7 interesanti fakti par ābolu vēsturi

Apollo
24 komentāri

Mūsdienās āboli ir vieni no pasaules populārākajiem un pieejamākajiem augļiem, tomēr tikai nedaudziem ir zināma šo ierasto augļu vēsture, tāpēc izdevums «Historyextra» ir apkopojis 7 interesantākos un dīvainākos faktus par āboliem un to rašanās vēsturi.

7 interesanti fakti par ābolu vēsturi

Foto: Tom Gill., CC BY-NC-ND 2.0

Pirmie āboli auga tā saucamajos Austrumeiropas augļu mežos

Savvaļas āboli, kas auga mežos, bija ievērojami mazāki un rūgtāki par mūsdienās sastopamajiem āboliem. Klejotāji, kas gāja caur mežiem, savāca lielākos un saldākos ābolus, bet serdes ar visām sēklām izsvaidīja pa visu Eiropu, tā uzsākot ābolu izplatību un attīstību.

Bībelē ābols nav pieminēts

Vecajā derībā rakstīts: «Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.» Tieši tā – Bībelē minēti augļi, nevis āboli, kurus izgudroja mākslinieki, lai Ēdenes ainas varētu attēlot savos mākslas darbos.

No katras ābola sēklas var izaugt unikāls koks

Vienīgais veids, kā iegūt tādus pašus ābolus, kādi aug, piemēram, tavā piemājas dārzā, ir paņemot ābeles zaru un «uzpotēt» to uz cita ābeles celma. Jau antīkajā pasaulē bija zināms, kā tas notiek, tāpēc senie ķelti kultivēja saldus un lielus ābolus vēl pirms romieši pārņēma to teritorijas.

Āboli vienmēr bijuši populāri aristokrātu vidū

Zināms, ka Henrijs VII maksāja milzīgas naudas summas par atsevišķiem āboliem, kā arī Henrijs VIII savas lauku mājas dārzā audzēja dažādas ābolu šķirnes, kuras apkopa franču dārznieki. Krievijas ķeizariene pat lika sūtīt īpašas ābolu šķirnes augļus uz Krieviju, katru no āboliem ietinot sudraba papīrā. Savukārt karaliene Viktorija mīlēja ceptus ābolus.

Āboli ir populāri folklorā

Dažādu tautu folklorā tiek minēts, ka, ja tu aizmigsi ābeļdārzā, tad pamodīsies tikai vairākus gadus vēlāk, savukārt, ja zem ābeles tiks apglabāti dārgumi, tie nekad nesabojāsies un netiks atrasti.

Cits mīts vēsta, ka, ja zem spilvena paliksi nokostu ābola gabalu, tad sapnī varēsi ieraudzīt savu īsto mīlestību.

Cepti āboli tika bieži tirgoti uz ielām

18. gadsimtā kāds itāļu ceļotājs sūdzējās, ka vienīgais, ko viņš Anglijā ēdis, ir cepti āboli.

Ceptus, pusžāvētus ābolus savos darbos, kā Ziemassvētku delikatesi, piemin arī Čārlzs Dikenss, pēc kā var secināt, ka viktoriāņi ābolus un dārzeņus patērēja daudz vairāk, nekā varētu likties.

Viktoriāņi pētīja ābolus zinātniski

1854. gadā tika savākta pētnieku komanda, lai pētītu un atklātu jaunas ābolu šķirnes, kas būtu piemērotas Anglijas videi. Pētnieks Roberts Hogss pat uzrakstīja zinātnisku traktātu par āboliem. Savā darbā viņš minēja: «Nav cita augļa pasaulē, kas būtu tik universāls un tik plaši kultivēts, kā arī identificētos ar sabiedrības sociālajām kārtām un funkcijām labāk par ābolu.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv