32% iedzīvotāju savu pirmo darbavietu atraduši nedēļas laikā

Apollo
12 komentāri

32% iedzīvotāju savu pirmo darbavietu atraduši vienas nedēļas laikā no meklējumu sākšanas brīža, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) maijā organizētā aptauja.

Ilustratīvs foto.

Ilustratīvs foto.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmēja, ka darbu atraduši pēc divām nedēļām (16%) vai mēneša (21%), bet ievērojami retāk (9%) darba meklējumiem bija jāvelta ilgāks laiks, piemēram, pusgads vai gads.

Vienlaikus aptaujas respondenti atzīst, ka pirmās darbavietas meklējumos sastapušies ar virkni šķēršļu, tostarp 39% piedāvāta pārāk zema darba samaksa, 38% bijušas grūtības pieredzes trūkuma dēļ, savukārt trešdaļai iegūt pirmo darbu nav ļāvis ierobežots vakanču piedāvājums.

Pēc aptaujas datiem, 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jauniešu iespējas atrast darbu ir cieši saistītas ar viņu pašu aktivitāti un uzņēmību, tomēr vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norāda, ka, neskatoties uz jaunieša apņēmību un zināšanām, ir būtiski saņemt kvalitatīvu atbalstu, kas palīdz gan profesionālo zināšanu apguvē, gan pirmās darbavietas atrašanā. Katrs trešais aptaujātais atzina, ka pirmo darbavietu palīdzējuši atrast draugi, paziņas vai ģimenes locekļi, un gandrīz tikpat bieži aptaujātie uzņēmušies iniciatīvu paši un pirmo darbavietu ieguvuši, par darba iespējām interesējoties pie potenciālajiem darba devējiem. Savukārt desmitā daļa respondentu pirmo darbavietu meklēja caur savu mācību iestādi.

NVA norāda, ka, lai gūtu panākumus darba meklējumos, būtiska ir ne tikai uzkrātā darba pieredze, bet arī pārskatāms un kvalitatīvi sagatavots CV un motivācijas vēstule. Kā liecina aptauja, vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju CV un motivācijas vēstules sagatavošanā paļāvās uz savām zināšanām, tās sagatavojot paši, izmantojot internetā pieejamos paraugus un ieteikumus. Tikai retais vērsies pēc padoma pie speciālista, piemēram, apmeklējot karjeras konsultantu (4%).

Kā uzskata aptaujātie, būtiskākie jauniešu šķēršļi darba iegūšanai meklējami nevis ārējos apstākļos, bet gan jauniešu slinkumā (57%) un negribēšanā strādāt par piedāvāto atalgojumu (90%). Tomēr liela daļa arī uzskata, ka jauniešu nodarbinātība jāskata plašākā mērogā, norādot, ka Latvijas darba tirgū kopumā pastāv darbavietu trūkums, kas ietekmē ne tikai jauniešus, bet arī kvalificētus un pieredzējušus darbiniekus (80%). Taču vairāk nekā puse jeb 85% iedzīvotāju jauniešu nodarbinātību arī vērtē pozitīvi, norādot, ka jaunieši ir orientēti uz attīstību un labi pārzina modernās tehnoloģijas, kas nozīmē, ka jauniešu algošana un apmācīšana darba devējam ir laba investīcija nākotnē, skaidro NVA.

Noskaidrojot, kas, pēc iedzīvotāju domām, jauniešiem būtu jādara, lai veicinātu savu konkurētspēju tirgū, par būtiskāko aptaujātie norāda personīgo īpašību izkopšanu - piemēram, patstāvības, atbildības, mērķtiecības, komunikācijas un citu prasmju attīstīšanu (85%), taču neiztikt arī bez valodu apguves (62%) un NVA sniegtā atbalsta (38%). Katrs trešais (29%) arī uzskata, ka jāizmanto iespējas iesaistīties brīvprātīgo darbā, kas ļauj uzkrāt vērtīgu pieredzi. Tāpat lielu ieguldījumu jaunieša attīstībā sniedz darbošanās jauniešu pašpārvaldē, jauniešu domē vai citās ārpusskolas aktivitātēs (26%), kā arī došanās ārzemju apmaiņu braucienos (28%), kas paplašina gan redzesloku, gan veiksmīgāk ļauj apgūt svešvalodas.

Par spīti uzskatam, ka vairums iedzīvotāju kāro pēc darbavietas galvaspilsētā, aptauja liecina, ka 50% respondentu profesionālo karjeru labprāt vēlētos veidot savā novadā vai pilsētā. Vienlaikus katrs ceturtais (25%) arī labprāt karjeru veidotu Rīgā, bet 15% norāda, ka vēlētos darbu ārvalstīs.

NVA īstenotā projekta «Jauniešu garantijas» vadītāja Laima Mirzojeva, skaidro, ka, pēc aptaujas datiem, 72% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmēji ir pārāk aizņemti, lai apmācītu jauniešus, tāpat arī liela daļa (87%) piekrīt, ka uzņēmēji baidās algot jaunus cilvēkus, jo viņiem trūkst nepieciešamās darba pieredzes. «Mēs jauniešiem piedāvājam iespēju ar valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu strādāt pie darba devējiem un iegūt darba tirgū tik nepieciešamo darba pieredzi, savukārt daudziem darba devējiem tā ir iespēja iegūt vērtīgus un perspektīvus darbiniekus. Īstenojot nodarbinātības pasākumus jauniešiem, esam secinājuši, ka vairums jauno cilvēku kļūst par labiem speciālistiem, - viņi ir enerģiski, zinātkāri, moderni domājoši un mūsdienu tehnoloģijas labi pārzinoši,» pauda Mirzojeva.

Pētījums tika veikts šā gada maijā, sadarbībā ar pētījuma aģentūru «RAIT». Aptaujā piedalījās 700 respondentu vecumā no 16 līdz 65 gadiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.07.2017
Ienākt apollo.lv