100 dabas brīnumi: #27 Padomju kino industrijas zvaigzne – Veczemju klintis Attēlu galerija

Apollo
12 komentāri

Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.

Veczemju klinšu apmeklējumu var apvienot ar turpat netālu esošo Ķurmragu un tā apkārtnē esošajām klintīm, kūrām jau esam veltījuši veselu stāstu. Tomēr, ja mēs salīdzinām abās vietās piedzīvoto – klintis atšķiras ļoti būtiski. Ķurmrags ir mežonīgs, romantisks un daudzveidīgāks, savukārt Veczemju klintis ir kļuvušas par publisku atpūtas vietu, padarot tās vieglāk pieejamas vecāka gada gājuma cilvēkiem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Pie Veczemju klintīm ierīkota maksas autostāvvieta – patīkami redzēt, ka kāds rūpējas par apkārtni un rada ērtus apstākļus atpūtniekiem. Te ir ierīkoti piknika galdi ar skaistu skatu uz jūru, labiekārtoti celiņi un izbūvēta ērta laipa nokļūšanai liedagā. Smilšakmens klinšu atsegumi pat šajā ne visai omulīgajā laikā ir ļoti apmeklēti. Pludmale ir pilna ar cilvēkiem, un pie klintīm mūsu viesošanās laikā norisinās vismaz divas foto sesijas. Nedalītu bērnu uzmanību piesaista nobeidzies ronis, kura atlikusī ķermeņa daļa ir kļuvusi par pamācošu piemēru tam, ko realitātē nozīmē jēdziens – barības ķēde.

Pēc 2005. gada 9. janvāra orkāna, dēvēta par Ervīnu, starp kura «sasniegumiem» minams arī 60% Latvijas teritorijas atstāšana bez elektrības, neviens vairs nevarēja apgalvot, ka zina, kā izskatās Veczemju klintis. Pēc vētras pazuda ne tikai visi dabas huligānu uzšņāptie petroglifi uz klinšu sienām, pazuda arī grotas un alas, tā vietā radot pilnīgi jaunus smilšakmens ornamentus. Orkāna radītie viļņi 180 metrus garās klintis padarīja gandrīz trīs reizes garākas, radot iespaidīgākos smilšakmens klinšu atsegumus visā Vidzemes jūrmalā.

Veczemju klintis, kuras mēdz dēvēt arī par Mantiņu vai Sarkanajām klintīm, padomju laikos kļuva par kino industrijas superzvaigzni. Kā apgalvo interneta avoti, šeit filmēti skati tādām leģendāram filmām kā «Ilgais ceļš kāpās» ,«Vecā jūrnieka ligzda», «Zītaru dzimta» un «Nakts bez putniem».

Veczemju klintis tiek uzskatītas par skaistākajiem un iespaidīgākajiem piejūras Devona atsegumiem. Tā ir 480 m gara, 3,5 m augsta Burtnieku svītas smilšakmens klinšu siena, ar daudziem ciļņiem un ierobiem, nišām un alām. Klinšu slāņos iezīmējas zemes vēsture vairāk nekā 400 miljonus gadu atpakaļ, kad mūsdienu Latvijas teritorija atradās pat nedaudz zem ekvatora un to klāja sekla silta jūra. Klintis veido toreizējie iežu sanesumi, kuri laika gaitā ir sacementējuši.

Klinšu vidusdaļā redzama īpatnēja struktūra – purva ūdens pārvietojis smilšakmenī dzelzi saturošos savienojumus, radot atkrāsotu zonu un dzelzs savienojumu garoziņu. Ledāja nogulumos vietām ir arī nelieli devona nogulumu atrauteņi. Vietām virs ledāja nogulumiem līdz 2 m biezumam ir arī Baltijas ledus ezera piekrastes zonas grants, oļi un akmeņi.

Izmantotie avoti: www.dabasretumi.lv

Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams arī sociālajos tīklos – «Facebook» un «Instagram».

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv