100 dabas brīnumi: #48 Čerņausku ozols un citi dižie sīkumi Attēlu galerija

Apollo
4 komentāri

Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.

Ceļa malā vairākus gadsimtus stāv Čerņausku ozols, kurš nosaukts tuvāko māju vārdā. Lielais koks ar savu rāmo mieru un diženumu rada klātbūtnes un drošības sajūtu. Sekojot tradīcijai, kura zināma ikvienam jau no mazotnes, ar apskāvieniem nomērām dižkoka apkārtmēru. Ārā ir lietains un vēss, bet koka miza ir maiga un silta, un nemaz negribas koku laist vaļā. Izklausās nedaudz smieklīgi, tomēr tie, kas ir apmīļojuši kokus, sapratīs.

Pārgājieni dabā man vienmēr saistās ar tādu meža ceļu vai nomaļu taciņu meklējumiem, kuros būtu vismazākā iespēja satikt cilvēkus, tāpēc, plānojot maršrutu, vienmēr salīdzinu vairākas digitālās kartes, un katra no tām mums ir sagādājusi gan patīkamus pārsteigumus, gan iespēju negaidītam piedzīvojumam.

Visinteresantākie ir celiņi, kas kartē apraujas meža vidū – tu ej un domā, kas sekos tālāk? Neiezīmēts ceļa turpinājums vai slīkšņa, no kuras iznāksim piebristiem zābakiem? Biežāk tomēr atrodam vismaz aizaugušu taciņu, bet gadās, ka ceļš apraujas un mēs ilgi brienam pa džungļiem vai bebru nopludinātu mežu. To es saucu par piedzīvojumu dabā.

Vēl, plānojot maršrutus, prātā iztēlojos, kā varētu izskatīties, smaržot un skanēt vietas, kurām dosimies cauri. Tieši šī neizmērāmā atšķirība starp manu iztēli un pieredzēto realitāti rada visspilgtākās emocijas. Dabā ir iespēja sajust savu ķermeni. Ik mirkli es jūtu, redzu un saožu dabu. Jūtu salu un svelmi, lietus lāses un sviedru smaku. Jūtu tulznas starp kāju pirkstiem un jūtu mugursomas smagumu plecos. Es jūtu īstas slāpes, izsalkumu un patīkamu nogurumu. Tikai dabā var izbaudīt sasmērēto sviestmaižu un ūdens patieso, neatkārtojamo garšu.

Aiz Čerņausku ozola samanām kartē neatzīmētu celiņu, kurš pazūd mežā un iet aptuveni mums vajadzīgajā virzienā. Pēc īsas šaubīšanās dodamies cauri skaistam mežam un nonākam taisni pie Ezernieku karsta kritenēm. Par karsta procesiem dabā esam rakstījuši arī stāstā par Skaistkalnes kritenēm. Te karsta procesi ir radījuši trīs lielus ezerus, no kuriem Linezers izpelnījies vislielāko slavu, jo tajā esošais ūdens ik pa laikam nozūd pazemē.

Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams arī sociālajos tīklos – «Facebook» un «Instagram».

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv