5 interesanti fakti par Helovīnu

Apollo
79 komentāri

31. oktobra vakars katru gadu ir nozīmīgs ar to, ka tieši tad cilvēki visā pasaulē svin Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu. Lai šos svētkus padarītu saprotamākus un piešķirtu tiem nelielu informatīvo pamatu, piedāvājam piecus interesantus faktus par šiem savādajiem rudens svētkiem.

5 interesanti fakti par Helovīnu

Public domain

1) Lielākā daļa cilvēku tic, ka Visu svēto diena ir ar velnišķīgām parādībām cieši saistīti pagānu svētki, tomēr tā gluži nav – Helovīna saknes patiesībā ir atrodamas kristietībā.

Tiesa, vēsturnieki joprojām strīdas, kad šie svētki ir radušies. Daži uzskata, ka tos, kā Visu svēto dienu, ieviesa Romas pāvests Bonifācijs IV jau 7. gadsimtā mūsu ērā, tomēr citi vēsturnieki ir pārliecināti, ka svētku aizsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad tos ieviesa kristieši, lai godinātu savus mocekļus un svētos.

2) Lāktura izgrebšana no ķirbja (agrāk arī rāceņa vai kāļa) ir salīdzinoši moderna tradīcija, kas domāta, lai aizbiedētu ļaunos garus. Zināms, ka Latvijā Helovīna svinēšanas tradīcijai nav vēsturiska pamatojuma, tomēr globalizācijas rezultātā ķirbji 31. oktobrī arvien biežāk tiek grebti arī pie mums.

3) Helovīns kā velnišķīgu un pārdabisku spēku cildināšana ir pilnībā moderns izgudrojums, kas ir zaudējis teju jebkuru saikni ar oriģinālo svētku ideju. Popkultūrā kultivētās šaušalas, kas sevī nereti ietver slepkavas, ļaunus rēgus, vardarbību, spīdzināšanas un visu, kas saistīts ar pazemes ļaunajiem spēkiem, sakņojas modernās sabiedrības ikdienas notikumos un bailēs.

Helovīna nepieciešamība un ietekme uz bērnu prātiem katru gadu kalpo par diskusiju tematu divām pretēji noskaņotām cilvēku grupām. Vieni šos svētkus uzskata par pilnīgi nekaitīgu izklaidi, kamēr citi tos noliedz, salīdzinot ar bīstamu okulto spēku pielūgsmes veidu. Tieši tāpēc britu folklorists Stīvs Rouds (Steve Roud) šos svētkus ir nodēvējis par visvairāk pārprastajiem svētkiem pasaules vēsturē.

4) Ja tev 31. oktobrī gadās būt Vācijā, tad zini, ka būs jāpaslēpj visi naži. Tā ir viena no tradīcijām, ko piekopj vācieši, lai gari, klejodami pa māju, nesavainotos.

5) Lielākā daļa ekspertu ir pārliecināti, ka sākotnēji Eiropā, lai iegūtu saldumus Helovīnā, cilvēkam bija jāietērpjas dzīvnieku ādās un jādejo. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem patiesībā bija bezpajumtnieki, kuriem pārtika vai nauda bija vitāli nepieciešama. Tomēr vēlāk šo tradīciju pārņēma arī turīgo vecāku bērni, pārvēršot to par visnotaļ jautru un aizraujošu procesu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv