10 mīti par saules baterijām

Apollo
0 komentāru

Vasarā, kad saule mūs apspīd no agra rīta līdz vēlai naktij, bieži vien ienāk prātā domas par to, kā šo milzīgo un faktiski neizsīkstošo zaļās enerģijas avotu varētu izmantot lietderīgi, piemēram, mājsaimniecībā. Visvienkāršākais veids ir saules radiāciju izmantot karstā ūdens pagatavošanai ar termokolektoru starpniecību un elektroenerģijas ražošanai ar saules fotovoltu (PV) paneļiem jeb moduļiem, ko tautā bieži sauc par saules baterijām. Šoreiz par elektroenerģijas ražošanu no saules starojuma, jo tā Latvijā vēl nav plaši pazīstama lieta. Iespējams tāpēc, ka par saules paneļiem izplatījušies vairāki stereotipi un mīti, ko vēlos kliedēt.

Mīts Nr. 1 – Latvijā nepietiek saules
Saulaino dienu skaits gadā Latvijā patiešām ir mazāks nekā Spānijā vai Grieķijā. Bet jaunās paaudzes PV paneļi – plānās plēves tehnoloģijas – spēj efektīvi izmantot ne tikai tiešo, bet arī izkliedēto saules starojumu. Inženieri, projektējot saules elektrostacijas, runā nevis par saulaino dienu skaitu gadā noteiktā vietā, bet par saules radiācijas līmeni uz 1 m2. Un šis rādītājs ir atkarīgs ne tikai no platuma grādiem, bet arī no klimatiskajiem apstākļiem. Pārsteidzoši, bet vidējais saules radiācijas līmenis Latvijā uz 1 m2 virsmas ar optimālo leņķi 37° pret dienvidiem ir 1180 kWh, bet Vācijā – 1157 kWh. Tātad Latvijā ir vairāk saules nekā vidēji Vācijā.

Mīts Nr. 2 – Latvija nav Vācija
Vācijā saules elektrostacijas tagad var ieraudzīt vai uz katra otrā jumta, un tas viss, pateicoties augstam – 0,33 EUR/kWh – saules elektroenerģijas iepirkuma tarifam, ko piedāvā valsts. Latvijā tāda tarifa pašlaik nav, un mājsaimniecības nevar pelnīt, ražojot elektroenerģiju. Bet labs atbalsta mehānisms – elektroenerģijas neto uzskaite – ir iestrādāts jaunajā likumprojektā «Atjaunojamās enerģijas likums», kuru, cerams, drīz izskatīs Saeimā. Tas ļaus veidot elektrostacijas līdz 50 kW nominālās jaudas, kas pieslēgtas pie publiskā tīkla un izmanto tīklu kā akumulatoru. Piemēram, dienas vidū saules elektrostacija ražo vairāk elektroenerģijas, nekā tiek patērēts mājsaimniecībā, un lieko atdod tīklā, bet vakarā un naktī otrādi – mājsaimniecība ņem enerģiju no tīkla un maksā par starpību. Jo vairāk elektroenerģijas saules baterijas atdos tīklā vasarā, jo izdevīgāk būs to izmantot ziemā.

Mīts Nr. 3 – saules paneļi ir ļoti dārgi
Latvijas apstākļos optimāli projektēta mājsaimniecības saules elektrostacija, pieslēgta paralēli publiskajam tīklam, atmaksājas 15-16 gados. Turklāt ražotāji iekārtai dod 25 ga- du garantiju uz iekārtu jaudu un praktiski neierobežotu – uz kalpošanas laiku, tātad tā ir ļoti laba investīcija. Jāatgādina vēl, ka saules elektrostacija ir ierīce, kas darbojas pēc principa «uzliec un aizmirsti». Tā neprasa faktiski nekādu apkopi un neatgādina par sevi ar troksni, vibrāciju vai dūmgāzēm.

Mīts Nr. 4 – pēc 5 gadiem saules paneļi būs daudz lētāki
Kad pagājušā gadsimta 50. gados PV paneļus sāka izmantot uz kosmiskajiem kuģiem, to ražošanas cena bija aptuveni 250 USD/W; 70. gados, kad sāka ražot PV paneļus izmantošanai uz zemes, to cena bija aptuveni 100 USD/W. 2000. gadā PV paneļi kļuva par masu produkciju, un to ražošanas cena ir samazinājusies simtkārt – līdz 2,5 USD/W. 2010. gadā tā noslīdēja pat līdz 1,5 USD/W. Kā redzams, cenas 21. gadsimta sākumā stabilizējās, un analītiķi prognozē, ka turpmākajos 5-10 gados paneļu cenas varētu krist par nieka 5-15%. Turpretī elektroenerģijas tarifi un inflācija turpina augt. Latvijā kopš 2007. gada tarifi dubultojušies – no Ls 0,051/kWh 2007. gadā līdz Ls 0,1074/kWh 2011. gadā – un vēl nav sasnieguši pat Eiropas Savienības vidējo līmeni Ls 0,115/kWh.

Mīts Nr. 5 – saules paneļi saražo ļoti maz elektroenerģijas
Ja mājsaimniecība, kas mēnesī par elektrību maksā aptuveni 50 latu par 500 kWh, vēlas pilnīgi nodrošināties ar pašražotu elektroenerģiju, būs nepieciešama saules elektrostacija ar 6,5 kW nominālo jaudu un 54,8 m2 platību.

Mīts Nr. 6 – saules paneļi ir bieži jāmazgā
Ir jāizvēlas pareiza PV paneļu tehnoloģija un pareizi tā jāuzstāda. Plānās plēves PV paneļi ir daudz mazāk jutīgi pret daļējo aizēnojumu (t.s. no putekļiem, lapām u.tml.) nekā kristāliskie paneļi. Ja saules elektrostacija netiks novietota zem kokiem, kas birdina lapas vai skujas, vai pie skursteņa, no kura uz jumta krīt pelni, tad apkope būs minimāla, jo lietus un vējš saules paneļus labi notīra. Plāno sniega kārtu no gludas stikla virsmas ātri nopūš vējš vai tā pati izkūst saulē, jo PV paneļi ir melni. Biezu sniega kārtu vēlams nostumt, lai daļēji atsegtu melno virsmu, – pārējo paveiks daba.

Mīts Nr. 7 – Latvijā ir vairāk vēja nekā saules
Kurzemes piekrastē un Ainažos ir liels vēja potenciāls, tādēļ tur investīciju atmaksāšanās laiks vēja elektrostacijai būs īsāks nekā saules paneļiem. Pārējos reģionos tas vairs nav tik droši. Turklāt visi, kas prātojuši par vēja elektrostacijas uzstādīšanu, saskārušies ne tikai ar šo problēmu, bet arī administratīviem klupinājumiem, jo, lai uzliktu vēja ģeneratoru, jāievēro virkne grūti izpildāmu prasību: jānodrošina aizsargjosla, trokšņa līmenis, spārnu un masta mirgošana, augstuma ierobežojumi, vajag ornitologu atļauju utt. Bieži vien uz 1500 m2 liela zemes gabala šīs prasības nevar izpildīt. Turpretī saules elektrostacijai ir vajadzīga tikai neaizēnota virsma, parasti jumts, kas vērsta uz dienvidiem 25-55 grādu leņķī.

Mīts Nr. 8 – katrs skolēns var pagatavot saules paneli
Jaunieši, kas Latvijā piedalās sacensībās «Saules kauss», izgatavo automašīnu modeļus ar saules paneļiem, un tas veicina skolēnu izpratni par to, ka saules enerģiju var un vajag izmantot. Bet, ja mājsaimniecība vēlas investēt līdzekļus savā saules elektrostacijā ar garantētu kalpošanas mūžu, šīs inženierkonstrukcijas projektēšana un uzstādīšana obligāti jāveic ar sertificētu speciālistu palīdzību. Zaudējumi, kas var rasties no bojātām jumta konstrukcijām vai ugunsgrēka, var būt nesamērojami ar ietaupījumu no paštaisītās saules elektrostacijas.

Mīts Nr. 9 – saules paneļi būtu efektīvāki, ja grieztos līdzi saulei
Jā, tiešam, PV paneļu efektivitāti var palielināt ar sekošanas mehānismu, spoguļiem, lēcām u.tml., bet, ja runājam par mājsaimniecības apgādi ar pašražoto elektroenerģiju, tad tas neatmaksājas. Par šo naudu labāk nopirkt vairāk PV paneļu.

Mīts Nr. 10 – «Latvenergo» nepieslēdz pie tīkla mājsaimniecību elektrostacijas
Pieslēdz gan! Uzņēmuma «Latvenergo» mājaslapā http://www.latvenergo.lv sadaļā «Privātpersonām», apakšsadaļā «Jauns pieslēgums un slodzes izmaiņas», izvēlieties nodaļu «Mikroģeneratora pieslēgums» un iepazīstieties ar pieslēguma nosacījumiem.

Neticami, bet Latvijā ir daudz mājsaimniecību pat Rīgas tuvumā, kam nav «Latvenergo» pieslēguma, un tās elektroapgādi nodrošina ar iekšdedzes dzinēju ģeneratoru palīdzību, kas izmaksā 0,9 Ls/kWh! Tā kā pieslēgums «Latvenergo» var maksāt 15 000 latu vai vairāk, tad elektroenerģija no savas autonomās saules elektrostacijas būs vismaz divas reizes lētāka.

 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv