2016.gads atdzīvinājis «populistu garīgā līdera» garu

Apollo
130 komentāri

2016.gads nereti tiek dēvēts par populistu «uzvaras gājiena» sākuma punktu, kas, ļoti iespējams, varētu turpināties gan šogad, gan arī nākamajos tuvākajos gados. Spilgti piemēri tam ir Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu, kā arī Lielbritānijas vēsturiskais referendums, kā rezultātā šī valsts tuvāko gadu laikā pametīs Eiropas Savienību (ES). Šogad pie varas Francijā var nākt Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, kā arī citās Eiropas valstīs notiks vēlēšanas, kurās pie varas var nākt spēki, kuri ir pašreizējās politiskās situācijas pretinieki.

Kāds ir galēji labējo spēku un citu neapmierināto mērķis? Galvenokārt, šie politiķi veiksmīgi atrod tos punktus, kuri sabiedrībā «sāp» visvairāk. Ar skaistiem solījumiem, taču bez konkrēta rīcības plāna viņiem izdodas uzrunāt lielu sabiedrības daļu un arī nonākt pie varas, lai cīnītos pret globalizācijas un migrācijas sekām.

Kā vēsta raidorganizācija BBC, pērn notikušais ļoti sildītu kāda franču vīra – Pjēra Pužāda (Pierre Poujade) sirdi, kurš bija franču politikas aktīvists, kā arī «garīgais populisma krusttēvs».

Pužāds piedzima 1920.gada 1.decembrī, un savu darbību uzsāka jaunībā – 2.Pasaules kara laikā, kad viņš Sensēras ciematiņā vadīja kancelejas piederumu veikaliņu. Nelielā ciematiņa iedzīvotāji savā starpā bija ļoti labi pazīstami, un dažādas kontroles no tuvākajām lielajām pilsētām – Bordo un Tulūzas tika uztvertas ļoti aizdomīgi, savukārt Parīze vispār tika uzskatīta par kādu svešu, «ārzemju» galvaspilsētu.

Stīvs Belindžers, brits, kurš šajā ciematiņā vada nelielu biznesu, atklāja, kādi ir vietējie iedzīvotāji.

«Viņi ir ļoti konservatīvi. Šiem cilvēkiem ļoti nepatīk pārmaiņas un viņi izturas aizdomīgi pret visiem cilvēkiem, kuri nāk no citiem reģioniem. Viņi nekur nebrauc un izvairās gan no parīziešiem, gan tiem vietējiem, kuri brauc uz Parīzi,» saka Belindžers.

Pužāda dusmas pret pastāvošo varu vairoja nodokļu inspektori, kuri Sensērā ieradās visai regulāri. Vietējie veikaliņu īpašnieki šos cilvēkus uzskatīju par draudu savam biznesam, kuru prasības ir nepamatoti augstas. Pužāds sāka protestēt, un viņa noskaņojums ietekmēja ne tikai Sensēras iedzīvotājus, bet arī tuvāko reģionu – Lo ieleju.

«Mēs esam pārguruši maksāt nodokļus un ļaut baroties šai netaisnīgajai valstij. Mums šos neliešus jādabū ārā un vajag pārmaiņas,» 1956.gadā uzrunā teica Pužāds. Viņa protests radīja ietekmi visā Francijā. Šajā laikā Francija bija zaudējusi impērijas statusu – zaudētas bija kolonijas Indoķīnas reģionā, pēc tam arī Alžīrijā.

Pužāds gan bija neparasts orators. Savā ziedu laikā savos mītiņos viņam izdevās pulcēt vairāk nekā 100 000 parīziešu, kas maza ciematiņa veikala īpašniekam bez savas politiskās partijas ir ievērojams sasniegums.

Astonas Universitātes eksperts Džims Šīlds norāda uz unikālu periodu Francijas politiskajā vēsturē, kad Pužāds radīja tādu kā «autsaideru» politiku, kuru piekopa arī iepriekš minētajos gadījumos – gan «Brexit», gan Trampa uzvarā.

Būtībā visas populistu kampaņas ir tapušas tādā pašā stilā, kā tapa Pužāda mītiņi. «Vājie pret stiprajiem. Parastie cilvēki pret elitēm un vienkāršie pret izglītotajiem – tā man reiz teica Pužāds,» stāsta Šīlds. Viņš norāda, ka varai nonākot šādu politiķu rokās, sekas var būt bīstamas.

«Kad Tramps aizstāv «aizmirstos amerikāņus», Naidžels Farāžs runā par atstumtajiem, Lepēna pārstāvot aizmirsto un neredzamo vairākumu, viņi visi atdzīvina Pužāda ideju par «mazā cilvēka» aizsardzību,» saka Šīlds.

Pužāds reizēm tiek uzskatīts par cilvēku, kurš paudis ekstrēmi labējus uzskatus, taču viņa meita Marija Pola-Ponsa atklājusi, ka Pužāds reiz atkāpies no saviem principiem un uzskatiem, aicinot vēlēšanās balsot par Sociālistu kandidātu Fransuā Miterānu tāpēc, ka «Miterāns bija gatavs ieklausīties aizmirstajos dziļo lauku iedzīvotājos».

Pagājušā gadsimta 50.-gados Žans Marī Lepēns, kurš gatavojās dibināt Nacionālo fronti, viņš īsu brīdi bija Pužāda kustības biedrs, taču no tās izstājās, jo viņš vēlējās, lai partija būtu profesionālāka un meklētu iespējas tikt pie reālas varas. Pola-Ponsa, atbildot uz jautājumu, vai Pužāds gaidāmajās vēlēšanās balsotu par Lepēnu, atbildēja noraidoši, jo viņas tēvam «nepatika ekstrēmisti».

Pužāda kustība izjuka, taču viņa idejas turpina spēlēt nopietnu lomu dažādu labējo kustību kampaņās. Nereti šīs idejas tiek pārāk teatralizētas, lai pēc iespējas labāk «nospēlētu» uz cilvēku jūtām un emocijām. Pužāda kustības idejas ir iekļautas arī politikas jēdzienu vārdnīcās – Pužādisms gandrīz tas pats, kas populisms.

Pužāds nomira 2003.gada 27.augustā, 82 gadu vecumā, un viņš pie varas nekad netika, un acīmredzot, nekad to nevēlējās, taču pasaules vēsturē viņš savu vārdu ir ierakstījis. Pēc aizvadītā 2016.gada, viņa vārds atkal nonāca daudzu populistu redzeslokā – esot kā «garīgajam populistu līderim»...

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.06.2017
Ienākt apollo.lv