500 miljonu gadu veca radība, kas atgādina citplanētieti

Apollo
66 komentāri

Zviedrijā radīts precīzs pirms 500 miljoniem gadu izmirušas radības atveidojums, kas līdzinās citplanētietim.

Foto: Esben Horn

Posmkāja «Agnostus pisiformis» skulptūras izveidotas pēc Lundas universitātes ģeoloģijas profesora Matsa E. Ēriksona (Mats E. Eriksson) pasūtījuma, viņam gatavojot rakstu žurnālam «Earth-Science Reviews».

Mūsdienās šīs centimetru lielās radības vairs nav sastopamas, bet pirms daudziem miljoniem gadu apdzīvoja Skandināvijas teritoriju. Lai gan tās ir izmirušas, saglabājušās to fosilijas, kas ļāvušas radīt to atveidojumu, un tas ir precīzs līdz vissīkākajai detaļai.

Ēriksons norādīja, ka fosiliju neticamā precizitāte ļāvusi smalki izzināt «Agnostus pisiformis» anatomiju, sniedzot informāciju arī par tā dzīvesveidu.

«Agnostus pisiformis» izpētē secināts, ka šis posmkājis sācis savu dzīvi kā kūniņa un sniedzis briedumu, atkārtoti nometot un ataudzējot savu cieto ārējo skeletu. Posmkājim saritinoties, tā ķermeni sargājuši divi vairogi, kas atgādina gliemežvāku.

Mazāk zināms par «Agnostus pisiformis» uzvedību okeānā, taču, domājams, tas pārticis no ūdenī sastopamajiem organiskajiem materiāliem.

Mazā dīvainā paskata radība ir noderīga zinātniekiem arī kā indikatora fosilija. Tā tiek dēvētas fosilijas, kas saglabājušās tikai no konkrēta laika perioda, tādēļ tās tiek izmantotas, lai datētu ieža kārtas. Ja fosilija parādās ieža kārtā, nav šaubu par to, kad šī kārta veidojusies.

«Agnostus pisiformis» skulptūras izveidoja Dānijas studijas «10 Tons» mākslinieki.

Skulptūru tapšanas process bija ilgs un sarežģīts, tostarp modeļi ar rokām tika atveidoti mālā, atlieti vaskā un silikonā. Gala varianti veidoti no caurspīdīga silikona un ir pusdienu šķīvju lielumā. «Agnostus pisiformis» skulptūrās atveidots palielinājumā, lai būtu labāk saskatāma tā anatomija.

Skulptūrās «Agnostus pisiformis» attēlots dažādās pozās - gan daļēji atritinājies, gan paslēpies savos vairogos.

Mākslinieki arī atveidojuši «Agnostus pisiformis» attēlu, kāds tas redzams caur elektronmikroskopu.

Zinātnieki un mākslinieki cer, ka viņu darinātās skulptūras tiks izstādītas ceļojošajā izstādē par paleozoja ēras Kembrija perioda jūras radībām. Viņi uzskata šo posmu par vienu no aizraujošākajiem Zemes vēsturē.

Kembrija periodā notika straujš dzīvas dabas daudzveidības pieaugums, rodoties daudz un dažādiem dīvaina paskata radījumiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv