jau pirmdien, 6. septembrī, paredzētajā partijas domes sēdē Jurkāns cer gūt TSP biedru atbalstu šādam lēmumam. «Manas domas vairs nekas nevar mainīt,» sacīja Jurkāns. Savu lēmumu Jurkāns skaidroja ar to, ka Emša valdība nav turējusi vasaras sākumā TSP doto solījumu mazināt sociālo spriedzi un risināt mazākumtautības skolu jautājumus. «1. septembris ir pienācis, bet nekas nav izdarīts,» savu viedokli pamatoja TSP līderis. Jurkāns skaidroja, ka «jūt, kas notiek apakšā, ko domā partijas biedri», un uzskata, ka arī partija atbalstīs šo viņa lēmumu. Arī TSP frakcija vairs neatbalstot Emša valdību, trešdien pēc frakcijas sēdes informēja Saeimas prezidija sekretāra biedrs Aleksandrs Bartaševičs. «Šodien sēdē secinājām, ka nekas nav darīts ar izglītības un mazākumtautību likumiem,» sacīja Bartaševičs. «Valdības darba grupa tikai sanāk, lai lemtu, vai mazākumtautību likums ir vajadzīgs kā tāds. Tas mūs neapmierina,» sacīja Bartaševičs. Viņš prognozēja, ka, zaudējot TSP atbalstu, Emša valdība kritīs.

Par pusaudzes slepkavību piespriež brīvības atņemšanu uz 14 gadiem (0)

Rīgas apgabaltiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz 14 gadiem par pusaudzes slepkavību apsūdzētajam viņas vienaudzim Aleksejam B. Kā papildsods noteikta arī mantas konfiskācija un policijas kontrole uz trim gadiem. Spriedumu desmit dienu laikā var apelācijas kārtībā pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Uzstājoties tiesu debatēs, prokurore lūdza apsūdzētajam piespriest brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Tas ir lielākais iespējamais soda mērs, kādu saskaņā ar likumu var piespriest nepilngadīgai personai. Apsūdzība pusaudzim uzrādīta pēc Krimināllikuma 117. panta 4., 6. un 12. punkta par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, kas saistīta ar laupīšanu, izdarīta ar sevišķu cietsirdību, un ja noslepkavota nepilngadīga persona. Aizturētais savu vainu atzīst daļēji, skaidrojot, ka cietsirdīgo noziegumu pastrādājis, vēloties iegūt vienaudzes datoru. Meitene tika noslepkavota pagājušā gada decembra vidū savā dzīvoklī Rīgā, Ozolciema ielā. Jaunietei uz ķermeņa tika konstatētas aptuveni 40 durtas brūces, žņaugšanas pēdas uz kakla, griezta brūce kreisajā ausī, kā arī viņai izsisti divi priekšējie zobi. No dzīvokļa bija pazudis dators. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa pusaudzim piemēroja drošības līdzekli — apcietinājumu, kurā viņš atrodas joprojām.

«Apollo» lasītākie raksti augustā (0)

Piedāvājam iepazīties ar tiem «Apollo» publicētajiem rakstiem, kas mūsu lasītājus augustā ir interesējuši visvairāk. Ziņas1. Krievijā avarējušas divas pasažieru lidmašīnas — 89 upuri2. Šonakt būs vērojams zvaigžņu lietus3. Ūdre: Cilvēkiem dažkārt var daudz ko iestāstīt… Mūzika1. «Cosmos» uzvar konkursā «Jaunais vilnis»!2. Grupai «Cosmos» prognozē starptautisku karjeru3. Nenotiek «Sugababes» koncerts Sports1. Mūsējie olimpieši Atēnās2. Finišs: Koržeņovskim atkal zelts!3. Saproņenko — olimpiskais sudrabs! Skaists & vesels1. Problēma — celulīts2. Vispārēji padomi svara samazināšanai3. Nomet lieko masu un baudi vasaru! Karjera & Nauda1. Par labklājību liecināja automašīna. Tagad — tās marka un cena2. Rīgas mikrorajonos visdārgākie dzīvokļi3. Ko jautā un kā atbildēt darba intervijā? Izklaide1. «Apollo» videočatā premjers Indulis Emsis2. Grāvers apprec sava klipa režisori3. Kur pazudusi Linda Leen? Izglītība1. 40-gadnieku krīze. «Būtu kaunējies vismaz bērnu dēļ!»2. Augstskola apsola katram studentam mīļāko3. Pedagogu darba samaksas noteikumi Telpa & Laiks1. Indiešu jogs dzīvo neēdis un nedzēris jau 68 gadus2. Hitlera kundzes dīvainās laulības3. Prezidente: gribu mājiņu pie ūdeņiem! Tehnoloģijas1. Portālu lielās auditorijas izskatās pēc blefa2. Internetā plosās Latvijas hakeri3. Kā būtiski samazināt izmaksas par tālsarunām? Aktīvā atpūta1. Iekrītot Daugavā, gājis bojā izpletņlēcējs2. Uldevena pils Lielvārdē ir kritusi3. «Talantu fabrikas» noziegums pret islāmu Viņš & Viņa1. Laima Muktupāvela: Veču publiskā spermopauze2. Gribi iepazīties internetā?3. Kāpēc vīriešiem patīk tievas, zēniskas sievietes

Rīgas mikrorajonus plāno attīstīt, apbūvējot iekškvartālus (0)

Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti ir sagatavojis Rīgas dzīvojamo mikrorajonu attīstības perspektīvas, kas paredz mikrorajonus attīstīt, intensīvāk apbūvējot iekškvartālus. Izdevumā «Otra Rīga» apkopota gan studentu arhitektu nākotnes redzējums par mikrorajonu attīstību, gan arī speciālistu viedoklis par jauniem apbūves noteikumiem un mājokļu programmas attīstību. Izdevumā dots ieskats par Ķengaraga, Imantas, Pļavnieku, Purvciema un Mežciema iespējamo attīstību. Ķengaragā tiek ieteikts veidot jaunu mazstāvu (četru vai piecu stāvu) dzīvojamo apbūvi iekšpagalmos. Ar jauno apbūvi paredzēts akcentēt galvenās maģistrāles. Iecerēts labiekārtot zālāja zonu, radot mākslīgus reljefus. Taisnleņķa celiņu sistēmu piedāvāts nomainīt pret vijīgu formu celiņiem un iekārtot košus bērnu rotaļlaukumus. Lai uzlabotu Ķengaraga telpu un vidi, ieteikts rekonstruēt ēku fasādes, balkonus un lodžijas, izveidot terases, uzlabot komunikācijas, piebūvējot liftus. Privāto telpu ieteikts paplašināt ar jauniem karkasiem ēku fasādēm. Zaļo zonu iecerēts veidot pa vertikāli terašu veidā, kā arī intensificēt pie dzelzceļa un Daugavas, ierosināts saglabāt kokus, sakārtot skolu un bērnudārzu teritoriju. Imantā palielinās dzīvojamo zonu Imantas attīstības priekšlikumi paredz telpiski noslēgt un samazināt pagalmus, palielināt dzīvojamo zonu. Brīvajā teritorijā ieteikts izvietot ēkas, orientējot tās austrumu un rietumu virzienā. Nesamērīgi lielos pagalmus paredzēts sadalīt divos mazākos. Ārējā Imantas lokā ieteikts plānot torņa veida ēkas. Ēku būvē ieteikts izmantot jaunus ēku fasādes apdares materiālus un palielināt balkonus. Imantā ieteikts pārplānot ielas un gājēju celiņus, veidot jaunus rotaļu un sporta laukumus, kā arī ieviest jaunu elementu — ūdeni. Tas kalpotu par vadlīniju, palīdzot orientēties rajonā un vadot gājēju plūsmu noteiktā virzienā. Kvartālos gar Anniņmuižas bulvāri tiek ieteikts būvēt 12–16 stāvu mājas, kuru augšstāvi izmantoti kā āra terases, gan atsevišķiem ekskluzīviem dzīvokļiem. Jumta terases varētu segt solārie paneļi, kas ražotu elektrību ēkām. Pucvciemā palielinās dzīvojamo vidi Purvciemā ieteikts intensificēt dzīvojamo vidi, iekškvartālus atstājot dzīvojamajai funkcijai un apkalpes objektus izvietojot pa kvartāla perimetru. Kā Purvciema aktīvā zona tiek ieteikta Dzelzavas iela, kas varētu beigties ar gājēju tiltu, kas savieno abas ielas puses. Katrā kvartālā ieteiktas pazemes autostāvvietas, lai ierobežotu transporta kustību iekškvartālos. Jaunajai dzīvojamo māju apbūvei tiek ieteikts izmantot divu vai piecu stāvu apbūvi. Kā svarīgs nosacījums tiek izvirzīta Purvciemam raksturīgo šūnveida pagalmu apbūve. Iekškvartālā starp Dzelzavas, Ūnijas, Vaidavas un Stirnu ielu tiek ieteikts būvēt ovālas formas mājas. Mežciemā vēlas apzaļumot jumtus Mežciemā, intensificējot apbūvi, samazināsies brīvā platība, kas tika izmantota atpūtai, samazināsies zaļā teritorija. Tādēļ tiek ieteikts apzaļumot jumtus. Gaisa dārzi radīs patīkamu klimatu un kopā ar citām zaļajām platībām uzlabos gaisa kvalitāti, kā arī sniegs atpūtas iespējas. Izdevumā «Otra Rīga» norādīts, ka Mežciemā veiksmīgi var saglabāt un attīstīt gājēju ielu. Šā mikrorajona dienvidrietumu daļā ieteikts piebūvēt jaunas dzīvojamās mājas. Apbūvē gar Eizenšteina ielu tiek ieteiktas četru vai sešu stāvu mājas, bet efektīvākai zemes izmantošanai ieteikts uzbūvēt divas 25 stāvu ēkas mikrorajona rietumu daļā paralēli Eizenšteina ielai. Pļavniekos iesaka būvēt mazākas mājas Pļavnieku attīstībā liela uzmanība vērsta uz pazemes autostāvvietu būvi, jo pašlaik brīvā teritorija ir piepildīta ar personisko autotransportu. Tā kā Pļavniekos apbūvei pārsvarā izmantota deviņu stāvu apbūve, tiek ieteikts būvēt piecu stāvu ēkas, kas veidotu interesantāku mikrorajona siluetu un vidi padarītu vairāk piemērotu cilvēkiem. Arī aptaujātie speciālisti pārsvarā ir atbalstījuši jaunu dzīvojamo ēku būvi iekškvartālos. Tomēr ir arī atšķirīgi viedokļi par atsevišķu kvartālu attīstību. Piemēram, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Projektu nodaļas galvenais teritoriālplānotājs Meinards Medinskis iesaka pašus pirmos paneļu piecstāvu mikrorajonus Āgenskalnā, Juglā un Ķengaragā nojaukt. To vietā speciālists iesaka izvietot dzīvojamās ēkas ar lielāku blīvumu un dzīvokļu ietilpību. Savukārt Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls norāda, ka nav vērts plānot mājas lielākas par sešiem stāviem, jo iedzīvotāji labprātāk dzīvo mazākās komūnās. Viņš ierosina pašvaldībai atpirkt no privātīpašniekiem iekškvartālu teritoriju un nodrošināt tajā rekreācijas funkciju. Vēl vairāk, viņaprāt, jāveido jauna apbūves zona ar vēl lielākiem un plašākiem iekšpagalmiem. Par mikrorajonu attīstību drīzumā plāno lemt arī Pilsētas attīstības komiteja.

Apkrāptajiem «Bankas Baltija» noguldītājiem zūd cerības atgūt zaudēto naudu (0)

Stokholmas apgabaltiesa trešdien noraidīja «Bankas Baltija» (BB) likvidatoru «BDO Invest-Rīga» prasību par 150 miljoni ASV dolāru (ap 82 miljoniem latu) piedziņu no agrākajiem BB auditoriem «Coopers&Lybrand» (tagad «PricewaterhouseCoopers»), paziņojis «BDO Invest-Rīga» preses sekretārs Aldis Vaivars. Savukārt «Radio SWH» no Stokholmas ziņo, ka «BDO Invest-Rīga» saskaņā ar tiesas lēmumu būs jāsedz tiesāšanās izdevumus 37 miljonus Zviedrijas kronu (ap 2,7 miljoniem latu). Vaivars pagaidām nevarēja pateikt, vai Zviedrijas tiesas lēmums tiks pārsūdzēts, jo vispirms ir jāiepazīstas ar tā tekstu, kas aizņem vairāk nekā 300 lappušu. Tāpat viņš nevarēja minēt tiesas argumentus, jo spriedums ticis nolasīts zviedru valodā, tāpēc tas vēl ir jāiztulko.  «Öhrlings PricewaterhouseCoopers» pārstāvis tiesā no advokātu biroja «Sodermark» Lars Gotlins skaidroja, ka tiesā kā galvenais «BDO Invest-Rīga» arguments bijis tas, ka «Coopers&Lybrand» savulaik BB auditu veicis nolaidīgi. Tiesa, izvērtējot iesniegtos materiālus, šādu faktu nav konstatējusi un atzinusi, ka audits BB veikts pietiekami labi. Tas arī bijis galvenais arguments BB likvidatoru prasības noraidīšanai. «Öhrlings Pricewaterhouse Coopers» valdes priekšsēdētāja Jērans Tidstrems (Göran Tidström) trešdien izplatītajā paziņojumā norāda, ka Stokholmas apgabaltiesas lēmums apstiprina auditoru pārliecību par BB likvidatoru prasības nepamatotību, ko «Öhrlings PricewaterhouseCoopers» esot uzsvērusi visa gandrīz septiņus gadus ilgušā tiesas procesa gaitā. «Piedaloties šajā tiesas procesā, mēs vienlaicīgi demonstrējām apņēmību nepiekāpties nepamatotām prasībām par zaudējumu piedziņu. Šādas prasības aizvien biežāk tiek izvirzītas visā pasaulē, un to izvirzīšanas iemesls nereti ir auditorkompāniju profesionālās atbildības apdrošināšanas segums,» atzīmē Tidstroms, piebilstot, ka bieži vien prasītāji cer, ka apsūdzētā auditorfirma arī nepamatotu prasību gadījumā mēģinās panākt ārpustiesas izlīgumu, lai izvairītos no negatīvas publicitātes. Firmai pārmet sliktu audita kvalitāti Prasību Stokholmas apgabaltiesā 1997. gada augustā iesniedza toreizējais BB likvidators Deivids Berijs, kurš pārstāvēja auditorfirmu «Deloitte&Touche». Prasības skatīšana tikta uzsākta tikai pērn rudenī, jo iepriekš tiesas sēdes vairākkārt tika atliktas. «Coopers&Lybrand» un vēlāk «Öhrlings PricewaterhouseCoopers AB» noliedza savu atbildību par jebkādiem BB 1994. un 1995. gadā ciestajiem zaudējumiem. Viņi tiesas procesā aizstāvēja «Coopers&Lybrand» veiktā BB 1993. gada 31. decembra bilances audita darba kvalitāti. Ja tiesā pierādītos neprofesionāls vai negodprātīgs auditoru darbs, kļūtu skaidrs, ka starptautiski atzīta kompānija netieši slēpusi Baltijas valstu lielākajā komercbankā pastrādātos ekonomiskos noziegumus. No tiesā iesniegtajiem, iepriekš konfidenciālajiem dokumentiem — Latvijas Bankas, BB un auditorfirmas vēstulēm un sanāksmju protokoliem — redzams, ka finanšu likstas BB vajājušas kopš 1994. gada sākuma — vairāk nekā gadu pirms bankas kraha. Tāpat šie materiāli apliecina, ka centrālā banka zinājusi par BB problēmām, tiesa, tās pilnībā neapjaušot. Savulaik «BDO Invest-Rīga» direktors Andris Deniņš publiski izteica cerību, ka tiesas iznākums būs prasītājiem labvēlīgs, jo atzinību pelnījis gan likvidatoru advokātu darbs, gan būtiskas bijušas prasītāju pieaicināto liecinieku liecības. Ja Stokholmas tiesas lēmums būtu bijis pozitīvs BB, «BDO Invest Rīga» rastos iespēja izmaksāt ievērojamus BB kreditoru prasījumus. Bijušais Latvijas Bankas (LB) vadītājs Einars Repše (JL) izteica nožēlu par šo spriedumu. «BB likvidatori meklēja taisnību, tomēr to neatrada.» Viņaprāt, var uzdot vairākus retoriskus jautājumus. «Vai ir kāds ārvalstu tiesas spriedums, kas pieņemts Latvijai pozitīvi?» vaicāja Repše. Tāpat — vai auditorfirmām ir jānes atbildība par savu darbību. Repše skaidroja, ka 1994. gadā bijis sarežģīti pieņemt lēmumu par bankas slēgšanu. «Mēs [Latvijas Banka] kā jauns un nepieredzējis uzraugs nevarējām pieņemt tik svarīgu lēmumu bez trešās puses — neatkarīga eksperta lēmuma,» atzina bijušais LB vadītājs. Pēc viņa teiktā, audita kvalitāte nav bijusi tāda, kā gaidīts, jo «Coopers&Lybrand» devusi «salīdzinoši cerīgu» vērtējumu BB finansiālai situācijai. «Tas neļāva mums pieņemt dramatiskus lēmumus pret šo iestādi,» sacīja Repše, atzīstot, ka pareizi būtu bijis apturēt bankas darbību.

«Rīgas Jūras līnija» uzsāk papildreisus uz Zviedriju (0)

Sākot no šā gada 8. septembra, AS «Rīgas Jūras Līnija» (RJL) uzsāks papildreisus uz Zviedriju, nodrošinot prāmju satiksmi gan uz Stokholmas ostu, gan tās sastāvdaļu — Nīnēshamnu, «Apollo» informēja RJL sabiedrisko attiecību konsultante Evita Matisone. Līdz ar darbības paplašināšanu RJL pārtaps par holdingkompāniju, jo prāmju operatora funkciju veikšanai papildu maršrutā Rīga–Nīnēshamna RJL ir nodibinājusi savu pirmo meitas uzņēmumu SIA «Riga Sea Line» (RSL). Satiksmes nodrošināšanai maršrutā Rīga–Nīnēshamna tiks izmantots prāmis «Gute» un 8. septembrī ir paredzēts pirmais reiss no Nīnēshamnas uz Rīgu. Nīnēshamna kā galamērķis galvenokārt ir izraudzīta, ņemot vērā kravu pārvadātāju intereses, taču, izmantojot šo prāmi, Stokholmas centrā nebūs problēmu nokļūt arī pasažieriem. «Gute» kursēs zem Zviedrijas karoga, tam būs Zviedrijas apkalpe, izņemot Informācijas daļas darbiniekus, kurus plānots piesaistīt no RSL darbiniekiem. Prāmis «Gute» pamatā ir paredzēts kravu pārvadājumiem, bet vienā reisā tas var pārvadāt līdz 86 pasažieriem, kam būs iespēja brauciena laikā izmantot četrvietīgas kajītes.  «Kamēr RJL bija viens prāmis un tika domāts tikai par prāmju līnijas attīstīšanu uz Stokholmu, RJL varēja efektīvi strādāt līdzšinējā veidā. Šobrīd, kad jau tuvākajā laikā esošā prāmju līnijā uz Stokholmu sāks darboties otrs prāmis, bet trešais tiks izmantots papildu reisos uz Nīnēshamnu, ir pienācis īstais brīdis uzņēmuma struktūras pārveidei,» skaidro RJL valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, piebilstot, ka starptautiskajā kuģniecības biznesā tā ir pierasta prakse, ja kuģu kompānija prāmju līnijas operēšanai veido atsevišķu meitas uzņēmumu. «Pēc «Riga Sea Line» kā viens no nākamajiem RJL meitas uzņēmumiem varētu būt prāmju operatorkompānija Daugavas šķērsošanai no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi, protams, ja šo ieceri akceptēs Rīgas Dome,» sacīja G. Kamarūts. No šā gada 25. oktobra līdz 15. novembrim prāmim «Baltic Kristina» plānots veikt tehnisko apkopi. «Pašreiz vēl turpinās sarunas ar vairākiem iespējamiem investoriem, un mēs darām visu iespējamo, lai nepieciešamais otrais prāmis satiksmei ar Stokholmu uz Rīgu atceļotu pēc iespējas ātrāk,» uzsvēra G. Kamarūts. RJL īpašnieki ir Rīgas brīvosta — 31,6%, Rīgas Dome — 25,95%, «Ilmaco Limited» — 15,66%, SIA «Astramar» — 14,74%, Jurijs Šabašovs — 7,04%, Vjačeslavs Spriševskis — 5,01%.

Bezdarba līmenis ES jūlijā samazinājies līdz 9% (0)

Vidējais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis 25 Eiropas Savienības (ES) valstīs jūlijā ir samazinājies līdz 9%, salīdzinot ar 9,1% jūnijā, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» dati. 12 eirozonas valstu vidējais bezdarba līmenis jūlijā bija 9% — tāds pat kā jūnijā. No atsevišķām ES valstīm zemākie bezdarba rādītāji jūlijā bija Austrijā — 4,2%, Luksemburgā — 4,3% un Īrijā un Kiprā — 4,5%. Savukārt vislielākais bezdarbs bija Polijā — 18,8%, Slovākijā — 15,9%, Lietuvā — 11,3% un Spānijā — 11%. Latvijas bezdarba rādītājs — 10,6% — bija piektais augstākais Eiropas Savienībā. No 25 ES valstīm 11 valstīs bezdarba līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, bija palielinājies, 11 valstīs — samazinājies, bet trijās valstīs nebija mainījies. Lielākais bezdarba pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, bija reģistrēts Nīderlandē — no 3,8% līdz 4,8%, Zviedrijā — no 5,6% līdz 6,4% un Luksemburgā — no 3,8% līdz 4,3%. Savukārt lielākais samazinājums bijis Igaunijā — no 10,3% līdz 8,8%, Lietuvā — no 12,6% līdz 11,3% un Slovākijā — no 17% līdz 15,9%. Pēc «Eurostat» aplēsēm, šā gada jūlijā 25 ES valstīs bez darba bija 19,3 miljoni cilvēku, bet 12 eirozonas valstīs — 12,7 miljoni cilvēku. Salīdzinoši: ASV bezdarba līmenis jūlijā bija 5,6%, bet Japānā — 4,9%.

Vientuļa šimpanze sākusi smēķēt (0)

Ar kuriozu, bet diezgan nopietnu problēmu saskārās kāda Ķīnas zoodārza darbinieki. Viņu disciplinētā, jaukā un labi audzinātā šimpanze Feili pārvērtās par vulgāru mātīti. Pērtiķiene sāka smēķēt un apspļaudīt zoodārza apmeklētājus. Zoodārza direktors gan šādu netikumu piesavināšanos skaidroja ar šimpanzēm raksturīgo atdarināšanu. Proti, viņa smēlusies piemēru no apmeklētājiem, kas smēķē, mēdās un spļaudās pie dzīvnieku aplokiem. Tomēr patiesais sliktā rakstura iemesls esot tas, ka Feili jau ilgāku laiku nespēj atrast tēviņu, kas spētu viņu seksuāli apmierināt. Partneris, kurš dzīvoja ar Feili pirms tam, izrādījās nepietiekami temperamentīgs un pērtiķiene viņu padzinusi no mājas. Izbrāķēti tika arī citi pretendenti uz Feili sirdi, roku un guļamistabu. Kamēr nav atrasts īstais un vienīgais, Feili gūst prieku smēķējot. Savukārt zoodārza administrācija steidzīgi meklē šimpanzei līgavaini, kamēr tai vēl nav radusies atkarība no nikotīna.

Vaboles attīrīs no gaļas skeletus zinātniskām vajadzībām (0) Attēlu galerija

Lielbritānijas Dabas vēstures muzejs ir darbā pieņēmis visai dīvainus speciālistus. Pirmajā mirklī tas šķiet absurdi un pat pretīgi. Tie ir kukaiņi gaļēdāji Dermestes. Arī viņu darba pienākumi neizraisa patīkamas izjūtas. Vabolēm būs jātiek galā ar mirušo dzīvnieku miesu, lai speciālistiem paliktu tikai kauli, ko pētīt. Speciālisti šo muzeja darbinieku lēmumu ir apsveikuši un nosaukuši par visnotaļ drosmīgu. Šīs vaboles ir ne tikai mežonīgas un kāras uz jau iepuvušu gaļu, bet tās ir arī indīgas. Kā rakstīts enciklopēdijā: «Dermestes nodara lielus kaitējumus audumiem, ādām, paklājiem. Tām patīk žāvēta un jēla gaļa, kaltēti augļi un dārzeņi, kā arī herbārijs.» Tāpēc skan jautājums, vai muzejam, kurš glabā tik daudz vērtīgu priekšmetu, nav bail, ka jaunie darbinieki pildīs ne tikai savus tiešos pienākumus, bet «noprovēs» arī pāris gadsimtu vecas un visnotaļ neaizskaramas lietas? Savi apartamenti I Istabiņa vabolēm. zrādās, uztraukumam nav pamata. Vaboles no Dermestes maculatus sugas muzejiem palīdzot jau vairākus gadu desmitus. Līdz šim neesot bijis nedz upuru, nedz arī kaut kas sagrauzts. Ar vienu noteikumu — ja tiek ievēroti visi drošības noteikumi. Piemēram, Darvina centrā Londonā šīm vabolēm ir izveidota speciāla istaba. To arī sauc par «vaboļu istabu» vai zinātnieku valodā — dermestariums. Tur ir 25 grādu temperatūra pēc Celsija skalas un vajadzīgais mitrums. Tiek ņemts vērā arī tas, ka vaboles necieš spilgtu gaismu. Par šādām ekstrām gaļēdājiem ir arī cītīgi jāstrādā. Kāpēc skeleti? Daudziem, iespējams, radīsies jautājums, kāpēc vajadzīgi kauli un skeleti? Vai tad gaļa, āda un apmatojums arī nedod pietiekamu informāciju? Izrādās, ka ne. Londonas muzejā ir vesela nodaļa ar skeletiem. Ir tāda anatomijas nozare osteoloģija, kas pēta kaulus un zobus. Skelets varot sniegt neiedomājami daudz informācijas — par dzīvnieka vecumu, ēšanas paradumiem, attīstību gadsimtu gaitā, kā arī vairošanos un pat dzīves apstākļiem. Laboratorijas saldētavas esot pilnas ar dažādu interesantu zvēriņu mirstīgajām atliekām. Lai iegūtu pētniecībai noderīgus kaulus, paiet gadi, kamēr miesa pati, tā tieši izsakoties, no tiem nopūst. Šis process, kā arī cilvēka roka stipri kaitē skeletam. Toties vaboles šo darbu veicot ar juveliera precizitāti un rūpību. 100 kukainīšu nedēļā apēd 2–4 kilogramus gaļas. Ja pieņem, ka pētīti tiek arī ļoti mazi dzīvnieciņi, tad, piemēram, viens sikspārnis septiņu dienu laikā jau ir gandrīz gatavs. Drošība Simt Londonas muzeja jauno darbinieku jau cītīgi strādā. Patriks Kempbels stāsta, ka, iznākot no laboratorijas, zinātnieki tiek rūpīgi pārbaudīti, vai kāds kukainis nevēlas atstāt sev ierādītās telpas. Pamatīgākās pārbaudes būšot jāveic gada beigās, jo vabolītes ne tikai strādās, bet arī vairosies. Paredzams, ka to skaits varētu sasniegt tūkstoti.  

Aktīvais tūrisms «Latvijas laikā» I (0) Attēlu galerija

«Dzimtenes apceļošana stiprina tēvzemes mīlestību!» — tas ir Latvijas laika (šķiet, jēdziens, kuru uzreiz asociējam ar vecvecāku stāstiem par tā sauktajiem Ulmaņlaikiem) tūrista vadmotīvs. Trīsdesmito gadu tūrisma stila prototips. Līdzīgs nacistam?Tā mērķis — veicināt vietējo tūrismu un attīstīt cilvēku zināšanas par viņu zemi — «pirms neesi apceļojis dzimteni, nebrauc uz ārzemēm». Lai arī tajā laikā cilvēku dzīvesveids bija stipri atšķirīgs, nacionālā līmenī tūrisms kā nozare tika atzīts par attīstāmu un progresīvu. Bija plašas veicināšanas kampaņas («Apceļo dzimto zemi!»), kas mudināja cilvēkus iepazīt Latvijas skaistākās vietas, turklāt tūrisma propaganda bija cieši saistīta ar veselīgu dzīvesveidu — dažādiem labumiem kā miesai, tā dvēselei, tūrisms tika pat saukts par «tautas veselības avotu». Uzsvars uz tūrisma ētiku — attieksmi gan pret dabas vidi, gan apkārtējiem cilvēkiem, gan ceļojuma filozofiju kā tādu — veidoja domāšanu un attieksmi pret ceļojumu ne kā pret preci, ko var nopirkt, bet kā pret īpašu pasākumu. Šoreiz atļaušos citēt dažus viedus padomus, kas dos ieskatu ceļošanā pagājušā gadsimta 30. gados pa dzimtenes ārēm, kad tūrisms bija Iekšlietu ministrijas Tūrisma biroja kompetencē un sērijā «Tūristu bibliotēka» tika izdota rokasgrāmata dzimtenes apceļotājiem — K. L. Vanaga sastādītais «Vadonis tūristiem. Nacionālā tūrisma ideoloģija un prakse» (1936). Šādās laivās vēl sešdesmitajos gados brauca Brāžu krācēs.Šī bilde ir senāka.Ceļojumi tika saukti par sirojumiem (tādi pusdienas izbraukumi ārpus pilsētas), vienas un vairāku dienu ceļojumiem. Šoreiz smalkākam ieskatam — aktīvo ceļotāju tipi. Vai zini, pie kuriem sevi pieskaitīt un kā tos, kas agrāk tika dēvēti par tūristiem, saucam tagad, vai ir kas mainījies? Viela pārdomām… «Zaļumnieks ir tas, kas ar tuviniekiem vai paziņām uz pāris stundām atstāj pilsētu, lai pastaigātos gar tuvējo ezera krastu vai pa mežu. Tāds pats zaļumnieks ir tas, kas vasarā apmetas kādā lauku sētā, lai pēc iespējas labi atpūstos, izgulētos, paēstu, baudītu sauli un svaigo gaisu.» Par zaļumnieku iecīnītām vietām tiek minēts Baltezers, Mežaparks, Jugla… «Īpašs zaļumnieka paveids — ekskursants — lielākās grupās un modernos ielas uzvalkos, apbruņojušies ar lieliem ēdamo un dzeramo krājumiem, patafonu un spēļu kārtīm, ar vilcienu vai automobili izbrauc uz 1–2 dienām omulīgi pavadīt brīvdienu, meklējot svaigu gaisu, jo to iesaka ārsti. Šos ekskursantus var redzēt visur, kur izmētātas olu čaulas, papīri, sadauzītas pudeles, papirosu kārbiņas. [..] Pilsētā tie atgriežas, noguruši līdz nāvei, apkrāvušies ar saplūktiem zaļumiem…» Jā, arī mūsdienās tādu ceļotāju diemžēl nav mazums, un, vismaz pēc tā laika datiem, tie ir populāro galamērķu — Siguldas, Kokneses pilsdrupu, Ogres — viesi, ko laucinieki pat bija pamanījušies dēvēt par ekur-sātaniem. Top jaunais vecais Kuldīgas tilts. Vainšteins vēl nav pat projektā.«Tūrists — īstais un patiesais dzimtās zemes pētnieks un svētceļnieks, kas, mājās atstājis modi un stīvo sabiedrības etiķeti, [..] ceļo, lai ko redzētu un mācītos, meklē tīru un augstu baudu, meklē ceļu pie dabas [..], ceļošanas prieks ir viņu asinīs, tie nevairās neērtību un ceļa grūtību, jo, kur ceļš dienā tiek veikts automašīnā un naktis pārgulētas ērtās viesnīcās, tur vairs nav tūrisma.» Ļoti atbilstoši mūsdienu aktīvā tūrisma definīcijai — «aktīvais tūrisms ir tūrisma veids, kur visas aktivitātes tūrists veic pats». Citu reizi ieskats no «Vadoņa tūristiem», ko «jemt līdzi mugursomā», nakšņošanu, ēšanu, kā uzvesties, braucot vilcienā, un par tā laika bargajiem «obligātoriskajiem» sodiem par dažādiem kaitējumiem un vēl daži joprojām vērtīgi padomi īsteniem ceļošanas mīļiem.   

Policija par skrejlapu izplatīšanu skolā uz laiku aiztur divas skolnieces (0)

Šorīt neilgi pēc Zinību dienai veltītajiem svinīgajiem pasākumiem divās Rīgas mazākumtautību vidusskolās policija aizturējusi divas jaunietes, kuras skolā izplatījušas aicinājumu piedalīties pret izglītības reformu vērstajā piketā šovakar. Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Aleksandrs Kazakovs aģentūrai LETA stāstīja, ka Rīgas 71. vidusskolā pēc svinīgā pasākuma kāda skolas audzēkne vēlējusies izplatīt lapiņas, kurās skolēni un viņu radinieki aicināti piedalīties pretreformu piketā. Līdzās jaunietei stāvējusi arī viņas māte un vecāmāte, tomēr tas neesot traucējis policijas darbiniekam aizturēt jaunieti un personības noskaidrošanai nogādāt viņu Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 30. nodaļā. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un personības noskaidrošanas policija jaunieti un viņas radiniekus atlaidusi, sacīja Kazakovs. Līdzīga situācija bijusi arī Rīgas 21. vidusskolā, kur kāda jauniete arī vēlējusies skolasbiedriem izdalīt uz piketu aicinošās lapiņas, taču to nav ļāvusi kāda policijas darbiniece. Likumsardze pieprasījusi pārtraukt aģitācijas materiālu izplatīšanu un palūgusi nosaukt jaunietes personas datus. Štāba pārstāvis sacīja, ka jauniete policistes prasības esot izpildījusi, tomēr viņa tikusi aizturēta un uz skolu no darba izsaukti viņas vecāki. Jauniete policijas nodaļā neesot nogādāta, taču netiekot atlaista, līdz nebūšot ieradušies viņas vecāki. Kazakovs apgalvoja, ka policija sākotnēji abu jauniešu aizturēšanu motivējusi ar pavēli nepieļaut skrejlapu izplatīšanu skolās, taču vēlāk motivācija mainījusies līdz vienkāršai personības noskaidrošanai. Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību birojā aģentūrai LETA atzina, ka jaunietes bija aizturētas, taču šobrīd jau atbrīvotas. Apgalvojumus par uzdevumu aizturēt jebkuru skrejlapu izplatītāju likumsargi noliedz.

Veikalā Rīgā nolaupa četrus mobilos tālruņus 19 tūkstošu latu vērtībā (0)

Rīgas centrā otrdien pēcpusdienā divi pagaidām nenoskaidroti vīrieši piedraudējuši pārdevējam ar nazi un nolaupījuši četrus ekskluzīvus firmas «Vertu» ražojuma mobilos tālruņus, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 19 000 latu. Valsts policijas Preses nodaļā aģentūra BNS uzzināja, ka laupītāji īsi pirms pulksten 15 iegājuši veikalā Krišjāņa Barona ielā un pēc pārdevēja iebaidīšanas ar duramo no vitrīnas savākuši 9990 latu vērtu tālruni «Vertu Gold», 4360 un 2400 latu vērtus telefonus «Vertu Stainless» un 2400 latu vērtu tālruni «Vertu Ascent Brownstainless». Latvijā vienīgais «Vertu» tālruņu veikals par noziedznieku mērķi kļūst jau otro reizi — pirms pāris nedēļām zagļi, izsitot caurumu veikala ārsienā, iekļuva tirdzniecības telpās un nozaga gandrīz divus desmitus tālruņu, sagādājot veikala īpašniekam vairāku desmitu tūkstošu latu zaudējumus.

IBM rīko sacensības «2004 Linux Challenge» (0)

«IBM Latvija» aicina visus Latvijas studējošos atvērtā koda programmatūras lietotājus, entuziastus un atbalstītājus piedalīties «IBM Linux Tehnoloģiju Centra» rīkotajās pasaules «Linux» speciālistu sacensībās. Šī ir lieliska iespēja ne tikai pārbaudīt sevi reālā darbā, salīdzināt savas zināšanas un darba iemaņas ar citu valstu studentiem, bet arī demonstrēt savu kompetenci IBM speciālistiem un pacīnīties par reālu un vērtīgu balvu — T sērijas «IBM ThinkPad» klēpjdatoru.   Izaicinājuma ietvaros visas pasaules augstāko mācību iestāžu studentiem ir iespēja papildināt «Linux», veidot lietojuma rīkus vai to uzlabojumus, vai izstrādāt «Linux» lietojumprogrammas. Lai piedalītos sacensībās, studentiem jāpiereģistrējas, jāizvēlas «Linux» projekts, jāapraksta savi mērķi, metodoloģija, pētījumi, rezultāti triju lappušu dokumentā un jāiesniedz izvērtēšanai. Balvās: Divdesmit IBM T sērijas «ThinkPad» klēpjdatori; Trīs stažieru vietas 2005. gada vasarā «IBM Linux Tehnoloģiju Centrā»; Viens «Linux» 16 mezglu klāsteris universitātei ar visaugstāko vidējo studentu darbu novērtējumu. Pieteikšanās — līdz 2004. gada 31. oktobrim.Darbu iesniegšana — līdz 2004. gada 13. decembrim.Rezultātu paziņošana — 2005. gada 21. janvārī. Sīkāka informācija un reģistrācija: www.ibm.com/university/linuxchallengewww.linuxuniversitychallenge.com

Kā iepriecināt aitu? (0)

Zinātnieki no Kembridžas atklājuši, kā uzlabot aitām garastāvokli. Stresa nomocītajām aitām var palīdzēt izkļūt no destruktīvā stāvokļa, rādot tām citu aitu fotogrāfijas. Aitas, tāpat kā cilvēki, cieš no vientulības un socializācijas trūkuma. Turklāt tās diezgan labi spēj atcerēties cilvēku sejas un citu dzīvnieku izskatu. Divu gadu laikā aitas iegaumē par līdz 50 citu sugas brāļu un māsu un līdz  10 cilvēku sejām. Zinātnieki pētījumā iesaistīja 40 vientuļas aitas, kuras sadzina aplokā, pie kura sienas bija piestiprinātas dažādas fotogrāfijas. Pirmās 15 minūtes viņām rādīja vienādus baltus trīsstūrus, pēc tam 15 minūtes četru nepazīstamu aitu attēlus un tikpat ilgi — sveša āža bildi. Rādot trīsstūrus, aitām tika fiksēti visi stresa simptomi, kas rodas arī cilvēkiem, nonākot svešā sabiedrībā. Bet, kad tika rādītas aitu fotogrāfijas, dzīvnieki nomierinājās. Stresainas aitas kļuva, arī ieraugot āža bildi. Tas liek domāt, ka aita aitu pazīst — arī fotogrāfijā. Pēc zinātnieku domām, šāds pētījums varētu ļoti noderēt lopkopjiem, un viņi plāno līdzīgus eksperimentus izmēģināt arī ar citiem lopiņiem un dzīvniekiem. www.membrana.ru

Krievijas aizsardzības ministrs: Teroristi pieteikuši karu Krievijai (0)

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs pieļauj, ka terora akti Krievijā turpināsies, jo teroristi tai pieteikuši īstu karu. «Tas diemžēl nav pirmais un, es baidos, nebūt ne pēdējais terora akts. Būtībā mums ir pieteikts karš, kurā pretinieks nav redzams un nav frontes līnijas,» teica militārā resora vadītājs, komentējot iepriekšējā dienā notikušo terora aktu pie metro stacijas «Rižskaja». Kā norādīja Sergejs Ivanovs, ar to saduras ne tikai Krievija. «Pasaule nonākusi tiešā saskarē ar šādiem terorisma draudiem. Ar tiem ir grūti cīnīties, taču mēs to darīsim ar visiem mūsu rīcībā esošajiem, arī ar politiskajiem, līdzekļiem,» uzsvēra aizsardzības ministrs. Pēc viņa teiktā, viena no visefektīvākajām formām cīņā pret terorismu, «lai cik banāli tas skanētu», ir iedzīvotāju modrība un atteikšanās no bezrūpības un apmierinātības. Veikt šo uzdevumu tikai ar tiesībsargājošo iestāžu spēkiem būs grūti, kaut gan visas spēka struktūras ir orientētas uz cīņu tieši ar šiem draudiem,» norādīja Ivanovs.

«Minardi» būs konkurētspējīgs dzinējs (0)

«Mums būs konkurētspējīgs dzinējs,» šādu paziņojumu trešdien izplatīja Pirmās formulas (F-1) «Minardi» komandas boss Pols Stodarts. Viņš paziņoja, ka komandai nākamajā sezonā būs daudz spēcīgāks dzinējs, kuru piegādās «Cosworth». Komandai, kas šajā sezonā ir spējusi izcīnīt tikai vienu ieskaites punktu, nākamajā sezonā būs «Cosworth TJ V10» dzinējs, kuru šajā sezonā izmanto «Jaguar» komanda. «Šis noslēgtais līgums dos «Minardi» komandai labu progresu,» izplatītajā paziņojumā teica komandas boss Pols Stodarts. «Tas dos komandai labas konkurētspējas iespējas un ieņem nozīmīgāku pozīciju spēļu laukumā.» «Minardi» komandas jaunā dzinēja tehniskā specifikācija tiks izplatīta tikai pēc sezonas beigām, kad tiks apstiprināti mainītie F-1 tehniskie noteikumi.

Aptauja: skolai pilnībā gatavs 41 procents skolēnu (0)

TNS Baltijas Datu nams šā gada augusta beigās veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju gatavību jaunajai mācību sezonai. Pētījuma rezultāti liecina, ka 84% ģimeņu Latvijā, kuru bērni mācās skolā, 1. septembri uzskata  par svētku dienu. 81 % no aptaujātajiem vecākiem apgalvoja, ka savus bērnus ir sagatavojuši skolai — nopirkuši visus vai lielāko daļu nepieciešamo mācību līdzekļu, apģērbu un citas lietas.   1. tabula «Vai Jūs esat pilnībā sagatavojušies skolai, t.i., nopirkuši visus nepieciešamos mācību līdzekļus, apģērbu u. tml.?» Visas nepieciešamās lietas ir nopirktas

Atēnu galvassāpes par olimpiskajiem objektiem (0)

Atēnu olimpiskās spēles noslēdzās ar krāšņu ceremoniju, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku. Viņu vidū bija gan sportisti, gan brīvprātīgie palīgi. Skatītāji ar ovācijām sveica IOC prezidenta Žaka Roges teikto: «Šīs bija neaizmirstamas, sapņu spēles.» Pirmdien un otrdien ar krietnu pārlodzi darbojās Grieķijas galvaspilsētas lidosta, dodot zaļo gaismu dzelzs putniem uz sportistu un līdzjutēju mājām. Atēnas drīz modīsies no sapņa, sāksies darba dienas. Galvassāpes par olimpiskajiem objektiem Pēc katra izpriecu vakara seko paģiras un neapmaksāti rēķini. Kā lēš Grieķijas Finanšu ministrija, tēriņi, kas saistīti ar spēļu rīkošanu, pārsniegs septiņus miljardus eiro, lai gan budžetā tika iekļauts cipars 4,6 miljardi. Līdzekļu pārtērēšanas (2,5% valsts iekšējā kopprodukta apjomā) dēļ Grieķijas budžets otro gadu pēc kārtas pārsniegs 3% kopprodukta, un tas ir vairāk par Eirozonas stabilitātes un attīstības paktā noteikto. Grieķijas premjerministram Kostam Karamanlim, kurš pārstāv labēji centrisko partiju, nāksies risināt divus uzdevumus. Viņam jāpacenšas saglabāt sabiedrībā pacilāto garastāvokli pēc veiksmīgās olimpiādes, kā arī jāsamazina izdevumu sadaļa 2005. gada budžetā, tātad arī jātiek vaļā no valsts kasi apgrūtinošo 35 sporta un masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem domātu objektu valsts pārraudzības, raksta «The Financial Times». To nebūs viegli izdarīt, lai gan vairāki grieķu basketbola klubi un vietējās varasiestādes jau cīkstās par tiesībām pārņemt slēgtās sporta zāles Liozijā, kur notika olimpiskās džudo un cīņas sporta sacensības, kā arī Galaci (tur sportisti sacentās vingrošanā un galda tenisā). Nav brīnums, jo šajos pilsētas rajonos netrūkst izklaides centru un sporta būves var dot labu peļņu. Grieķijas valsts holdinga kompānijas Grieķijas olimpiskais īpašums prezidents Hrists Hadžemanuels uzsver, ka katram objektam tiek izstrādāts biznesa plāns. Janvārī visi olimpiskie objekti nonāks šīs kompānijas pārziņā, un, kā tiek lēsts, to apsaimniekošana izmaksās no 50 līdz 1000 miljoniem eiro gadā. Par pirmo soli kļūs firmas izvēlēšanās, kura pārvaldīs šo īpašumu. «Visiem objektiem ir savs potenciāls, taču, lai tos izmantotu sporta un kultūras pasākumiem, nepieciešamas papildu investīcijas aprīkojumam,» uzskata Hadžemanuels. «Mūsu galvenais mērķis ir nevis peļņa, bet gan ekspluatācija bez mīnusiem.» Grieķi priecājas par transportu Vienkāršajiem grieķiem, protams, labākā olimpiskā mantojuma daļa ir jaunā sabiedriskā transporta sistēma. Gaidāms, ka tā ļaus palielināt pārvietošanās ātrumu pilsētā, sekmēs biznesa aktivitātes nabadzīgākajos rajonos un ļaus samazināt apkārtējās vides piesārņošanu. Spēļu laikā olimpiskajos objektos bija liegta privātā transporta iebraukšana, pilsētā bija noteikti ielu satiksmes ierobežojumi, tāpēc atēnieši priecājās par jaunajiem pārvietošanās līdzekļiem, ko sekmēja arī biļešu cenu subsidēšana. Atšķirībā no sporta un masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem domātajiem objektiem jaunās piepilsētas vilcienu un tramvaju maršrutu sistēmas izveidošana, kā arī ceļu modernizācija daļēji tika finansēta no Eiropas Savienības fondiem infrastruktūras attīstībai. Tomēr iepriekšējā sociālistu valdība nolēma olimpisko objektu celtniecību pilnībā finansēt par valsts līdzekļiem, neparūpējoties par stratēģijas izstrādāšanu, kā uzbūvēto izmantot pēc spēlēm. Šie objekti — sākot ar pirmo pasaulē specializēto svarcelšanas stadionu Nikajas rajonā līdz pat diviem mākslīgajiem ezeriem dabas lieguma teritorijā, kur sacentās airētāji, — izpelnījās atzinīgus vārdus no sportistiem un IOC amatpersonām par celtniecības darbu un aprīkojuma kvalitāti. Kompleksu, kurā ir arī galvenais olimpiskais stadions Atēnu ziemeļos, pateicoties spāņu arhitekta Santjago Kalatravas projektam, ir iespējams (un tas tiks darīts) pārveidot par plašu atpūtas un tūrisma zonu — paredzams, ka apkārt sporta būvēm izveidos parkus. Plānots, ka dzīvokļi olimpiskajā ciematā tiks pārdoti valsts ierēdņiem ar atvieglotiem noteikumiem. Savukārt blakus galvenajam stadionam esošais žurnālistu ciematiņš tiks pārvērsts par dzīvojamo kompleksu. Amegdalezas žurnālistu centrs pie olimpiskā ciemata tiks nodots policijas treniņu centram, savukārt Seletas preses pārstāvjiem domātās mājas nonāks Izglītības ministrijas rokās. Lidostā jau atgādina par Pekinu Jāpiebilst, ka olimpiskais ciemats būs tukšs tikai pāris nedēļu, septembra vidū tas atkal vērs durvis, lai uzņemtu vairāk nekā divus tūkstošus paralimpisko spēļu dalībnieku no 140 valstīm. Visas olimpiskā ciemata ēkas ir piemērotas tam, lai tās varētu izmantot cilvēki ar ierobežotām spējām, attiecīgs ir arī to aprīkojums. «Esmu pārliecināts, ka paralimpisko spēļu panākumi būs pat lielāki par olimpiādes veiksmēm,» uzskata Kosts Karamanlis. «Pirms dažiem mēnešiem no visām pasaules pusēm atskanēja bažīgi čuksti un šaubas par mūsu spējām. Tagad starptautiskā sabiedrība piekrīt tam, ka Grieķijā ir ļoti augsta viesmīlība un kultūra, kā arī drošība.» Karamanlis arī uzsver, ka olimpiskie objekti nākotnē noteikti atmaksāšoties, viņš gan neprecizē, pēc cik gadu desmitiem. Grieķiem arī pēc olimpiādes rūpju pilnas rokas, tostarp visā pasaulē mājās atgriežamies tiek sagaidīti olimpieši. Pirmdien Atēnu galvenā lidosta sita pušu visus rekordus — no Grieķijas galvaspilsētas izlidoja gandrīz 900 lidmašīnu, mājās vedot 9,2 tūkstošus sportistu, žurnālistu, komandu oficiālās personas, tikai nedaudz mazāks skaits gaidāms šodien. Drošības apsvērumu dēļ lidosta šajās dienās vērs durvis tikai biļešu īpašniekiem. Pavadošajām personām jāatvadās no aizlidojošajiem uz ielas. Lidostas administrācija arī sarūpēja pārsteigumu, izdekorējot telpas ar 2008. gada Pekinas spēļu simboliku.

Aizturēts «t.A.T.u.» solistes tēvs (0)

Grupas «t.A.T.u.» solistes Ļenas Katinas tēvs 31. augustā tika aizturēts par mēģinājumu pār robežu pārvest kontrabandu. Kā ziņo «newsru.com», kamēr Ļena domā, vai pieņemt viņas jaunā drauga Andreja sirds un rokas piedāvājumu, kurš viņai jau ir nopircis platīna gredzenu, kas izrotāts ar briljantiem, dziedātājas tēvs tika arestēts. Sergeju Katinu aizturēja Zviedrijas un Somijas robežas kontrolpunktā par mēģinājumu pārvest kontrabandas preci. Ar viltotiem dokumentiem viņš mēģināja pārvest pāri robežai 3 mēnešus vecu tīģerēnu. «Es viesojos pie draugiem,» teic Sergejs, «bet tīģerēnu es nopirku kādā speciālā tirgū, un tas bija domāts meitas kāzu dāvanai. Tur vēl esot bijis mazs krokodilēns, taču tie ļoti ātri aug, bet Ļenai nav tik lielas vannas! It kā visi nepieciešamie papīri pārdevējam esot bijuši. Bet nebiju iedomājies, ka tos var arī viltot.» Lai noskaidrotu radušos apstākļus, Katins ir aizturēts uz veselu diennakti. Kaut arī šodien viņš tika atbrīvots, tīģerēns tika konfiscēts. Taču dziedātājas tēvs nesaskuma un jau lūko pēc jaunas kāzu dāvanas.

Ralfs Šūmahers nebrauks arī Moncā (0)

Vācu pilots Ralfs Šūmahers vēl nav pilnībā atlabis no gūtā mugurkaula savainojuma un nestartēs arī nākamā posma — Itālijas «Grand Prix» — izcīņā, kas 12. septembrī notiks Moncas trasē. «Williams-BMW» komandas pilota ārsti otrdien paziņoja, ka vācietis vēl nav pilnībā atlabis no savainojuma un piedalīties sacensībās ir bīstami viņa veselībai. Jūnijā notikušajās ASV «Grand Prix» sacensībās Šūmahers guva nopietnu muguras traumu — trieciena rezultātā ieplīsa vairāki mugurkaula skriemeļi. Brazīlietis Antonio Piconja aizstās vācu pilotu arī Itālijas posma sacīkstē. Tā viņam būs trešā sacīkste «Williams-BMW» komandā šajā sezonā. «Williams-BMW» komandas vadība paziņoja, ka Šūmahers varētu atkal sēsties formulā pēc Itālijas posma sacīkstes. Viņš gan piedalīsies tikai testu braucienos. Pagaidām nav zināms, vai Šūmahers piedalīsies pēdējo posmu sacensībās, kuras viņam būs pēdējās šajā komandā. Nākamsezon Šūmahers brauks jau «Toyota» komandā. Pašreiz Šūmahers ir izlaidis jau piecus sacensību posmus.

Parādnieku reģistrā iekļauti 16 139 kredītiestāžu klienti (0)

Kopš Parādnieku reģistra darba uzsākšanas pērn jūnijā līdz šodienai tajā reģistrēti 16 139 neapzinīgi vai negodīgi kredītiestāžu klienti, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Lielākā daļa no Parādnieku reģistrā iekļautajiem ir Latvijas iedzīvotāji — 98,26% no kopējā skaita, bet nerezidentu skaits sasniedz 1,74%. Reģistrā ir uzskaitīti 18 977 parādnieku kavētie kredīti. No pagājušā gada jūnija sākuma līdz šā gada septembrim bankas reģistrējušas 19 542 maksājumu kavējumu ziņojumus un 7 402 kavēto maksājumu izpildes ziņojumus. 344 gadījumos ir saņemta informācija par bankas vērtējumā būtiskiem kredītlīguma pārkāpumiem. Bankas par parādnieku reģistrā iekļautajiem datiem ziņojumus pieprasījušas 112 994 reizes, savukārt ziņas par parādnieku no reģistra sniegtas 9597 gadījumos. Parādnieku reģistrs ir Latvijas Bankas informācijas sistēma, kurā tiek vākta, centralizēti uzkrāta un pastāvīgi glabāta banku sniegtā informācija par banku parādniekiem un tiem izsniegtajiem kredītiem. Parādnieku reģistra mērķis ir sniegt šo informāciju bankām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un pašiem parādniekiem. Parādnieku reģistrs darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas «Parādnieku reģistra noteikumiem». Informāciju no Parādnieku reģistra var saņemt banku pilnvarotās personas saskaņā ar noslēgto līgumu, FKTK pilnvarotās personas saskaņā ar noslēgto līgumu un jebkura fiziskā vai juridiskā persona tikai par sevi Parādnieku reģistrā iekļauto informāciju, kā arī par banku veiktajiem pieprasījumiem par sevi.  

Britnijas laulību ceremonija būs redzama videoklipā (0)

Britnijas Spīrsas un viņas līgavaiņa Kevina Federlaina laulību mēģinājums notiks visai drīz. Zvaigžņotā pāra laulības slēgšanas ceremonija būs dziedātājas jaunā klipa rozīnīte. Kā kļuvis zināms, dziedātājas jaunais klips tiks veidots dziesmai «My Prerogrative». Šī dziesma ir Bobija Brauna hīta pārveidotā versija, un šai dziesmai ir jau piešķirts dziedātājas jaunā albuma tituldziesmas statuss. Skaņdarbs tiek arī uzskatīts par Britnijas Spīrsas «programmu», jo dziedātāja ir nogurusi no nemitīgās jaukšanās viņas privātajā dzīvē. Jaunā klipa filmēšana notiks namā, kurā mītot kāds spoks, turklāt tieši šajā namā ir filmēta jaunā šausmu filma «Sceram 3». Pēc videoklipa sižeta Britnija pati nesaprot, kas ar viņu notiek — tikai uzvelkot kleitu, viņa saprot, ka tās ir viņas laulības, un, tikai dodoties pie altāra, viņa redz, ka salaulājas ar Federlainu.

ES mazo HES likvidāciju nekompensēs (0)

Ja Latvjā nolemtu nojaukt kādu mazo hidroelektrostaciju (HES), to īpašnieki nevarētu pretendēt uz kompensācijām no Eiropas Savienības (ES) fondiem. «Nevienā no ES fondiem nav paredzēta kāda nauda dambju likvidēšanai. Cita lieta ir biotopu atjaunošana — tai varētu tikt piesaistīti ES līdzekļi,» laikrakstam «Latvijas Avīze» sacījis Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta Vadības, komunikācijas un civilās aizsardzības direktorāta direktors Deivids Grants Lorenss. Viņš pastāstījis, ka EK ir izvirzījusī ambiciozu un grūti sasniedzamu mērķi: 20% no enerģijas iegūt no atjaunojamajiem energoresursiem — hidroelektrostacijām, vēja parkiem, saules baterijām, ģeotermālajām stacijām, lauksaimniecības atkritumu pārstrādes. «Katrai ir savas vides problēmas, taču nevienu no tām nevar uzbūvēt, neievērojot minētās ES direktīvas. Ja uz upītes tiek uzbūvēts dambis, tiek apdraudēti biotopi un zivis, un tagad, pēc 1. maija, pirms celtniecības ir jānovērtē vides seku novērtējumā,» stāstījis EK pārstāvis, jautāts, kā EK, veicinot atjaunojamos enerģijas avotus, spēs nosargāt dabu. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka sabiedrības uzmanību mazo HES problēmai jūlija vidū pievērsa Pasaules dabas fonda (WWF) pētījums un prasība valdībai novērst staciju postošo ietekmi uz vidi. Pēc pētījuma publiskošanas Ministru prezidents Indulis Emsis pauda valdības apņēmību pilnveidot mazo HES ekspluatāciju regulējošās normas, palielināt soda sankcijas par to pārkāpumiem, kā arī izteica gatavību atsevišķus vidi īpaši postošus HES nojaukt. Valdībai adresētajā aicinājumā vides aizstāvji norādīja, ka mazie HES ir «sadalījuši» upes, pārtraucot tradicionālos zivju pārvietošanās ceļus, negatīvi ietekmē upju ekosistēmas, veicina apkārtējo zemju applūšanu, grauj izveidotās meliorācijas sistēmas un veicina teritoriju pārpurvošanos. Krasta erozijas dēļ noskalojas zeme, bojājas māju konstrukcijas, akās izzūd ūdens, uzsver dabas fonds. Ziemās HES ūdenskrātuvēs slāpst zivis, jo ūdenī uzkrājušās dūņas un atmirušās ūdensaugu atliekas pūst, bet aizsprosti apgrūtina ledus iešanu upēs, secinājis WWF. Vides aizstāvji saskaitījuši, ka no 1993. līdz 2003.gadam uzceltas 149 mazās HES uz 106 upēm. Uz dažām no tām ir radītas pat veselas mazo HES kaskādes — uz Gaujas uzceltas deviņas mazās HES, uz Abulas — piecas, pa četrām — uz Dubnas, Dienvidsusējas un Bērzes. Lai novērstu HES negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, sabiedriskās organizācijas prasa nodrošināt vides likumu darbību ūdens aizsardzības jomā, pārstrādāt nosacījumus par saimnieciskās darbības dēļ zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšanu, lai aprēķinātās kompensācijas apjoms būtu atbilstošs nodarītajiem zaudējumiem. Vides aizstāvji arī vēlas panākt, lai HES darbību līdz pārkāpuma novēršanai apturētu gadījumos, kad pārkāpti elektrostaciju būvniecības, tehniskie un ekspluatācijas noteikumi. Atkārtota pārkāpuma gadījumā HES darbība aizliedzama pavisam. Prasības iesniedzēji vēlas arī panākt, lai vides aizsardzības iestādes sistemātiski kontrolētu mazo HES darbību un par rezultātiem informētu sabiedrību.

Lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 41,2% (0)

Starptautiskajā lidostā «Rīga» šā gada astoņos mēnešos apkalpoti 648 658 pasažieri, kas ir par 41,2% vairāk nekā 2003. gada attiecīgajā laika posmā, kad tika apkalpoti 459 374 pasažieri, aģentūru LETA informēja lidostas preses sekretārs Andorijs Dārziņš. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos lidostā apkalpoti 17 612 lidojumi, kas ir par 42,4% vairāk nekā pērn, kad apkalpoti 12 366 lidojumi. Šogad būtiski pieaudzis arī pārkrauto kravu apjoms — astoņos mēnešos pārkrautas 6704 tonnas kravu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad pārkrautas 4168 tonnas, ir par 60,8% vairāk. Šā gada augustā, salīdzinot ar 2003. gada attiecīgo mēnesi, apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 56,3%, sasniedzot 109 764 cilvēkus. Augusts šogad ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad pasažieru skaits pārsniedzis 100 000. Augustā apkalpoti 2576 lidojumi, kas ir par 49,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Kravu apjoms šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies par 52,1%, sasniedzot 436 tonnas. Kā ziņots, pēc satiksmes ministra pienākumu izpildītāja Aināra Šlesera (LPP) domām, šogad lidostā «Rīga» būtu jāapkalpo viens miljons pasažieru, nākamgad šis skaitlis būtu jādubulto, sasniedzot divu miljonu līmeni, savukārt nākamajos piecos gados lidostā apkalpoto pasažieru skaits jāpalielina līdz pieciem sešiem miljoniem. Šogad par lidojumu uzsākšanu no Rīgas paziņojušas divas zemo izmaksu aviosabiedrības — Īrijas «Ryanair» un Lielbritānijas «EasyJet», tomēr Šlesers sola, ka ar šādiem paziņojumiem nāks klajā vēl jaunas aviosabiedrības. Tas varētu notikt šogad. Pērn lidostā «Rīga» apkalpoti 711 753 pasažieri, kas ir par 12,4% vairāk nekā 2002. gadā, kad apkalpoti 633 322 pasažieri.

Krievijā par auto vadīšanu alkohola reibumā uz diviem gadiem atņems tiesības (0)

Krievijā šodien stājas spēkā administratīvo pārkāpumu kodeksa labojumi, kas paredz stingrākus sodus par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. Saskaņā ar jauno likumu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā autovadītājam tiks atņemtas tiesības uz laiku no 1,5 līdz diviem gadiem. Agrāk par šādu pārkāpumu autovadītāju varēja sodīt tikai ar naudas sodu. Maskavas autoceļu inspekcijas vadītājs Viktors Kirjanovs pauda cerības, ka jaunais likums palīdzēs sakārtot situāciju uz autoceļiem, kur «automašīnas vadīšana alkohola reibumā ir kļuvusi par normu». Maskavā un tās tuvā apkārtnē vien diennakts laikā tiek aizturēts līdz 400 autovadītāju alkohola reibumā, piebilda Kirjanovs. Pagājušajā gadā aizturēts 1,2 miljoni autovadītāju alkohola reibumā, kas izraisa «sesto daļu satiksmes negadījumu Krievijā», viņš sacīja.

Māksla kā terors un terors kā māksla (0)

Kāpēc gan tas, kas notika 2001. gada 11. septembrī, mūs tā šokēja, ka mēs atstājām sabiedrisko telpu un kā bruņurupuči ierāvāmies mājas, pavarda, ģimenes drošībā? Manā uzziņu krājumu plauktā atrodas sējums ar nosaukumu «Lielā starptautisko katastrofu grāmata». Tai ir 447 lappuses. Kā skaidri redzams no šīs grāmatas, gadījumi, kad zaudēti divi vai trīs tūkstoši dzīvību, vēsturē nepavisam nav retums. Lielākā daļa šo katastrofu, protams, bijušas dabas spēku vai nejaušību sekas — vulkānizvirdumi, zemestrīces, ugunsgrēki —, taču daudzas izraisītas apzināti. Visu laiku lielākā katastrofa jūrā notika 1945. gada janvārī, kad padomju spēki Baltijas jūrā nogremdēja pasažieru kuģi Wilhelm Gustloff — toreiz tika zaudēts astoņi tūkstoši dzīvību. Taču Rietumos par šo katastrofu dzirdējis retais. Protams, sāpīgs ir 11. septembra simbolisms. Pasaules tirdzniecības centru veidoja pasaules augstākās ēkas, tās atradās pasaules finanšu centrā Ņujorkā, un tās bija amerikāņu lidmašīnas, kas ietriecās torņos. Ja kāds vēlējās dot triecienu Amerikai, tās gigantisma kultūrai, varai, atvēzienam, lepnumam, izvēlēties labāku mērķi nebija iespējams. Un mūri sagruva. Zaudētās dzīvības, protams, bija traģēdija, materiālie zaudējumi — milzīgi, taču visaizvainojošākais šķita šā briesmu darba provokatīvais raksturs. Tas bija nihilistiski perfekts. Šajā perfektumā — lai cik atbaidošā — daži saskatīja skaistuma izpausmi… Sātaniska skaistuma, tomēr skaistuma. Hamburgas mūzikas festivāla preses konferencē 2001. gada 16. septembrī komponists Karlheincs Štokhauzens sacīja, ka Ņujorkas notikumi esot visu laiku varenākais mākslas darbs. Tas izraisīja šoku. Hamburgā atcēla četrus Štokhauzena darbu koncertus. Citas koncertzāles ķecerīgo vācieti svītroja no jau izziņotām programmām. Starptautiskā prese virmoja nosodījumos, bet cits ievērojams komponists, Ģērģs Ligeti, ieteica Štokhauzenu ievietot trakomājā. Gandrīz visur, kur tika pieminēti Štokhauzena izteikumi, tika noklusēts viņa precīzais formulējums, proti, ka Ņujorkas katastrofa bija «Lucifera mākslas darbs». Kāpēc Štokhauzena piezīme šķita tik šokējoša? Iespējams, tāpēc, ka pasaule joprojām uzskata mākslu par morāli pacilājošu atspulgu, kaut ko pilnīgi pretēju reālam, noziedzīgam terora aktam. Plašākā publika radošu darbu joprojām uzlūko apmēram tāpat kā angļu dzejnieks, kritiķis un pētnieks Metjū Ārnolds, kas 19. gadsimta vidū novilka stingru robežu starp kultūru un anarhiju. «Kultūra,» viņš teica, nozīmē «pētīt perfekciju un tiekties to sasniegt,» kultūra, gluži kā kultivācija, ir process, kas virzīts, lietojot viņa slaveno formulējumu, uz «maigumu un gaismu.» Anarhija turpretī ir kultūras antitēze — tā ir tumsas un sašķeltības pasaule, Lucifera valstība. Plašais nosodījums, ko izpelnījās Štokhauzens, liecina, ka Metjū Ārnolds, kas nomira 1888. gadā, vismaz garīgi, joprojām ir mūsu vidū, turklāt šī klātbūtne ir jo spēcīga — par spīti tam, ka pēdējā pusotra gadsimta laikā viņa ideālistiskie priekšstati par kultūru saņēmuši pamatīgus triecienus. Reakcija uz Štokhauzenu rāda, cik ļoti mēs svārstāmies starp esošo un vēlamo. Štokhauzena izteikumi iederas sen iedibinātajā modernisma tradīcijā, kas skaistuma potenciālu saskata ironijā, pretrunā, pat katastrofā. Tā ir tradīcija, ar ko mēs sadzīvojam ikdienā, ko mēs pieņemam savā notikumu kultūrā, būdami apsēsti ar jauno, sensacionālo un provokatīvo. Tomēr, lai arī mēs dzīvojam ar šo estētiku, daudziem no mums tā acīmredzot nepatīk. Mēs karinām pie sienām abstrakto mākslu, taču reizē arī vēlamies, lai tās tur nebūtu. Mēs dzīvojam ar trokšņa mūziku, taču tās klātbūtnē nejūtamies ērti. Mēs joņojam cauri savai ikdienas dzīvei, taču ilgojamies pēc miera. Ja brīvības būtība ir pārsteigums, kā uzstāja Žans Kokto, tad tā ir brīvība, no kuras daudzi labprāt atteiktos. Ideja par mākslu kā par lielisku notikumu un provokāciju, nevis morālu vēstījumu, radusies vairāk nekā pirms simt gadiem. Sākot ar anarhistiem un varmācības estetizāciju viņu rīcības propagandā 19. gadsimta beigās un franču rakstnieka Ž. K. Uismana ekstravagantas dekadences slavinājumiem, līdz itāļa Filipo Tommazo Marineti provokatīvajiem futūristu manifestiem, kuros viņš karu salīdzināja ar higiēnu un aicināja iznīcināt bibliotēkas un muzejus. Sensacionāls, nereti vardarbīgs hepenings bija modernisma ainavas neatņemama sastāvdaļa. Izcilais provokators Oskars Vailds aicināja: «Nesaki, ka man piekrīti! Kad man piekrīt, man vienmēr šķiet, ka man nevar būt taisnība.» Taču visus šos ciltstēvus aizēno Frīdrihs Nīče. Apgalvodams, ka likumi, paražas un privilēģijas izriet no varas, nevis iedzimtas labestības, Nīče kļuva par diskontinuitātes, pārrāvuma un lielās nošķiršanās pravieti. «Es neesmu cilvēks,» viņš sacīja, «es esmu dinamīts.» 20. gadsimts no viņa mantoja krīzes vārdu un tēlu krājumu. Savā mūža nogales vājprātā Nīče, kas iepriekš bija pavēstījis Dieva nāvi, tagad iztēlojās, ka Dievs ir viņš pats. Tiesa, 20. gadsimts pieredzēja fiziskas brutalitātes uzplaukumu, taču mākslinieki, rakstnieki, mūziķi un intelektuāļi piedalījās šajā vardarbībā — pa lielākai daļai pārnestā, bet daudzos gadījumos arī tiešā nozīmē. Tam nevajadzētu mūs pārsteigt. Jēdziens avangards galu galā aizgūts no militāristiem. Stravinskis un Šēnbergs vēlējās šokēt ar savu mūziku, tāpat Pikaso un Braks ar savām gleznām. Starp enerģijas strāvojumiem, kas ierobežotu militāru konfliktu 1914. gadā pārvērta pasaules karā, bija kultūras strāvojumi, kuri izplūda no skolām, universitātēm, teātriem, mākslas galerijām un operu namiem. Jau no paša sākuma vācieši šo konfliktu dēvēja par Kulturkrieg — kultūrkaru. Juliuss Babs, Berlīnes rakstnieks un kritiķis, lēsa, ka pirmajā kara mēnesī, 1914. gada augustā, Vācijā uzrakstīti 50 tūkstoši dzejoļu dienā. Tomass Manns to interpretēja kā savas tautas dzejiskās dvēseles uzliesmojumu. Savā slavenajā 1927. gada traktātā «Ierēdņu nodevība» Žiljens Benda apgalvoja, ka, sasmērējot rokas politikā un karā, intelektuālā kopiena nodevusi savas funkcijas. Benda uzskatīja, ka intelektuāļiem pēc definīcijas jāstāv pāri jebkādiem kautiņiem. Taču viņi to nedarīja — no simpozija viņi devās tieši uz kaujas lauku. Prāts bija kļuvis par kara instrumentu. Dadaistu kustība, kas 1915. gadā sākās Šveicē, bet tad pārsviedās uz vairākiem kontinentiem, bija visizaicinošākā karojošā prāta izpausme. Dzīve ir loterija, sludināja viens no kustības aizsācējiem, rumāņu dzejnieks Tristāns Carā. Loterijai jābūt arī mākslai. Tai jāuzspridzina tradīcija un jēga. Viņš deva padomu, kā rakstāms dzejolis: izgrieziet no avīzes vārdus, iemetiet maisā, maisu sakratiet, tad velciet vārdus citu pēc cita laukā. Viņa kolēģis Marsels Dišāns piezīmēja Monai Lizai ūsas un nosauca to par mākslu. Kādai izstādei viņš iesniedza pisuāru un nosauca to par «Strūklaku». Viņš paskaidroja, ka neesot varējis iedomāties nevienu citu priekšmetu, kas spētu izraisīt lielāku riebumu nekā šis. Tā ir māksla — antimāksla, māksla — niknuma izpausme, māksla — karš. Pēc Pirmā pasaules kara intelektuālis kļuva par rīcības cilvēku, l’homme engage  (angažētais cilvēks) — tā šo jauno radījumu sauca franči. Vārdi un darbi sajaucās, veidojot notikumu. Iespējams, vislabākais šīs sugas pārstāvis, vīrs, kas izveidoja savu tēlu darbībā, bija franču prozaiķis, kritiķis un politiķis Andrē Malro. «Es gribu šai pasaulei atstāt rētu,» saka kāds varonis Malro romānā «Karaliskais ceļš». Cits darbības intelektuālis Režiss Debrē, Če Gevaras karabiedrs 60. gados, bija sajūsmināts par Malro grāmatām: tās esot «rētu grāmatas». Malro saprata, paskaidroja Debrē, ka mūsdienu pasaulē vairs nepastāv ne meli, ne patiesības, tikai tēli, ko rada darbība. Tā ir vitalitātes bauda — vitalitāte ārpus morāles, dzīve ārpus laba un ļauna. Šī ideja aizrāva arī vācu rakstnieku Ernstu Jungeru, kas piedzīvoja visu 20. gadsimtu. Viņa daudzo grāmatu vidū ir «Karš kā garīgs pārdzīvojums». Jungeram kara garīgā puse bija tikpat svarīga kā fiziskā. Pirmais pasaules karš viņam turpinājās pēc pamiera un vēlāk miera noslēgšanas visu viņa garo mūžu. Kara garīgumā, tā destruktīvi kreatīvajā enerģijā, veidā, kā karš salaulā cilvēku un mašīnu, viņš saskatīja nākotnes priekšvēstnesi. Hitlers un nacisti šos impulsus politizēja. Šā procesa gaitā viņi politiku pārvērta par ļoti mūsdienīgu parādību — fascinējošu izrādi, visaptverošu piedzīvojumu, no kura nav iespējams izvairīties. Kā secināja Valters Benjamins, nacisma kritiķis un upuris, viņi to pārvērta par mākslas paveidu. Nacistu lozungs bija: «Ikdienišķajam jābūt skaistam.» Hitlers, kura autobiogrāfijas nosaukums ir «Mana cīņa», pirmkārt un galvenokārt uzskatīja sevi par mākslinieku. Pat vistalantīgākie mākslinieki, rakstnieki, kinematogrāfisti un akadēmiķi nespēja izvairīties no sociālajiem un politiskajiem viesuļiem, kas 20. gadsimtā brāzās pāri pasaulei. Daudzi izmantoja savas otas, spalvas, kameras un lekcijas par ieročiem. Josifs Brodskis par ekspresionisma mākslu sacīja, ka Otrais pasaules karš bija tās varenākā izstāde. Savukārt britu zinātnieks Džeimss Taks, kas piedalījās tā saucamajā Manhatanas projektā, kura rezultāts bija atombumba, nāca klajā ar drebuļus uzdzenošu apgalvojumu, ka Losalamosas komanda esot sastāvējusi no «Rietumu pasaules gaišākajiem prātiem.» Franču sirreālists Luī Aragons daiļrunīgi atzina, ka nevarot iedomāties tīkamāku tēlu kā «lieliskā, haotiskā kaudze, ko veido baznīca un neliels daudzums dinamīta.» Štokhauzena vārdi pērn septembrī ir šīs atziņas atbalss. Papildu apjausmai, ka māksla kļuvusi par darbību, cits ietekmīgs viedoklis pauž, ka māksla ir slimība. Šī ideja apbūra, piemēram, Francu Kafku. Savos stāstos viņš sevi iztēlojās par kukaini, badacietēju, cietumnieku. Apbrīnojami talantīgi rīkodamies ar valodu, viņš tomēr secināja, ka valoda ir pilnīgi neadekvāts instruments. Valoda rada grūtības, nevis tās mazina, valoda ir pretrunā pati ar savu nolūku. Un tomēr viņš turpināja rakstīt, it kā par spīti sev pašam, nevis lai atbrīvotos no savas nastas, bet lai izbaudītu savas ciešanas. Vardarbība kā skaistuma izpausme, māksla kā neirozes forma ir modernisma kanona galvenās iezīmes. Par spīti tam pērn septembrī mēs no Štokhauzena vārdiem bijām gandrīz tikpat apstulbuši kā no pašiem notikumiem. Tas liecina — lai arī mēs savus varas gaiteņus izdaiļojam ar mākslinieciskām abstrakcijām un esam gatavi daudzslāņainu disonansi uzskatīt par mūziku, kaut kas mūsos tomēr cieši turas pie pārliecības, ka mākslai jābūt labā un vienotā, nevis nesaskanīgā un fragmentārā izpausmei. Mēs esam gatavi samierināties, ka definīcija sabrukusi, tomēr tveramies pie absolūtā. Bet varbūt šai pretrunai risinājums nav nepieciešams. Varbūt pret to nav jācīnās, bet tā jāpieņem kā veselīga divdabība, kā pazemības paveids — atzīstot, ka nesaskaņas, daudzveidība un sarežģītība ir dzīves dabiskas sastāvdaļas. Tajā pašā noskaņā mums vajadzētu turpināt gaidīt negaidīto. Cilvēka daba nemainīsies. Mainīsies terora darbarīki. Nākamajai teroristu paaudzei ir lielisks stimuls nākamo akciju padarīt vēl sensacionālāku, vēl skaistāku par iepriekšējo. Patiesībā var pat apgalvot, ka uzbrukumi Ņujorkai un Vašingtonai bija vecmodīgi — pat klasiski —, jo tajos tika grautas ēkas un izmantotas lidmašīnas. Turpmākajās dienās, vērtējot šos notikumus, bieži atsaucās uz Pērlhārboru, Otro pasaules karu un uz notikušā sirreālismu. Daudz zīmīgāka liecība par nākamības veidolu, pārfrāzējot Herberta Velsa 1933. gada nākotnes vīzijas, bija Sibīrijas mēra parādīšanās, jo tas, visticamāk, uzradās uz vietas, nevis nāca no ārienes. Ar šā makrokosmiskā mikrokosma potenciāla starpniecību mums bija ļauts uzmest īsu mirkli terorisma nākotnei. Un arī te, kā tūlīt pat norādītu ne viens vien no mūsu minimālistiem, slēpjas jauna tumša skaistuma baciļi. No angļu valodas tulkoja I. L.

Tiesa neatceļ lēmumu par šodien paredzētā protesta gājiena neatļaušanu (0)

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja Eduarda Gončarova, Mihaila Tjasina un Sergeja Petrova sūdzību par Rīgas pilsētas izpilddirektora Māra Tralmaka (LSDSP) lēmumu nesaskaņot izglītības reformas pretinieku šodien iecerēto gājienu no Latviešu strēlnieku laukuma uz Rīgas Kongresu namu. Pēc sprieduma pasludināšanas viens no sūdzības iesniedzējiem žurnālistiem sacīja, ka, neraugoties uz to, gājiens tomēr notiks. Gājiens nav saskaņots, pamatojoties uz likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» normu, kas nosaka: ja pasākums saistīts ar transporta kustības traucējumiem, pieteikums par to jāiesniedz septiņas darbdienas pirms pasākuma. Pieteikumus, kas iesniegti, neievērojot termiņu, pašvaldība ir tiesīga neizskatīt. Gājiena pieteikums tika iesniegts 25. augustā. Gājiena pieteicēji apgalvo, ka gājiens neradīs satiksmes traucējumus, tāpat viņi sola nodrošināt kārtību tā laikā. Plānots, ka gājienā varētu piedalīties 500 dalībnieku, un tas virzīsies no Latviešu strēlnieku laukuma caur Vecrīgu, pa Brīvības gatvi, Elizabetes un Antonijas ielu līdz Rīgas Kongresu namam. Tiesas spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 8. septembrī.

Protesta akcijās pret Bušu Ņujorkā aizturēts vairāk nekā 900 cilvēku (0)

Ņujorkas policija otrdienas vakarā apcietinājusi vairāk nekā 900 cilvēku, pret Bušu vērsto demonstrāciju dalībniekiem bloķējot satiksmi, protestējot pret karu Irākā un izsmejot republikāņu delegātus Republikāņu partijas nacionālā konventa otrajā dienā. Visu dienu ilgušās protesta akcijas pastiprināja spriedzi starp policiju un protestētājiem. Otrdien līdz vakaram Ņujorkas policija aizturēja vairāk nekā 900 cilvēku, līdz ar to kopš demonstrāciju sākuma pagājušajā ceturtdienā aizturēts vairāk nekā 1400 protestētāju. Manhetenā otrdien norisinājās simtiem protesta akciju, un gandrīz katrā no tām policija aizturēja dalībniekus. Protesta akcijā pie Pasaules tirdzniecības centra agrākās atrašanās vietas tika aizturēti vairāki simti cilvēku, kaut gan demonstranti sekojuši policijas instrukcijām soļot pa ietvi. Lielākā daļa demonstrāciju pēdējās sešās dienās bija mierīgas, ieskaitot pretkara gājienu svētdien, kurā piedalījās vairāki simti tūkstoši cilvēku. Tā bija viena no lielākajām demonstrācijām Ņujorkā pēdējos gados.

Šodien par kārtību Doma laukumā gādās pat suņi un zirgi (0)

Valsts policija nopietni gatavojusies sabiedriskās kārtības nodrošināšanai šodien paredzētajās akcijās — iesaistīs pat zirgu patruļu un suņus. Valsts policijas (VP) darbinieki ir gatavi provokāciju un masu nekārtību novēršanai, vakar rezumēts pēc sanāksmes. VP arī informē, ka policija filmēs šodienas pasākumus un to dalībniekus. Lai veiktu pasākumos iesaistīto policijas spēku un līdzekļu vienotu vadību, izveidots operatīvās vadības štābs, kā arī izstrādāts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plāns. Svētku laikā darbosies arī VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes mobilā dežūrdaļa. Ministru prezidents Indulis Emsis ir pārliecināts, ka tiesībsargājošās institūcijas ir gatavas novērst visas iespējamās ar mazākumtautību skolu izglītības reformu saistītās provokācijas jaunā mācību gada sākumā. Intervijā Radio SWH premjers paziņoja, ka atbildību par kārtību 1. septembra pasākumos uzņēmies iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons. I. Emsis norādīja, ka ir zināms par spēkiem, kuri vēlētos svētkus izjaukt un kuri esot neapmierināti, ka 1. septembrī iecerētajiem protesta mītiņiem iepretim piedāvā svētku programmu. Iekšlietu ministrs Ē. Jēkabsons pieļauj, ka šodienas pasākumu laikā iespējamas arī provokācijas un huligāniski izlēcieni, kas var pāraugt masu nekārtībās. «Nekad nevar simtprocentīgi apgalvot, ka nekas nenotiks, jo ekstrēmistiski noskaņotu indivīdu netrūkst nevienā masu pasākumā un jebkurš no viņiem var pastrādāt kādu huligānisku izlēcienu, uz ko mums, protams, jābūt gataviem,» teica ministrs. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs atturējās prognozēt situāciju šīs dienas pasākumos, taču viņš tajos būšot visu vakaru un «turēs roku uz pulsa». G. Bojārs piebilda, ka pašvaldība jau trešo gadu organizē Zinību dienas svētku pasākumus Vērmanes dārzā, taču šogad Rīgā būs pat veseli trīs pasākumi.

Studenti semestri sāk ar stāvēšanu rindā (0)

Latvijas Universitātē (LU) sākās reģistrācijas nedēļa, ko ievadīja nu jau par tradīciju kļuvusī rinda, kas stiepās pat ārpus augstskolas durvīm. Studenti steidza reģistrēties brīvās izvēles kursiem, kuru klausītāju skaits ir ierobežots. Lai gan reģistrēšanās brīvās izvēles studiju kursiem iespējama no 30. augusta līdz pat 3. septembrim, vairāki rindā stāvētāji atzina, ka LU ieradušies jau tūlīt pēc pulksten 6 rītā un ēkā tikuši reizē ar apkopējām. Līdz pulksten 11 reģistrēties paguva tikai tie jaunieši, kuri rindā bija iestājušies stundu pirms tās sākuma — pulksten 8 — vai pat agrāk. Vēl pusdienlaikā rinda sniedzās ārpus LU centrālās ēkas durvīm Raiņa bulvārī 19. Vislielākā drūzmēšanās notika pie reģistrācijas vietas — LU Lielās aulas — durvīm, pa kurām ik pēc desmit minūtēm iekšā laida tikai apmēram 10 studentus. Pirmdien bija iespējams pierakstīties kopskaitā uz 70 brīvās izvēles jeb C daļas kursiem. Gandrīz visos kursos noteikts klausītāju skaita ierobežojums, kas svārstās no 15 līdz 100. Neatkarīgā aplēsa, ka uz piedāvātajiem kursiem bija iespējams reģistrēties apmēram 2000 studentiem. Tas ik gadu rada ažiotāžu un rindas, jo visiem gribētājiem nepietiek vietu, lai reģistrētos sev tīkamo kursu apmeklēšanai, atzina LU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks. Tradicionāli populārākie studentiem ir kursi, kuros iespējams apgūt kādu svešvalodu, jo īpaši — franču un itāļu valodu. Bažas par to, vai atlikusi kāda brīva vieta franču valodas reģistrācijas lapā, izskanēja jau aptuveni pulksten 10, kad reģistrācija bija ilgusi tikai stundu. «Mūsu pasniedzēji ir augsti kvalificēti, un tādu Latvijā nav daudz. Tādēļ nevaram nodrošināt iespēju klausīties šos tik vērtīgos kursus visiem gribētājiem, un reģistrējas tie, kuri paspēj pirmie,» stāstīja J. Palkavnieks. Viņš norādīja, ka līdzīgas rindas LU izveidojušās arī pirmajās dienās, kad notika pieteikšanās studijām, lai gan toreiz šādai steigai neesot bijis pamata. «Studenti vadās no mirkļa emocijām, visi grib tikt pirmie, bet pēc tam izrādās, ka nemaz nevēlas studēt šajā studiju programmā vai klausīties konkrēto kursu,» uzskata J. Palkavieks. Viņš gan atzina, ka studentu iespējas motivēti izvēlēties brīvās izvēles kursus mazinājusi to vēlā publiskošana. Vēl piektdienas pēcpusdienā LU mājas lapā internetā nebija pieejams brīvās izvēles studiju kursu saraksts ar to norises vietām un laikiem, iegūstamajiem kredītpunktiem un pasniedzēja vārdu. «Viss šajā lauciņā vēl nav sakārtots, tādēļ nākamgad reģistrācija studiju kursiem notiks internetā,» solīja J. Palkavnieks. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas reģistrēties brīvās izvēles studiju kursiem varēs ikviens students, tomēr par iespēju tos klausīties nāksies izturēt konkursu. Tos brīvās izvēles studiju kursus, kuros pieteikušies būs vairāk nekā atvēlētās vietas, nokomplektēšot konkursa kārtībā, vadoties pēc vidējās svērtās atzīmes, skaidroja J. Palkavnieks.

Ziemeļosetijas skolā par ķīlniekiem sagrābti 200 bērni [papildināts 2] (0) Attēlu galerija

Kādā skolā Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā trešdienas rītā iebrukusi kaujinieku grupa, pirmajā skolas dienā par ķīlniekiem sagrābjot vismaz 400 cilvēkus, no kuriem 200 ir bērni, bet pārējie — vecāki un skolotāji, paziņoja Ziemeļosetijas ārkārtas situāciju ministrs Boriss Dzgojevs. Skolas ēkā iegājis Ziemeļosetijas muftijs Ruslans Valgatovs, lai mēģinātu uzsākt dialogu ar kaujiniekiem. Ziemeļosetijas Ārkārtas situāciju ministrijas pārstāvis informēja, ka skolas ieņemšanas laikā nogalināti vismaz trīs civiliedzīvotāji un vēl deviņas personas ir ievainotas. «Viens ķermenis atrodas pie ieejas ēkā, vēl divi uz ceļa braucamās daļas pie žoga. Visi bojā gājušie ir civiliedzīvotāji,» sacīja pārstāvis, piebilstot, ka kaujinieki neļauj nevienam savākt nogalinātos un atklāj uguni uz ikvienu, kas tuvojas skolai. Saņemtas arī ziņas, ka vairākiem bērniem izdevies izbēgt no skolas. Vairākiem sagrābtajiem bērniem skolā izdevies pa mobilajiem telefoniem sazvanīties ar vecākiem, pastāstot, ka skolā sašauti vairāki cilvēki — vismaz septiņi. Kaujinieki mīnējuši skolas ēku un draud, ka drošības spēku iebrukuma gadījumā viņi uzspridzinās skolu. Ja drošības dienestu snaiperi nošaus kādu no kaujiniekiem, par katru kaujinieku tiks nogalināti 20 ķīlnieki, teikts grupējuma paziņojumā. Aptuveni 30 bruņojušies cilvēki trešdienas rītā iebrukuši Beslanas skolas sētā, kur beidzās pirmās skolas dienas svinīgais pasākums, un, draudot ar vardarbību, iedzina visus skolēnus, skolotājus un vecākus skolas ēkā. Iebrukuma laikā izcēlusies apšaude. Skolu aplenkuši operatīvo dienestu darbinieki un armija. Aculiecinieki stāsta, ka kaujinieku grupā ir gan vīrieši, gan sievietes. Daļa no viņiem ir bruņojušies ar pašnāvnieku spridzinātāju jostām. Kaujinieki pieprasa, lai no Čečenijas tiktu izvesti Krievijas spēki un lai tiktu atbrīvotas 27 apcietinātās personas, kuras tika aizturētas izmeklēšanas laikā pēc naktī uz 22. jūliju notikušajiem uzbrukumiem valsts objektiem Ingušijā. Viņi arī paziņojuši, ka sarunāsies tikai ar Ziemeļosetijas prezidentu Aleksandru Dzasohovu, Ingušijas prezidentu Muratu Zjazinkovu vai Krievijā pazīstamo bērnu ārstu Leonīdu Rošaļu. Dzasohovs jau atrodas notikumu vietā, savukārt Rošaļs no Maskavas izlidojis uz Ziemeļosetiju, lai mēģinātu palīdzēt atrisināt ķīlnieku krīzi. Viņš pirms diviem gadiem vadīja sarunas ar čečenu kaujiniekiem, kas ieņēma Maskavas Teātra centru, par ķīlniekiem sagrābjot vairāk nekā 100 skatītāju. Rošaļs toreiz centās panākt vienošanos par bērnu atbrīvošanu no teātra un pārtikas un ūdens piegādāšanu ķīlniekiem. Beslanā pēc uzbrukuma slēgtas visas mācību iestādes. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārtraucis savu atvaļinājumu Sočos un ieradies Maskavā, kur viņš pašlaik ir sasaucis ārkārtas dienestu sēdi.

Par 10 dolāriem sola ceļojumu nākotnē (0)

Gribi nokļūt nākotnē? Iemaksā nieka 10 dolārus un ceri! ASV tūrisma kompānija «Time Travel Fund» («Fonds ceļojumiem nākotnē») piedāvā šādu iespēju.Iemaksātās naudas sadalījums ir diezgan savdabīgs — 8 dolāri tiks izlietoti personiskās dalības blankas izgatavošanai un nosūtīšanai pa pastu jaunajam klientam; 1 dolārs tiek firmai par darbu, bet atlikušo 1 dolāru nogulda speciālā kontā bankā ar 5% likmi gadā. Firmas finansisti sarēķinājuši, ka pēc 500 gadiem katrs dolārs būs nopelnījis 39 miljardus dolāru. Savukārt nākotnes prognozētāji cer, ka šo 500 gadu laikā tiks izgudrota laika mašīna, ar kuru nākotnē dzīvojošie fonda darbinieki atgriezīsies pagātnē, proti, mūsdienās, uzmeklēs savus klientus un paņems līdzi nākotnē. Pat ja laika mašīna tiks izgudrota nevis pēc 500 gadiem, bet pēc 10 tūkstošiem vai vēl vēlāk, tas nemaina lietas būtību — ceļojums nākotnē pienāksies tik un tā. Interesanti, ka firmas darbinieki tomēr negarantē darījuma simtprocentīgu izpildi, jo varot taču gadīties, ka laika mašīnu neizgudro vispār nekad. Turklāt «Time Travel Fund» neinformē, kurā mūža posmā klients tiks nogādāts nākotnē, tas var būt arī mirkli pirms nāves vai pat jau pēc nomiršanas (tādā gadījumā ceļotāju laikā noteikti reanimēšot, izmantojot nākotnes tehnoloģijas).   www.km.ru

Izraēla pēc uzbrukumiem iznīcina pašnāvnieka ģimenes māju (0)

Izraēlas armija trešdien Jordānas upes rietumkrastā iznīcināja māju, kurā dzīvoja viens no diviem palestīniešu pašnāvniekiem, kas otrdienas vakarā uzspridzinājās divos pasažieru autobusos Izraēlā, nogalinot 16 cilvēkus un ievainojot vēl 86. Karavīri trešdien Hebronā uzspridzināja divstāvu māju, kurā dzīvoja viens no spridzinātājiem. Otra pašnāvnieka ģimenei teikts izvākt no mājas savas mantas — acīmredzot, gatavojoties iznīcināt arī to. Armijas pārstāvis sacīja, ka pašnāvnieku ģimeņu māju iznīcināšana ir parastā atbilde uzbrukumiem ar vēstījumu, «ka ikviens, kurš līdzdarbojas terorismā, par to samaksās». Kā jau LETA ziņoja, Izraēlas dienvidu pilsētā Beeršebā otrdien divos pasažieru autobusos gandrīz vienlaikus uzspridzinājās divi palestīniešu pašnāvnieki, nogalinot 16 cilvēkus un ievainojot vēl 86. Atbildību par sprādzienu organizēšanu uzņēmies palestīniešu kaujinieku grupējums HAMAS, atriebjoties par divu tās vadošu līderu nogalināšanu martā un aprīlī. «Šī ir viena no daudzajām atbildēm, kuras [HAMAS militārais spārns] «Izedina al Kasama brigādes» solīja veikt, atbildot par mūsu kustības līderu — šeiha Ahmeda Jasina un Abdelaziza ar Rantisi — nogalināšanu,» teikts paziņojumā. Šis bija pirmais HAMAS uzbrukums Izraēlā kopš marta, un tas apliecina, ka kaujinieku līderu nogalināšana nav apturējusi grupējuma darbību. «Mūsu reliģija liek mums atbildēt uz agresiju, kas tiek vērsta pret mums. Jūs [izraēliešu tauta] esat tie, kas izvēlas savus līderus un izvēlas būt par viņu vairogiem. Tādēļ jūsu vairogi cietīs vēl triecienus,» teikts grupējuma izplatītajā paziņojumā. «Šī ir dāvana jaunpienācējiem, kas nesen ieradās jūsu zemē,» norāda grupējums par vairāku simtu ebreju ierašanos Izraēlā. Pēdējais palestīniešu pašnāvnieku uzbrukums Izraēlas teritorijā notika 14. martā, kad sprādzienā Ašdodas pilsētā tika nogalināti desmit cilvēki. Palestīniešu pašpārvalde nosodīja uzbrukumu izraēliešu autobusiem. «Palestīniešu pašpārvalde nosoda jebkādu uzbrukumu, kas tiek mērķēts pret civiliedzīvotājiem — gan palestīniešiem, gan izraēliešiem,» sacīja palestīniešu ministrs Saebs Erekats. Arī palestīniešu premjerministrs Ahmeds Kurei pauda nosodījumu terora aktiem, norādot, ka šādi uzbrukumi ir pret palestīniešu tautas interesēm. «Mēs nosodām uzbrukumus civiliedzīvotājiem abās pusēs un viņu iesaistīšanu šajā aklajā vardarbības ciklā, tajā pašā laikā mēs atjaunojam Izraēlas valdību nekavējoties panākt savstarpēju pamieru un atsākt sarunas par galīgo statusu,» teikts Kurei paziņojumā. Tajā piebilsts, ka šādi uzbrukumi «dod Izraēlai iemeslu turpināt tās slepkavošanas, iebrukumus un uzbrukumus palestīniešu civiliedzīvotājiem, apmetņu aktivitātes un sienas būvēšanas turpināšanu». Izraēlas premjerministrs Ariels Šarons pēc uzbrukumiem solīja, ka «mūsu cīņa pret terorismu turpināsies pilnā mērā». Savukārt viņa palīgi norādīja, ka Šarons negrasās atteikties no plāna izvest ebreju kolonistus no Gazas sektora un četrām apmetnēm Jordānas upes rietumkrasta ziemeļos.

Nākamie pēc pirmatklājēja (0)

Kāpjot augstāk par 7000 metriem, pēkšņi bija dzirdamas balsis, sieviešu balsis… 9. augustā Latvijas alpīnisti guvuši vēl vienu nebijušu panākumu. Valdis Puriņš, Oļegs Siļins, Timurs Geļejevs un Mihails Pietkevičs kopā ar Sanktpēterburgas kolēģiem sasnieguši 7719 metru augsto Kongura virsotni Rietumķīnā. Pirmo un iepriekšējo reizi cilvēks šajā smailē stāvējis pirms 23 gadiem. 26 neveiksmesEkspedīcijā uz Kongura virsotni, kas atrodas Kuņluņa grēdas rietumos netālu no Pamira, blakus Latvijas alpīnistiem labāk pazīstamajam Muztagatam, mūsu alpīnisti devās kopā ar trim Sanktpēterburgas meistariem, kuri šai kalnā neveiksmīgi bija mēģinājuši uzkāpt jau pagājušajā gadā — sniegs bijis līdz padusēm, un tik mazā sastāvā to pieveikt praktiski nav bijis iespējams. Kongura virsotne slavena ar to, ka jau 23 gadus tajā nevarēja uzkāpt neviens. Līdz šim vienīgais šo virsotni bija sasniedzis angļu alpīnists Kriss Boningtons. Tas notika 1981. gadā, un šī ekspedīcija (trīs cilvēku sastāvā) viņam izmaksāja 150 tūkstošus mārciņu. «Tātad mēs esam tikai otrā ekspedīcija, kurai izdevies spert kāju šā kalna virsotnē,» tikko atgriezies mājup, «Neatkarīgajai» lepni saka Rīgas alpīnistu kluba «Traverss» dalībnieks Valdis Puriņš. Pēc 1981. gada Kongurā bijušas 26 neveiksmīgas ekspedīcijas. «Tur ir ļoti nepastāvīgi laika apstākļi, brīžam — migla, nulles redzamība, sniegs, lavīnas. Pirmais, ko uzzinājām no sanktpēterburgiešiem, kuri bija ieradušies nedēļu agrāk, ka sniega lavīnā viņi jau pazaudējuši pusi sava aprīkojuma. Ka viņu telts ir nonesta, ka viņiem pazuduši dzelkšņi un ledus cirtnis palicis uz trijiem viens… Bet viņi bija baigi laimīgie, ka paši nebija tajā teltī iekšā.» Lēciens pāri galvaiVisi līdz šim neveiksmīgie mēģinājumi uzkāpt Kongura virsotnē bijuši pa Krisa Boningtona maršrutu, taču pagājušajā gadā sanktpēterburgieši Valerija Šamalo vadībā mēģināja kāpt pa citu maršrutu un tika līdz kādiem sešarpus tūkstošiem metru. Tāpēc cerība, ka veiksmīgākos apstākļos varētu tikt līdz pašai augšai, viņus mudināja meklēt sev sabiedrotos. Savā mājas lapā internetā viņi ievietoja paziņojumu, lai piesakās tie, kas vēlas un ir spējīgi doties pretim šim izaicinājumam. «Protams, bija bail. Un, godīgi sakot, man tas bija lēciens drusku pāri savai galvai,» atzīst Puriņš. Tik bīstamos apstākļos viņš līdz šim nebija bijis. «Katrā ziņā, Konguru absolūti nevar salīdzināt ar jau izietajiem maršrutiem, kur bāzes nometnē savācas daudz tautas un visi ķēdītē cits aiz cita kāpj augšup…» Lai arī Valdim Puriņam šis bija jau otrais septiņtūkstošnieks (daudzi tiem pieskaita arī Hantengri virsotni, kas oficiāli ir par pieciem metriem zemāka, bet parasti slēpjas zem ļoti augstas sniega segas), viņš atzīst, ka īsi pirms pēdējā kāpiena bijusi sajūta — varbūt labāk nevajag… «Laiks jau arī nebija īpaši labs, ļoti nepastāvīgs. Vietām ceļš bija normāls, vietām slapjš, un vietām sniegs slīdēja lejā. Mēs jau arī dabūjām drusciņ nošļūkt…» atceras Puriņš, kuram saņemties un turpināt ceļu lika ticība spēcīgajiem komandas biedriem. «No Pēterburgas tur bija divi sporta meistari, arī mūsu Oļegs ir viņiem līdzvērtīgs partneris, komanda pietiekami spēcīga. Es tur biju tehniski vājākais, bet pārējie komandas biedri jau zināja, ko dara. Nu, protams, drusku riskantāk par šahu tas bija,» smej alpīnists un rāda, kā no kalna virsotnē apsalušajiem roku pirkstiem tagad lobās nost āda. «Tā kā mēs bijām tikai otrā ekspedīcija, kas tikusi līdz virsotnei, un vēl pa jaunu maršrutu, bija ļoti būtiski to visu nofilmēt — lai pierādītu, ka tur ir būts. Kamēr pusminūti tur augšā filmēju, pirksti drusku apsala,» stāsta Puriņš. Tās bija sieviešu balsis Pati grūtākā bijusi pēdējā diena, kurā Valdis Puriņš piedzīvojis līdz šim nebijušas sajūtas. Viņš savulaik lasījis kāda pasaulslavenā alpīnista Reinholda Mesnera grāmatas, kuros aprakstīts, kā, uzkāpjot virs septiņiem tūkstošiem metru, viņš dzirdot tādas kā cilvēku balsis. «Jūs neticēsiet, bet es arī tās bišķiņ dzirdēju: tu ej un tev liekas, ka kāds kaut kur kaut ko runā. Un — kas ir interesanti — tās bija sieviešu balsis…» Lai arī tikko atgriezušies no kalna, Kongura iekarotāji jau domā, kurp doties nākamgad. Puriņš ir pārliecināts: gan jau atkal kaut kas būs, jo plāni ir diezgan lieli. Varbūt tā būs Vidusāzija, varbūt atkal Ķīna. Bet tikai ne Kongurs! «Nē, nē! Otrreiz šajā kalnā vairs negribētu kāpt… Vismaz tagad tūlīt ne.» Latvieši atkal pie ĻeņinaAptuveni tajā pašā laikā visai nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos ziemeļaustrumu Pamirā uz Ļeņina smaili (7134 m) sekmīgi virzījās Ata Plakana vadītā ekspedīcija. No astoņiem tās dalībniekiem ar četru dienu intervālu virsotni sasniedza pieci — Dace Līduma, Līga Plakana, Andris Andrejevs, Varis Peisenieks un pats ekspedīcijas vadītājs divreiz. Ne visiem šajā augustā Ļeņins bija tik labvēlīgs. Bojā gāja kāds krievu alpīnists, kurš startēja starptautiskā ekspedīcijā. Vēl var lasīt šeit.

Dabas ziņas tuvākajām stundām (0)

Saullēkta zīmes ·  Ja saule pēc lēkta uzreiz ieiet mākoņos — būs lietus. ·  Ja agri no rīta debesis pelēkas — būs labs laiks, ja sārtas — būs lietus. ·  Ja, saulei lecot, debesmalā redzams gaišs mākonis — būs jauks, skaidrs laiks. ·  Ja saule lec mākoņainās debesīs — līs, ja gaišās — būs labs laiks. ·  Ja saulei uzlecot nav spožu staru — būs labs laiks. ·  Ja ap sauli var redzēt miglainu apmali — būs lietus. ·  Ja migla pēc saullēkta ātri izklīst — būs labs laiks. ·  Jo stiprāka rasa, jo karstāka būs diena. ·  Migla guļ uz ūdens — būs labs laiks. ·  Migla paceļas virs ūdens — būs lietus. Varavīksnes zīmes ·  Spoža varavīksne — laiks pasliktināsies. ·  Jo vairāk zaļās krāsas varavīksnē, jo ilgāks būs lietus. ·  Ja lietus laikā parādās varavīksne, kurā ir daudz dzeltenās un maz zilās krāsas, tad laiks drīz uzlabosies. ·  Varavīksne vakarā norāda, ka būs labs laiks, bet no rīta būs lietus. ·  Divas vai trīs varavīksnes norāda uz to, ka lietus līs ilgi. ·  Stāva, bet augsta varavīksne — būs vējains laiks. ·  Stāva un zema varavīksne — būs lietus. ·  Ja varavīksne stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus, ja no austrumiem uz rietumiem — būs labs laiks. ·  Varavīksne pēc lietus ātri pazūd — laiks uzlabosies. ·  Ja pēc lietus varavīksne parādās augstāk par sauli — būs labs laiks. ·  Ja pilna loka varavīksne — vēl būs lietus, ja tikai varavīksnes gali — būs sauss laiks. Nakts vēstījums ·  Ja naktī zvaigznes mirdz spoži, bet no rīta debesis ir klātas ar mākoņiem, tad pusdienlaikā būs lietus. ·  Ja Piena Ceļš zvaigžņu pilns un spožs — būs skaidrs laiks, ja tas ir blāvs — laiks pasliktināsies. ·  Gaiša, klusa nakts bez rasas — laiks pasliktināsies. ·  Zirneklis slēpjas stūrī — būs lietus. ·  Zirneklis nekustīgi sēž tīkla vidū — laiks pasliktināsies. ·  Mušas sāk lidot agri un ir aktīvas — būs labs laiks; ja tās ir pasīvas — laiks pasliktināsies. · Vaboles slēpjas alās vai meklē citu patvērumu — būs lietus. ·  Knišļi lien sejā — būs lietus. ·  Ja bites agri izlido no stropa — būs labs laiks. ·  Ja skudru pūznī ejas ir atvērtas un vērojama aktīva skudru kustība — būs labs laiks, ja skudras slēpjas pūznī — būs lietus. ·  Kaijas savācas krastā un ķērc — laiks pasliktināsies. ·  Zivis izlec no ūdens un ķer zemu lidojošus kukaiņus — būs lietus. ·  Dzērves staigā — būs labs laiks, stāv sabozušās — būs negaiss. Ja no rīta tās klusē — būs lietus vai slikts laiks. Saulrieta zīmes ·  Ja saule riet spoža — būs labs laiks. ·  Ja saule noriet liela un sarkana pie skaidram debesīm — būs jauks laiks. ·  Ja saule riet sārtos mākoņos — būs vējš. ·  Ja, saulei rietot, ziemeļos nav mākoņu — būs jauks laiks. ·  Ja, saulei rietot, mākoņi sārtojas — būs lietus. ·  Ja vakarā debesīs ir sarkanas svītras — otrā dienā būs stiprs vējš. · Ja pret vakaru kādā vietā debesis noskaidrojas — nākamajā dienā no tās puses nāks vējš. Mākoņi un citas zīmes ·  Ja debesis ir tīri zilā krāsā — būs labs laiks. ·  Ja nāk sarkani un brūni mākoņi — būs neliels pērkona negaiss. ·  Ja zemu peld svina pelēki vai ugunssarkani mākoņi — būs neliels pērkona negaiss. ·  Gubu mākoņiem augsti «tornīši» — būs negaiss. ·  No saules puses nāk mākoņi ar izvirzījumiem, gubiņām uz leju — būs lietus. ·  Ja vienlaikus spīd saule un līst lietus — būs labs laiks. ·  Apmācies laiks vakarā skaidrojas — naktī būs salnas. ·  Lauku puķes sāk smaržot stiprāk — būs lietus. ·  Pienenes zieds sakļāvies — būs slikts laiks. ·  Kuģu, lokomotīvju svilpes skaņas ir klusākas, dobjākas — laiks pasliktināsies.

Latvija vs. Igaunija jeb Kuri būs gada labākie veikbordisti (0) Attēlu galerija

Latvija pret Igauniju jeb cīņa par Baltijas čempionu kausiem veikbordā notiks 4. septembrī Jelgavā. Paredzama spraiga un aizraujoša cīņa par čempionu kausiem, un iepriekš paredzēt lielākos veiksminiekus nav iespējams. Sacensību rīkotāji aicina visus interesentus noskatīties sacensības, kas notiks Jelgavas jahtklubā, Pilssalas ielā 4. Kā pastāstīja sacensību rīkotāji, konkurence solās būt ļoti sīva, jo Jelgavā plāno ierasties plāno visi labākie igauņu veikeri. Visinteresantākā cīņa gaidāma meistaru un sieviešu grupās, jo līdzšinējās sacensībās līderu trijnieka braucēji cieši seko viens otram un līdz ar to ikviens no viņiem var kļūt par uzvarētāju. Sacensības notiks četrās grupās — juniori (līdz 18 gadu vecumam), sievietes, atklātā grupa vīriešiem (var piedalīties ikviens iesācējs un amatieris) un meistaru grupa. Dalībnieku reģistrācija sāksies pulksten 9, bet kvalifikācijas braucienu sākums paredzēts ap pulksten 10.30. Finālbraucieni sāksies ap pulksten 17.30. Apbalvošanas pasākums paredzēts ap pulksten 19.30, kurai sekos afterparty turpat jahtklubā — būs sezonas izskaņai atbilstošs varens bb'kjū + alus + futbols uz lielā ekrāna, jo tovakar gaidāma Latvijas un Portugāles valstsvienību aizraujošā cīņa Pasaules kausa izcīņas atlases turnīra ietvaros. Uzreiz pēc futbola notiks veikborda filmas «Relentless» Baltijas pirmizrāde. Jelgavas jahtklubs atrodas Lielupes krastā, Pilssalā (braucot Jelgavā no Rīgas puses uzreiz pēc tilta jānogriežas pa labi). Čempionātu rīko Latvijas Veikborda asociācija sadarbībā ar Jelgavas Domi.

Trakumsērga nav ārstējama (0)

Trakumsērga ir slimība, kuru modernā medicīna nespēj pieveikt. Ja notikusi inficēšanās, un vakcinācija netiek veikta, letāls iznākums ir neizbēgams. Stabila uzvarētāja Trakumsērga ir ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, kas rada neatgriezeniskus bojājumus nervu sistēmā, izraisot akūtu smadzeņu iekaisumu, kas vienmēr — 100% gadījumu — beidzas ar nāvi. Pasargāt sevi var tikai vakcinējoties. Ieteikums izvairīties no inficēšanās ir grūtāk izpildāms, jo trakumsērgas vīruss ir postošs visiem siltasiņu dzīvniekiem, cilvēku ieskaitot, skaidro SVA Tukuma filiāles epidemiologa palīdze Lidija Fuņikova. Infekcijas avots var izrādīties ne tikai maza ruda lapsa tuvējā mežā, bet arī pašmāju suns, ja tas nav laikus vakcinēts un nonācis saskarsmē ar trakumsērgu slima dzīvnieka izdalījumiem. Ja ceļojuma maršrutā iekļauts sikspārņu alu apmeklējums, jāņem vērā, ka arī sikspārņi ir siltasiņu dzīvnieki un var būt inficēti ar trakumsērgu. Ir divu veidu vakcinācija: profilaktiskā (pirmskontakta) un pēc tam, kad ir sakodis, apsiekalojis vai saskrāpējis slims dzīvnieks (pēckontakta). Inficēti var būt gan savvaļas dzīvnieki (biežāk lapsas un jenotsuņi), gan arī mājdzīvnieki — biežāk suņi, kaķi un arī liellopi, kas ar trakumsērgu slimo ievērojami retāk, tomēr šā gada sešos mēnešos Latvijā konstatēti jau seši gadījumi. Bez kompromisa Ja ir notikusi saskarsme ar inficētu dzīvnieku vai ir aizdomas, ka dzīvnieks varētu būt inficēts, nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta. Ja tas nav sasniedzams — uz tuvāko ārstniecības iestādi, kur varētu saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pēckontakta vakcinācija ir bez maksas. Proti — par vakcīnu nav jāmaksā. Var tikt pieprasīta tikai cita veida maksa — piemēram, pacienta nodeva, ja iet pie ģimenes ārsta, vai arī maksa par injekcijas izdarīšanu, ja pēckontakta vakcinācija notiek slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Vakcinācija tiek izdarīta pēc noteiktas shēmas. Pilna pēckontakta vakcinācija ir piecas devas. Jāņem vērā, ka pēckontakta vakcinācijai nav kontrindikāciju. Ja notikusi inficēšanās un pretvielu nav, slimnieks nomirst! Tāpēc vakcinē visus — gan mazus bērnus, gan grūtnieces, gan izturīgus vīrus, kuriem parasti nekas nekait. Trakumsērga visus pieveic nešķirojot. Profilaktiskā vakcinēšanās (tā ir maksas procedūra) būtu jāveic cilvēkiem, kuri ir paaugstinātā riska grupā: cilvēki, kuri ir nodarbināti dzīvnieku aprūpē, klaiņojošo dzīvnieku ķērāji, mežstrādnieki, lauku pasta darbinieki, mednieki, ceļotāji, kas dodas uz vietām, kas ir nelabvēlīgas attiecībā uz trakumsērgu. Postošais ceļš Trakumsērgas izraisītājs organismā nonāk caur bojātu ādu vai gļotādu. Parasti — caur kodiena vietu ar inficētā dzīvnieka siekalām, kas satur vīrusu. Ir zināmi arī gadījumi, kad inficēšanās notikusi, siekalām nokļūstot uz acu, deguna vai mutes gļotādas. Inficēšanās var notikt arī, ja bijis kontakts ar slimā dzīvnieka smadzeņu audiem. Tūlīt pēc nokļūšanas organismā vīruss diezgan ilgi (no dažām dienām līdz pat vairākiem mēnešiem) var atrasties slēptajā stadijā, kad tā konstatēšana audos ir apgrūtināta. Slimība strauji progresē, kad vīruss nokļūst nervu audos un nonāk centrālajā nervu sistēmā. Slimības inkubācijas periods ir no 14 dienām līdz pat vienam gadam. Pēc nokļūšanas organismā trakumsērgas vīruss strauji vairojas un izplatās, nonākot dažādos audos, arī siekalu dziedzeros. Sākotnējās trakumsērgas pazīmes cilvēkam nav izteiktas, tās var būt līdzīgas gripas pazīmēm: drudzis, galvassāpes, nespēks. Pēc tam parādās nemiers, baiļu sajūta, apjukums, slimnieks var būt uzbudināts, sāk rādīties halucinācijas, var attīstīties viegla vai daļēja paralīze, parādās pastiprināta siekalošanās, bailes no ūdens — izvairās pat skatīties uz ūdeni — un arī pārtikas. Pēc šo simptomu parādīšanās 5–10 dienu laikā slimnieks iet bojā, bet atsevišķos gadījumos, ja organismā nonāk liels vīrusu daudzums, pat vienas diennakts laikā. Pēdējais apstiprinātais cilvēka saslimšanas gadījums (protams, ar letālu iznākumu) ir 2003. gadā Daugavpilī. Jāņem vērā, ka inficēšanās risks Latvijā joprojām ir liels, jo katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 500 trakumsērgas gadījumi dzīvniekiem. Arī dzīvniekiem slimības izpausmes ir tādas pašas, jāpievērš uzmanība dzīvnieka uzvedības maiņai — tā kļūst netipiska. Inficēts mājdzīvnieks cenšas no mājām aizbēgt, savukārt savvaļas dzīvnieki nāk uz cilvēku mājokļiem. Vakcinācija ir nepieciešama — profilaktiskā mājdzīvniekiem — steidzama un nenovēlota vakcinācija cilvēkam pēc kontakta ar dzīvnieku. Der zināt Ja dzīvnieks ir sakodis un nav iespējams nekavējoties saņemt medicīnisko palīdzību – Brūce (kodiena, skrāpējuma vai apsiekalotā vieta), pat ja tā ir liela un plēsta, pēc iespējas ātrāk bagātīgi jāmazgā ar tekošu ūdeni un ziepēm. Pēc tam brūces malas var apstrādāt ar jodu. Nekavējoties jādodas pie ārsta! Noteikti jāsniedz ziņas par to, kur un kad noticis kontakts, ar kādu dzīvnieku. Ja tas ir mājdzīvnieks, jānoskaidro, vai tas ir bijis vakcinēts pret trakumsērgu. Veterinārā dienesta darbinieki zinās, kā rīkoties ar dzīvnieku. Parasti dzīvnieks 15 dienas tiek novērots. – Ja mājdzīvnieks atrod mežā zvēra atliekas, nekavējoties jāsauc speciālā dienesta darbinieki, kritušo dzīvnieku aprakt nedrīkst, jo pastāv risks, ka to var izrakt citi zvēri un slimība turpinās izplatīties.

Mariss Jansons vadīs pasaulslavenu orķestri (0)

Izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons vadīs pasaulslaveno Nīderlandes Karalisko «Concertgebouw» orķestri, ziņo laikraksts «Diena». Svinīgā ceremonijā Amsterdamas «Concertgebouw» zālē otrdien Jansons saņēmis orķestra galvenā diriģenta zizli. Viņš ir tikai sestais diriģents un otrais ārzemnieks izvēlīgā orķestra 116 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē, norāda laikraksts. Vienu no pasaules ievērojamākajiem orķestriem Jansons vadīs līdztekus tikpat slavenajam Bavārijas Radio orķestrim Minhenē, par kura galveno diriģentu kļuva pērn rudenī. «Ar Jansonu esam ieguvuši unikālu pasaules klases diriģentu, kas jau izcili pierādījis, ka spēj iet dziļumā un skart klausītāju sirdi,» laikrakstam teicis orķestra ģenerāldirektors Jans Villems Lūts. «Jansons interpretē partitūras ar pilnīgu atdevi un izmanto savu pieredzi (..). Viņš prot uz skatuves radīt neticamu pārdzīvojumu (..). Nākamajos gados viņa vadībā tikai debesis būs Karaliskā «Concertgebouw» sasniegumu augstuma mērs,» cerībās dalījies orķestra altists Rolands Krāmers. Karaliskā «Concertgebouw» orķestra zizli Jansonam nodeva Nīderlandes kultūras ministre Medija van der Liāna, piedaloties Latvijas vēstniecei Nīderlandē Baibai Laizānei. «Gaisā bija patiesi neparastas emocijas. Orķestris uz skatuves skaņoja instrumentus un gaidīja diriģentu. Samta priekškaru rotāja liels diriģenta portrets, bet sānu malā — plakāts «Welcome, Mariss!,» stāstījusi Laizāne. Jansons uzrunā pirms mēģinājuma izteicies, ka ir laimīgs par reto iespēju strādāt ar lielisku orķestri lieliskā zālē. Savukārt mūziķi ar sajūsmu uzņēmuši Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā viņa izteikto vēlmi atvest orķestri vieskoncertos arī uz Latviju. Pirmais slavenā orķestra koncerts Jansona vadībā notiks sestdien, 4. septembrī, atskaņojot A. Onegera 3. Liturģisko simfoniju un R. Štrausa simfonisko poēmu «Varoņa dzīve», informē «Diena». Jansona stāšanās Nīderlandes slavenākā orķestra galvenā diriģenta postenī izpelnījusies plašu Eiropas plašsaziņas līdzekļu interesi, Nīderlandes televīzija 3. septembrī ieplānojusi īpaši veidotas dokumentālas filmas par Jansonu pirmizrādi.

«Apollo» videočatā Rīgas mērs Gundars Bojārs (0) Attēlu galerija

Šīs ceturtdienas videočatā piedalīsies Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Portāla apmeklētājiem iespēja izvaicāt Rīgas mēru dota 2. septembrī — dienu pēc jaunā mācību gada sākuma, kam šoreiz Latvijā vēl nepieredzēts politiskais fons. Pamats gaidīt, ka daudznacionālās Rīgas galvam būs savs viedoklis par aizvadītās Zinību dienas norisēm, par latviešu un nelatviešu turpmāku sadzīvošanu, protams, par izglītības reformas gaitu galvaspilsētas skolās. Šovasar Gundars Bojārs kļuva par dienas, ziņu raidījumu un avīžrakstu galveno varoni, kad paziņoja par «Rīgas tēvu» plānu nākotnē ieviest iebraukšanas maksu citās Latvijas pilsētās reģistrētajam autotransportam. Bojāra kunga argumenti zināmi, pats galvenais — Rīga saņem tikai 5,9%  no Valsts autoceļu fonda finansējuma, kamēr Rīgā reģistrēti 33,2% visu transportlīdzekļu un tiek pārdoti 45% visas degvielas. Rīgas mērs situāciju vērtē kā netaisnīgu un varītēm vēlas labot. Videočata laikā jebkuram apmeklētājam būs iespēja Bojāra kungam oponēt vai arī paust līdzīgu viedokli. Latvijā, jo īpaši valsts galvaspilsētā, aktuāls jautājums par valdības plāniem «īres griestu» atcelšanai denacionalizētajās mājās. Rīgas pašvaldība atjaunotā valstiskuma 12. gadā beidzot atsākusi dzīvokļu celtniecību. Pajautājiet Bojāra kungam, cik plaša šī programma, vai Dreiliņu mikrorajona jaunceltnes līdzēs likvidēt sociālo spriedzi Rīgā, vai pašvaldība gatava reāli gādāt, lai mazturīgie rīdzinieki nepārvērstos bezpajumtniekos. Visbeidzot — jau nākamajā pavasarī Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Kā tām gatavojas sociāldemokrāti un viens no partijas līderiem Gundars Bojārs, lai arī turpmāk saglabātu varu Rīgā? Vai viņi atbalsta iespējamo procentu barjeru jaunu deputātu ievēlēšanai? Kā sociāldemokrāti domā vairot savu potenciālo atbalstītāju skaitu laikā, kad socioloģisko aptauju rezultāti nav partijai glaimojoši, bet labējie konkurenti pārmet viņiem latvietības interešu nodevību un bloķēšanos Rīgas Domē ar kreisajiem deputātiem? Esiet aktīvi un uzstājīgi, jo pašvaldības līdera pienākums allaž atbildēt uz visiem iedzīvotāju jautājumiem. Vēršam portāla apmeklētāju uzmanību, ka 2. septembra videočats ar Gundaru Bojāru sāksies pulksten 13.00!    «Apollo»: Paldies Bojāra kungam un visiem, kas iesaistījās čatā — jautātājiem un vērotājiem! Lai labs dienas turpinājums, un tiekamies videočatā jau rītdien!  Gundars Bojārs: Paldies par lielo interesi par pilsētai svarīgām tēmām! Esmu gatavs tikties arī turpmāk.  RD darbinieks: Vai šogad (ap Ziemassvētkiem) RD darbinieki var cerēt uz prēmijām?  Gundars Bojārs: Manuprāt, nav svarīgi, vai cilvēks strādā (kalpo) valstij, pašvaldībai vai privātajam sektoram. Cilvēkam ir jāsaņem cienīgs atalgojums. Rīgas Dome to dara, darīs, un es ar to lepojos.  Skolnieks: Nepatīkama ziņa no Ingušijas — par ķīlniekiem sagrābti skolēni, skolotāji, vecāki. Ļoti nomācoši un baisi. Par laimi Latvijā nekas tāds nenotiek un nenotiks, bet ja nu tomēr notiek briesmīgākais — kāds īsumā varētu būt LV spēka struktūru un Rīgas pilsētas vadības darbības plāns?   Gundars Bojārs: Diemžēl par notikumiem, kas notiek tūkstošiem kilometru attālumā, parasti ir jāmaksā lielajām pilsētām. Un pirmām kārtām — galvaspilsētām. Esam par to domājuši.  intsb: Labdien — Vai tiešam Rīgā ir tik slikti ar ielām, ka nepieciešama pilnpiedziņas dienesta auto?   Gundars Bojārs: Mans dienesta auto bez manis pārvadā arī augsti stāvošas ārvalstu amatpersonas, tādēļ tiek nodrošināts pietiekami augsts drošības līmenis.   ZURABs: Kad tiks labotas «mazās» ielas?  Gundars Bojārs: Katru gadu mazās ielas iekškvartālos un iekšpagalmos tiek remontētas un atjaunotas arvien lielākos apjomos. Visās Eiropas valstīs tas arī ir pašvaldības uzdevums un par maģistrālajām ielām rūpējas valsts. Mēs esam netipiska Eiropas Savienības dalībvalsts, kur par visu ir jārūpējas un jāmaksā pašvaldībai bez nopietnas nodokļu bāzes.  NeRidzinieks: Mani domīgu dara G. Bojāra k-ga ierosinājumi… 1) Sakarā ar «īres griestu» atcelšanu…. maznodrošinātos izmitināt ĀRPUS Rīgas… Vai tas nesanāk, kā latvju folklorā — dēls veco tēvu ved ragaviņās uz mežu… ? Rīgai samazināsies sociālais slogs, Rīga plauks, bet lauku rajoniem papildus aprūpējamie…   Gundars Bojārs: Šie gan ir Emša kunga ierosinājumi, arī mans jautājums Emša kungam bija gluži tāds pats. Otrs jautājums — vai ārpus Rīgas valsts ir gatava izveidot pietiekami daudz jaunu darbavietu vai arī maksāt bezdarbnieku pabalstus.  Martins: Labdien! Kāda ir Jūsu nostāja jautājumā, ka Birznieka kungs veidos politisko partiju un gatavojas startēt pavasarī paredzētajās Rīgas pašvaldības vēlēšanās? Vai Jūs Birznieku uzskatat par nopietnu konkurentu?  Gundars Bojārs: Birznieka kungu uzskatu par personu, ar kuru kopīgi varētu veidot Rīgu kā nākotnes pilsētu. No konkurences nebaidos.  LG_: Kā jūs vērtējas krievvalodīgo izteikumu «rokas nost no mūsu skolām» — kā zināms šīs skolas pieder valstij, vai tās var saukt par viņu (krievu) īpašumu? Paldies!  Gundars Bojārs: Šie politiķi, kas veido krievvalodīgo skolu aizstāvības kampaņu, patiesībā rūpējas par to, lai situācija tiktu pēc iespējas vairāk saasināta. Viņiem nav vajadzīgs risinājums, jo tādā gadījumā zustu pamatojums viņu pastāvēšanai. No otras puses — man kā latvietim nav vajadzīgs, ka krievu skolēns ar krievu skolotāju runā latviski matemātikas stundā.  raisha: Gadījumā, ja RD realizēs ideju par iebraukšanas maksu Rīgā, vai neuzskatāt, ka tad vajadzētu atcelt maksu par stāvēšanu, kā tas ir Jūrmalā, jo citādi sanāk, ka būs jāmaksā divreiz par atrašanos pilsētā ar auto?  Gundars Bojārs: Domāju, ka valstij vajadzētu daudz godīgāk pārdalīt degvielas akcīzes nodokļu ieņēmumus, tad nebūtu jāievieš maksa Rīgā. Stāvvietu cenas Rīgas centrā nesamazināsies, bet, domājams, — kāps. Man kā autobraucējam nav iespējams novietot automašīnu centrā uz 5 minūtēm, lai nodotu vai saņemtu dokumentus kādā birojā, jo šīs stāvvietas ir aizņemtas visu dienu — par cenu 1 Ls/h. Neviena miljonu pilsēta nav atradusi citus risinājumus satiksmes atslogošanai, kā vien padarot pārvietošanos ar personīgo automašīnu iespējami neizdevīgu.  andris: Kā iet Jūsu draugam Kukulim?  Gundars Bojārs: Manam kaimiņam Kukulim, cik redzu pāri žogam, iet labi!  LG_: Kā jūs vērtējat Rīgas sabiedrisko transportu un kad pēdējo reizi esiet to izmatojis? Paldies!  Gundars Bojārs: Sabiedriskā transporta kvalitātes uzlabošana, pēc rīdzinieku viedokļa, 4 gados no pirmās prioritātes ir novirzījusies uz desmito. Progress acīmredzams. Jautājums — kā pierunāt individuālā transporta lietotājus pārsēsties sabiedriskajā transportā. Iesakiet idejas!  Vietējais: Bojār, tu ceri arī kādreiz tikt Saeimā? Vispār esi domājis iet kādu citu partiju, vai arī domā palikt LSDSP?  Gundars Bojārs: Saeimā jau esmu bijis, LSDSP, neraugoties uz ārējo veidolu vai nemākulīgo publicitāti, ir partija, kas tomēr spējīga realizēt savus solījumus vēlētājiem. Pārskats par šiem 4 gadiem Rīgā sekos pilnībā.  karlito: Labdien Bojaara kungs! Mani interesee kad beidzot Rigai buus kaads plaans, kuraa buus pateikts kaa pilseeta domaa attistiities. Liidz shim tas notiek ljoti haotiski. Ja arii buus taads plaans, tad vai pilseetai pietiks jaudas to realizeet? Paldies par atbildi!  Gundars Bojārs: Aicinu vairāk sekot līdzi presei un RD izsludinātajiem sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem. Rīgai būs trīs plāni. Līdz gada beigām — Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns, nākampavasar — pilsētas attīstības plāns no 2006.–2018. gadam un ilgtermiņa attīstības stratēģija 25 gadiem. Realizācija būs atkarīga no tiem politiķiem, kas vadīs jauno Rīgas Domi. Ļoti iespējams — arī no manis.  Mia: Bet par meeru velreiz Jus gribetu buut? Neatbildejas sakuma diemzel.  Gundars Bojārs: Gribētu. Tas ir izaicinājums. Un izaicinājumi man patīk. Nekad mūžā vairs negribētu būt par Saeimas deputātu vai Saeimas priekšsēdētāja biedru. Tāda tukša pļurkstēšana vien iznāk.  andris: Labdien, Bojāra kungs! Kā Jūs vērtējāt sava tēva Jura Bojāra izteikumus, ka LSDSP vadītājs Dainis Īvāns un ģenrālsekretārs Jānis Dinevičs ir partijas galvenie kaprači, kas barojas pie varas siles galvaspilsētā?   Gundars Bojārs: Juris Bojārs vienmēr ir bijis, ir un būs man viens no mīļākajiem cilvēkiem — mans tēvs. Labāku tēvu man grūti iedomāties. Un es viņu nesaistu ar viņa politiskajiem izteicieniem. Tā darīja tikai Pavļiks Morozovs.  Svilpaste: Vai esat kristietis? Ja jaa, kadaa draudzee esat?  Gundars Bojārs: Esmu. Konfesijai nav nozīmes.  carlo: Kāpēc nevar ieviest vienu mēnešbiļeti VISIEM sabiedriskā transporta veidiem? Es tagad uz varu braukt gan ar trolejbusu, gan autobusu, bet mēnešbiļeti var nopirkt tikai vienam. Vai nebūtu loģiski, ka mēnešbiļetes būtu pa zonām visiem sabiedrikā transporta veidiem. Jo tagad sanāk, ka ar 3. autobusu cilvēks var braukāt no Bolderājas līdz Pļavniekiem par zemāku cenu, nekā es no Purvciema līdz centram ar diviem trolejbusiem.  Gundars Bojārs: Līdz 31. decembrim pabeigsim visu Rīgas satiksmes uzņēmumu apvienošanu (ilgs un sāpīgs process). Nākamais solis — vienotās biļetes ieviešana (arī mēnešbiļetes). Cerams, ka spēsim vienoties arī ar «Latvijas Dzelzceļu».  meicha: Par sportu. Pec pagajushas sezonas uzvaras hokeja komanda «Riga 2000» no Rigas Domes puses tika ljoti slavinata un apbalvota. Tas ir patikami:) Kadaa apjomaa patreiz Rigas Dome atbalsta komandu sporta veidus(futbols, basketbols, volejbols, u. c.)? Vai Rigas Dome plano katraa no komandu sporta veidiem nakotne atbalstit iespejams pat komandu (bernu, junioru vai pieaugusho)?   Gundars Bojārs: Sporta atbalstam ir 2 pieejas: 1) pašvaldība pirmām kārtām rūpējas par bērnu sporta atbalstu (skolas sporta zāles, sporta klubi utt.); 2) lielais sports ir bizness — sadarbojamies ar privāto sektoru, piemērs tam ir «Rīga 2000», veicinām Rīgas pilsētas reklāmas izvietošanu pasaulē skatāmākajiem sporta veidiem — Parīze–Dakāra, ātrumlaivas u. c. Kopējais atbalsts sportam sasniedz ap 0,5 miljoniem latu gadā, neskaitot investīcijas sporta infrastruktūrā.  saxstyle: Labdien! :) Sveicieni 2. septembrii!!! Kaadi jaunumi jaunajaa studiju gadaa gaidaami Latvijas studentiem?   Gundars Bojārs: Kaut arī sadarbojamies ar visām augstākajām mācību iestādēm Rīgā un ārpus Rīgas, tās pakļautas valstij. Šodien ar tūrisma autoritātēm pārrunājām iespējamo pašvaldību atbalstu studentu hoteļu izveidošanai Rīgā un Pierīgā.  Hmmm: Bojāra kungs, labi izskatāties, kā alaž! Sakiet, kādas firmas el. bārdas dzenamo izmantojat, lai iegūtu savu, manā uztverē ideālo, «3 dnjevnuju nebritostj»  Gundars Bojārs: «Philips».  Solo: Kādas ir prognozes uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām? Vai Tu balotēsies? Katrā ziņā turēšu par Tevi īkšķi, jo balsot nevarēšu: neesmu rīdzinieks.   Gundars Bojārs: Prognozes labas — balotēšos, kaut ģimene dažreiz mēģina atrunāt. Paldies par atbalstu!  māsa: Kopš esat mēra amatā, kas ir tās būtiskākās atziņas, ko esat guvis savai dzīves pieredzei?  Gundars Bojārs: Būt pašam pārliecinātam par to, ka tas, ko dari, ir pareizi; būt pašam godīgam pret sevi.  VPK: Vai «Spilves lidostas grausta» vietā kādreiz ir plānots veidot/būvēt kādu atpūtas/tirdzniecības vai kādu citu peļņas nesošu «pasākumu». varbūt atjaunot Spilves lidostu sadarbībā ar Lētajām aviosabiedrībām ?  Gundars Bojārs: Spilves lidosta tehniski nevarēs nodrošināt pat lēto aviosabiedrību lidojumus, pašlaik pilsēta pēc ostas pasūtījuma veic šīs teritorijas detalplānojumu — ar mērķi izveidot jaunus tehnoloģiskos parkus un ražošanu (komplektāciju) ar augstu pievienoto vērtību.  Anna: Vai Jums atliek laika personiskajai dzīvei? Kas Jums tajā ir vissvarīgākais?  Gundars Bojārs: Noteikti! Cilvēks var pilnvērtīgi strādāt sabiedrības labā tikai tad, ja arī savā ģimenē un personīgajā dzīvē viņš ir pilnvērtīgs. Svarīgākais man ir ģimene un dažas brīvā laika pavadīšanas iespējas (daba).  saucējs: Kā jūtaties šobrīd mēra amatā? Vai esat pilnībā apmierināts ar savu darbu?  Gundars Bojārs: Pilnīgi apmierināts varētu būt tikai tad, ja savā dzīvē visu būtu paveicis. Tad jātaisās uz laimīgākiem medību laukiem.  VPK: Kāds ir Jūsu viedoklis Kundziņsalas naftas termināļu lietā?   Gundars Bojārs: Kundziņsala ģeogrāfiski ir vienīgā iespējamā vieta Rīgā ilgtermiņā, kur būtu iespējams izvietot sabiedrībai nepatīkamas kravas minimālajā nepieciešamajā apjomā, ar nosacījumu, ka tiek nodrošinātas kompensācijas iedzīvotājiem. Neviena osta pasaulē neiztiek bez naftas produktu pārkraušanas jaudu minimuma. Esmu kategoriski pret naftas produktu termināļiem Daugavas grīvā.  Pilsone neSocDKrāte: 3) vai arī šogad ziema Rīgas Domi pārsteigs nesagatavotu un sniegs būs haosa avots uz ilgu laiku (kamēr nokusīs…). Jo ziema būs. Pavisam drīz. Pateicos un lai izdodas!   Gundars Bojārs: Ziema rīdziniekus pārsteidz tāpat kā lauciniekus — visi četri gadalaiki. Esam gatavi normālā režīmā jau no oktobra vidus.  Pilsone neSocDKrāte: 2) vai pašvaldības uzņēmums «Rīgas Gaisma» ir mainījis nosaukumu & profilu uz «Aicinām Tumšajās ielās? » Ielu apgaismojums centrā (naksnīgā Tērbatas iela, Ģertrūdes, Blaumaņa, Marijas) nebūt nenodrošina komfortu šķērsot bedrainās ietves, laukumus, pagalmus. Arī tik favorītās Municipālās policijas CP nodaļas līmētāju rotai noteikti tumsā darbs sokas grūtāk, kur nu gaismu cienošajiem centra iedzīvotājiem….   Gundars Bojārs: Apgaismojuma problēma tieši šīs Domes sasaukuma laikā ir pilnībā pazudusi no iedzīvotāju izteiktajiem aizrādījumiem. Arī nākamajos gados palielināsim budžeta dotāciju jaunu objektu ārpus centra ievietošanai apgaismoto ielu sarakstā.  Svilpaste: Kaa Jus cinaties pret kukulnemshanu RD? Cik RD darbinieku ir soditi par kukulnemshanu laikaa, kad esat meers?   Gundars Bojārs: Sodīt par kukuļņemšanu var tikai tiesa. Esam nodevuši desmitiem lietu tiesībsargājošām instancēm, diemžēl to atsaucība ir visai vāja. Veiksmīgākais cīņas veids ir atklātība, un patlaban katrs dokuments, kas parādās apritē Rīgas Domē, kļūst publisks, un sabiedrība ir pilnībā informēta par iespējamā lēmuma virzību.  lauciniece: Domāju, ka Jums nav noslēpums ko runā tauta laukos —Latvijas laukus piemin tad kad vajag emocijas, bet viss notiek tikai Rīgā. Tagad vēl iebraukšanas nodevas? Iestāde nevar pastāvēt bez nemitīgām Rīgas braukšanām, vai budžeta iestādēs būs paredzēti tam līdzekļi? Smieklīgi…Laukos paplašina tikai kapsētas, jo reģionālā reforma veiksmīgi darba vietas ir likvidējusi, turpina kaut ko darīt vecā paaudze. Jaunie bērnu pabalsti masu saražos, bet kvalitātes nebūs. Vai Jūs stāvat uz zemes vai lidojat mākoņos? Atvainojiet par toni, bet sirds ir pilna.   Gundars Bojārs: Rīga ir izveidojusi un finansē 50% apjomā Rīgas reģiona attīstības aģentūru, veicinot visa reģiona no Tukuma līdz Limbažiem attīstību. Esam ieinteresēti visas Latvijas attīstībā, jo Rīga kā Baltijas centrs no vienmērīgas Latvijas atīstības tikai iegūs.  braucam!: Vai pašvaldība nevarētu aizliegt autoskolām veikt apmācības braucienus kursantiem ielās, īpaši, ar aktīvu satiksmi darba laikā, izraisot nemitīgu bardaku????????????   Gundars Bojārs: Mūsu pilnvaru robežās tas nav iespējams, taču kursantiem ir jāapgūst braukšanas māka Rīgas ielās.  xxx: 3. Kaa tad iisti ir ar velocelinu Riiga-Juurmala? Peec nelaimes gadiijuma, kad brauceeja pie Priedaines bedree uz taa lauza kaaju atklaajaas, ka v-celinam nav saimnieka/iipasnieka, bet kaa traapiigi raksta kaads Delfu komenteetaajs- ja zem vina atrastu naftu- RD, Rigas rajons un Juurmala savaa starpaa izkautos. Vai man kaa riidziniecei ir ceriibas braukt pa pilseetai piederosu, kaartiigi uztureetu velocelinu? Paldies.   Gundars Bojārs: Veloceliņam Rīga–Jūrmala saimnieks ir Satiksmes ministrija, jo tas šķērso trīs pašvaldību teritorijas.  Shreks: Bojaara kungs, vai Jums neskiet, ka reaalo pilseetas paarvaldi ir paarneemis savaas rokaas Dolgopolovs ar Ameriku, bet Juus vairs tikai reprezentatriivaas funkcijas veicat?   Gundars Bojārs: Nešķiet. Katram ir savas funkcijas un sava atbildības joma; talantīgam vadītājam ir jāizveido spēcīga un atbildīga komanda.  Janka: Vai Jums nav kauns par izteikumiem LTV krievu ziņās, kad tēlaini stāstījāt kā ruskije latišam nabjut mordu?!?!?   Gundars Bojārs: Šī atbilde bija izrauta no konteksta, bet man ir kauns par tiem latviešiem, kas apraksta namu sienas ar uzsaukumiem — krieviem doties mājās. Latviešu valoda ir jākopj ar personīgā piemēra palīdzību — sienas tam nav piemērotas.  Kurbuļators: Kādu praktiski saprātīgi domājošu cilvēku varētu ieteikt savā vietā (nu tādu, kam galvā nebūtu tikai partejiskas un politiskas lietas, bet gan galvenokārt Rīgai vajadzīgās)?   Gundars Bojārs: Domājot par pilsētas attīstību, necenšos politiku likt pirmajā plānā. Un vispār — laikam neesmu politiķis pēc dabas.  ?: Kaapec celhus nebuuvee un neremontee peec rietumu standartiem? Vai meeghinam izgudrot divriteni, ja tas jau ir izgudrots! Joprojaam buuvee piecgades tipa celhus, kurus peec gada jaaremontee.   Gundars Bojārs: Pilnīgi piekrītu, es par to valdību mēģinu pārliecināt jau četrus gadus.  Juriks: Saprotu, ka naftinieku lobijs ir stiprs, bet vai nav praatiigaak pilseetu dariit vairaak tuuristiem draudziigu, nevis veidot kaa tranziita centru kaitiigaam un biistamaam kravaam? Turklaat pie tik vecas un nepiemeerotas infrastruktuuras. Kas buus Riiga naakotnee?   Gundars Bojārs: Protams, te ir nepieciešams daudz detalizētāks skaidrojums: piemēri no visas civilizētās pasaules. Bet šodien man bija tikšanās ar visu tūrisma sektoru atbildīgajām personām — valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora. Vienojāmies par programmu tūrisma veicināšanai nākamajam gadam.  Zinte: 2. Jūsu ierosinājums noteikt iebraukšanas maksu Rīgā ir stulbs, jo kaut ko aizliedz, bet nepiedāvā risinājumu. Kāpēc tā vietā neveicināt riteņbraukšanas kultūru gan ierīkojot īpašus celiņus, gan riteņu novietnes?   Gundars Bojārs: Lūdzu, izlasiet vakardienas un šodienas presi!  Zinte: Man ir daži jautājumi, kas saistīti ar riteņbraukšanas kultūras attīstību Rīgā. 1. braucot pa ietvēm (jo pa ielu braukt reālu apdraud dzīvību) esmu ievērojusi, ka vismaz pusei ja ne vairumam ietvju nobrauktuves, kas taču domātas bērnu un invalīdu ratiņiem ir ar ļoti augstiem sliekšņiem — skaidrs, ka tās būvējot, neviens nav domājis, kam viņas tiktu lietotas. Vai tad nepastāv kādi noteikumi, kas nosaka, ka vismaz pārbūvējot vai būvējot no jauna būtu jāpiemēro nobrauktuve tā, ka tā pildītu savu funkciju?   Gundars Bojārs: Riteņbraukšanas kultūra ir arī pašu riteņbraucēju ziņā, bet te traucē arī garais ziemas periods. Runājot par nobrauktuvēm invalīdiem, ir jānosaka stingri valsts būvnormatīvi šajā ziņā, ko Dome arī pildīs.  Mia: Gribeetu zinaat kaa juus veerteejat LSDSP izredzes pašvaldību vēlēšanās, jo jaatzīst neesat īsti populārs rīdzinieku vidū. Jūs gribeetu vēlreiz par mēru būt? LIELS PALDIES PAR ATBILDI  Gundars Bojārs: LSDSP izredzes ir lielas. Esam 3. vietā pēc visām aptaujām Rīgā, esam izpildījuši arī visus savus priekšvēlēšanu solījumus, un pašlaik ir problēma ar jauniem solījumiem. Paša popularitāte nav tik svarīga, taču tā ir +55/–25. Ļoti labs rādītājs. Cilvēki nav vienaldzīgi. Ir iesākts tik daudz lielu darbu, ka gribētu to turpināt.  «Apollo»: Labdien, Bojāra kungs! Vai varam sākt sarunu?  Gundars Bojārs: Jā.   

Kristina Agilera ar nepacietību gaida savas kāzas (0)

Dziedātāja Kristina Agilera stāsta, ka nevar vien sagaidīt, kad apprecēsies ar savu līgavaini Džordanu Bretmenu. «Es patiešām esmu iemīlējusies. Es tik ļoti mīlu savu puisi. Tā ir tik lieliska sajūta, un es tiešām gribētu apprecēties,» viņa atzina MTV video mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā. «Es nezinu, vai es vēlos lielas, baltas kāzas, bet es pavisam noteikti gribētu kaut ko apburošu,» sacīja Agilera. Kristina iemīlējās Džordanā, kas strādā viņas menedžmenta kompānijā «Irving Azoff», pirms gada, un martā viņas vecmāmiņa paziņoja par pāra saderināšanos. Pagājušajā nedēļā Agilera deva mājienu, ka atliek savas kāzas, jo nevēlas, lai cilvēki domātu, ka viņa atdarina Britniju Spīrsu, kas plāno precēties ar savu līgavaini Kevinu Federlainu šā gada beigās. «Džordans ir vienīgais puisis, kurš var likt man domāt par laulību pavisam citā gaismā,» Kristina sacīja intervijā amerikāņu žurnālam «Jane». «Pašlaik visi citi sasteidz notikumus. Es vēl negribu ielēkt laulībā.»

Kaitfests Kolkas ragā (0)

Šajā nedēļas nogalē, 4. septembrī, Kolkas ragā notiks «Cēsu alus kaitborda festivāls». Tā sākums paredzēts pulksten 12. Kā pastāstīja sacensību galvenais rīkotājs un kaitborda meistars Renārs Bīrmanis, festivāla laikā tiks demonstrēti kaitborda paraugdemonstrējumi un notiks sacensības, kā arī visi skatītāji varēs izmēģināt vadīt īstu pūķi. Pasākuma izskaņā dalībniekiem būs iespēja vērot brīvdabas kino ar pasaules labāko kaitbordistu paraugdemonstrējumiem, atpūsties labas mūzikas pavadījumā un izbaudīt bb’kjū kopā ar Cēsu alu brīvā dabā. «Festivāla laikā notiks «Slingshot Downwind Freestyle» kaitborda sacensības. Aicināti piedalīties kaitbordisti no visas Baltijas. Šīs būs vērienīgākās sacensības, kādas jebkad ir notikušas Baltijā, kad spēkiem mēroties būs atbraukuši labākie šā jaunā un tik aizraujošā sporta un atpūtas veida meistari, kas izklaidēs skatītājus ar vairāku desmitu metru lieliem lidojumiem. Iedomājieties simtiem milzīgu un krāsainu taureņu, kas lidinās debesīs!» komentēja festivāla rīkotājs Renārs Bīrmanis. «Slingshot Downwind Freestyle» — brīva improvizācija, izpildot trikus, dalībniekam veicot distanci no 100 līdz 300 metriem lejup pa vējam. Katrs dalībnieks var veikt neierobežotu braucienu skaitu visā sacensību laikā. Tiek vērtēts vispārējais dalībnieka paraugdemonstrējuma līmenis, braukšanas stils un triku sarežģītība. Dalībniekam ir aizliegts braukt pret vēju, atrodoties trasē. Sacensības notiks no pulksten 12 līdz 17. Ap pulksten 19 sāksies bb’kjū party, bet ap deviņiem Ušu kempingā notiks afterparty — brīvdabas kino izrāde ar jaunākajām filmām par kaitbordu. Pēc tam notiks sacensību uzvarētāju sumināšana.

Vācijā sams apēd suni (0)

Vācu makšķernieki cenšas apvienot spēkus, lai noķertu milzīgu samu, kas ir apēdis pat kādu suni. Gandrīz 1,5 metrus garais sams jau vairākus gadus rada cilvēkos satraukumu, dzīvojot mazā ezerā Geldendorfā, netālu no Frankfurtes pie Oderas. Sams ne tikai iztukšojis ezeru no lielākās daļas citu zivju, bet arī pievienojis savai ēdienkartei takša sugas suni, vēsta «Berliener Kurier». Vācijas televīzija citē suņa īpašnieci, kas stāstīja, ka suns peldējis pēc kociņa, kad tas pēkšņi tika parauts zem ūdens un vairs neuzpeldēja. Viņa uzskata, ka suni ir apēdis sams. Geldendorfas zvejnieku kluba vadītājs Luks Afelts norāda, ka zivi, iespējams, kāds pašrocīgi ielaidis ezerā. Vairāki kluba biedri savukārt stāstīja, ka viņiem ir gadījies noķert milzīgo zivi, taču tai vienmēr izdevies tikt brīvībā. Neveiksmīgi bijuši arī centieni lielo zivi noķert tīklos, nošaut un apdullināt, izmantojot elektrošoku.

Kāds skots «eBay» interneta izsolē piedāvā savu draudzību (0)

23 gadus vecais skots Stjuarts Donalds interneta izsoļu lapā «eBay» piedāvā savu draudzību, tomēr līdz šim interese par to ir visai vāja. Fotografēšanas specialitātes absolvents nosūtīs izsoles uzvarētājam divas e-pasta vēstules nedēļā, divas ar roku rakstītas vēstules, vairākas glaimojošas īsziņas un četras nedēļas piedāvās arī savu plecu, uz kura izraudāties, informē Skotijas Preses asociācija. Pēc četrām nedēļām draudzība var tikt pagarināta, protams, par noteiktu samaksu. Līdz šim ir pieteikta tikai viena likme desmit mārciņu (9,82 latu) apmērā, bet piedāvājums vēl būs pieejams līdz sestdienai. Donalds, kas strādā par šefpavāru Aberdīnšīrā, atzina, ka izsoles pamatā ir joks, tomēr piebilda, ka ir «labs uzklausītājs». «Es kopā ar kādu kolēģi uzjautrinājos par to, ko tik nevar nopirkt «eBay» lapā. Ir patiešām pārdotas nevērtīgas lietas, un es domāju, ka būtu jautri pieteikties arī man pašam,» viņš paskaidroja.

Centru apjozīs ar ātrgaitas apvedceļu (0)

Rīgas mērs Gundars Bojārs iecerējis nākamajos gados apjozt Rīgas centrālo daļu ar ātrgaitas apvedceļu, šim nolūkam piesaistot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus 600 miljonu latu apjomā, bet vēl nepieciešams atrast naudu Latvijas līdzfinansējumam, kas būs vajadzīgs 20–25% apmērā no kopējās summas. Apvedceļš tiktu būvēts ar moderniem vairāku līmeņu krustojumiem, un kustības ātrums pa to būtu 80 kilometri stundā. Tajā ietilptu Dienvidu tilta trīs kārtas, divas Austrumu maģistrāles kārtas, Daugavas ziemeļu šķērsojums no Kurzemes prospekta līdz Duntes ielai, kā arī Duntes un Vairogu ielas savienojums. Lai pretendētu uz Eiropas naudu, nepieciešams valsts atbalsts, un G. Bojārs par situāciju informējis Ministru prezidentu Induli Emsi un satiksmes ministru Aināru Šleseru, taču atbildi no valdības vēl nav saņemtas. Rīgas mērs cer noskaidrot Ministru kabineta viedokli līdz gada beigām, kad būs jāpieņem galvaspilsētas budžets. Turklāt nedrīkst īpaši vilcināties, jo jāpagūst laikus pieteikties ES fondu nākamajam finansējuma periodam no 2007. līdz 2012. gadam, pretējā gadījumā naudu var paņemt citi pretendenti. Ministru prezidenta un viņa biedru birojos gan RB informēja, ka G. Bojāra vēstules vēl neesot saņemtas. A. Šlesers izteica gatavību apspriest un izvērtēt jebkurus priekšlikumus, kas nāktu par labu Rīgas infrastruktūras attīstībai, tostarp arī iekasētā akcīzes nodokļa pārdali. Prasa lielāku akcīzes nodokļa daļu Domes priekšsēdētājs redz divus iespējamos ceļus pašvaldības līdzfinansējuma atrašanai: palielināt niecīgo summu, ko Rīga saņem no akcīzes nodokļa, vai arī ieviest maksu par iebraukšanu galvaspilsētas centrālajā daļā. Viņš uzsvēra, ka Rīga pašlaik saņem tikai 5% no valstī iekasētā akcīzes nodokļa, kaut arī pilsētā reģistrēti 33% no visiem transporta līdzekļiem un tiek iztirgots 45% no Latvijā pārdotās degvielas. Tāpēc esošo nodokļa sadali mērs uzskata par klaju netaisnību. Ja Rīgai ilglaicīgi piešķirtu kaut 20% no valstī iekasētās summas — aptuveni 72 miljoniem latu, tai pietiktu naudas, ar ko piedalīties minētajos projektos. Projektu īstenošana turklāt dos arī finansiālus ieguvumus — 18% pievienotā vērtības nodokļa no visas summas automātiski nokļūs valsts budžetā, iedzīvotājiem būs daudz jaunu darba vietu, kas savukārt dos ienākuma nodokļus. Kā piespiedu risinājums, ja valdība akcīzes naudu neatvēl, varētu būt maksas ieviešana tiem braucējiem, kuri dzīvesvietu reģistrējuši ārpus galvaspilsētas. G. Bojārs solīja, ka šī ideja noteikti tiks apspriesta ar pilsētas iedzīvotājiem, kuriem būs jālemj, vai vajadzīgs lielais apvedceļš ar visu pārējo infrastruktūru. Jāpiebilst, ka arī šādam jaunievedumam nepieciešams Ministru kabineta lēmums, kas noteiktu īpašo zonu konkrētajā Rīgas daļā. Izdevumi iebraucējiem paredzami aptuveni 10 latu apjomā mēnesī. To nevarētu uzskatīt par lielu summu, salīdzinot ar maksu par stāvvietām, kas centrā ir lats stundā, turklāt auto bieži tiek atstāti uz visu darba dienu. Diez vai to īpaši jutīs arī uzņēmēji un citi braucēji, jo, neraugoties uz lielo benzīna cenu kāpumu, mašīnu skaits ielās tāpat nemazinās, teica G. Bojārs. Būtu paredzēti arī sociālās aizsardzības pasākumi, piemēram, invalīdiem, tāpat kā tūristu autobusiem, ļaujot braukt bez maksas. Kritizē Jūrmalu Tehniski caurlaižu režīma ieviešana nav sarežģīta, un citu pasaules pilsētu pieredze rāda, ka iebraukšanas punktos nekādi sastrēgumi nerodas. To iespējams ieviest divu gadu laikā. Rīgas mērs kritizēja Jūrmalas pilsētas caurlaides punktus, nodēvējot tos par aizvēsturiskiem un akmens laikmetam atbilstošiem. Citās Eiropas pilsētās mašīnām nav jāapstājas, lai nopirktu biļetes, bet logos ir ievietots «čipsis», kuru iekārta uz robežas nolasa un atskaita vajadzīgo naudas summu. Līdz ar to auto var iebraukt pilsētā, nesamazinot ātrumu. Savukārt vienu joslu var atvēlēt automātam, kurā pāris sekunžu laikā var nopirkt caurlaidi, ievietojot kredītkarti vai iemetot monētu. Vēl viens ieguvums no caurlaides punktu izveides būtu iespēja tajos nosvērt kravas auto, no kuriem pašlaik ap 80% pārsniedz pieļaujamo svaru. Caurlaižu ieviešanas projektu pašlaik gatavo arī Stokholmā, un par to sākusi domāt arī Maskava. G. Bojāru nebiedē doma, ka maksas ieviešanas gadījumā ļaudis masveidā sāks reģistrēt dzīvesvietas Rīgā — tas būtu tikai izdevīgi, jo pašvaldība saņemtu vairāk naudas no nodokļiem. Rīgas centra apvedceļā plānotie objekti un to finansējums ES nauda; Valsts un Rīgas domes līdzfinansējums (milj.LVL) Dienvidu tilta 1. kārta 0 85,12 Dienvidu tilta 2. kārta 50,1 8,84 Dienvidu tilta 3. kārta 21,69 3,82 Austrumu maģistrāles 1. kārta 82,45 14,55 Austrumu maģistrāles 2. kārta 86,7 15,3 Daugavas ziemeļu šķērsojums 117,3 20,7 Duntes un Vairoga ielas savienojums 59,5 10,5 Citi ES finansētie projekti 2004. — 2006. gadā 14,52 4,84

Eltons Džons nolaupījis Robiju Viljamsu (0)

Dziedātājs Robijs Viljamss atklāja, ka sers Eltons Džons viņu nolaupījis un piespiedis doties uz rehabilitācijas centru, kad viņš cīnījies ar atkarību no alkohola un narkotikām, raksta «The Sun». Bijusī grupas «Take That» zvaigzne tika ievietota klīnikā, jo aizrāvās ar alkoholu un lietoja heroīnu, kokaīnu un ectasy. «Eltons centās daudz darīt manā labā, bet es viņam neesmu par to pietiekami pateicies. Taču tas, ko viņš izdarīja, bija dīvaini,» stāstīja 29 gadus vecais Viljamss. Lai gan abi mūziķi reiz bija tuvi draugi, kopš tā laika viņi nav pat lāgā runājuši. 57 gadus vecais sers Eltons 1997. gadā izsauca rehabilitācijas centra darbiniekus, kad Robijs izgulēja savu dzērumu viņa savrupmājā Vinzorā. Tas notika pēc pamatīga strīda kopēja mūzikas ieraksta laikā. «Eltonam bija asaras acīs. Es redzēju šīs asaras un arī sāku raudāt,» Robijs raksta savā jaunajā autobiogrāfijā «Feel», kas iznāks nākamajā nedēļā. Pirms Robijs tika aizvests uz klīniku, mediķis viņam sacīja: «Jums ir kokaīna psihoze.» «Es biju iespiests starp diviem cilvēkiem automašīnas aizmugurē, lai nemēģinātu izdarīt pašnāvību vai neaizlaistos,» Viljamss atcerējās. Tomēr, pēc Robija stāstītā, Londonas klīnikā pret viņu izturējušies kā pret «nerātnu puiku». «Nebija ne mīlestības, ne rūpju. Viņi teica: «Pieraksti, no kā tu esi atkarīgs»,» pavēstīja Robijs. «Tā nu es to visu pierakstīju, visu, ko jebkad biju lietojis — heroīnu, ectasy, marihuānu, kokaīnu, alkoholu, amila nitrātu, speed.» Uzzinot, ka klīnikā Anglijas futbola spēle televīzijā netiek rādīta, viņš to pameta. Pēc dažām dienām — un pēc pēdējās iedzeršanas — viņš pieteicās Viltšīras rehabilitācijas klīnikā, bet šoreiz bez Eltona palīdzības. «Eltons centās rīkoties tā, kā uzskatīja par labāko, un tas acīmredzot nāca no lielas sirsnības, tomēr tā visa lieta man ir aptraipīta ar profesionālisma trūkumu,» uzskata Robijs.

Prezidente tiksies ar sudraba olimpiešiem un viņu tuviniekiem (0)

Lai pateiktos par lielisko startu Atēnu olimpiskajās spēlēs, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien uz tikšanos Rīgas pilī aicinājusi Atēnu olimpisko medaļu ieguvējus, viņu trenerus, ģimenes locekļus un tuvos cilvēkus. Prezidente uz tikšanos sportistus un viņu tuvos cilvēkus aicinājusi, lai «godātu olimpiešus par sasniegumiem. Un tikpat liels paldies pienākas visiem, kas bijuši tuvākie cilvēki sportistu dzīves gājumā un snieguši palīdzību, morālo atbalstu un padomu,» sacīja Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidente Atēnās tikās ar visu Latvijas olimpisko komandu un šoreiz uz pili aicinājusi medaļu ieguvējus — vingrotāju Jevgeņiju Saproņenko, svarcēlāju Viktoru Ščerbatihu, šķēpmetēju Vadimu Vasiļevski un pieccīņnieci Jeļenu Rubļevsku. Vasaras olimpiādes spēles Atēnās Latvijai bijušas neatkarības gados veiksmīgākās, jo sportisti izcīnījuši četras sudraba medaļas. Iepriekšējās spēlēs Sidnejā Latvijas pārstāvji izcīnīja trīs medaļas — zeltu, sudrabu un bronzu.

Ierēdņi izvairīgi par bīstamo atkritumu transportēšanu (0)

Nedēļu pēc Neatkarīgās publikācijas par Valles pašvaldības darbinieku bīstamo ceļojumu ar dzīvsudrabu vieglajā automašīnā Vides ministrija (VM), kurai Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka pienākumu pārvadāt šādas kravas, nespēj piedāvāt risinājumu līdzīgu situāciju novēršanai. VM turpina uzstāt, ka bīstamo atkritumu pārvadāšana traktējama kā civilās aizsardzības pasākums un tāpēc ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kompetence. Abas institūcijas vairākus gadus nespēj vienoties par funkciju sadali, lai gan likums skaidri nosaka, ka par to jāatbild pašai VM vai tās pilnvarotai institūcijai. Ministrijas atbildīgās amatpersonas gan atzīst, ka VUGD gluži tāpat kā VM padotībā esošajām reģionālajām vides pārvaldēm nav resursu šādiem darbiem. Praksē šāda situācija izpaužas kā VUGD un reģionālo vides pārvalžu atteikšanās no atkritumu transportēšanas, aizbildinoties ar resursu trūkumu un atbildību noveļot uz to pašvaldību pleciem, kuru teritorijā atrasti atkritumi. Neņem vērā, ka pašvaldībām arī nav ne piemērota transporta, ne speciālistu. «Vides ministrija nav gatava ierosināt grozījumus likumdošanā, lai precizētu, ka bīstamo atkritumu nogādāšana to novietnē ir VUGD kompetencē,» atzina VM Vides aizsardzības departamenta Tehnoloģiju nodaļas vadītāja vietniece Ilze Doniņa. Šīs nodaļas vadītājs Rolands Bebris VM un VUGD polemiku dēvē par marginālu un akcentē uzmanību uz bīstamo atkritumu transportēšanai nepieciešamo resursu trūkumu. VM atzīst, ka precizējumi likumā neatrisinātu pašreizējo situāciju, jo ne VM pakļautībā esošajām reģionālajām vides pārvaldēm, ne VUGD nav šīs funkcijas pildīšanai nepieciešamā speciāli aprīkotā transporta un speciālistu. Prakse liecina, ka, atrodot bīstamus atkritumus, pašvaldības vai privātpersonas to savākšanai un nogādāšanai drošā vietā parasti izsauc VUGD, kas par to paziņo reģionālajai vides pārvaldei. VUGD Galvenās civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieka vietnieks Ričards Ezerts apgalvo, ka reģionālo vides pārvalžu darbinieki uz šādiem izsaukumiem visbiežāk nereaģē. R. Ezerts stāsta, ka gadījumos, kad dienests uzņemas atrasto vielu nogādāšanu Gardenes bīstamo atkritumu novietnē, tās apsaimniekotājs a/s BAO pieprasa maksu par to pieņemšanu. VUGD neesot finansējuma šādiem izdevumiem. R. Bebris uzskata, ka VUGD šo izdevumu kompensāciju varētu panākt, piedzenot naudu no atkritumu radītāja vai valdītāja. Pēdējais varētu būt, piemēram, pašvaldība, kuras teritorijā atrasti nezināmas izcelsmes atkritumi. A/s BAO ir komercuzņēmums, kura dibināšanā 1996. gadā piedalījusies toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kopš 1999. gada a/s BAO vairs nesaņem valsts finansējumu bīstamo atkritumu pārvadāšanai un izdevumu segšanai iekasē samaksu no visiem pakalpojuma saņēmējiem. «Bīstamo atkritumu apsaimniekošana nekad nebūs bezmaksas pakalpojums, jo tas maksā naudu, turklāt pastāv risks, ka šādā gadījumā izveidosies situācija, kad to radītāji šīs vielas izmetīs tuvējos krūmos,» pašreizējo situāciju skaidro I. Doniņa.

Ar iebraukšanas maksu Rīgā šantažē valdību (0)

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtījis Ministru prezidentam Indulim Emsim un satiksmes ministra p. i. Aināram Šleseram vēstuli, informējot par situāciju ar lielajiem satiksmes infrastruktūras objektiem. Pēc Rīgas mēra G. Bojāra domām, iespējami divi varianti — vai nu valdība piekrīt autoceļu fonda pārdalei par labu galvaspilsētai, vai arī pašvaldība ievieš iebraukšanas maksu Rīgā tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu citur. Pašlaik Rīga no Valsts autoceļu fonda gadā saņem 7,2 miljonus latu. Taču šeit reģistrēti 33 procenti no kopējā automašīnu skaita Latvijā, kā arī tiek realizēti 45 procenti no visas pārdotās degvielas. G. Bojārs uzskata, ka galvaspilsētai pienāktos līdz 20 procentiem autoceļu fonda finansējuma, kas būtu pietiekami, lai varētu piedalīties lielo satiksmes infrastruktūras projektu realizēšanā. Ja no valsts netiek panākta šāda pretimnākšana, pašvaldība ir gatava ieviest maksu par iebraukšanu Rīgā, kas varētu būt 10 lati mēnesī vai 50 santīmi par vienreizēju caurlaidi. «Es neesmu par maksas ieviešanu, es esmu par to, lai Valsts autoceļu fonda līdzekļi tiktu pārdalīti kaut cik godīgā veidā,» uzsvēra G. Bojārs. Maksa tiktu iekasēta tikai par iebraukšanu pilsētas paplašinātajā centrā. «Desmit lati nav tā summa, par kuru būtu īpaši jāpārdzīvo,» uzskata mērs. Kā Neatkarīgajai atzina satiksmes ministra p. i. A. Šlesers, viņš vēl nav saņēmis Rīgas mēra vēstuli, tāpēc var komentēt tikai publiski izskanējušo informāciju. «Finanšu jautājumi ir nopietni. Valdība ir atvērta dialogam un gatava izdiskutēt visus iespējamos risinājumus,» atzina A. Šlesers. Plānots, ka pašreizējā Vecrīgas caurlaižu sistēma pēc diviem trim gadiem varētu tikt paplašināta, ietverot tajā Pērnavas, K. Valdemāra un 13. janvāra ielu, kā arī 11. novembra krastmalu no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam. Detalizēts plāns domes Satiksmes departamentā (SD) vēl nav izstrādāts, jo neesot bijis signāla no pilsētas galvas. Tāpēc caurlaižu sistēmas paplašināšana, iekļaujot tajā lielāko daļu Rīgas vēsturiskā centra, šobrīd esot tikai vīzijas stadijā, Neatkarīgajai apliecināja SD. G. Bojārs stāstīja, ka rast šādu netradicionālu risinājumu pašvaldību spiež nepieciešamība realizēt transporta infrastruktūras projektus par vairāk nekā pusmiljardu latu. Šiem projektiem līdzekļus varētu gūt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, taču domei jāpiedalās tajos ar savu līdzfinansējumu, kura pašvaldībai nav. Projektu skaitā ir Austrumu maģistrāles abas kārtas, Ziemeļu šķērsojums, Dienvidu tilts, Duntes un Vairogu ielas savienojums un citi vērienīgi objekti. Jau 2005. gada sākumā domei jālemj, kurus projektus pieteikt finansējumam no ES fondiem, tāpēc līdz tam laikam jābūt skaidrībai, vai to realizācijai būs līdzfinansējums, klāstīja mērs. Ieviešot iebraukšanas maksu Rīgā, būs jāizveido tā sauktā park & ride (novieto un brauc) sistēma, jāpalielina arī sabiedriskā transporta skaits utt., taču G. Bojārs uzskata, ka tas viss ir tehniski izdarāms pat pusotra gada laikā. Visticamāk, no iebraukšanas maksas tiks atbrīvoti invalīdi, arī sabiedriskais transports un tūristu autobusi. «Ja valdības atbilde [par autoceļu fonda pārdali] būs negatīva, tad vispirms būs jājautā rīdziniekiem, vai viņi gatavi šādiem infrastruktūras objektiem,» rezumēja Rīgas domes priekšsēdētājs, ar to acīmredzot domājot sabiedrības aptauju par iebraukšanas maksas ieviešanu.

FDD apstiprina, ka Maskavā Rīgas laukumā uzspridzinājusies pašnāvniece (0)

Maskavā Rīgas laukumā pie ieejas metro stacijā «Rižskaja» otrdienas vakarā uzspridzinājusies pašnāvniece, paziņoja Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) pārstāvis Sergejs Ignatčenko. Sākotnēji tika uzskatīts, ka uzspridzināta automašīnā ievietota bumba, taču izmeklēšana liecina, ka abās automašīnās pēc eksplozijas uzsprāgušas degvielas bākas. Tāpēc aculiecinieki dzirdējuši vismaz divus sprādzienus. Kā sacīja Maskavas milicijas pārstāvis Valerijs Gribakins, pašnāvniece mēģinājusi ieiet metro sistēmā. Aculiecinieki stāstīja, ka sieviete apstājusies pie stacijas, redzot, ka milicija pārbauda pasažieru dokumentus un bagāžu. Tad viņa apgriezusies, pagājusi dažus metrus un lielā cilvēku pūlī pie stacijas aktivizējusi spridzekli. Sprādzienā izmantots spridzeklis, kas līdzvērtīgs vienam kilogramam trotila ekvivalenta. Bumba bijusi pildīta ar skrūvēm un naglām, lai maksimāli palielinātu upuru skaitu. Sprādzienā nogalināti desmit cilvēki, vēl 51 cilvēks guva ievainojumus, no kuriem 49 nogādāti slimnīcās. Slimnīcās pirmdienas rītā vēl atradās 40 ievainoto. «Pašlaik ārsti cīnās par 16 cilvēku dzīvību, kas atrodas smagā stāvoklī,» aģentūrai «RIA Novosti» sacīja Maskavas veselības aizsardzības departamenta vadītājs Andrejs Seļcovskijs. Maskavas municipalitātē ir atvērtas karstās līnijas un, zvanot pa telefona numuriem 251 45 03 un 251 83 00, var saņemt informāciju par sprādzienā cietušajiem. Kā jau LETA ziņoja, Rīgas laukumā, kur nogranda sprādziens, atrodas arī dzelzceļa un autobusu stacija «Rižskaja», no kuras kursē vilcieni un autobusi uz Rīgu. No Rīgas laukuma pulksten 20 pēc Maskavas laika izbrauca «Ecolines» pasažieru autobuss maršrutā Maskava–Rīga. Pasažieru pārvadājumu uzņēmuma «Ecolines» Rīgas birojā aģentūra LETA uzzināja, ka Latvijas pasažieri vai cilvēki, kas otrdienas vakarā devušies uz Rīgu, sprādzienā nav cietuši. Viens autobuss uz Rīgu izbraucis neilgi pirms sprādziena, bet nākamais ceļā devies jau labu laiku pēc tā. Maskavas dzelzceļa preses dienests informēja, ka vilciens Maskava–Rīga no stacijas izbraucis pulksten 20.40 pēc Maskavas laika atbilstoši grafikam. Starp peronu un sprādziena vietu atrodas dzelzceļa stacijas ēka, līdz ar to dzelzceļa pasažierus sprādziens nav skāris. Maskavā pēc uzbrukuma ieviesti pastiprināti drošības pasākumi. Tajā pašā laikā Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka 4. un 5. septembrī ieplānotie pilsētas svētki netiek atcelti, taču tiks pastiprināti drošības pasākumi. Izmeklētāji domā, ka otrdienas vakarā varētu būt uzspridzinājusies čečeniete Roza Nagajeva. Tiek uzskatīts, ka viņa Maskavā dzīvojusi vienā dzīvoklī ar divām čečenietēm, kas tiek turētas aizdomās par pasažieru lidmašīnu «Tu-134» un «Tu-154» uzspridzināšanu pagājušajā nedēļā. Ar viņām kopā dzīvoja vēl ceturtā sieviete Marjana Taburova, kas vēl joprojām nav atrasta. Atbildību par sprādzienu otrdienas vakarā uzņēmās tas pats grupējums, kas apgalvoja, ka pagājušajā nedēļā uzspridzinājis divas Krievijas pasažieru lidmašīnas. Internetā publicētajā paziņojumā teroristiskais grupējums draud turpināt rīkot uzbrukumus neticīgajā Krievijā. «Mēs no «Islambuli brigādēm» uzņemamies atbildību par šo operāciju, kas tika sarīkota, lai atbalstītu musulmaņus Čečenijā,» paziņoja grupējums, kas uzņēmās atbildību arī par pagājušajā nedēļā notikušajām divu Krievijas pasažieru lidmašīnu katastrofām. «Vēl būs, kā Dievs to vēlas, vairāki viļņi, kamēr mēs būsim pazemojuši neticīgo valsti, kas tiek saukta par Krieviju,» teikts internetā publicētajā paziņojumā.

No «Skonto» uz «Spartak» dosies arī aizsargs Dedura (0)

Viens no Latvijas futbola čempionvienības «Skonto» labākajiem aizsargiem Igns Dedura noslēdzis līgumu ar Krievijas premjerlīgas klubu Maskavas «Spartak». Informāciju par Lietuvas izlases aizsarga Deduras pāreju apstiprināja arī «Skonto» tehniskais direktors Genādijs Karavajevs. «Patiešām, Deduras pāreja uz «Spartak» ir notikusi. Šodien [pirmdien, 30. augustā] Dedura parakstīja individuālo līgumu, atrisināts arī jautājums starp klubiem. Pēc Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra spēlēm Lietuvas izlases sastāvā Dedura pārcelsies uz Maskavu,» saka Karavajevs. Par Maskavas «Spartak» galveno treneri jau tuvākajā laikā oficiāli kļūs Latvijas izlases un «Skonto» galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Krievijas laikraksts «Sport-Express» otrdien ziņo, ka 26 gadus vecais aizsargs ir jau pieteikts dalībai Krievijas čempionātā un «Spartak» komandā viņš spēlēs ar 20. numuru. Dedura līgumu ar Maskavas klubu ir noslēdzis uz trīs gadiem.

Kārlis Streips: Olimpiski (0)

2004. gada 1. septembra rītā laikam būtu jāspriež par izglītības reformām, taču par to jau vakar rakstīja kolēģis Vanzovičs, par to lauzts tik ļoti, ļoti daudz šķēpu.  No savas puses varu tikai paust vēlējumu, kaut šīs dienas gaitā valdītu veselais saprāts, nevis maza prātu izkūkojušu radikāļu bariņa centieni uzkurbulēt kaut ko sāpīgu un naida pilnu.  Melots šajā situācijā ir tik ļoti daudz, ka ausīm vajadzētu nevis kustēt, bet gan sparīgi kult gaisu.  Lai nu būtu tā, ka vairākums nelatviešu skolēnu, vecāku un skolotāju saprot, ka izglītība nav tā joma, kurā ļaut politikāņiem ākstīties pēc savas labpatikas.  Nē, tomēr gribas pievērsties nupat beigušajām olimpiskajām spēlēm.  Esmu milzīgs šo pasākumu fans, priecājos, kad spēles notiek mūsu pasaules malā, lai tiešraides varētu skatīties vakarā, nevis nakts vidū.  Tāpat kā daudzi citi arī es urravoju par Jevgeņiju, Jeļenu, Viktoru, Vadimu, arī par Daini, Aigaru, Staņislavu un Igoru, par vēl vienu Jeļenu un par visiem, visiem, kas mūsu valsti pārstāvēja lielajā sporta pasaulē.  Par mūsu sportistiem kā tādiem vakar Apollo portālā rakstījis Anatolijs Kreipāns («Sudraba olimpiāde ar cerību stariņiem»), es mazāk par viņiem, bet vairāk par procesu kā tādu. Vispirms cepuri nost grieķu priekšā, cik var spriest, olimpiskās spēles atēnieši noorganizējuši lieliski. Bažas, ka reizēm korumpētajā un dienvidnieciski lēnīgajā Grieķijā darbs netiks pabeigts laikus, skanēja vairākus gadus, bet galu galā viss bija kārtībā.  Atklāšanas ceremonija bija ierasti daiļa un spilgta, sportisti un komentētāji cits pēc cita slavēja telpas, kurās viņi sacentās (ja arī peldētājiem un skrējējiem bija jārēķinās ar Grieķijas netīkami karstajām dienām, neviens, kas to redzēja, nekad neaizmirsīs to, kā 50 kilometru gājienu pabeidza sudraba medaļas ieguvējs, krievs Deniss Nižegorodovs, stadionā puisis burtiski streipuļoja, acīs bija redzams, ka viņš īsti vairs nezina, kur atrodas). Taču olimpiskajās spēlēs bija arī negācijas, pie tām gribas pieskarties.  Pirmkārt, runa  par dopinga nebeidzamo skādi pasaules lielajā sportā.  Kārtējo reizi daudz sportistu tika diskvalificēti šīs lietas dēļ.  Pirms spēlēm izpluinīta tika ASV vieglatlētikas komanda, dienu pirms olimpisko spēļu atklāšanas savu vietu sacīkstēs zaudēja 2000. gada spēļu čempions 200 metru distancē Kostass Kantēriss, spēļu gaitā jau uzvarētās medaļas bija spiesti atdot vairāki sportisti. Man ārkārtīgi grūti iedomāties, ka pasaules klases sportisti apzināti rij vielas, par kurām draud diskvalifikācija, kaut arī viņi to zina.  Gribas redzēt nopietnu un izsmeļošu diskusiju par to, ko sportisti ēd un dzer, jo šī ir pasaule, kurā joprojām pārāk bieži valda baumas un mājieni.  Pie tam situācija veidojas tāda, ka paši labākie rezultāti puslīdz automātiski nonāk zem šaubu lupas.  Sporta pasaulē neierasti tiešs pēc 110 metru barjerskrējiena bija Latviju pārstāvošais Staņislavs Olijars, kas strupi paziņoja, ka uzvarētāja ķīnieša gadījumā «uzvarēja medicīna».  Katrā ziņā uzacis varējām pacelt arī attiecībā uz lielajā sportā mazpazīstamo baltkrievieti Jūliju Nestarenko, kas nekad mūžā nebija 100 metru noskrējusi ātrāk kā 11 sekundēs, bet Atēnās to izdarīja ne tikai vienu, bet gan četras reizes pēc kārtas.  Man sāp, ka mūsdienās visaugstākie sasniegumi sportā pazūd zem šādu jautājumu lavīnas.  Pasaulē, kurā arī ikdienā cilvēki rij iekšā visādas barību papildinošas vielas un Dievs zina ko vēl, nav pārsteigums, ka arī sportā attīstījušās visādas papildvielas, arī Rīgā ir veikali, kuros tās var nopirkt uz līdzenas vietas.  Taču, ja joprojām atrodas sportisti un treneri, kuru mērķis apšmaukt sistēmu, tad tas izrādās negodīgi pret visiem sportistiem — ja neskaidra top robeža starp atļauto un neatļauto, arī tas nav pieņemami.  Nav receptes, ko darīt lietas labā, taču jautājums par dopingu izrādījās pārāk liela darvas karote olimpisko spēļu medus mucā. Otrs jautājums ir par tiesāšanu sporta vingrošanā un citur.  Nezinu, vai amerikānis Pols Hamms nopelnīja vai nenopelnīja savu zelta medaļu, neesmu tik liels vingrošanas speciālists.  Piekrītu arī tam, ka zaudētājiem var būt tiesības noprotestēt nepareizu tiesnešu spriedumu.  Taču šogad spēlēs intensīvi pieauga izpausmes, ko var tikai saukt par īdēšanu.  Situācija ar krievu vingrotāju, kura rezultātus paaugstināja pēc tam, kad publika daudzu minūšu garumā izrādīja savu nepatiku, nebija pieņemama situācija.  Sporta vingrošana, mākslas vingrošana, daiļslidošana — tie ir sporta veidi, kuros tiesneša lēmums neizbēgami ir daļēji subjektīvs, jo runa šeit ne tikai par obligātajiem sporta elementiem, bet arī par grūtāk notveramajiem jēdzieniem — tādiem kā skaistums un elegance.  Daiļslidošanā sperti soļi, lai šo subjektivitāti pēc iespējas izņemtu no aprites, ceru, ka tāpat tiks darīts arī vingrošanā.  Citādi vēl sanāks, ka komentētāji tiesnešus apveltīs ar vēl daiļākiem vārdiņiem, nekā to izdarīja mūsu pašu Latvijas komentētāja, aizstāvot Svetlanu Horkinu.  Jākonstatē arī gadījumi, kad tiesāšana ir pārāk nevērīga.  Aigars Fadejevs 20 kilometru gājienā pelnīja 8., nevis 9. vietu, jo televīzijā bija skaidrāk par skaidru redzams, ka itālietis, kas guva uzvaru, pēdējos pāris simts metrus nevis staigāja, bet vārda pilnā nozīmē rikšoja.  Viņu vajadzēja diskvalificēt. Treškārt, pāris vārdu par skatītājiem.  Publika Atēnās bija entuziasma pilna, taču brīžiem šis entuziasms pārvērtās negācijās.  Plaši pārrunātais gadījums, kad maratona laikā uz trases izskrēja un tajā brīdī pirmajā vietā skrejošo brazīlieti gar zemi nogāza kāds skatītājs, ir viena lieta.  Izrādās, ka šis tipiņš ir īru priesteris, kam atņemtas garīdznieka tiesības, citreiz viņš politiska protesta kontekstā izskrējis F-1 trasē Lielbritānijā.  Acīmredzot tas ir cilvēks, kuram nav visas tasītes skapītī.  Lielāks jautājums bija gan par minētajiem krievu vingrotājiem, gan arī par publikas uzvedību vīriešu 200 metru fināla gadījumā, kad grieķi par 10 minūtēm aizkavēja startu, bļaudami par to, ka sacensībās nepiedalījās dopinga skandālā ierautais Kantēriss.  Atkal — tas nebija godīgi pret sportistiem.  Pasaule pakāpeniski tiek galā ar tā dēvētajiem futbola huligāniem no Lielbritānijas, arī šī ir joma, kurā viss nav gluži tik labā kārtībā, cik varētu gribēties. Pēc četriem gadiem olimpiskās spēles notiks Ķīnā.  Uzskatu, ka Ķīna ir tik tālu no civilizētās pasaules normām cilvēktiesību un godīguma jomā, ka tā šo godu nebija un nav pelnījusi, taču sistēma, kas savulaik spēles piešķīra vēl nepieņemamākajai Maskavai, kā arī Hitlera Vācijai, acīmredzot lielu problēmu neredz tad, ja sporta paustie ideāli nesaskan (un šajā gadījumā tas ir viegli teikts) ar attiecīgās valsts uzvedību. Lai nu tas būtu kā būtu, Latvijai galvenais, manuprāt, darīt visu iespējamo, lai nākamreiz valsts iegūtu vēl vairāk medaļu un varbūt arī kādu zelta medaļu. Četras sudraba medaļas ir liels sasniegums gan valstij, gan visiem četriem sportistiem (starp citu, latviešu ultranacionālisti, uzvārdi šiem četriem sudraba medaļniekiem ir Rubļevska, Saproņenko, Vasiļevskis un Ščerbatihs, lūk, kā mūsu valsts tēlu spodrina arī jūsu tik ļoti ienīstie nelatvieši, paldies viņiem, un cepuri nost viņu priekšā!).  Taču lasīts daudz kas, kas liecina, ka, piemēram, Jevgeņijs Saproņenko un pirms viņa Igors Vihrovs augstās balvas olimpiskajās spēlēs izcīnīja nevis pateicoties, bet gan par spīti sporta vingrošanas sistēmai Latvijā.  Lielas naudas prēmijas atlētiem ir viena lieta, pienācīgs finansējums sporta bāzēm, treneriem, komandām un visam pārējam ir atkal kaut kas cits.  Neredzu iemeslu, kāpēc mūsu valsts iedzīvotāji nevarētu godam konkurēt kaut vai visās olimpisko spēļu disciplīnās, taču tas prasa naudu.  Līdz Pekinai nu ir četri gadi — pie darba, sportisti, pie darba tie, kas atbildīgi par viņu izaugsmi!

Nil volenti difficile est — Tam, kas grib, nekas nav par grūtu (0) Attēlu galerija

Valsts prezidentes 1. septembra apveikumi «Apollo» lasītājiem. Latvijas studentiem Jūs esat jauna dzīves posma priekšā, un pats galvenais, ka esat izvirzījuši sev mērķi, ko tiecaties sasniegt. Katru reizi, kad saredzam tās virsotnes, kurās gara acīm uzkāpt, esam jau pusceļā uz mērķi. Studenta ceļā ir jāsastopas ar neskaitāmiem pārbaudījumiem, sevis pārvarēšanu, bet jebkura sevī izcīnītā cīņa ir solis uz priekšu sevis pilnveidošanā un savā dzīves gājumā, jo pēc dziļākās būtības studenta mērķis nav diploma iegūšana, bet gan mācības un rūdījums dzīves tālākajam ceļam. Esmu lepna, ka Latvijā ir daudz jaunu cilvēku, kas vēlas iet šo grūto un skaisto studenta ceļu, kas tiecas uz savu ideālu un mērķu īstenošanu. Lai Jums nepietrūkst spēka un mērķtiecības! Vaira Vīķe-FreibergaRīgas pilī 2004. gada 1. septembrī. **** Skolēniem, studentiem, skolotājiem 1. septembrī 1. septembris kā pirmā skolas diena ir skaista tradīcija Latvijā, kas  apliecina  izglītības vērtību katra cilvēka dzīvē. Nekas nevar būt par grūtu tam, kurš skaidri zina, ko vēlas sasniegt. Zināšanu ceļš ir pasaule, kuras gājējam jāsastopas ar sevis pārvarēšanu, ar nemitīgu sevis pilnveidošanu, ar mērķiem, kas vienmēr ir augsti, bet reizē arī sasniedzami ar gribasspēku un mērķtiecību. Katras zināšanas, ko iegūstam, ir solis tuvāk izvirzītajam mērķim. Katrs atbalsts un palīdzība, ko sniedzam savam skolēnam vai cilvēkam līdzās, ir neatsverama vērtība, kas vairo gaišumu, dzīvesprieku un sekmes! No sirds sveicu visus tos, kam šī būs pirmā diena skolā, kā arī viņu ģimenes! Skolotājiem un vecākiem kā  bērna tuvākajiem līdzgaitniekiem zināšanu ceļā vēlu daudz izturības, izpratnes un mīlestības! Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī 2004. gada 1. septembrī.

Starkova darbs Maskavā ir Latvijas izlases interesēs (0)

Latvijas futbola izlases un čempionvienības «Skonto» galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam Krievijas kluba Maskavas «Spartak» piedāvājums jāpieņem Latvijas futbola nākotnes vārdā. Tā sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons. «LFF pozīcija ir tāda, ka Starkovam «Spartak» piedāvājums ir jāpieņem Latvijas futbola nākotnes vārdā. Personīgi esmu iedrošinājis Starkovu, lai viņš šo lēmumu pieņem,» otrdien preses konferencē teica LFF prezidents. Oficiāli līgumu Starkovs vēl nav parakstījis, jo notiek sarunas. Tās ar «Spartak» notiekot «Latvijas izlases interesēs». Jāizmanto iespēja strādāt tik augstā līmenī «Ja trenerim ir iespēja strādāt šādā līmenī, tad tas ir jādara,» uzskata Indriksons. LFF prezidents piebilda, ka pēdējos divus gadus Starkovam ir bijuši daudzi piedāvājumi, tomēr tik nopietna komanda interesi izrādījusi pirmo reizi. «Pirms laika nevarējām iedomāties, ka Čempionu līgas līmeņa komandu varētu vadīt Latvijas treneris,» saka Indriksons. «Piedāvājumi bijuši daudzi, taču šis ir ļoti prestižs profesionālā izaugsmes ziņā,» uzsvēra Starkovs. Latvijas speciālists gan nevarēja pateikt, vai līdzi uz «Spartak» dosies viņa palīgs Latvijas izlasē un arī «Skonto» Jurijs Andrejevs. Pēc 2004. gada Starkovs nevadīs izlasi Indriksons paziņoja, ka nav reāli, ka pēc 2004. gada izlasi turpinās vadīt Starkovs. LFF prezidents pauda viedokli, ka «komandas kodols palicis nemainīgs daudzus gadus, tādēļ jābūt treneru pēctecībai». «Ja šīs spēles [Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā] parādīs, ka izlase savas iespējas ir izsmēlusi, komanda būs jāatjauno, tādā gadījumā var arī meklēt treneri no citurienes,» piebilda Indriksons. Indriksons arī norādīja, ka Starkovs «Skonto» var atgriezties jebkurā laikā, un tas būs jāņem vērā jaunajam trenerim. Savukārt Starkovs norādīja, ka šī lieta ar «Spartak», protams, ietekmē izlases gatavošanos spēlei ar Portugāli, tomēr šajā mačā, neraugoties ne uz ko, ir vajadzīgs pozitīvs rezultāts. Starkovs atzina, ka galvenā favorīte šajā mačā un arī visā kvalifikācijas turnīrā ir Portugāle. «Krievija un Portugāle mūs par nopietniem pretiniekiem joprojām neuzskata. Arī Zviedrija un Turcija uzskata, ka zaudējumi Latvijai bija tikai sagadīšanās,» teica Starkovs. «Eiropas čempionāts Portugālē pierādīja, ka ne velti Latvija ir finālturnīrā, un arī «Liepājas metalurgs» un «Ventspils» komandas pierāda, ka klubu līmenis Latvijā ir audzis.» Nebūs tikai Pahara Runājot par gaidāmo maču, Starkovs pauda viedokli, ka Portugāles spēle būs ātra un uzbrūkoša. «Portugāles komandā notiek sastāva atjaunošana. Tiek zaudēta pieredze, bet parādās agresivitāte, ātrums un asums.» Latvijas izlase spēlei ar Portugāli gatavojas spēcīgākajā sastāvā. Piedalīties mačā nevarēs tikai traumētais uzbrucējs Marians Pahars. Pirmo 2006. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas spēli Latvijas izlase aizvadīs jau šo sestdien, 4. septembrī, kad savā laukumā uzņems Eiropas vicečempioni — Portugāles valstsvienību. Mača galvenais tiesnesis būs Greiams Pols no Anglijas. Kvalifikācijas trešajā grupā kopā ar Latviju un Portugāli ir arī Igaunija, Krievija, Slovākija, Luksemburga un Lihtenšteina.

Desmit cilvēki nogalināti un 51 ievainots sprādzienā Rīgas laukumā Maskavā (0) Attēlu galerija

Vismaz desmit cilvēki nogalināti un vēl 51 ievainots, otrdienas vakarā Maskavā Rīgas laukumā uzsprāgstot divām vieglajām automašīnām, ziņo Maskavas milicija. Patlaban 49 ievainotie atrodas slimnīcās. Divpadsmit no cietušajiem ir smagā stāvoklī. Maskavas ielās izveidojušies lieli sastrēgumi, kuru dēļ daudzām ātrās palīdzības automašīnām ir problēmas ar cietušo nogādāšanu slimnīcās. Kā ziņo Maskavas amatpersonas, sprādzieni viens aiz otra pie metro stacijas «Rižskaja» nogranda pulksten 20.04 pēc Maskavas laika (pulksten 19.04 pēc Latvijas laika). Krievijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka notikušais tiek uzskatīts par terora aktu. Rīgas laukumā atrodas arī dzelzceļa un autobusu stacija «Rižskaja», no kuras kursē vilcieni un autobusi uz Rīgu. No Rīgas laukuma pulksten 20 pēc Maskavas laika izbrauca «Ecolines» pasažieru autobuss maršrutā Maskava–Rīga. Pasažieru pārvadājumu uzņēmuma «Ecolines» Rīgas birojā aģentūra LETA uzzināja, ka Latvijas pasažieri vai cilvēki, kas šovakar devušies uz Rīgu, sprādzienā nav cietuši. Viens autobuss uz Rīgu izbraucis neilgi pirms sprādziena, bet nākamais ceļā devies jau labu laiku pēc tā. Maskavas dzelzceļa preses dienests informēja, ka vilciens Maskava–Rīga no stacijas izbraucis pulksten 20.40 pēc Maskavas laika atbilstoši grafikam. Sprādziens noticis dzelzceļa stacijas otrā pusē, Rīgas laukumā, līdz ar to dzelzceļa pasažierus sprādziens nav skāris. Maskavas milicija informē, ka notikumu vietā atrodas divas izdegušas vieglās automašīnas — «VAZ-2101» un «Audi». Sprādzienā bojāta metro stacijas ēka un tuvējam lielveikalam izsisti stikli. Sprādzienā izmantots spridzeklis, kas līdzvērtīgs vienam kilogramam trotila ekvivalenta. Bumbas bijušas pildītas ar skrūvēm un naglām, lai maksimāli palielinātu upuru skaitu, aģentūru ITAR-TASS informēja Maskavas milicijā. Amatpersonas uzskata, ka vienā no mašīnām eksplodējusi uzstādīta bumba, bet pie otras uzspridzinājusies teroriste pašnāvniece. Notikumu vietā ieradies Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Metro stacija «Rižskaja» pagaidām ir slēgta, un metro vilcieni tajā nepiestāj. Sprādziena apkārtnē arī bloķēta satiksme, un sapieri pārmeklē autostāvvietu pie tirdzniecības centra, baidoties par iespējamu vēl kādu uzstādītu spridzekli. Maskavas drošības iestāžu vidū izsludināta trauksme, tiek pastiprināti pārbaudītas automašīnas, un vietās, kur pulcējas liels skaits cilvēku, dežūrē miliči.

Domu un ķermeņa sakārtošana (0)

No fiziskas un garīgas pārslodzes šodien neizsprukt, tāpēc, lai cik maz laika būtu, sevis saglabāšanas nolūkā tomēr jāpadomā, kā iekārtot savu dzīvi, lai atbrīvotos no uzkrājušās spriedzes. Izrādās, tam nevajag nemaz daudz — desmit, divdesmit tikai sev veltītu minūšu. Izstaipīšanās pauze «Ja visu gadu tikai strādājam, neatlicinot laiku ne atpūtai, ne vaļaspriekam, varam piedzīvot pamatīgu enerģijas izsīkumu,» brīdina psiholoģe Indra Majore-Dūšele. «Lai no tā izvairītos, ir vērts katru dienu atkārtot dažus relaksējošus vingrinājumus, kuri nav sarežģīti, toties efektīvi.» Tiem, kam darbadiena aizrit pie datora vai ir cits sēdošs darbs, ieteicama izstaipīšanās pauze. Dažam par prieku, daļa šo vingrojumu, kas uzlabo asins cirkulāciju un palielina skābekļa pieplūdumu, izpildāmi, nepieceļoties no krēsla. Atslābināties izdosies, saspīlējot un izkustinot galvenās muskuļu grupas. Piemēram, vismaz 10 reizes pacelt un nolaist plecus, kā arī tikpat daudz tos apļot uz priekšu un atpakaļ. Nogurušajam sprandam labi palīdzēs galvas un kakla apļošana: vispirms galva jānoliec uz priekšu, kamēr zods skar krūškurvi, tad tā jānoliec pa kreisi, atpakaļ, pa labi un beidzot atkal uz priekšu. Pēc tam apļošanu izpilda pretējā virzienā. Savukārt nosēdētajam dibenam noderēs šāds vingrojums: savelk vēdera muskuļus, patur dažas minūtes, pēc tam sasprindzina sēžamvietas muskuļus, to visu atkārtojot vairākkārt. Bet, lai atgūtu emocionālo līdzsvaru, ieteicams uz neilgu laiku ieslēgties savā iekšējā pasaulē. Jāatrod kāds klusāks stūrītis — vai tā būtu biroja atpūtas telpa, balkons vai kāda cita nomaļāka vieta, kur neviens netraucē un iespējams ērti apsēsties, jāaizver acis un jāiztēlojas kas patīkams, piemēram, ziedoša pļava, jūra, mežs rīta agrumā. Tad jāmēģina iztēloties sev patīkamas skaņas: avota čalu, vēju koku galotnēs… Pēc tam jāuzbur sajūtas, piemēram, kā zāles stiebrs pieskaras ādai. Un noslēgumā jācenšas uztvert smaržas, kas iederas šai ainavā: puķuzirnīšu, tikko pļautas zāles, egļu skuju… «Vizualizācija nomierina prātu, tā iespējams atbrīvoties no sasprindzinājuma,» skaidro I. Majore-Dūšele. Nebažīties par visu «Reizēm cilvēki nonāk līdz spēku izsīkumam tāpēc, ka neprot organizēti strādāt tais stundās, kas paredzētas darbam,» ļoti izplatītu parādību piemin psiholoģe. «Dažiem savu dzīvi izdodas ievirzīt normālā ritmā ļoti dabiski, citiem tas sagādā grūtības. Tādēļ nenāktu par ļaunu noteikt prioritātes — kas šai darbadienā ir svarīgākais un kas — mazāk svarīgs.» Lai mazinātos stress un vainas izjūta, ka kaut kas nav pagūts, lieti noder izveidot sarakstu ar darbadienā paveicamajiem darbiem, tos sarindojot pēc svarīguma pakāpes. Tā izdosies koncentrēties uz steidzamāko, kā arī darāmā virkne būs pārskatāma. Turklāt, izsvītrojot katru izpildīto uzdevumu, dienas beigās redzēsit, cik daudz spējat paveikt, un vairs nepārņems izjūta, ka atkal viss palicis neizdarīts. «Mēs lielu daļu enerģijas bieži vien tērējam, nododoties nevajadzīgām bažām un uztraukumiem,» norāda psiholoģe. «Vai nu domās pārkravājam pagātni vai bažījamies par nākotni. Bet laimes formula ir būt šeit un tagad. Tur rodams miers. Tāpēc jāmācās savu prātu disciplinēt, domāt pozitīvāk. Tāpat jāatsakās no kreņķēšanās par visām lietām pēc kārtas. Ja var konkrēto problēmu tajā mirklī atrisināt, vajag to darīt, nevis uztraukties. Protams, to nav viegli iemācīties, bet, pagaršojot, kā ir tad, kad prāts mierīgs, jo neesi visu laiku par kaut ko satraukts, spēj skaidrāk saredzēt lietas.» Ar ēdienu pret stresu Parasti, izjūtot spriedzi, cilvēki iekrīt divās galējībās: vai nu sāk knābāt kā zvirbuļi, jo zudusi apetīte, vai sāk bez sāta ēst, jo parādījusies milzu ēstgriba. Uztura speciālisti iesaka no šīm galējībām izvairīties un ieturēt nelielas maltītes, kas regulāri atjauno enerģiju. Svarīgākās uzturvielas, kas organismam palīdz pārvarēt stresu: apelsīnos, aprikozēs, riekstos, putnu gaļā, graudaugos, pienā un sierā atrodamais kālijs sakārto nervu sistēmu. B vitamīns, kas ir zivīs, avokado un kartupeļos, palīdz pretoties baiļu izjūtai, savukārt B1 vitamīns, ko satur rīsi, pupiņas, graudaugi, mazina depresiju. Tikpat nozīmīgs ir magnijs, kas atrodams bietēs, spinātos, kviešu asnos, sojas pupiņās, banānos, zemesriekstos, jo sniedz aizsardzību pret stresu. Vēlams arī pietiekamā daudzumā lietot šķidrumu. Pirms slīgt miegā, ieteicams domās pārlūkot dienas notikumus un novērtēt tos ar atzīmi — ļoti izdevusies, laba, neitrāla, ne pārāk veiksmīga. Tā prātā nepaliks tikai viena aizvadītās dienas kaitinošā situācija, bet atcerēsieties arī skaistos mirkļus. Un var izrādīties, ka to nemaz nav bijis tik maz.

LMT samazina sarunu tarifus (0)

No 1. septembra LMT visiem saviem abonentiem piedāvā «Elastīgo tarifu», zvanot LMT abonentiem un «OKartes» lietotājiem. Sākot no katras sarunas ceturtās minūtes, tarifs kļūst par 20 procentiem lētāks. LMT prezidents Juris Binde: «Mūsdienu dzīves ritms arvien vairāk izceļ mobilitātes nozīmi un arvien vairāk sarunu notiek pa mobilo telefonu. Tās nav tikai darījumu sarunas, bet arī sarunas ar draugiem un tuvajiem cilvēkiem. Tāpēc, īstenojot uzņēmuma devīzi «Sirsnīgas sarunas», piedāvājam saviem klientiem mazākas sarunu izmaksas.» Tagad pamata tarifs no sarunas pirmās līdz trešajai minūtei būs 9,91 santīms minūtē, bet sākot ar ceturto minūti — 7,93 santīmi minūtē. Tā saucamais vakara tarifs (no plkst. 20.00 līdz 00.00, kā arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās) attiecīgi būs 8,26 un 6,61 santīmi, bet nakts tarifs — 2,95 un 2,36 santīmi minūtē. Minētie tarifi tiek piedāvāti visu LMT pieslēgumu abonentiem, sarunu izmaksas samazināsies arī «Drauga tālruņa» un «Ģimenes tālruņa» lietotājiem.

25 Latvijas skolas saņems uzņēmumu ziedotos datorus (0)

Turpmāko divu mēnešu laikā 90 Latvijas uzņēmumu ziedoti lietoti datori tiks nogādāti 25 skolām, kam izteikti trūkst datori. Šajās skolās esošā situācija datortehnoloģiju sagādes jomā tika atzīta par īpaši kritisku, jo skolas tikai daļēji vai vispār nebūs spējīgas izpildīt izglītības standartu par informātikas mācību priekšmeta pasniegšanu. Noslēdzoties sešas nedēļas ilgušajam «Microsoft Latvia» organizētajam konkursam skolām, kopā tika saņemti pieteikumi uz 1636 datoriem no 241 skolas dažādos Latvijas reģionos. «Microsoft Latvia» konkursu rīkoja sadarbībā ar Latvijas Universitātes struktūrvienību Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS), Gunta Ulmaņa fondu un «Sonex Rīga». Tā mērķis bija, piegādājot skolām dažādu organizāciju ziedotus lietotus datorus, palīdzēt nodrošināt datoru prasmju apgūšanu skolās, īpaši pievēršoties Latvijas skolām ar izteiktu datoru trūkumu. Šobrīd uzņēmumi kopā apņēmušies ziedot 200 lietotus datorus, bet Latvijas skolām vēl nepieciešami vismaz 1400 datori. Visvairāk — 144 datorus — skolām ziedos AS «Hansabanka». Atkarībā no ziedoto datoru skaita to piegāde Latvijas skolām turpināsies arī novembrī un decembrī, kā arī, iespējams, 2005. gadā. «Kamēr skolas datoru trūkuma dēļ nevar bērniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītību saskaņā ar valstī paredzētajiem standartiem, daudzi uzņēmumi Latvijā varētu būtiski palīdzēt — ziedojot skolām lietotos datorus un monitorus, kas tiek nomainīti ar jaunām tehnoloģijām. Lai skolēni varētu apgūt pamatiemaņas darbā ar datoru, ne vienmēr ir vajadzīgas jaunākās un modernākās tehnoloģijas. Arī trīs gadus vecs dators var palīdzēt skolēniem apgūt tādas prasmes kā teksta rakstīšana un rediģēšana, dokumentu noformēšana un citas pamatiemaņas,» atzīmē «Microsoft» vadītājs Latvijā Sandis Kolomenskis. Daudzas skolas konkursa pieteikumos norādījušas, ka ar esošajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) resursiem nav spējīgas nodrošināt izglītības standarta prasības, piemēram, šajā mācību gadā ieviest informātikas mācību priekšmetu pamatizglītībā no 5. klases. Tāpat skolām trūkst datoru, lai nodrošinātu katram skolēnam savu darbavietu datorklasē (dažās skolās informātikas stundā vienu datoru kopā izmanto pat pieci skolēni), līdz ar to nav iespēju izpildīt arī prasību par to, ka informātikas stundā vismaz 85% laika katram skolēnam jāvelta praktisko prasmju apguvei. Konkursa gaitā konstatēts, ka ievērojama daļa no skolu datoriem ir novecojuši — bērni mācās strādāt ar līdz pat desmit gadus veciem datoriem, ar kuriem nav iespējams pilnībā apgūt mācību programmu. Izteiktas vajadzības pēc datoriem ir skolām, kas rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām. Šiem skolēniem informācijas tehnoloģijas nereti ir viens no nedaudzajiem veidiem, kā iemācīties rakstīt, apgūt mācību programmu un integrēties sabiedrībā. Būtiska daļa no šobrīd skolu rīcībā esošajiem datoriem ir atsevišķu organizāciju ziedoti, ar atšķirīgām tehniskajām iespējām. Latvijas nomalēs izvietotajām, trūcīgajām pašvaldībām nav resursu, ko ieguldīt skolu datorklašu atjaunināšanā, kamēr laukos bērniem skola bieži vien ir vienīgā iespēja apgūt informācijas tehnoloģijas. Kritiska situācija izveidojusies, piemēram, Alūksnes rajona Sikšņu pamatskolā un Balvu rajona Kupravas pamatskolā, kurām šī gada maijā nozagti visi datori, bet trūcīgie pagasti nespēj iegādāties jaunus datorus, kas nepieciešami informātikas programmas apguvei. Konkursa rezultātā iecerēts skolas nodrošināt ar nokomplektētiem un pārbaudītiem datoriem ar instalētu operētājsistēmu «Windows 98» vai «Windows 2000». Datori tiek piegādāti atbilstošajā LIIS reģionālajā centrā, kurš rūpējas par datorkomplektu pievienošanu skolas datorklases tīklam. Konkursā varēja piedalīties jebkura Latvijas vispārizglītojošā skola, kurā iepriekšējā mācību gada beigās nebija pieejama datorklase ar vismaz 12 datoriem. Vērtējot konkursa pieteikumus, tika ievērots pašreizējais un sasniedzamais pamatskolas klašu skolēnu skaits uz vienu datoru datorklasē, pieejamās papildu programmatūras licences vai iespējamais līdzfinansējums to iegādei, kā arī skolas statuss un reģions. Saraksts ar skolām, kas saņems datorus, publicēts LIIS mājas lapā un tiks papildināts ar jauniem datoru saņēmējiem katra mēneša beigās. Saskaņā ar LIIS rīcībā esošo informāciju, pērn Latvijas skolās uz vienu datoru bija 16 audzēkņi. Gandrīz pusei šo datoru (40%) nebija nodrošināts pieslēgums internetam.

Jānis Vētra: Kas mūs ārstēs? (0)

Vairākas tendences, līdzīgi kā pārējā Rietumu pasaulē, raksturo arī Latvijas veselības aprūpes attīstību. Medicīna kļūst aizvien vairāk uz pierādījumiem balstīta (evidence based), t. i., reglamentētāka un tehnoloģizētāka. Medicīniskie pakalpojumi kļūst aizvien detalizētāki, specializētāki. Ārstniecībā aizvien lielāku nozīmi iegūst finansisti, organizatori, statistiķi u. c. līdzīgi speciālisti. Šīs tendences ietekmē arī speciālistu jeb cilvēkresursu attīstību veselības aprūpes nozarē. Pacientiem visātrāk un viskvalitatīvāk vairākumā gadījumu var palīdzēt speciālists nevis medicīnā vispār, bet pavisam noteiktā nozarē, kas perfekti pārvalda atsevišķas ļoti komplicētas medicīniskās tehnoloģijas. Ne tikai ārstiem, bet ļoti dažādiem speciālistiem jāmācās strādāt komandā, ārstējot gan vienkāršus, gan sarežģītus veselības traucējumus. Jaunā situācija konkretizē prasības potenciālajiem mediķiem un padara skaidrākus medicīniskās izglītības mērķus. Reflektantiem uz studijām jābūt iespējami sekmīgi apguvušiem vidusskolas mācību kursu, turklāt «pilnā spektrā» — gan humanitārajos, gan dabaszinātņu, gan sociālo zinātņu, gan eksaktajos priekšmetos. Reflektantiem jābūt ar kaut nelielu «misijas apziņu», jo studijas ir ilgas un grūtas. Ja šī lieta neinteresē, studiju procesu parasti neiztur. Medicīniskās izglītības mērķi ir četri: Uzkrāt zināšanas, kas minimāli nodrošina līmeni — nekaitēt pacientam, optimāli — mērķtiecīgi atjaunot pacienta veselību. Šis līmenis ir visu profesionālo mūžu jāatjaunina. Apgūt ārstniecības procesā nepieciešamās iemaņas. Iemācīties kritiski novērtēt savu darbību. It sevišķi tāpēc, ka ārstniecība parasti ir individuāla darbošanās ar pacientu — ārējā kontrole iespējama tikai «post factum». Izkopt profesionālo ētiku, īpaši rēķinoties ar milzīgo industriju spiedienu uz ārstiem un ārstniecības procesu. Minētais ļauj saprast, ka Latvijā iedzīvotāju skaits, kas sekmīgi apguvuši vidējo izglītību, spēj nokārtot eksāmenus fizikā, ķīmijā, bioloģijā, ir motivēti studēt medicīnu un to arī vēlas darīt, ir visnotaļ limitēts. Turklāt šiem pretendentiem ir pilnībā jāpārvalda latviešu valoda. Medicīnas fakultātē pretendentu skaits lielās priekšatlases dēļ nav īpaši liels un jau gadiem ir bijis ļoti atšķirīgs. Tomēr pozitīvā tendence ir tā, ka kopš 1998. gada tas nemitīgi pieaug, un 2004. gads ar 315 iesniegumiem studēt medicīnu ir rekords kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Arī šajā gadā reģistrētais studentu skaits Medicīnas fakultātē — 227 ir lielākais kopš 1991. gada (salīdzinoši:        1994. gadā uzņēmām 52,                         1997. gadā uzņēmām 80,                         1999. gadā uzņēmām 134,                         2003. gadā uzņēmām 191). Lai nodrošinātu ārstu «dabisko apriti», t. i., nesamazinot vidējo ārstu skaitu, gadā Latvijā jāsāk praktizēt 152 jauniem speciālistiem. Ņemot vērā, ka laika periodā no 2000. līdz 2004. gadam ik gadu RSU absolvēja vidēji 56 jaunie ārsti un arī pirms tam pēdējo reizi vairāk par 152 absolventiem bija tikai 1997. gadā, bet tagad varam prognozēt vairāk absolventu tikai 2009. gadā, jāsecina, ka nodrošinājumā ar speciālistiem šis 12 gadu kritums izraisīs pamatīgu krīzi. Jāņem vērā arī iespējas darbam ārzemēs, «iekšējā emigrācija» — no ārstniecības prom uz citām nozarēm, kā arī, būtiski, fakts, ka Latvija nevar rēķināties ar ārstu imigrāciju, galvenokārt, zemā atalgojuma un latviešu valodas prasību dēļ. Situāciju cerīgāku dara medicīnas tehnoloģijas straujā attīstība, kas ļauj aizvien racionālāk izmantot gan materiālos, gan cilvēkresursus. Tāpat svarīgi, ka veselības aprūpē ienāk aizvien jauni speciālisti rehabilitācijā, sabiedrības veselībā, biomedicīnā u. c., kas lielā mērā «atslogo» ārstu, ļaujot viņam koncentrēties uz saviem tiešajiem pienākumiem un ārstniecības procesa koordināciju, vadību. Kas mūs ārstēs? Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka ārstu pieejamība mazināsies. Tā jākompensē ar pašu izglītošanos veselīgā dzīvesveidā, ēšanas ieradumu pārmaiņām, atturību no smēķēšanas un mērenību alkohola patēriņā. Mēs nevaram rēķināties perspektīvā ar «ārstu — labo mammu», kas ikvienā dzīves situācijā rūpēsies par mums, pakratīs pirkstu, ja būsim ko sagrēkojuši un tūdaļ atradīs pareizo risinājumu, kā no veselības ķibelēm atbrīvoties. Toties tie ārsti, kas būs, būs labi profesionāļi, kas prot savu lietu, bet veselība kopumā tik un tā paliks katra cilvēka paša pārziņā.  

Autobraucējs pierāda, ka Ceļu policija pārvērtē viņa auto spējas (0)

Kāds brits, kuru policija apsūdzēja par braukšanu ar ātrumu 185 kilometri stundā ar «Fiat Punto» automašīnu, uzskatīja šo pieņēmumu par tik muļķīgu, ka pieaicināja ekspertu, lai pierādītu, ka viņa jaunā mašīna nemaz nav spējīga braukt tik ātri. Ja jurisprudences students Stīvs Lukass tiktu atzīts par vainīgu, tik ļoti pārsniedzot atļauto ātrumu, kas ir 112 kilometri stundā, viņam būtu jāmaksā liela soda nauda un jāšķiras no autovadītāja tiesībām. Lukass sacīja, ka viņa mazais «Fiat» auto ir par lēnu, lai būtu spējīgs braukt tādā ātrumā, raksta britu prese. «Es biju laimīgs pacelt rokas un atzīt, ka braucu ar ātrumu 185 kilometri stundā, bet doma, ka mans mazais «Fiat Punto» ar 1,2 litru dzinēju varētu sasniegt 185 kilometrus stundā, bija smieklīga,» viņš citēts medijos. Lukass pavadīja 18 mēnešus, cīnoties pret apsūdzībām, un šajā laikā nolīga transporta konsultantu, lai viņš pārbaudītu viņa «Punto» uz privāta skrejceļa. Tika atklāts, ka maksimālais ātrums, kādu auto var uzņemt, braucot lejup no kalna ar labvēlīgu vēja virzienu, ir 167 kilometri stundā. Beigu beigās policija bija spiesta atsaukt apsūdzības par atļautā ātruma pārsniegšanu, lai gan Lukasam tomēr bija jāsamaksā sods 70 mārciņu (68,6 latus) apmērā par bezrūpīgu un neuzmanīgu braukšanu.

Maiklam Džeksonam vajāšanas mānija (0)

Parādījušās ziņas, ka Maikls Džeksons vēlas pārdot savu rančo «Neverland», jo baidās, ka policija tur uzstādījusi slepenas noklausīšanās ierīces. Dziedātājs atsakās ieiet astoņus miljonus dolāru vērtajā mājā, kopš pagājušā gada novembrī tika arestēts, raksta «Daily Star». «Viņš ir vairākas reizes centies to atbrīvot no šīm ierīcēm un tagad vēlas to pārdot,» zinātājs pavēstīja laikrakstam. Popzvaigzne noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās par zēna seksuālu izmantošanu, bet nākamā gada janvārī viņam būs jāstājas tiesas priekšā.

Brūsu Vilisu soda par vides aizsardzības likumu neievērošanu (0)

Kinozvaigznei Brūsam Vilisam uzlikta soda nauda 21 425 dolāru (11 785 latu) apmērā par vides aizsardzības noteikumu pārkāpumu, attīrot un pārveidojot salu dīķi pie savām mājām. Filmas «Die Hard» aktieris ir pārkāpis ASV likumus, attīrot nelielu laukumu zemes pie sava īpašuma Aidaho. Vides aizsardzības aģentūra pavēstīja, ka Viliss pārklājis salas zemi ar aramkārtu un uzstādījis smidzinātāju sistēmu. Lai nodrošinātu piekļūšanu salai, ar 7,6 kubikmetriem materiālu tika aizbērta upe. 49 gadus vecais Viliss apstādināja darbus pagājušajā gadā, tiklīdz aģentūras darbinieki aizrādīja viņam, ka šāda rīcība pārkāpj vides aizsardzības likumus. Kopš tā laika aktieris uzsāka nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu vides sākotnējo stāvokli. «Viņš tīrīja šo salu. Viņš vienkārši nezināja, ka tā ietilpst purvu jurisdikcijā,» sacīja advokāts Neds Viljamsons. Noslēgtā vienošanās paredz, ka salas teritorija tiks no jauna apstādīta un tās purvainā vide tiks atjaunota līdz 31. oktobrim. Salas stāvoklis tiks novērtēts nākamos desmit gadus. Vilisam jau agrāk ir bijušas problēmas ar vides likumu ievērošanu. 1998. gadā Aidaho Ūdens resursu departaments lika viņam atjaunot upes tecējumu, aizvācot upē sabērtos akmeņus, bet izvirzītās apsūdzības tika atceltas, kad viņš nekavējoties prasības izpildīja.

LNO 86. sezona sāksies ar galā koncertu Valkā (0)

11. septembrī ar galā koncertu Valkā sāksies Latvijas Nacionālās operas (LNO) 86. sezona. Koncertā piedalīsies LNO solisti Kārlis Zariņš, Sergejs Jēgers, Jānis Apeinis, Kristīne Opolais, kā arī Nadja Kurmena (Igaunija) un J. Vītola 3. Starptautiskā vokālistu konkursa III vietas ieguvējs un LNO īpašās balvas ieguvējs  Kosts Smorigins (Lietuva), LNO koris un orķestris; pie diriģenta pults stāsies teātra galvenais diriģents Andris Nelsons. Operas trupaPirmizrādes:28. janvārī — Leoša Janāčeka operas «Jenufa» pirmizrāde, kuras režisors būs Jiržī Nekvasils, diriģents Jaroslavs Kizlinks, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Daniels Dvoržāks. Martā — Pētera Čaikovska operas «Pīķa dāma» pirmizrāde, kuru veidos režisors Andrejs Žagars, diriģents Andris Nelsons, scenogrāfs Aleksandrs Orlovs un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Sezona noslēgsies ar 8. Rīgas Operas festivālu. Baleta trupaPirmizrādes:24. un 26. septembrī  — Maskavas Lielā teātra galvenā baletmeistara Alekseja Ratmanska iestudētais Dmitrija Šostakoviča balets «Gaišais strauts». Iestudējuma diriģents Normunds Šnē, scenogrāfi Iļja Utkins un Jevgeņijs Morozovs, kostīmu māksliniece Jeļena Morkovskaja. Galvenajās lomās — Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka, Viktorija Jansone, Elza Leimane, Baiba Kokina, Aleksejs Avečkins, Sergejs Neikšins, Pāvels Vasiļčenko, Sergejs Martinovs u. c. Sezonas otrajā pusē pirmizrādi piedzīvos komponista Uģa Prauliņa, horeogrāfes Regīnas Kapužas un kostīmu mākslinieces Elitas Patmalnieces veidotais rokbalets bērniem «Sniegbaltīte un septiņi rūķīši», kurā piedalīsies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un E. Dārziņa Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Maijā gaidāms  Sergeja Prokofjeva baleta «Pelnrušķīte» uzvedums, kuru iestudēs horeogrāfs Radu Poklitaru. Jaunajā zālē plānoti vairāki mūsdienu dejas projekti bērniem, tostarp baleta viencēlieni «Mazā raganiņa» (horeogrāfe Kristīne Kitnere), «Mazās Idas pasakas» (horeogrāfe Agnese Andersone ), «Reiz kā pasakā» (horeogrāfe Marina Ļitovčenko) u. c. Viesizrādes:Decembrī baleta trupa dosies uz Angliju, kur rādīs P. Čaikovska baletus «Gulbju ezers» un «Apburtā princese», kā arī L. Delība baletu «Kopēlija».  Izglītības programmaLNO Izglītības programma darbu sāks ar iestudējuma «Noasa šķirsts» izrādēm 9., 10. un 17. oktobrī, kas būs vienīgās «Noasa šķirsta» izrādes sezonas pirmajā pusē. 31. oktobrī «Noasa šķirstu» varēs vērot Liepājas teātra apmeklētāji.24. oktobrī būs iespēja redzēt divus jauno horeogrāfu baleta viencēlienus bērniem — «Reiz kā pasakā…» un «Mazo raganiņu». 28. novembrī LNO Jaunajā zālē būs redzama M. Ravēla operas «Bērns un burvības» reducētais iestudējums.Savukārt decembrī pirmizrādi piedzīvos LNO un Rīgas Domes Kultūras pārvaldes sadarbības projekts — Žana Karla Menoti bērnu opera «Amāls un nakts viesi». Šajā sezonā sāks darboties LNO Fanu klubs bērniem un tiks atjaunota interneta mājaslapa, kurā būs arī jaunums — forums jauniešiem. LNO producētajiem kompaktdiskiem jau septembrī pievienosies baritona Pētera Grāveļa solodisks, kas veltīts dziedoņa 85 gadu dzimšanas dienas atcerei. Šajā sezonā tiks izdoti arī tenora Aleksandra Antoņenko un soprāna Kristīnes Gailītes solodiski, kas ierakstīti ar LNO orķestri un diriģentu Andri Nelsonu. Diski top ar Lattelekom atbalstu. 2004. gada novembrī LNO notiks Opera Europa organizētā Eiropas operteātru direktoru kārtējā konference, kas notiek divas reizes gadā kādā no Eiropas pilsētām, kuras operteātris ir šīs organizācijas biedrs. Opera Europe sastāvā ir 77 operteātri. Katrā tikšanās reizē paralēli citiem aktuāliem jautājumiem īpaša uzmanība tiek vērsta uz kādu konkrētu ar operu saistītu darbības jomu. Rīgas konferences laikā notiks seminārs, kura fokusā šoreiz būs sabiedriskās attiecības un mārketinga jautājumi.

Rīgā viesosies sers Džons Taveners (0)

Trešdien, 1. septembrī, Latvijā ieradīsies pasaulslavenais angļu komponists sers Džons Taveners (Sir John Tavener), lai ar paša klātbūtni pagodinātu savu autorkoncertu 7. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēgumā. 4. septembrī ar angļu komponista sera Džona Tavenera autorkoncertu Rīgas Sv. Pētera baznīcā noslēgsies 7. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Festivālu rīko trīskārtējais Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts un 2003. gada Ministru kabineta balvas laureāts Valsts akadēmiskais koris «Latvija». Festivāla mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Māra Sirmā daudzus gadus lolotu muzikālo mīlestību par visiem pieejamu realitāti padarīs koncerts, kas maestro vadībā uz kopmuzicēšanu aicinās Valsts akadēmisko kori «Latvija», Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un solistus — pēc Glika operas «Orfejs un Eiridike» iestudējuma Rīgā jau pazīstamo kontrtenoru no Zviedrijas Mikaelu Bellīni, soprānu Sonoru Vaici un tenoru Viesturu Jansonu un Rīgas publikai it labi zināmo Lietuvas operas solistu Giedrju Žali. Rīgas autorkoncerta programmā iekļautas «Himna Dievmātei» (Hymn to the Mother of God), ko komponists rakstījis savas mātes piemiņai. «Dziesma Atēnai» (Song of Athene — pazīstama arī ar nosaukumu Alleluja. Lai eņģeļi tev miera dziesmu dzied), kurā izmantoti teksti no Šekspīra «Hamleta» un pareizticīgo apbedīšanas ceremonijas, 1997. gadā tā tika atskaņota arī princeses Diānas bēru ceremonijas noslēgumā, apliecinot, ka komponista mūzikas dziļums spēj uzrunāt ne vien izglītotu koncertpubliku. Opuss — vīzija «Grēkā krišana un augšāmcelšanās» (Fall and Resurrection) pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Sv. Paula katedrālē 2000. gada 4. janvārī, kad Taveners tika iekļauts arī «Millenium» Goda sarakstā, saņemot Goda kavaliera nosaukumu, bet šogad 4. septembrī notiks šī darba pirmatskaņojums Latvijā. Velsas princim veltītais un Tavenera tēva piemiņai rakstītais darbs cenšas aptvert notikumus, kas norisinājušies laika sākumā un pirms tam. Garīguma apdvesta mūzika lielisku mākslinieku lasījumā aicina arī jūs būt klāt Notikuma dzimšanas brīdī! Kas ir Džons Traveners? Pasaulslaveno angļu komponistu Džonu Taveneru (1944) Rīgā esam sagaidījuši viņa jubilejas gadā. Jau daiļrades ieskaņas darbos zīmējas viņa individuālais — vērojošais, apcerīgais izteiksmes veids. Publika viņu pirmo reizi īsti pamana 1968. gadā, kad «London Simfonietta» atklāšanas koncertā tiek atskaņota viņa oratorija «Valis» (The Whale). Kaut gan Tavenera 70. gadu modernisms kontrastē ar viņa vēlāko pazīstamo darbu kontemplatīvo skaistumu, aizmetņi valodai, kuru viņš vēlāk izkopj, jau krietni pamanāmi. Viņa kompozīcijas, tostarp «Terēze» (1973, Therese), «Maigais gars» (1977, A Gentle Spirit), liecina, ka garīgums kļūst par viņa galvenajiem iedvesmas avotiem, ka komponists izjūt arvien lielāku diskomfortu pret tā laika skaņumākslas pārmērīgo intelektualizāciju. 1977. gadā Dž. Taveners pāriet pareizticībā, viņa radošās izpausmes arvien vairāk saistās ar baznīcu, tiecas uz ēterisku daiļumu. Top lielākas un mazākas formas darbi: «Jērs» (1982, The Lamb,), «Gaismas ikona» (1984, Ikon of Light), «Augšāmcelšanās» (1989, Resurrection). 80. gadu beigās Taveners atkal nonāk īpašā uzmanības lokā: BBC «Promenādēs» tiek pirmatskaņots viņa opuss čellam un stīgu orķestrim «Sargājošais plīvurs» (1989, The Protecting Veil), kas burtiski izstaro gaismu, kuru apņem fascinējoša pozitīvas meditācijas aura. 1997. gadā viņa vārds aizskan sevišķi tālu pasaulē, jo komponists, apliecinot cieņu un mīlestību princesei Diānai, viņas bēru ceremonijai rada «Dziesmu Atēnai» (Song for Athene). Sirsnīgā, «pilnu sirdi» rakstītā mūzika skar daudzus, ārkārtīgi kāpinot interesi par Tavenera daiļradi kā Anglijā, tā ārzemēs: ar viņa darba «Jaunais sākums» (A New Beginning) pirmatskaņojumu Londonas «Millenium Dome» 1999. gada pēdējās minūtēs tiek aizvadīts iepriekšējais gadu tūkstotis; dažas dienas vēlāk 2000. gada. 4. janvārī Londonas Sv. Paula katedrālē pirmatskaņojumu piedzīvo opuss «Grēkā krišana un augšāmcelšanās» (Fall and Resurrection), kuru pārraida radio un TV. Taveners iekļūst «Millenium» Goda sarakstā, saņem Goda kavaliera vārdu, viņam par godu tiek organizēts plašs mūzikas festivāls. Pēdējie gadi liecina, ka Dž. Tavenera mūzikā ortodoksālajām tēmām pievienojas no citām kultūrām nākošas — viņš pievēršas alternatīviem iedvesmas avotiem, filosofijai, kas aptver visas lielās reliģijas. Tā ar hindu ritmiem krāsots darbs «Samaveda» (1997), citur izmantoti tibetiešu instrumenti. Pats Taveners atzīst, ka īsti šīs pārmaiņas saistītas ar astoņas stundas garās, episkās kompozīcijas «Tempļa plīvurs» (2001, The Veil of the Temple) radīšanu, kuras laikā viņš sapratis, ka sava vēstījuma izteikšanai viņa domas sniedzas tālāk par pareizticību. Džona Tavenera mūzika ir kā baznīcas logu mozaīka, kurā simtiem krāsainu lausku veido vienu noskaņu, koptēlu, katrai detaļai piešķirot savu neaizstājamu vietu un vērti. Tai raksturīgas reljefas, reizēm īpatnas melodiskās līnijas, harmoniju pagriezieni, bet it visā ir izsmalcinātība, apgarotība un līdzsvars. Lai gan komponists rakstījis arī instrumentālus opusus, Latvijā viņu vairāk zinām kā kora mūzikas meistaru. «Himna Dievmātei» (Hymn to the Mother of God, 1985) ir pirmā no divām 1985. gada Adventa laikā Vinčesteras katedrālē pirmatskaņotajām himnām, kuras veltītas komponista mātes piemiņai. Pirmā rakstīta dubultkorim un stāsta par milzīgo kosmisko spēku, kādu pareizticīgo baznīca piešķīrusi Dievmātei. Mūzika nosvērta, piesātināta un pielūgsmes pilna. «Dziesma Atēnai» (Song for Athene, 1993) Džons Taveners: «Darbs rakstīts 1993. gada martā traģiski bojā gājušās Atēnas Hariadis piemiņai. Viņas dvēseles un ārējais skaistums atspoguļojās mīlestībā uz skatuves mākslu, dzeju mūziku un pareizticīgo baznīcu. Teksts ņemts no Šekspīra Hamleta un pareizticīgās baznīcas sēru aizlūgumiem.» «Dziesma Atēnai» ir BBC pasūtījums un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1994. gada 22. janvārī Londonā, «BBC Singers» izpildījumā Saimona Džoli vadībā. «Dziesma Atēnai» tika atskaņota princeses Diānas svinīgā bēru dievkalpojuma noslēgumā. «Grēka krišana un augšāmcelšanās» (Fall And Ressurection, 2000) Džons Taveners: «…cenšas aptvert notikumus, kas risinājušies laika sākumā un pirms tam. Darbs sākas pilnīgā klusumā Dieva paradīzē, kurš pāriet mierīgā, bet ļoti sarežģītā pirmsradīšanas haosā, kurā saklausāms viss labā un ļaunā potenciāls. Kādas piecas minūtes mūzika ceļo, neganti disonējot, pieaugot skaļumā un pāraugot kolosālā vētrā; katra nots nes sev līdzi metafizisku nozīmību, lai arī milzīgās nošu izplatības dēļ to nevar sadzirdēt ar cilvēka ausi. Patiesībā viss skaņdarba materiāls, kas balstās uz bizantiešu dziedājumu «Ton Stauron sou» — Tavu krustu mēs pielūdzam, ietverts šajā nerimtīgajā skanējumā… Zināmā mērā darbs ir sava veida muzikāla metafizika, bet tā man nāca kā vīzija. Jebkurā gadījumā ceru, ka tā ietver cerības vēsti nākošajai tūkstošgadei. Skaistums un mīlestība, ar kādu Svētais gars uzmundrina debess tēlu, ir identisks skaistumam un mīlestībai, ar ko viņš uzmundrina savus radītos zemes līdziniekus… Ideālā variantā darbs būtu atskaņojams ēkā ar lielu akustiku. Skaisto seno instrumentu — kavalas, auna ragu trompetes un tibetiešu tempļa šķīvji — rezonēšana prātam un dvēselei atgādina par kaut ko pirmatnēju, kaut ko zaudētu, kaut ko šķīstu, kaut ko mežonīgu un nepieradinātu. «Krišana un augšāmcelšanās» ir velte Velsas princim un rakstīta mana tēva mīļai piemiņai.»

Tuvojas skaņu mežs! (0)

Otrajā eksperimentālās mūzikas festivālā «Skaņu mežs», kas 3. un 4. septembrī risināsies E. Smiļģa Teātra un mūzikas muzejā, līdzās elektroniskajai mūzikai skanēs arī digitālās un akustiskās mūzikas sintēze, kā arī improvizācijas. Festivāls ir vērsies plašumā arī tematiski — paralēli koncertiem tiks rādīti mūzikas video un ievērojami eksperimentālā kino paraugi. Festivālā būs plašs mūziķu spektrs — kā alternatīvie, tā akadēmiskie. «Skaņu mežā» šis dalījums netiek respektēts, jo festivāla kritērijs ir atainot jaunradošākās un savdabīgākās tendences mūsdienu mūzikā, neraugoties uz žanriem. Skanēs Santas Ratnieces darbs datoram un arfai, Andra Dzenīša elektroniskās mūzikas operas fragmenti mecosoprāna Ievas Paršas sniegumā, reizē uzstāsies Latvijas tradīcijām bagātās industriālās mūzikas vides mākslinieki, kā ambient noise mūziķis Anti-reality un Claustrum blakusprojekts «Rudens lapas». Būs klausāms jaunā komponista Kristapa Pētersona darbs akustiskajiem instrumentiem un balsij (Ieva Parša) un «Gas of Latvia», kas pēdējā gada laikā izpelnījies daudz uzslavas, pierādot sevi kā nobriedis elektroniskās mūzikas komponists. «Apziņas parazīti», kas oriģināli un noskaņām bagāti apvieno jauna cilvēka neaizsargāto un kompromisu neskarto jūtu pasauli ar melnu humoru un teatrālām izrīcībām, ir aicināti, lai gan mūzika viņu priekšnesumos ne vienmēr ir dominējošais elements. Vairāku mediju sajaukums būs vērojams arī videomākslinieku Katrīnas Neiburgas, Pētera Ķimeļa un virtuozā taustiņinstrumentālista Mārtiņa Strautnieka (Gonzo) priekšnesumā. Skaņas un attēla sintēze būs skatāma Latvijas vecākās eksperimentālās elektroakustiskās mūzikas izdevniecības/apvienības «Audiot» mākslinieku sniegumā. Tehniskas prasmes un avangardiskas domāšanas paraugs būs vērojams Hāgas Sonoloģijas institūta studenta Voldemāra Johansona matemātiski modulētās skaņu mākslas sniegumā. «Skaņu meža» vēsturisko dimensiju pārstāvēs Kīts Rovs, britu brīvās improvizācijas trio AMM dibinātājs. Līdzīgi kā Džons Keidžs radīja tā dēvēto sagatavoto klavieru tehniku, Rovs 60. gados attīstīja sagatavotās ģitāras tehniku. Viņš ir iedvesmojis ekscentrisko «Pink Floyd» ģitāristu Sidu Baretu. Ievērojami ārzemju mākslinieki «Skaņu mežā», kā vienmēr, ieņem centrālo pozīciju. Kafe Metjūza — Kīta Rova biedrene no pasaules elektronisko «zvaigžņu» ansambļa «Mimeo» — 90. gados kļuva pazīstama kā radikāla vijolniece un digitālā improvizatore. Viņas pašreizējie instrumenti ir dators un 20. gadsimta sākumā radītais elektroniskās mūzikas instruments teremins jeb termenvokss. Savukārt Karls Mihaels fon Hausvolfs ir zviedru skaņu mākslinieks ar politiski eksistenciālu ievirzi. Viņš ir ievērojamā «Hafler Trio» kādreizējais dalībnieks un saistīts ar 70 gadu veco zviedru eksperimentālās mūzikas asociāciju «Fylkingen». Fon Hausvolfs ir digitāli interpretējis Konstantīna Raudives «mirušo balsis». Savā skaņu mākslā viņš nereti ekspluatē elektriskos laukus. «Spunk» ir, iespējams, interesantākais norvēģu brīvās improvizācijas kvartets. Šīs četras klasiski skolotās eksperimentētājas draiski jauc akadēmiskas kompozīcijas iemaņas ar ļoti īpatnēju džezu un roku, reizē tumšu un bērnišķīgu. «Fe-mail» ir visai ekstrēms norvēģu digitāli vokāls duets, ko «Sonic Youth» ģitārists Turstons Mors nodēvēja par interesantāko noise projektu pēdējos gados. Bez šiem viesmāksliniekiem uzstāsies arī austriešu grupa «Radian», kas pazīstama ar savu postroka, elektronikas un improvizācijas sajaukumu, jaunais vācu saksofonists elektroniķis Tomass Ankersmits, kas izpelnījies kritiķu ievērību, kā arī pazīstamākais lietuviešu avangarda elektronikas komponists Antanas Jasenka un eksperimentālais ģitārists Raimunds Eimonts. Festivāls notiks 3. un 4. septembrī E. Smiļģa Teātra un mūzikas muzejā Talsu ielā 1 no pulksten 19 līdz 01. Tur iespējams nokļūt, braucot ar 2. tramvaju vai Imantas un Mārupes autobusiem līdz E. Smiļģa ielai vai Āgenskalna tirgum. Biļetes var nopirkt «Biļešu servisa» tirdzniecības vietās un pie ieejas, un tās maksā 3 latus par vienu dienu un 4 latus par divām dienām. Plašāka informācija: www.skanumezs.lv.

«R.E.M.» jaunajā albumā arī hiphops (0)

Jaunā «R.E.M.» albuma ierakstā piedalījies hiphopa grupas «A Tribe Called Quest» dalībnieks Q-Tip. Reperis Q-Tip sadarbojies ar «R.E.M.» dziesmā «I’m Gonna DJ». Tā stāsta par nemieriem, kas Pasaules tirdzniecības organizācijas konferences laikā 1999. gadā plosījās Sietlā. «A Tribe Called Quest» bija viena no 80. gadu nogales progresīvākajām hiphopa apvienībām. Grupa dibināta 1988. gadā Ņujorkā un gadu vēlāk izdeva debijas singlu «Description Of Fool». «A Tribe Called Quest» beidza darbību 1998. gadā, bet Q-Tip sāka solokarjeru ar albumu «Amplified» (1999). «R.E.M.» jaunais albums «Around The Sun» nāks klajā 4. oktobrī. To, tāpat kā grupas iepriekšējos ierakstus «Up» (1998) un «Reveal», producējis Pets Makkartijs.

Iepazīsimies — noslēpumainais pircējs (0)

Pēdējos gados Latvijā vērojama strauja tirdzniecības attīstība. Pieaugot konkurencei, tiek meklēti arvien jauni veidi, kā būt labākam par citiem. Produkti kļūst aizvien līdzīgāki, tāpēc lielāka uzmanība tiek pievērsta klientu servisa kvalitātei. Viens no efektīviem veidiem, kā uzlabot klientu servisu, ir noslēpumainais pircējs, kas angliski pazīstams kā «Mystery Shopping». Šajā rakstā sniegsim vispārēju ieskatu par šo pakalpojumu. Vēsture Pirmās «noslēpumainā pircēja» vizītes tiek datētas ar pagājušā gadsimta 40. gadiem, bet pirmais vispār zināmais šāda veida vizīšu aizsācējs bija «McDonald's» līdzdibinātājs Rejs Kroks, kurš 60. gadu vidū sāka veikt negaidītas vizītes uz saviem restorāniem, izliekoties par parastu klientu. 70. gados noslēpumainā pircēja popularitāte strauji auga. To aktīvi sāka izmantot finanšu iestādes (galvenokārt bankas), kā arī ātro ēdienu ķēdes. Starp citu, dažas kompānijas, kas šo pakalpojumu sāka izmantot 70. gados, dara tā vēl šodien. Mūsdienās «noslēpumaino pircēju» servisa uzlabošanai izmanto ļoti plašs spektrs kompāniju. Finanšu sektors (bankas, apdrošinātāji, nekustamā īpašuma kompānijas). Tūrisma un atpūtas kompānijas (tūrisma aģentūras,  viesnīcas, restorāni, auto nomas). Transporta un sadzīves pakalpojumu sniedzēji (aviokompānijas, dzelzceļš, siltuma un elektrības piegādātāji). Mazumtirdzniecības firmas (pārtika, mode, sporta preces, degvielas uzpildes stacijas, autosaloni). Valsts un pašvaldības iestādes. Citiem vārdiem: «noslēpumaino pircēju» var izmantot jebkura organizācija, kurai ir saskare ar klientu un kam nozīmīgs elements ir klienta apkalpošana. Tehnoloģija Pats «noslēpumaina pircēja» darbošanās princips ir salīdzinoši vienkāršs. Tiek atlasīti cilvēki, kas, neatklājot savu identitāti, apmeklē noteiktu uzņēmumu, kur veic pirkumu vai izmanto pakalpojumu. Pēc apmeklējuma rezultāti tiek fiksēti iepriekš izveidotā anketā, to aizpilda, jau atrodoties «drošā» attālumā no pārdevēja. Paši «noslēpumainie pircēji» ir īpaši atlasīti cilvēki, kuru profils (vecums, dzimums, ienākumu līmenis, nodarbošanās, hobijs u. c.) atbilst tipiskam attiecīgās kompānijas klientam. Tāpat nepieciešams, lai «noslēpumainais pircējs» iepriekš tiek apmācīts, kam pievērst uzmanību un kā apmeklējuma laikā vēlams uzvesties. Piemēram, ja banka vēlas pārbaudīt, cik kompetenti ir tās hipotekārā kredīta konsultanti, tās «noslēpumainajam pircējam» ir jābūt vismaz 30 gadu vecam ar stabiliem un relatīvi augstiem ienākumiem, kamēr jauniešu apģērba veikalu kontrolējošajam klientam jābūt 20 gadu vecam un stilīgam jaunietim. Kā īpaši svarīgs un kritisks aspekts ir kritēriju izstrāde un vērtēšanas metodoloģija. Kritērijiem ir jābūt novērtējamiem un to vērtējumam maksimāli objektīvam, lai divi cilvēki vienā un tajā pašā situācijā sniegtu vienādu vērtējumu attiecīgajai situācijai. Piemēram, jautājums «cik smaidīgs bija pārdevējs?» nav veiksmīgs, jo katram cilvēkam «smaidīguma līmenis» ir atšķirīgs. Tikmēr jautājums «vai pārdevējs smaidīja?» un atbilžu variantu «jā/nē» sniegtu krietni objektīvāku atbildi. Visbeidzot jānorāda, ka «noslēpumainajam pircējam» ir jāļauj izteikt arī savus komentārus, kas jau būtu viņa subjektīvais vērtējums. Tā nereti ir vienlīdz vērtīga informācija ar objektīvo vērtējuma daļu. Kā noslēgums ir atskaites sniegšana par veiktajām kontrolvizītēm un iegūtajiem rezultātiem. Izmantošana Pieņemot, ka veikala īpašniekiem viens no mērķiem ir sasniegt lielāku apgrozījumu, loģisks šķiet jautājums: «Kā «noslēpumainais pircējs» var palielināt ieņēmumus?» Atbilde ir gana vienkārša: proti, pircējs iegādājas ne tikai produktu, bet arī gaisotni, attieksmi un apkalpošanu. Iepirkšanās nav tikai vajadzību apmierināšana, bet arī savas individualitātes izteikšana, izklaide un atpūta. Paturot prātā jau sen izdarīto secinājumu, ka no 10 neapmierinātiem klientiem tikai viens sūdzēsies kompānijas vadībai par sliktu apkalpošanu, bet iegūt jaunu klientu ir piecas reizes dārgāk, nekā noturēt vienu pašreizējo, kvalitatīvs klientu serviss ļautu klientiem parādīt, ka tieši jūsu kompānija sniedz daudz vairāk nekā tikai vienkāršu vajadzību apmierināšanu. Ir trīs metodikas, kā «noslēpumainais pircējs» tiek izmantots jau minētā nodrošināšanai: 1. Diagnosticējošs instruments, kas parāda, kādi ir trūkumi un iespējas klientu servisā. 2. Personālu motivējošs mehānisms, kas saistīts ar novērtēšanu, apmācību un atlīdzību. 3. Informējošs pasākums par konkurentu klientu servisu. Pirmais veids parasti tiek izmantots, veicot «noslēpumainā pircēja» sākotnējās vizītes. Tas sniedz objektīvu informāciju, ko redz un izjūt klients, saskaroties ar jūsu kompāniju. Pēc trūkumu un iespēju identificēšanas tiek izstrādāta metodika, kā padarīt klientu servisu kvalitatīvāku. Par svarīgu elementu tiek uzskatīta pozitīvas rīcības apbalvošana, jo tad tā tiks atkārtota (piemēram, prēmija par klienta pasveicināšanu un jaunā produkta ieteikšanu). Tiek piekopts arī «pātagas» elements, kur, nesniedzot atbilstošu servisu, tiek iedarbināts sankciju mehānisms. Piemēram, ja tiek pārdots alkohols nepilngadīgajiem. Jebkurā gadījumā metodikas izstrādē brīva vaļa tiek dota fantāzijai un iespējām, kā sasniegt vēlamo rezultātu. Otrais veids, kur galvenais mērķis ir darbinieku motivācija, tiek izmantots visbiežāk. Tādējādi, lai darbinieki sekmīgāk adaptētu apmācībā apgūto vai ievērotu kompānijas izvirzītos standartus, tiek izstrādāta ilgtermiņa — parasti uz gadu — sāncensība starp tirdzniecības vietām un/vai darbiniekiem. Katru mēnesi tiek identificēta labākā tirdzniecības vieta, kas saņem ikmēneša balvu, bet gada beigās uzvarētājs saņem lielo balvu. Ikmēneša balvai obligāti nav jābūt materiālai, jo tiek uzskatīts, ka motivējošs elements ir arī attiecīgs ieraksts organizācijas apkārtrakstā vai labākā pārdevēja /tirdzniecības vietas izcelšana klientiem. Piemēram, pārdevējam ir zīmīte ar vārdu, kas norāda, ka viņš aizvadītajā mēnesī ir bijis labākais. Vai arī pie ieejas tiek norādīts, ka attiecīgais veikals izceļas ar labāko apkalpošanu attiecīgajā veikalu ķēdē. Protams, iespējams arī risinājums bez sāncensības elementa, kur darbinieks, izpildot nepieciešamās prasības, saņem balvu. Noslēpumaino pircēju var izmantot arī kā kontrolējošu mehānismu, pārbaudot, vai pārdevējs izsit čeku, nepārdod alkoholu nepilngadīgajiem, nepakļaujas piedāvājumam apiet kompānijas komisiju (piemēram, mākleri) u. c. Šajos gadījumos tiek izstrādāts arī mehānisms, kā, izmantojot fiksēto pārkāpumu, nolaidīgo vai negodīgo darbinieku likumīgi un korekti atbrīvot no darba. Tāpat «noslēpumainais pircējs» var būt efektīvs veids, kā mudināt sadarbības partnerus sekmīgāk sadarboties. Piemēram, līzinga kompānijai ieteikt noteiktu apdrošinātāju, prasmīgi pastāstīt par attiecīgo produktu un turēt redzamā vietā mārketinga materiālus. Vai arī elektrotehnikas ražotāja «noslēpumainie pircēji» pasniedz balvas elektronikas veikalu pārdevējiem, ja tie iesaka viņu preci un kompetenti pastāsta par tās priekšrocībām. Trešais veids dod iespēju gūt svarīgu informāciju par konkurentu sniegto klientu servisu, ļaujot efektīvi uzzināt, kā ir vērtējams pašu sniegums, un identificējot jomas, kurās konkurenti var tikt pārspēti vai kur nepieciešami uzlabojumi pašu darbībā. Visbeidzot jānorāda, ka «noslēpumainajam pircējam» ne vienmēr ir jāapmeklē kāds veikals. Vienlīdz sekmīgi to var izmantot, veicot zvanus uz organizācijas informatīvo līniju vai sūtot elektroniskās vēstules. «Noslēpumainā pircēja» perspektīva Latvijā Ka jau minēts, «noslēpumainais pircējs» ilgus gadus ir populārs vadības rīks ASV un Rietumeiropas valstīs, kamēr Latvijā šo pakalpojumu ievieš tikai pamazām. Nereti potenciālie klienti nemaz nenojauš par šādu pakalpojumu vai arī neredz, kādu risinājumu tas spētu dot. Tomēr sagaidāms, ka, ņemot vērā pieaugošo konkurenci un kompāniju imidža nozīmīgumu, arvien vairāk tiks domāts par kvalitatīvāku klientu apkalpošanu, jo arī klienti tiek vairāk lutināti un kļūst jūtīgāki pret šiem apstākļiem. Attīstoties šim pakalpojumam, jāņem vērā arī vairāki svarīgi aspekti. «Noslēpumainā pircēja» efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no pareizi izstrādātas metodoloģijas. Nepareiza pieeja var ne tikai nedot rezultātu, bet pat radīt pretēju efektu gaidītajam. It īpaši, ja tas tiek izmantots tikai kā «pātagas» elements. Tāpat svarīgi ir regulāri attīstīt un pārskatīt apkalpošanas standartus un «noslēpumainā pircēja» metodoloģiju, jo pretējā gadījumā efekts var būt īslaicīgs. Visbeidzot jāuzsver, ka, «noslēpumainā pircēja» sekmīgai attīstībai ir nepieciešama konsekventa noteiktu standartu ievērošana. Piemēram, Lielbritānijā pat izstrādāts ētikas kodekss, kas ir jāievēro šā pakalpojuma sniedzējiem. Minētajā kodeksā detalizēti noteikts, kāda noslēpumainā rīcība ir pieļaujama, kādas mērījuma sistēmas nav atļautas, kā «noslēpumainais pircējs» var tikt izmantots pa telefonu, pa e-pastu, kādi ir ierobežojumi attiecībā uz «noslēpumainā pircēja» izmantošanu konkurentu iestādēs utt. (Materiāls sagatavots, izmantojot BRK «Prospekts» žurnāla «Supermārkets» materiālus. info@supermarkets.lv)

Internetbankas nostiprinās (0)

Iespējams, pēc dažiem gadiem Latvijas komercbankās klientu apkalpošanas centros garās cilvēku rindas saruks, taču tajā pašā laikā banku apkalpoto klientu skaits pieaugs. Kā tas iespējams? To bankas panāks, aizvien aktīvāk piedāvājot jaunas tehnoloģijas. Piemēram, internetbankas pakalpojumus. Krājbankas preses sekretāre Liene Vanaga stāsta, ka pašlaik, maksājot rēķinu i-bankā, piemēram, par «Latvenergo», «Latvijas gāzes», «Lattelekom» u. c. pakalpojumiem, klientiem tiek piemērota komisijas nauda — 0,24 santīmi, savukārt, ja norēķinās kādā no bankas filiālēm — 0,30 santīmi. — Lai klienti aktīvāk sāktu izmantot i-banku, par rēķinu nomaksu bankas filiālēs drīzumā tiks piemērota lielāka komisijas maksa nekā 0,30 santīmi, — par nākotnes plāniem stāsta Vanaga. «Māras bankas» mārketinga speciālists Normunds Rudzītis: — Šķiet, esam vienīgā banka Latvijā, kura nav īstenojusi i-bankas pakalpojumu saviem klientiem. Taču jāsaka, ka pašlaik esam pie i-bankas projekta izstrādes un, visticamāk, to īstenosim gada laikā. Kā apgalvo Pareksa bankas produktu un pakalpojumu attīstības daļas analītiķis Arvīds Ozols, plaša attālināto norēķinu izmantošana bankām ļauj samazināt administratīvās izmaksas un šo ietaupījumu attiecināt uz klientiem, piemērojot zemākas komisijas un procentu likmes banku pakalpojumiem. — Apmaksāt rēķinus i-bankā ir ērtāk kaut vai tāpēc, ka nav jābrauc uz bankas filiāli — to var izdarīt darbā vai mājās pie kafijas tases, nav jāstāv garās rindās, kā arī tiek piemērota mazāka komisijas maksa, — tā Ozols. Ne tikai bankai ievērojami samazinās izmaksas, ja klienti izmanto attālinātos pakalpojumus, bet arī klients ietaupa laiku, ērti un vienkārši apmaksājot rēķinus, apskatot kontu izrakstu un bilances atlikumu, kontrolējot automātisko rēķinu apmaksu, iegādājoties preces internetā vai citādi izmantojot banku sniegtās iespējas. Hansabankā 85% no visiem maksājumiem tiek veikti elektroniski, informē bankas valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis. Priekšsēdētājas vietnieks līdzīgus vai pat augstākus rādītājus prognozē arī pēc trim gadiem. Taču uz jautājumu, vai nākotnē interneta un citas attālināto pakalpojumu tehnoloģijas izspiedīs no tirgus tradicionālos klientu apkalpošanas centrus, U. Zemturis atbild: — Nē. Iespējams, tādus vienkāršus un tipveida pakalpojumus kā rēķinu apmaksa izspiedīs. Taču, ja runa ir par sarežģītākajām operācijām — kredīta saņemšanu, noguldījumiem –, tad i-banka vēl ilgus gadus nebūs konkurētspējīga ar klientu apkalpošanas centriem. Cilvēki turpinās nākt uz banku, jo internets, lai cik pilnveidots tas būtu, nesniedz «bankas izjūtu». Daļai klientu ir svarīgs personiskais kontakts ar baņķieri. Arī citās kredītiestādēs ar katru gadu pieaug i-bankas lietotāju skaits, tā, piemēram, Unibankā apmēram 65% no visiem maksājumiem tiek veikti, izmantojot elektroniskos kanālus. Pašreiz i-bankā reģistrēti 140 000 Unibankas klientu. 2003. gada vasarā Lietuvas biznesa konsultāciju sabiedrības «Metasite» pētījumu apakšnodaļa uzsāka piecu mēnešu ilgu projektu, kura laikā firmas speciālisti izskatīja un pārbaudīja visu Latvijas un Lietuvas mazumtirdzniecības banku interneta sistēmas. Kā noskaidroja speciālisti, kopējais Latvijas un Lietuvas komercbanku, kas ir gatavas veikt internetbankas operācijas, klientu skaits jau pārsniedz miljonu. «Metasite» direktors Alds Kirvaitis norāda, ka pētījuma laikā samērā labus rezultātus parādīja Hansabanka — tās interneta mājas lapas un internetbankas sistēmas ir sagatavotas, domājot par lietotāja vajadzībām. Taču kopumā rezultāti parāda, ka pat Hansabankai un citām internetbanku industrijā vadošajām bankām vēl ir daudz neizmantotu iespēju pilnveidoties, paplašinot internetā piedāvāto pakalpojumu spektru un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Mazliet pārsteidza viduvējais lielākās Latvijas komercbankas — Pareksa bankas — novērtējums. Vairākās kategorijās šī banka atpaliek no galvenajiem konkurentiem — Hansabankas, Unibankas un Aizkraukles bankas. Īpaši lielas atšķirības starp bankām parādījās, mērot to atsaucību uz klientu pieprasījumiem, kas tiek uzdoti internetā. Pētījuma autori paredzēja, ka visas bankas uz simulējošajām klientu vēstulēm neatbildēs vienlīdz ātri, taču negaidīts bija fakts, ka liela daļa banku uz klientu vēstulēm vispār nesniedza atbildes. Interesanti ir tas, ka Latvijā reaģēšanas testā vislabākos rezultātus parādīja Hansabanka, savukārt Lietuvā šī banka savāca krietni mazāk punktu. No līderes nedaudz atpalika tikai «NORD/LB Latvija» un «Nordea». Citas bankas uzrādīja ievērojami sliktākus rezultātus. Pētījumā netika iekļautas tās bankas, kas nepiedāvāja internetbankas pakalpojumus mazumtirdzniecības klientiem. Tāpat netika iekļautas bankas, kuru sistēmas testēšanas laikā bija nestabilas.

Intervija. Artis Pabriks: «Es nepiekāpšos» (0)

Ar ārlietu ministru ARTI PABRIKU (Tautas partija) sarunājas «Latvijas Avīzes» žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs. — Vai varam cerēt, ka līdz ar jūsu atnākšanu ministrijas darbība kļūs enerģiskāka vai, kā raksta avīzes, — agresīvāka? — Pozitīvi agresīvāka… — Un kā jūs to redzat? — Līdz šim, skatoties no malas, arī man bieži bija pārdomas, ka kaut kas Ārlietu ministrijā īsti «neiet» vai notiek ar kaut kādiem palēninājumiem, kavēšanos. Tagad man ir pašam iespēja šo darbu aktivizēt. Pozitīvi agresīva — tā, manuprāt, ir aktīvāka, mērķtiecīgāka darbība, kas iet pa priekšu gaidāmajiem notikumiem. Mēs varam jau iepriekš prognozēt strīdīgos jautājumus un, kur vajag, iet pozitīvā uzbrukumā. — Vai aparāts pārmaiņām ir gatavs? — Vācieši teiktu jain — jā un nē. Es noteikti negribu sūdzēties par Ārlietu ministrijas aparātu. Kā jau katrā vietā ir labāki un sliktāki darbinieki, bet kopumā es viņus vērtēju augstu. Es arī uzskatu, ka daudzi diplomāti šodien ir pārāk zemu atalgoti, sevišķi zemākais un vidējais personāls. Šobrīd ir tā, ka daudzi ministrijas darbinieki pastrādā trīs gadus, bet neredz jēgu turpināt, jo alga ir tikai kādi 120 lati. Ļoti daudzi labi sagatavoti cilvēki aiziet, bet ministrijai tas rada problēmas pienācīgā līmenī aizstāvēt Latvijas intereses. Tāpēc algu jautājumu es esmu izvirzījis par vienu no savām prioritātēm. Otrs, ko es gribētu mainīt, ir ministrijas struktūra. Manuprāt, ir jēga to pārveidot. Tagad ir 2004. gads, līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO mums ir pavisam citas politiskās nepieciešamības. Piemēram, jau ilgāku laiku ministrijā spriež, vai ministrijā ir vajadzīgs politiskais direktors. Tagad es esmu par politisko direktoru iecēlis Ilgvaru Kļavu. Politiskais direktors ir amatpersona, kas ministrijā valsts sekretāra vietnieka rangā koordinē aktuālos politiskos jautājumus starp citām ministrijas direkcijām. Vēl ministrijā plāno struktūras revīziju. Septembra sākumā mēs to apspriedīsim un izlemsim. — Vai valsts sekretāra amatā arī būs pārmaiņas? — Jā, ņemot vērā posteņa nozīmību, esmu piedāvājis Mārim Riekstiņam kļūt par vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš šo piedāvājumu ir pieņēmis. — Lai gan ministra amatā esat neilgi, jūs jau esat paguvis par sevi sabojāt iespaidu Krievijas Ārlietu ministrijā. Tās Informācijas departamenta darbinieki jau «reaģē». — Jā, viņi bija satraukušies. — Bet kā varēja gadīties, ka Jurkāna kungs, kurš teica, ka par Pabriku nebalsos «ne par kādu naudu», beigās tomēr nobalsoja? — Tas nozīmē, ka viņš ir turējis vārdu, jo naudu viņam neviens nav devis. — Varbūt tas bija kas lielāks par naudu? — Es nesen satiku Borisu Cileviču, kurš atšķirībā no citiem Tautas saskaņas deputātiem balsoja pret mani. Viņš teica, ka esot rīkojies pareizi, zinājis, ka no manis «nekas labs» nesanāks, un tā arī esot. — Latvijas ārpolitiku līdz šim ar mazu pārtraukumu ir veidojis «Latvijas ceļš» ar savu izpratni, taktiku un tradīcijām. Līdz NATO un ES Latvija ir veiksmīgi aizvesta un ar to šī partija savu ceļu ir it kā beigusi. Jums ir jāsāk jauns kurss. Visas valdības līdz šim apsūdzētas, ka nespēj pragmatiski saprasties ar Krieviju. Kā jūs domājat veidot attiecības ar Krieviju? Miljonārs Jūlijs Krūmiņš ar jums pavisam neapmierināts. Jūs tik bojājot attiecības ar Krieviju. — Par to jauno kursu — es nezinu, vai var kaut ko radikāli grozīt, bet, protams, katrs ministrs nāk ar savām vēlmēm un idejām. Es pārstāvu, ja tā varētu teikt, atjaunotās Latvijas pirmo paaudzi. Līdz ar to man ir cits skats, kā Latvijai jāattīstās. Man nenāk līdzi jaunas valsts mazvērtības komplekss, kad mēs neesam paši par sevi pārliecināti, uzskatām, ka visu tāpat kāds cits izlems mūsu vietā. Protams, ka mazai valstij iespējas ir ierobežotākas nekā lielai. Taču, no otras puses, mums nevajag to pašiem uzsvērt. Psiholoģiski es nejūtos kā ministrs, kas pārstāv kādu vājāku valsti. Runājot par Krieviju — ko nozīmē pragmatiskas attiecības? Ar to mēs parasti saprotam objektīvu situācijas analīzi, no kuras vēlāk tiek veidota attieksme, nevis no subjektīvām, emocionālām vēlmēm. Krievija joprojām negrib atzīt okupācijas faktu, lai gan par 1939. gadu Somijai, par 1956. gadu Ungārijai un par 1968. gadu Čehoslovākijai Krievija spēja atvainoties. Tātad uz Latviju un Baltiju Krievija skatās citādāk un mums šie argumenti jāņem vērā, veidojot savu politiku. Es domāju, ka mums nevajadzētu dzīvot ilūzijās, ka varam attiecībās ar Krieviju kaut ko pēc sava prāta vien radikāli mainīt. Tas nav tik lielā mērā atkarīgs no mums. Toties pietiktu ar Kremļa signālu saviem politiķiem, lai attiecības krasi mainītos. To var izdarīt nedēļas laikā, bet, kamēr Kremlis pats to negrib, mēs tur neko nespēsim darīt. Taču Latvijas attiecību atslēga ar Krieviju nav tikai divu valstu savstarpējs jautājums. Atslēga drīzāk ir aprakta kaut kur Eiropas vidienē. Krievijas ietekme lielā mērā ir atkarīga no tā, kā mūsu sabiedrotie — ES un NATO — Krieviju klausās. Ja viens kaimiņš par jums runā kaut ko sliktu, bet citi viņam nepiekrīt, tad tas nav tik briesmīgi, bet, ja vairāki mūsu kaimiņi mūs aiz muguras aprunā, tad attiecības tiek bojātas. Ārlietu ministrijas uzdevums ir panākt, lai apsūdzību sēkla, kas bieži nāk no Krievijas puses, kristu neauglīgā Eiropas augsnē, lai tā neuzdīgtu. Par Krieviju pirmkārt jārunā ar Eiropas sabiedrotajiem, jābrīdina, ka viņu izpratne par Krieviju nav ne reālistiska, ne pragmatiska. Protams, es gribu, lai attiecības ar Krieviju būtu labas, bet es neesmu gatavs pārdot Latvijas nacionālās intereses — mūsu suverenitāti, mūsu iekšpolitiskos jautājumus, kas ir tikai mūsu pašu jautājumi. — Kā nu kurš to pragmatismu saprot. Cits uzskata, ka viņš vārīs te savas bonbongas un pārdos Krievijai, bet valstij jādara viss, lai Krievija nedusmotos un pirktu šīs bonbongas. Ja Krievija prasa krievu valodu par otru oficiālo, vai tad Latvijai grūti to iedot… Ka tik šie pērk… — Šādiem cilvēkiem nāksies vilties. Protams, vienmēr būs spiediens mainīt ārpolitiku. Taču līdz šim es vienmēr esmu varējis paļauties uz savu partiju, kas neļaus piekāpties. — Jūs aizskārāt jautājumu par runāšanu ar Eiropu. Reizēm rodas iespaids, ka Eiropas komisāri un citas amatpersonas Rīgā iebrauc tikai pa ceļam uz Maskavu. Nesen uzzinājām, ka Eiropas Padomes komisārs Robless nobraucis 20 000 kilometrus pa Krieviju, bet, atgriezies Maskavā, viņš atkal pamācījis Latviju. Ko jūs ar šādiem ceļotājiem darīsiet? — Es domāju, ka visiem neder vienas un tās pašas «zāles», un būtu arī naivi gaidīt, ka attieksmi var mainīt vienā vai divos mēnešos. Taču vispirms būtu jāskatās, no kurienes tie «dūmi» nāk, — vai tā ir EDSO vai Eiropas Padome. Jāatzīst, ka mums lobijs šajās starptautiskajās organizācijās pašreiz ir vājāks nekā Krievijai un vājāks, nekā tas vispār varētu būt. Pie šā uzdevuma mēs varam strādāt. Te varētu izpausties jau pieminētā pozitīvi agresīvā ārpolitika. Palangā, kur tikās Baltijas un ziemeļvalstis, es izvirzīju jautājumu par EDSO lomu, aicināju ar izpratni skatīties uz Latviju, saprast, ka tas, kas šobrīd notiek Latvijā, nav minoritāšu tiesību, bet politisks jautājums. Katrai no šīm valstīm ir savs pārstāvis EDSO un būtu ļoti labi, ja šie pārstāvji jau laikus saņemtu informāciju par Latviju. Vasaras sākumā mums bija jāpārdzīvo nepatīkams gadījums EDSO parlamentārajā asamblejā, kur tika pieņemta Latvijai un Igaunijai nelabvēlīga rezolūcija. Es domāju, ka tas bija mūsu zaudējums. Ko mēs varētu darīt nākotnē? Var veiksmīgāk aizstāvēties, taču pastāv arī iespēja iet pretuzbrukumā. Šo rezolūciju iesniedza Krievija, bet Krievijā, ja es nemaldos, pagājušajā gadā vien dažādos rasistiskos uzbrukumos ir gājuši bojā ap 600 cilvēku. Es domāju, tā ir nopietna lieta, par ko Eiropā vajadzētu satraukties. Iespējams, nākotnē par to varētu sekot arī dažādas rezolūcijas. Arī tajās valstīs, kas atbalstīja Krieviju balsojumā, nereti notiek nepatīkamas lietas. Mums vajadzētu identificēt, kādu valstu pārstāvji bija Latvijai nelabvēlīgi. Droši vien tie ir dažādu kreiso partiju pārstāvji, kurus valdības, protams, nespēj tieši ietekmēt. Bet varbūt mūsu parlamentārieši, nākamreiz braucot uz šādām sanāksmēm, varētu būt nedaudz aktīvāki un turēt kabatā pāris rezolūcijas. Mums taču var atrasties jautājumi par dažām lielām pilsētām Eiropā, kur pieaug uzbrukumi cittautiešiem. Es aicinu deputātus analizēt šo situāciju, un mēs esam gatavi viņus nodrošināt ar informāciju. — Ja skatās balsotāju sastāvu, vai var teikt, ka par Latvijai nelabvēlīgo rezolūciju balsoja valstu pārstāvji vai partiju pārstāvji? Kam ir lielāka nozīme — valstiskajai pārstāvniecībai vai politiskajām simpātijām? — Pamatā tomēr ir partijiskā piederība, taču arī partiju pārstāvjus ir iespēja labāk informēt. Tikai tas prasa lielāku aktivitāti. — Kārlim Ulmanim savulaik pārmeta, ka viņš neesot ļāvis rakstīt patiesību par to, kas notiek Padomju Savienībā, un vēlāk tam bijušas ļoti sliktas sekas. Varbūt arī tagad Ārlietu ministrijas lielā korektuma dēļ mēs bieži neuzzinām, ka pret mums ir nostājusies Vācija un Francija, kā raksta dažas avīzes. — Salīdzinājums nav īsti korekts. Kārļa Ulmaņa laikā bija valstiskā cenzūra, bet demokrātiskā situācijā Ārlietu ministrijai nav jādod padomi avīzēm. Ministrija varbūt reizēm nevar saukt lietas īstajos vārdos, bet prese to var darīt vienmēr. Un mēs pat aicinām to darīt. Es negribētu apvainot vai apsūdzēt nevienu mūsu sabiedroto valsti, jo tās ir līdzīgā situācijā kā mēs. Lai gan mēs esam Eiropas Savienībā, katrai valstij ir savas nacionālās intereses. Mēs varam droši balstīties uz mūsu ziemeļu kaimiņiem, neskatoties, ka tur parlamentos vairākumā ir kreisākas partijas. Ziemeļvalstis ir Latvijai uzticami partneri, var teikt, ka mēs esam no vienas ģimenes. Tāpat kā Baltijas valstīm arī ziemeļvalstīm dažreiz nākas saskarties ar neizpratni no Eiropas lielvalstu puses un tas mūs vieno. Problēma ir tā, ka lielvalstis, no vienas puses, it kā atbalsta vienotās Eiropas ideju, bet tajā pašā laikā bieži šai vienotības idejai ēnu pāri met valstu divpusējās intereses. Tas izpaužas arī lielo valstu attiecībās ar Krieviju, kur dažreiz tiek ignorētas kopīgās intereses. Mūsu uzdevums ir panākt, lai, pieņemot lēmumus attiecībās ar Krieviju, lielās valstis sabalansētu to ar kopējo ES ārpolitiku. Tādēļ mūsu interesēs ir nostiprināt ES centrālā aparāta pārraudzību pār ārpolitiku un drošības politiku. Tas proporcionāli vairāk samazinās lielo valstu ietekmi nekā mazo valstu ietekmi. — Iestājoties ES, «mazās durtiņas» acīmredzot tomēr būtu jāatstāj vaļā, lai vajadzības gadījumā varētu iziet. Ja nu mūsu intereses tiek izpārdotas… — Durvis nevienam nav aizvērtas un pa tām var gan ieiet, gan iziet. — No Eiropas nepārtraukti tiek uzsvērts, ka mums esot pārāk daudz nepilsoņu, kurus vajadzētu steidzīgi uzņemt pilsonībā. Atklāti to saka Krievija, bet netiešā veidā atkārto arī roblesi. Arī jūs esat rakstījis, ka, jo mazāk mums būs nepilsoņu, jo labāk. Vai jūs par to esat stingri pārliecināts, ka tas jebkurā gadījumā būtu vajadzīgs? — Jebkurā gadījumā, protams, ne. Būtiski, kādā veidā tas notiek un kāpēc tas notiek. Nepilsonis pats par sevi nav ne drošības drauds, ne garants. Luksemburgā pastāvīgi ir 37% nepilsoņu, arī Šveicē ir daudz iedzīvotāju bez pilsonības, bet neviens šīm valstīm nepārmet nedemokrātiskumu. Taču nav labi, ja valstī dzīvo kaut kāda cilvēku grupa, kas nav šīs valsts patrioti, kam nav nekādas atbildības un kas var tikt izmantoti no citas valsts kādu iekšpolitisku problēmu risināšanai. Es uzskatu, ka pilsonības iegūšanas procesam ir jānodrošina šo cilvēku integritāte. Ja mēs to nevaram panākt, mums, protams, nav izdevīgi, ka nepilsoņi kļūst par pilsoņiem. Mums nevajag uzņemt nepilsoņus pilsonībā tikai skaita dēļ. Pilsonība pirmkārt ir attieksme, nevis papīra gabaliņš. Bet, ja runājam par komisāru Roblesu, tad mums Eiropā būtu stingri jānodala dažādas organizācijas. Nevajadzētu jaukt Eiropas Savienību ar Eiropas Padomi un EDSO. ES prasības pret mums allaž bijušas daudz mazākas un tur nav noteiktu standartu. Robless pārstāv Eiropas Padomi, kas nav ES organizācija. — Tad kāpēc ar viņiem vispār jārunā? — Runāt vienmēr ir labāk nekā nerunāt. Ja nerunā, konflikts attīstās tālāk. Vajag runāt pārliecinošāk. Tā nav taisnošanās, drīzāk viedokļa veidošana. Mēs jau varam ar viņiem nerunāt, viņos neklausīties, bet mēs nevaram izdarīt tā, lai citi viņus neklausās. — Vai Ārlietu ministrija ir gatava skaidrot iespējamos 1. septembra notikumus? — Mēs tam esam gatavi. — Teksti ir sagatavoti? — Teksti ir galvā. Es esmu gatavs tikties ar interesentiem no ārzemēm, ja viņiem būs šāda vēlme. Esmu izteicis lūgumu arī vēstniecībām rīkoties līdzīgi. Ceru, ka 1. septembrī būs miers. Ja štāba aktivitātes izgāzīsies, mēs to varēsim uzskatīt par lielu uzvaru. Ja viņi izgāzīsies tagad, tad tālāk vairs nebūs kur iet. — Viņnedēļ Ārlietu ministrija sarīkoja braucienu uz Maskavu, lai mēģinātu paskaidrot, ka izglītības reforma nemaz nav tik briesmīga. Vai Latvijai vispār būtu jātaisnojas par to, ko mēs darām savā valstī, un vēl jo mazāk Krievijai? — Es tam gluži negribētu piekrist. Man pavasarī bija tikšanās ar Krievijas labējiem politiķiem, kas bija visumā draudzīgi noskaņoti pret mums. Bet viņi jautāja, vai krieviem Latvijā maksā mazākas pensijas un tamlīdzīgi. Krievijā atsevišķi kontrolēti masu mediji pret Latviju izvērš kampaņu un dezinformē cilvēkus par to, kas notiek Latvijā. Mēs izlēmām, ka būtu jāatbalsta, piemēram, Latvijas krievu braukšana uz Maskavu. Ja tur ir kāds masu medijs, kas grib saņemt informāciju no pirmajām rokām, lai nāk un interesējas. Mums nav žēl tur aizbraukt un parunāt, kantes godam tas nerīvē. Varbūt būs kāds rezultāts, analizēsim. Bet pamēģināt noteikti vajadzēja. — Pirms sešiem gadiem jūs, toreiz runādams kā politologs, intervijā LA teicāt: «Kā politologam man situācija būtu jāvērtē pēc visai sabiedrībai zināmajiem faktiem un pieejamās informācijas. Politologam nevajadzētu kļūt par detektīvu un skaidrot, kādas slepenas vienošanās tiek slēgtas, kas patiesībā aiz tā visa stāv. Taču diemžēl, apkopojot visiem pieejamo informāciju un mēģinot to sistematizēt, paliek ļoti daudz «baltu plankumu», kurus es nespēju izskaidrot.. Nākas secināt, ka notiek kaut kāda aizkulišu spēle.» Vai tagad, kad pats esat politikā, jūtat, ka kaut kas ir mainījies, vai joprojām viss notiek aizkulisēs? — Esot politikā, it sevišķi tādā amatā, informācijas pieplūdums ir lielāks. Tā bildes daļa, kas ir krāsaina, ir kļuvusi lielāka. Bet «baltais plankums» nav palicis mazāks. — Sabiedrība joprojām nezina ļoti daudz no tā, kas notiek politikā? — Sabiedrība nezina ļoti daudz un arī es joprojām daudz ko nezinu. Taču es zinu vairāk nekā tad, kad nebiju politiķis.

40-gadnieku krīze. Tikai nežēlīgs nelietis var būt laimīgs (0)

Šis ir tāda vīrieša stāsts, kurš aizgājis. Turklāt jau divreiz. Varbūt arī viņu kāda labāk grib redzēt zārkā, nekā pie citas sāniem… Andra pieredze ir trīs laulības un atbilstošs skaits bērnu — katrā laulībā pa vienam. Šā brīža laulības viņš uzskata par pēdējām, jo ir pārliecināts, ka nevienu sievieti nav tā mīlējis kā savu tagadējo sievu. Tos, kuri mēģina atgriezties pie pamestajām sievām, viņš uzskata par pašlabuma meklētājiem. – Kāpēc izjuka tavas pirmās un otrās laulības? – Katra vīrieša dabā ir runciskums. Ieraugi kādu sievieti uz ielas, vienalga, pat ja viņa nav skaistāka par tavu sievu, sāc domāt — ja nu? Ja nu viņa ir labāka, pārāka? Ja nu izveidojas vēl labākas attiecības? Kamēr biju precējies ar pirmo un otro sievu, man bija mīļākās, arī vienkārši gadījuma sakari. – Vai tev negribējās atgriezties pie pamestajām sievām? – Tikai pie otrās. Tas bija tajos mirkļos, kad man kaut kas negāja no rokas. Domāju, varbūt viņa mani saprastu, sniegtu lielāku atbalstu. Taču reālajā dzīvē es to pat nemēģināju. Ja reiz esmu aizgāji, tad pavisam. Nav jūtu, nav siltuma, nav arī nepieciešamības būt kopā ar to cilvēku. Savukārt par tiem, kuri cenšas rāpties atpakaļ, domāju, ka viņi vienkārši meklē sev kaut kādu izdevīgumu. Var būt arī emocionālu komfortu. Arī nodrošinātu sadzīvi, lai ar izgludinātu kreklu un pilnu vēderu var atkal laist «meitās». – Kādas attiecības tev izveidojās ar bijušajām laulenēm? Varbūt viņas vēlējās tevi atgūt? – Tagad ar abām bijušajām sievām man ir normālas attiecības. Parasti konflikti ar ekslaulenēm ir kādu pusgadu vai gadu pēc šķiršanās. Ilgāk diez vai, jo cilvēks jau samierinās ar likteni, arī pamestās sievas. Turklāt otrās sievas bērnu es joprojām satieku, viņš dzīvojas pie manas mātes. Ar bērnu no pirmās laulības man gan attiecību gandrīz nemaz nav. Kādu laiku pat šaubījos, vai tas vispār ir mans dēls. Abām sievietēm uzreiz skaidri pateicu, ka nebūs nekādas «pamēģināšanas vēlreiz». – Kas ir visgrūtākais, izbeidzot attiecības? – Visgrūtāk ir sadūšoties pateikt, ka attiecības beigušās. Tāpēc ir svarīgi, kā tu to pasniedz. Centos būt maksimāli saudzīgs, cik nu tas iespējams tādā brīdī. Lai gan domāju, ka gan viena, gan otra sieva jau bija sapratusi, ka ar ģimenīti iet uz galu. Nekad nevajag cilvēku pazemot, lai arī tev vairs nav sirsnīgu jūtu. Nevajag kliegt un ārdīties. Drīzāk jāpažēlo. – Pēc kā tu spried, ka šīs, trešās, laulības, kurās arī jau ir viens bērns, būs stabilākas par iepriekšējām? – Tāpēc, ka tiešām mīlu savu sievu. Viņa bija mana darba kolēģe, draugs. Tad mana mīļākā, kamēr vēl nebiju pašķīries no otrās sievas. Tā kā sapratu, ka mīlu viņu pa īstam, izšķīros no otrās sievas un apprecēju viņu. Esam kopā jau trīs gadus. Visu šo laiku man nav bijuši gadījuma sakari. Man pat negribas skatīties uz citām sievietēm. Ticiet vai nē, mana tagadējā sieva man ir viss. Domāju, ka vīrietim nekādā gadījumā nav jāprecas, ja ir sajūta, ka sievietē tomēr nav tā visa, pēc kā viņš ilgojies. Kad sāc skatīties uz citām, nemaz nevajag ar viņām gulēt, pietiek ielaist sevī domu par neuzticību, un tava laulība jau ir nolemta… Nav svarīgi, cik ilgi esat kopā, mēnesi vai 10 gadus. Laulība izjuks. Kad tas notiks, tas jau atkarīgs no sievas. No tā, cik stipri viņai būs nervi, cik ilgi viņa pacietīs rūgto īstenību, ka apmierina tikai daļu no sava vīra vajadzībām. – Vai tad ar tavu «bagāžu» vēl iespējamas ideālas attiecības? – Jā. To savu sievieti var atrast, bet tikai pēc tam, kad esi mīlējis un pametis ne reizi vien. Kad arī tavu dvēseli ir krietni piekakājuši. Tu sastopi to cilvēku tad, kad beidzot esi sapratis: nevar samierināties tikai ar pusattiecībām. Ar tādām, piemēram, kurās ir labs sekss un mierīga, jauka, ērta sadzīve, bet tomēr kaut kā trūkst. Kas ir tas, kā trūkst, paskaidrot nevaru. Zinu tikai, ka nevaru palikt kopā ar sievieti vienīgi pieķeršanās, pienākuma, žēlumu, vainas vai bērna dēļ. Ja otrs cilvēks nav tavas dvēseles otra daļa, laimīgs tu nekad nebūsi. Arī ģimene izjuks tā kā tā. Tāpēc arī par atgriešanos atpakaļ, piemēram, pēc sānsoļa, nevar būt ne runas. Varat man neticēt, ja negribat. Jā, esmu bijis nežēlīgs, varbūt pat nelietis. Tomēr tagad esmu laimīgs.

Ja nebūtu pornofilmu… (0) CNC

Ja nebūtu pornofilmu, mēs nekad neuzzinātu, ka: 1. Ja zaglis tiek pieķerts dzīvokli, tad viņam noteikti būs jāmīlējas ar dzīvokļa saimnieci. 2. Apakšzemes garāžās mašīnu novietošana un izvarošana ir identiskas darbības. 3. Sarkangalvīte, izrādās, ir nimfomāne. 4. Ārzemju firmās veiksmīgu darījumu noslēgums vainagojas ar orģiju. 5. Lai tiktu pie orālā seksa, pilnīgi pietiek palūgt šķiltavas jaunkundzei, kas tev iepatikusies. 6. Ja, apmeklējot parku, jūs pamanāt, ka pārītis mīlējas, droši varat piebiedroties, tādā veidā abus iepriecinot. 7. Slimnīcas un poliklīnikas patiesībā ir publiskie nami. 8. Skolotāji atstāj skolniekus pēc stundām, tikai seksuālu motīvu skubināti. 9. Pati seksuālākā profesija ir santehniķim. 10. Dzīvojot viesnīcā, obligāti japamīlējas ar apteksni. 11. Visām sievietēm nepieciešams anālais sekss. 12. Seksa laikā visi dalībnieki skaļi un sajūsmināti komentē notiekošo. 13. Intīmpreču veikalos visas preces var «pielaikot». 14. Policistu iecirkņi patiesībā ir konspirēti sadomazohistu perēkļi. 15. Zobārsts un ginekologs praktiski ir viens un tas pats. 16. Sekretāres parasti runā pa telefonu tai laikā, kad viņu priekšnieki viņas seksuāli izmanto. 17. Sekspreču veikalu pārdevēji ir seksa maniaki. 18. Silikona krūtis bija jau arī viduslaikos. 19. Kāpēc tālo reisu vilcienos tualetes vienmēr ir aizņemtas. 20. Sekss mežā ziemā ir parasta lieta. 22. Vīriešu cietumos uzraugi ir sievietes. 23. Kāzu svinību noslēgumā parasti visi lūgtie viesi iegūst līgavu.                                                                                           

Brīvā tribīne. Vai virtuālais Kazanova? (0)

Šķiet, tagad pienākuši laiki, kad tikumība vairs nav modē, bet, tieši otrādi, ja tā tevī ir ieaudzināta, sāk traucēt. Viss sākas, kā parasti, pilnīgi nevainīgi. Sarunās ar darbabiedriem secināju, ka esmu galīgi atpalicis Homo sapiens, jo man nav e-pastkastes ārpus darba, ne virtuālo sakaru. Nolēmu to visu labot, un neilgā laikā man bija no darba neatkarīgs e-pasts un virtuālie sakari.   Aiz laimes kusu, jo Virtuālais Draugs, kurš arī man drīz vien parādījās, spēlēja kaislīgi man līdzi, un drīz jau biju novesta līdz virtuālajam orgasmam. Pats interesantākais, ka mūsu sarakstē netika lietoti izteicieni, kas tieši saistīti ar seksu. Es kusu arvien vairāk. Par tādu Virtuālo Draugu var tikai sapņot, bet man tā bija īstenībā. Domāju jau par satikšanos, bet no viņa puses par tādu tēmu nekad netika runāts. Lai kā pūlējos un likās — tūlīt, tūlīt viņš mani uzaicinās… Bet nekā, viņš atkal galanti izslīdēja no situācijas, un es paliku ar savām tauriņdejām zemjostas apvidū. Manī tagad cīnās divas izjūtas: palikt uzticīgai (kas nu jau liekas neiespējami!) vai ļauties savai mokošajai iekārei un mesties cita vīrieša apkampienos. Starp citu, līdz šim esmu bijusi uzticīga sieva, un man nav iemesla gribēt kādu citu, jo vīrs ir ideāls mīļākais un manu vēlmju izpildītājs. Pašreiz viņš priecājas par manu pastiprināto iekāri, nenojaušot tās iemeslus. Bet  man ir sajūta, ka esmu kļuvusi atkarīga no šā Virtuālā Drauga. Vēlos viņu ļoti un nu jau ne tikai viņu! Esmu mēģinājusi sarakstīties ar citiem, bet tā vēlme, kas ātri rodas, ātri arī pāriet, jo parasti sākas diezgan vulgāras sarunas par seksu un tūlītēju iepazīšanos realitātē. Un atkal — kā naktstauriņš — atgriežos pie Virtuālā Drauga ar cerību, ka varbūt šoreiz viņš nepaliks vienaldzīgs pret manu atzīšanos, ka tikai viņš prot mani padarīt «traku» ar saviem vārdiem vien. Šķiet, tagad esmu gatava seksam ar citiem vīriešiem, lai tikai atbrīvotos no domām un intereses par savu Virtuālo Draugu. To visu jums rakstu, cerot uz sapratni un varbūt arī uz reālu padomu.

Rīgas būvinspekcija neapstiprina Komētforta nojaukšanu (0)

Informācija par Komētforta dambja nojaukšanu Rīgas brīvostas teritorijā nav apstiprinājusies, aģentūrai LETA teica Rīgas būvinspekcijas priekšnieks Ilmārs Leikums. Kā skaidroja Leikums, pamatojoties uz ostas sniegto informāciju, inspekcija secinājusi, ka Rīgas brīvosta veikusi teritorijas sakārtošanas darbus. «Notikuši sakārtošanas darbi vienā muliņā, kas atrodas Ziemas ostas teritorijā, bet tas nav Komētforts,» sacīja Leikums. Viņš skaidroja, ka blakus Komētfortam padomju laikā uzsākta piestātnes būvniecība. Zem ūdens sadzīti čaulpāļi, bet objekts nav pabeigts, un tā arī palicis būvniecības stadijā. Tagad plānots daļu no objekta nojaukt, bet tas neesot saistīts ar Komētfortu. Kā aģentūru iepriekš informēja Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons, būvinspekcijas pārstāvji Rīgas ostas teritorijā nav ielaisti, tādēļ ostai prasīts iesniegt informāciju par notiekošo. Kā ziņots, ka Vides aizsardzības klubs nosūtīja vēstuli atbildīgajām amatpersonām, «lūdzot apturēt nelikumīgus būvdarbus Rīgas brīvostas teritorijā», jo Ziemas ostā tiekot nojaukta Komētforta dambja daļa, kas netika iekļauta valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstā.

Lasītākie raksti

Jaunākie raksti

Ienākt apollo.lv