80% gadījumu parādnieki paši radījuši sev problēmas

Apollo
0 komentāru

Tikai aptuveni 20% no finansiālās grūtībā nonākušajiem Latvijas parādniekiem ir tādi, kuri šādā situācijā ir nokļuvuši objektīvu apstākļu dēļ, zaudējot darbu, veselību u.tml, bet pārējā daļa pati ir radījusi sev problēmas, neapdomīgi aizņemoties un dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, laikrakstam «Latvijas Avīze» vērtējis «Paus Konsult» valdes loceklis Mārcis Katajs.

Nauda

Foto: AFI

Katajs piedziņas lietu skaita pieauguma tempus uzskata par satraucošiem. «Vēl vasarā kavēto maksājumu datu bāzē mums bija 250 000 parādu lietu, nu jau vairāk nekā 300 000.»

Kredītmenedžmenta uzņēmuma «Lindorff Oy» Latvijas filiāles ģenerāldirektore Aleksandra Baranova uzskata, ka mazo kredītu kavētāju varētu būt krietni vairāk nekā reģistrēts kredītu reģistrā: «Nelielie nebanku kreditētāji, kas izsniedz ātri iegūstamus patēriņa aizdevumus uz augstiem procentiem, datus par saviem parādniekiem nesniedz. Taču šo firmu skaits ir ievērojams un, kā liecina mūsu informācija, arī maksājumu kavētāju tām ir ļoti daudz.»

Tieši nenodrošinātie patēriņa kredīti veido lauvas tiesu parādu piedziņas uzņēmumu pasūtījumos. «Hipotekāro kredītu īpatsvars piedziņas lietu apjomā ir neliels. Pirmkārt, tādēļ, ka šo kredītu ir mazāk nekā nenodrošināto, otrkārt, arī tāpēc, ka šos aizdevumus bankas parasti cenšas piedzīt saviem spēkiem,» skaidrojusi Baranova.

Arī parādu piedziņas uzņēmuma SIA «Creditreform Latvija» valdes loceklis Māris Baidekalns atzinis, ka parasti apmaksa visvairāk tiek atlikta komunālo pakalpojumu rēķiniem un maksājumiem par nomaksā pirktām sadzīves precēm. Turklāt parādu piedziņas lietu skaits pieaug. Pašlaik «Creditreform Latvija» datu bāzē esot ap 450 000 privātpersonu piedziņas lietu.

Parādu piedziņas kompāniju pārstāvji akcentē arī citu problēmu. «Parādu iekasēšana kļūst arvien ilgāks process, parādniekiem vajag vairāk laika, lai samaksātu,» sacījis Baidekalns. Tādēļ aizvien vairāk lietu piedzinēji spiesti virzīt uz tiesu.

«Parādu piedziņas process veidojas no vairākiem posmiem. Vispirms mēs aicinām parādnieku līdz noteiktam laikam parādu samaksāt. Ja cilvēks to nespēj izdarīt, bet tomēr ir apzinīgs, varam veikt parāda restrukturizāciju, vienojoties par atmaksas grafiku. Prasības iesniegšana tiesā ir pēdējais līdzeklis, ja ne pirmais, ne otrais posms nav devis rezultātu,» skaidrojusi Baranova.

Nereti cilvēki, kas iekļuvuši parādnieku sarakstos, cerības liek tieši uz to, ka tiesāšanās vilksies gadiem, un «tik drīz neviens manu mantu vai dzīvokli nost neņems - gan jau kaut ko līdz tam laikam izdomāšu». Šādam pieņēmumam ir pamats, nenoliedz Baranova: «Tiesas ir pārslogotas, un arī pati sistēma diemžēl neveicina lietu ātru izskatīšanu.«

Kā informē Tiesu administrācija, pērn 11 mēnešos Latvijas tiesas izskatīšanai pirmajā un apelācijas instancē bija saņēmušas 24 627 lietas par zaudējumu un parādu piedziņu, kas ir par 15 192 lietām vairāk nekā šajā laikā iepriekšējā gadā. «It kā parādu piedziņas lietām ir pieejama paātrinātā procedūra, lai lietas izskatītu bezstrīdus kārtībā. Taču praksē šī procedūra nestrādā, jo pastāv vesela virkne iespēju, kā parādniekam novilcināt lietas izskatīšanu. «Pietiek ailītē ievilkt krustiņu, ka nepiekrīt paātrinātajam procesam, un prasība jāskata vispārējā kārtībā,» sacījusi Baranova. «Taču naivi ir domāt, ka no lēnās tiesvedības ieguvējs būs parādnieks. Katram kredītlīgumam ir soda procenti, kas turpina uzkrāties, kamēr parāds nav samaksāts. Un, ja piedziņas lieta nonāks līdz tiesu izpildītājam, zaudējumi ievērojami pieaugs.»

«Paus Konsult», analizējot savas parādnieku datu bāzes informāciju, bija izveidojis tipiska parādnieka portretu - 40 gadus vecs vīrietis, dzīvo ārpus Rīgas, ar parādu līdz 500 latiem. Šobrīd portrets būtiski nav mainījies, stāstījis Katajs. «Taču no 500 līdz 800 latiem palielinājies parāda vidējais lielums. Ir pieaudzis arī parādu lietu skaits vienai personai - šobrīd vidēji vienai personai ir aptuveni četras parādu lietas, agrāk bija divas trīs.» Rekordists ir kāds cilvēks ar 19 parāda lietām.

Pēc «Lindorff Oy» datiem, visvairāk parādnieku un par lielākajām summām ir galvaspilsētā. «Pirmkārt, protams, tādēļ, ka Rīgā ir visvairāk iedzīvotāju, tomēr būtisks faktors ir arī aizņemšanās iespējas, kas līdz šim bijušas būtiski plašākas nekā ārpus galvaspilsētas,» skaidrojusi Baranova.

Baidekalns informējis, ka šogad ievērojami palielinājies parādnieku īpatsvars 20 līdz 25 gadus vecu iedzīvotāju grupā. Jauniešu līdz 30 gadiem ir gandrīz trešdaļa no visiem parādniekiem. «Jauniem cilvēkiem raksturīgākie parādi ir par mobilajiem telefoniem, telefonu rēķiniem, elektrotehniku, arī automašīnām. Mazāk iekrīt ar komunālo maksājumu parādiem.» Baranova atzinusi, ka fakts, ka parādnieki parasti ir jauni cilvēki, no kreditoru viedokļa vērtējams cerīgi: «Tas nozīmē, ka galu galā viņi parādus atdos. Varbūt paies vairāki gadi, tomēr kādreiz šie cilvēki norēķināsies.»

Baranova parādniekiem galvenokārt piedēvēja vieglprātīgu attieksmi pret kredītsaistībām: «Cilvēks kredītā iegādājies dārgu dzīvokli, brauc ar «Porsche», kas ir augsta sociālā statusa atribūti, bet seguma tam nav, jo karjeras un izglītības rādītāji nav atbilstoši. Cilvēks ieguvis tikai vidējo vai, labākajā gadījumā, koledžas izglītību. Šādas disproporcijas nebūtu iedomājamas attīstītajās rietumvalstīs, bet mums ir ļoti izplatītas, un tieši šādi cilvēki ļoti bieži nonāk parādnieku sarakstos.»

Palielinoties parādnieku skaitam, pieaug arī neapmierinātība ar parādu piedzinēju darbu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pēdējā laikā saņem arvien vairāk iedzīvotāju sūdzību par parādu piedziņas firmām - par naudas atgūšanas paņēmieniem. Vairākumā gadījumu, atbildot uz iesniegumiem un jautājumiem, PTAC gan esot spiests atzīt, ka domstarpības saistītas ar «ētiskas, ne juridiskas dabas jautājumiem».

PTAC pārstāve Sanita Biksiniece sacījusi: «Parādu piedziņas sfēra no likumu viedokļa diemžēl netiek regulēta. Protams, parādu piedzinējiem ir jādarbojas, ievērojot Latvijas valsts likumus. Taču parādu atgūšanas metodes un principi, ja vien likumu robežās, ir pašu piedzinēju ziņā.» Iedzīvotājiem PTAC parasti iesaka nesaprašanos šķetināt, nepastarpināti vēršoties pie kreditoriem. Lielākas iespējas PTAC ir palīdzēt, ja ir aizdomas par līgumā iekļautiem netaisnīgiem nosacījumiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv