1986.gadā no prokuratūras nozagto lietu izdevās atjaunot un vainīgos notiesāt

Apollo
0 komentāru

1986.gadā no Limbažu rajona prokuratūras nozagto lietu izdevās atjaunot un vainīgos notiesāt, aģentūrai LETA pastāstīja zvērināts advokāts Ludis Lesiņš, kas tajā laikā strādāja par prokuratūras izmeklētāju un no kura kabineta lieta tika nozagta.

1986.gadā no prokuratūras nozagto lietu izdevās atjaunot un vainīgos notiesāt

Foto: Scanpix/Reuters

Kā pastāstīja Lesiņš, zādzība, kuras laikā tika nozagti 13 krimināllietas sējumi, notika 1986.gadā naktī uz 20.oktobri.

Lietā, ko zagļi bija iecerējuši nozagt no prokuratūras seifa, par 120 zādzību epizodēm bija apsūdzēta sešu cilvēku grupa. Viņi paši arī krimināllietas sējumu nozagšanu organizējuši, sagatavošanās darbus veicot jau dienā.

Sākotnējā iecere bijusi lietas materiālus no izmeklētāja kabineta nozagt pusdienas laikā. Apstākļi nav bijuši piemēroti, tādēļ viņi zādzību izlēmuši paveikt naktī. Prokuratūras telpas bijušas apsargātas, taču zagļu vidū bijis cilvēks, kas pārzinājis signalizācijas sistēmas, tādēļ trauksme nav nostrādājusi. Virs prokuratūras telpām atradušies Valsts drošības komitejas kabineti, taču arī tur darbinieki aizdomīgus trokšņus nav dzirdējuši.

Zagļi seifu mehāniski sabojājuši, taču, tā kā tajā atradušies daudzi sējumi, tos visus nav bijis iespējams izvilkt. Kā stāsta Lesiņš, zagļi seifu mēģinājuši atvērt laikā no pusnakts līdz apmēram četriem no rīta. Ieplānoto lietas zādzību līdz galam palīdzējis īstenot tas, ka zagļi kādas atvilktnes dziļumā atraduši seifa atslēgu, kas tur bijusi nolikta darbiniekam, kuram no rīta bija jāturpina darbs ar lietām.

Pēc krimināllietas sējumu zādzības mēneša laikā visas lietas epizodes tika atjaunotas. Kā pastāstīja Lesiņš, pie šīs lietas atjaunošanas strādājuši pieci seši, reizēm pat vairāk, izmeklētāji. Ļoti palīdzējis tas, ka Lesiņam katra no lietas epizodēm bijusi aprakstīta atsevišķos pierakstos, kurus zagļi nebija atraduši.

Atjaunotā lieta tiesai nosūtīta jau 1987.gada 3.janvārī. Vainīgie notiesāti ar vairāk nekā 10 gadiem cietumā. Viņi sodu saņēma arī par dokumentu zādzību.

Kā vērtē Lesiņš, tas, vai no Zemgales tiesas apgabala prokuratūras nozagtos lietu materiālus izdosies atjaunot, ir atkarīgs arī no izmeklētāja, no tā, vai lietas epizodes ir pierakstītas arī citos avotos. Lesiņš uzskata, ka lietas materiālus varētu mēģināt nozagt arī no tiesas vai citām iestādēm, tādēļ zādzības vietai nav izšķirošas nozīmes.

Risinot šādas lietas, jāņem vērā, kas ir zagļi un kāda ir viņu motivācija. Konkrētas lietas visvairāk interesē tās personas, kas pašas lietā ir iesaistītas. Sarežģītāk ir tad, ja zagļi paņēmuši arī blakus lietas. 1986.gadā Limbažos zagļus interesējusi tikai viena konkrētā lieta.

Jau ziņots, ka 23.augusta naktī notikusi ielaušanās Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Dobeles ielā 62a, Jelgavā, kā rezultātā ir nozagti vairāku kriminālprocesu materiāli.

23.augustā plkst.0.40 ir fiksēts izsaukums apsardzes firmai, tā atbraukusi, taču neko nav konstatējusi un devusies prom. Plkst.6 no rīta to, ka apgabaltiesas telpās notikusi ielaušanās, konstatējusi apkopēja.

Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu. Sākta arī pārbaude, lai noskaidrotu, vai ir pamats lemt par iespējamu disciplinārpārkāpumu tā prokurora rīcībā, kurš bija atbildīgs par pazudušajiem kriminālprocesiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv