5 valstis, kurās «Daesh» visveiksmīgāk vervē savus kaujiniekus

Apollo
19 komentāri

Neskatoties uz pozīciju zaudēšanu Irākā un Sīrijā, «Daesh» jeb «Islāma valsts» spējas īstenot vai iedvesmot uzbrukumus ārpus šīm valstīm nedrīkstētu atstāt neievērotas. Šopavasar teroristu grupējums uzņēmies atbildību par uzbrukumiem Zviedrijā, Ēģiptē un Lielbritānijā. Un Rietumos arvien lielākas bažas rada ekstrēmisti, kas devušies karot uz konfliktu zonām un pēc tam atgriezušies savās valstīs.

Kadrs pēc terorakta Aleksandrijā

Kadrs pēc terorakta Aleksandrijā

Foto: AFP/Scanpix

Kā vēsta izdevums «Time», ASV Nacionālais ekonomisko pētījumu birojs (National Bureau of Economic Research - NBER) 2016. gadā pētījumā secinājis, ka piecas valstis, no kurām «Islāma valsts» iegūst vislielāko skaitu tā dēvēto ārvalstu kaujinieku, ir Tunisija, Saūda Arābija, Krievija, Turcija un Jordānija.

Tunisija

No sešām valstīm, kuras pāršalca «arābu pavasaris», demokrātija kaut cik nostiprinājusies tikai Tunisijā. Sešus gadus pēc prezidenta Zinelabidīna ben Ali gāšanas tautas nemieros 86% tunisiešu uzskata, ka demokrātija ir labākā valsts pārvaldes forma. 2011. gadā tā domāja 70% tunisiešu.

Interesants ir fakts, ka vairums tunisiešu tic demokrātijai laikā, kad tikai 15% tunisiešu uzskata, ka ekonomikai klājas labi, un 90% domā, ka valstī valda korupcija.

Diemžēl šis entuziasms nav raksturīgs visiem. Aptuveni 6000 tunisiešu ir pametuši mājas, lai pievienotos «Islāma valstij», kas ir lielākais skaits pasaulē, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju. Tikpat lielas bažas rada arī «Islāma valsts» apbrīnotāji, kas palikuši Tunisijā.

2015. gadā tunisietis, kuru bija iedvesmojuši «Islāma valsts» sociālie mediji, sarīkoja apšaudi tūristu iecienītā pludmalē, kur tika nogalināti 38 cilvēki, no kuriem vairums bija ārvalstu pilsoņi. Tas bija asiņainākais terorakts modernās Tunisijas vēsturē.

NBER prognozē, ka demokrātijas mokošā attīstība, ilgstošās ekonomiskās problēmas un sakauto džihādistu atgriešanās turpinās radīt labvēlīgu augsni «Islāma valsts» interesēm Tunisijā.

Saūda Arābija

Saūda Arābija ir otrs lielākais «Islāma valsts» ārvalstu kaujinieku avots. Saūda Arābija aktīvi atbalsta un sponsorē islāma fundamentālisma atzaru vahabītismu, kas kalpo par modernā islāma ekstrēmisma mugurkaulu. Lai pievienotos «Islāma valstij», no Saūda Arābijas uz konflikta zonām devušies aptuveni 2500 cilvēki.

Arī pati Saūda Arābija kļuvusi par teroristu uzbrukumu mērķi. 2016. gada jūlijā Saūda Arābijā notika trīskāršs pašnāvnieku uzbrukums trīs pilsētās, bet 2015. gada maijā «Islāma valsts» sarīkotā sprādzienā dzīvību zaudēja 21 cilvēks.

Saūda Arābijā kopš tās dibināšanas 1932. gadā pastāv vienošanās starp karalisko ģimeni un garīdzniecību. Karaliskā ģimene lemj par drošību, politiku, ekonomiku un ārlietām, bet reliģiskie jautājumi atstāti imāmu ziņā. Karaliskā ģimene ir daudz atvērtāka Rietumiem, nekā garīdzniecībai gribētos. Tādēļ arī «Islāma valsts» uzskata Saūda Arābiju par islāma valsts perversiju, secinājusi NBER, piebilstot, ka džihādisti savu nostāju nemainīs.

Krievija

Krievijai terorisms nav sveša lieta. Kopš 1970. gada vairāk nekā 800 uzbrukumos Krievijā gājuši bojā vairāk nekā 3500 cilvēku, liecina NBER rīcībā esošie dati.

Sprādzienā Sanktpēterburgas metro 3. aprīlī dzīvību zaudēja 15 cilvēki. Neviens grupējums vēl nav uzņēmies atbildību par šo uzbrukumu, bet Krievijas mediji ziņoja, ka iespējams pastāv saistība ar «Islāma valsti» vai kādu no tās atzariem.

Krievijas varasiestādes  uzskata, ka metro vagonā uzspridzinājās 22 gadus vecais Krievijas pilsonis Akbardžons Džalilovs. Viņš dzimis Kirgizstānā, bet pēc tautības bijis uzbeks.

Krievijā terorisms galvenokārt saistās ar Ziemeļkaukāza reģioniem Čečeniju, Dagestānu un Ingušiju, kuru separātisti nereti izmantojuši vardarbīgus līdzekļus. Padomju Savienības sabrukums deva jaunu sparu neatkarības kustībām un noveda pie diviem asiņainiem kariem Čečenijā. Šajos konfliktos dzīvību zaudēja tūkstošiem cilvēku.

2002. gadā Maskavas Dubrovkas teātrī čečenu kaujinieki sagrāba gūstā 912 mūzikla «Nord Ost» skatītājus. Gūsts ilga trīs dienas. Krīze noslēdzās 26. oktobrī, kad Krievijas milicijas specvienības piepildīja ēku ar nezināmu gāzi, lai neitralizētu uzbrucējus, kas draudēja celtni uzspridzināt, ja Krievija neizvedīs savu karaspēku no Čečenijas. Operācijas gaitā dzīvību zaudēja 130 cilvēki.

2004. gada 1. septembrī smagi bruņotu čečenu kaujinieku grupa Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā par ķīlniekiem sagrāba aptuveni 1100 bērnu, viņu vecāku un skolotāju, pieprasot Krievijas valdībai apturēt karadarbību Čečenijā un tās spēku izvešanu.

Ķīlnieku krīze ilga divas diennaktis un beidzās 3. septembrī ar skolas ēkas ieņemšanu triecienā, kas izvērtās par haotisku asinspirti ar 332 bojāgājušajiem, no kuriem puse bija bērni.

«Islāma valsts» un citi ekstrēmistu grupējumi ar labiem panākumiem vervē jaunus kaujiniekus no Ziemeļkaukāza un migrantu kopienām lielākajās Krievijas pilsētās.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacīto 5000 līdz 7000 cilvēku no Krievijas un citām Austrumeiropas valstīm ir devušies uz Sīriju, lai pievienotos «Islāma valstij» un citiem kaujinieku grupējumiem.

Krievijai cīņa ar islāma terorismu bieži vien ir cīņa pašai ar sevi, secinājis NBER.

Turcija

Turcijai vislielākās galvassāpes sagādā kurdu kaujinieki, kas cīnās par autonomiju.

Kurdu kopienu Turcijā veido 20 līdz 40 miljoni cilvēku. Pēc Pirmā pasaules kara, nodibinoties modernajai Turcijai, kurdiem tika liegta iespēja izveidot savu valsti, un tagad kurdi ir pasaulē lielākā etniskā grupa bez savas valsts.

Kurdu kaujinieki jau desmitiem gadu cīnās pret Turcijas valdību, vēloties panākt savas neatkarīgas valsts izveidi. Nereti šajā cīņā izmantots arī terorisms. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā sadursmēs starp kurdiem un Turcijas drošības spēkiem gājuši bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku.

Situāciju vēl vairāk sarežģījis Sīrijas konflikts, kurā vietējie kurdu kaujinieki ir viens no efektīvākajiem spēkiem cīņā pret prezidenta Bašara al Asada režīmu un «Islāma valsti». Turcija bažījas, ka viņu panākumi varētu novest pie neatkarīgas kurdu valsts izveidošanas Sīrijā, kas savukārt varētu iedrošināt lielāko daļu Turcijas kurdus ķerties pie ieročiem.

Tādējādi viens no lielākajiem terorisma draudiem Turcijai vienlaikus ir arī viens no lielākajiem spēkiem cīņā pret «Islāma valsti». Tai pat laikā aptuveni 2100 turku ir devušies uz Irāku un Sīriju, lai pievienotos «Islāma valstij».

Kopš 2015. gada teroraktos Turcijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 400 cilvēki.

Citiem vārdiem sakot, terorisms Turcijā kļūst par arvien sarežģītāku problēmu, secinājis NBER.

Jordānija

No Jordānijas pēdējos pāris gados «Islāma valstij» pievienojušies gandrīz 2000 cilvēku.

Līdzīgi kā Turcija, kura uzņēmusi 2,9 miljonus sīriešu bēgļu, arī Jordānijā ieplūdis liels skaits cilvēku no pilsoņkara plosītās Sīrijas. 655 000 sīriešu, ko tā uzņēmusi, veido aptuveni 8,5% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir aptuveni 7,5 miljoni.

Salīdzinot ar pārējām Tuvo Austrumu valstīm, Jordānijā terorakti notiek reti. Diemžēl, nosacīto mieru satricināja «Islāma valsts» kaujinieku uzbrukums 2016. gada decembrī. Teroraktā dzīvību zaudēja desmit cilvēki un 34 tika ievainoti. Jordānijā tas bija pirmais terorakts pret civiliedzīvotājiem pēdējo desmit gadu laikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

28.06.2017
Ienākt apollo.lv