50 gadi kopš lielākās traģēdijas autosportā

Apollo
0 komentāru

Sestdien aprit tieši pusgadsimts kopš lielākās traģēdijas autosacīkšu laikā. 1955. gada 11. jūnijā Lemānas 24 stundu brauciena sestās stundas laikā bojā gāja autobraucējs Pjērs Levegs un vairāk nekā 80 skatītāju, bet apmēram 120 guva ievainojumus.

Šīs traģēdijas sekas ir jūtamas joprojām. Šā negadījuma dēļ Šveicē vēl šobaltdien ir aizliegtas autosacīkstes pa šoseju. Veltīgi bariņš šveiciešu politiķu cenšas panākt aizlieguma atcelšanu…

Absolūts šoks

1955. gadā Lemānas autosacīkstes bija šā sporta veida pilnā spožumā. Ne tā kā mūsdienās, kad pasaules spēcīgākajiem autobraucējiem, F–1 pilotiem līgumi liedz piedalīties citās sacīkstēs. Tiesa, tam arī nebūtu laika, jo kalendārs ir piesātināts. Huans Manuels Fanhio, Stērlings Moss, Karls Klings «Daimler Benz» komandā ar «Mercedes», Maiks Havtorns ar «Jaguar», Pīters Kolinss, Rojs Salvadori, Tonijs Brukss ar «Aston Martin», Moriss Trentiņāns ar «Ferrari». Galu galā — ģeniālais inženieris Kolins Čepmens pie «Lotus» stūres… Autosporta zinātāju aprindās — visas leģendas.

«Daimler Benz» komanda sacīkstēs bija pārstāvēta ar trim sudrabotām mašīnām «Mercedes 300 SLR». Ar 19. numuru Fanhio/Moss, ar 20. — Levegs/Džons Fičs, ar 21. — Klings/Andrē Simons.

«Mercedes» skaitījās vieni no favorītiem. Pēc pirmās stundas līderis Eidženio Kasteloti no «Ferrari», pēc otrās — Fanhio. Levegs, kas dalīja mašīnu ar amerikāni Fiču, arī pabija līderos. Pēc iebraukšanas pie mehāniķiem uz degvielas uzpildi viņš noslīdēja uz trešo vietu. Drīz pēc tam, izbraucot kārtējā apļa starta taisnē, Levegs ar 240 km/h lielu ātrumu skāra priekšā braucošā Lensa Maklina «Austin Healey» aizmuguri, ietriecās trases apmalē, uzsprāga un kā ugunīga bumba pārlidoja tribīnei, giljotinējot tajā sēdošos. Par bojāgājušajiem, pārsvarā frančiem, ir dažādas ziņas — uz vietas dzīvību zaudēja 77 cilvēki, bet vēlāk slimnīcās bojāgājušo skaits palielinājies līdz 81 vai 82. Sacīkstes turpinājās, lai gan galvenajā tribīnē plosījās ugunsgrēks. Vēl nepilnas četras stundas izturēja «Daimler Benz» komanda, kas, izsakot līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem, noņēma no sacensībām komandas pārējās divas mašīnas. Šausmīgākais ir tas, ka vairāk nekā 13 kilometru garās trases attālākajos nostūros par traģēdiju ilgi neviens nezināja. Aizdomas par kaut ko nelāgu sāka rasties tikai pēc tam, kad skatītāji ievēroja, ka pazuduši visi «Mercedes» automobiļi.

Trase nav bijusi droša

Ekspertu komisija, kas sāka negadījuma izmeklēšanu, atzina, ka trase neesot bijusi pietiekami droša. Tribīnes atradušās pārāk tuvu trasei, tāpēc arī tik daudz bojāgājušo. Mūsdienās šādu mašīnu ātrums nav neko mazāks par to, kāds tas bija pirms 50 gadiem (pašreizējais F–1 komandas «Red Bull» sporta šefs Helmuts Marko 1971. gadā kopā ar holandieti Giju van Lennepu uzvarēja ar vidējo ātrumu 222,304 km/h — joprojām rekords), taču nav iespējams iedomāties skatītājus tik tuvu braucamajai daļai, kā tas ir bijis kādreiz.

Levegs netiek uzskatīts par traģēdijas vaininieku. Arī Maklins ne. Dažādos šim notikumam veltītos materiālos izskanējusi versija, ka pie šīs sadursmes vainīgs Havtorns. Ne viņš, ne arī Maklins šajā negadījumā necieta. Bet Havtorns, kas 1958. gadā ar «Ferrari» kļuva par F–1 pasaules čempionu, gadu vēlāk gāja bojā salonauto sacīkstēs Gildfordā (Anglijā). Tieši Havtorns kopā ar tautieti, arī angli Aivoru Bēbu kļuva par šā brauciena uzvarētājiem.

1955. gada beigās «Daimler Benz» pārtrauca rūpnīcas komandas dalību augstākā līmeņa autosacīkstēs. Tikai 1987. gadā tā atsāka savu autosporta programmu. Mihaēls Šūmahers F–1 iekļuva, tieši pateicoties startam pasaules čempionātā sporta prototipiem «Mercedes» komandā. 1991. gadā viņš kopā ar Karlu Vendlingeru un Fricu Kreicpointneru finišēja piektais.

Universālais sportists Levegs

1905. gada 22. decembrī Parīzē dzimušais Levegs ar šādu vārdu piedalījās tikai autosacīkstēs. Viņa īstais vārds ir Pjērs Eižens Alfrēds Buijons. Sportists no kāju pirkstgaliem līdz matu galiņiem, jo bija teicams slidotājs, labi spēlēja tenisu un pat spēlēja hokeju Francijas izlasē. Ar tēvoča vārdu kā pseidonīmu šis vīrs 1938. gadā debitēja Lemānas autosacīkstēs. Pēc Otrā pasaules kara viņš turpināja iemīļoto nodarbi — braukt sacīkstēs.

1950. un 1951. gadā Levegs piedalījās F–1 pasaules čempionātā, katrā sezonā aizvadot pa trim sacensībām, no kurām augstākā vieta tika izcīnīta 1950. gadā — septītais Beļģijas «Grand Prix» Spa—Frankoršāmā. Brauca Levegs ar «Talbot Lago», kura dzinēja darba tilpums bija 4,5 litri.

Levegs iekļuvis Lemānas sacīkšu vēsturē arī ar to, ka viņam teju bija izdevies veikt visu distanci vienatnē. 1952. gadā viņš pat bija pārliecinošs līderis, kas apsteidza tuvākos sekotājus par gandrīz trim apļiem. Kad līdz finišam palika 50 minūtes, nomocītais, nogurušais, ar miegu cīnošais Levegs kļūdījās, pārslēdzot ātrumus — trešā vietā ieslēdzot pirmo, sadedzināja mašīnas dzinēju. Tas nepalika nepamanīts, jo jau nākamajā gadā sacensību noteikumos tika ierakstīts, ka viens braucējs nedrīkst atrasties pie stūres ilgāk par 18 stundām.

Mūsdienās šādās diennakts autosacīkstēs vienā ekipāžā ir jau pat ne trīs, bet četri autobraucēji. Gulēšana gan neiznāk — to apstiprinājis latviešu motobraucējs Agris Neija, kas ir piedalījies 24 stundu sacīkstēs uz diviem riteņiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv