80% Latvijas iedzīvotāju 2016. gadā regulāri izmantojuši internetu

Apollo
14 komentāri

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējā konferencē eksperti diskutēja par inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un digitālo transformāciju Latvijā, kā arī veiksmes stāstiem biznesā, publiskajā sektorā un sabiedrībā, tostarp datu apstrādes izaicinājumiem, atvērtiem datiem un to nozīmi uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, kā arī IKT izglītības nozīmi.

80% Latvijas iedzīvotāju 2016. gadā regulāri izmantojuši internetu

Publicitātes foto

Konference tika atklāta ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikumu, kurā tika uzsvērts: «21. gadsimtā tehnoloģijas ir ikvienas jomas attīstības dzinējspēks. Tās ietekmē mūs šodien un ietekmēs Latvijas attīstību nākotnē. Tieši pirms gada tika parakstīts Latvijas valdības un industrijas sadarbības memorands, un šī gada laikā ir sasniegts daudz – Latvija ir pārliecinoši sākusi virzību uz jaunākās tehnoloģiju infrastruktūras – 5G – ieviešanu, publiskajā sektorā tiek attīstīti inovatīvi, mākonī balstīti risinājumi. Tomēr mēs nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā! Ir jāturpina attīstīt inovāciju, radošuma un uzdrošināšanās kultūru visos līmeņos, sākot no izglītības sistēmas līdz pat valsts pārvaldes institūcijām un lielajiem uzņēmumiem.»

LIKTA prezidente Signe Bāliņa konferences plenārajā sesijā uzsvēra: «Datu nozīme digitālās transformācijas laikmetā tikai pieaugs – ne velti datus mūsdienās dēvē par «jauno naftu». Tas uzskatāmi parādās arī salīdzinot izmaiņas IKT jomas rādītājos – ja 2008. gadā e-pakalpojumus izmantoja 21% iedzīvotāju, tad 2017. gadā jau 70% iedzīvotāju. Portālā latvija.lv 2017. gadā reģistrēts 721 tūkstotis unikālo lietotāju, salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad tika reģistrēi 62 tūkstoši lietotāju. 80% iedzīvotāju 2016. gadā regulāri izmantojuši internetu, 2008. gadā tie bija tikai 60%.»

LMT prezidents Juris Binde uzsvēra: «Latvijas ceļš uz viedvalsti aplūkojams gan no tehniskā, gan filozofiskā aspekta. Viedvalsts ir tā koncepcija, uz kuru jābalsta Latvijas attīstība. Tā ir vienkārša, skaidri izprotama koncepcija. To varētu salīdzināt ar koku ar plašu zarojumu: attīstītu tautsaimniecību, spēcīgu tehnoloģiju infrastruktūru, gudriem un uzņēmīgiem Latvijas cilvēkiem, kuri spējuši mūsu valsti daudzos starptautiskos novērtējumos pacelt augstās pozīcijās; sadarbību, kuras rezultātā rodas jauni un inovatīvi produkti; informācijas un datu savākšanu, apstrādi un saprātīgu izmantošanu, jo jau izsenis zināms, ka tas, kurš kontrolē informāciju, tas kontrolē arī situāciju. Arī sabiedrības noskaņojums liecina, ka mēs ejam pareizajā virzienā – 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvo attīstītā digitālā vidē.»

Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš uzsvēra: «Ja 18. gadsimtā bija iespējams izlasīt visu publicēto informāciju, tad mūsdienu datu apjoms ir nesalīdzināms. Piemēram, tikai šajā gadā vien ir publicēti vairāk nekā 2 miljoni grāmatu ar jauniem nosaukumiem. Tendences liecina, ka lielie dati noved pie situācijas, kurā cilvēki iedalās un dzīvo datu apakškopās, visbiežāk nemaz neinteresējoties un nesaskaroties ar citām kopām.

Ministrs K.Gerhards: «Informācijas tehnoloģiju attīstība ir mūsu nākotne – viedi risinājumi pilnveido sabiedrību un sniedz vēl nebijušas iespējas komunikācijā un informācijas apritē. E-pakalpojumu izstrādē un īstenošanā ir iesaistīti vairāki Latvijas uzņēmumi un valsts un pašvaldību iestādes. Mūsu centieni un sasniegtais darba rezultāts ir atzinīgi novērtēts arī Eiropā – Latvija Eiropas Savienības elektroniskās pārvaldes attīstības salīdzinošajā pētījumā e-pārvaldes jomā ieņem 8. vietu, tādējādi krietni pārsniedzot Eiropas Savienības vidējos rādītājus.»

«Šobrīd nozarē aktuāla tēma ir kvantu skaitļošana, kas ir kā turbodzinējs analītikai un jaunu izlūkdatu radīšanai. Mēs redzam milzīgu potenciālu iestāžu un uzņēmumu labā, lai veiktu kvantu skaitļošanā balstītu analīzi, kas palīdzēs atklāt un radīt vēl lielāku vērtību, ko ietver dati. Viennozīmīgi kvantu skaitļošana palīdzēs atrast jaunas iespējas transformēt biznesu un e-pārvaldi,» pārliecību pauda Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

SIA «Lursoft IT» valdes locekle Daiga Kiopa, vērtējot nākamā gada lielākos izaicinājums, norādīja: «Datu pieejamība un to prasmīga analīze ir būtiska, lai uzņēmumi darbotos efektīvāk un spētu izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības. To var panākt ieviešot automatizētus IKT risinājumus. Tomēr līdztekus datu pieejamībai, aktuāls ir jautājums par persondatu aizsardzību. Šobrīd sabiedrībai maz tiek skaidrots, ka pastāv ne tikai datu subjekta tiesības, bet ir virkne gadījumu, kad šo datu apstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses – piemēram, valsts drošība, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, vispārpieejamas informācijas nodrošināšana no publiskiem reģistriem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, kā, ieviešot regulas prasības, organizācijas nepārspīlēs un atradīs šajā jautājumā samērīgu līdzsvaru.»

Renāte Strazdiņa, Microsoft Latvia vadītāja: «Virzoties digitālās transformācijas ceļā, vissvarīgākais ir organizācijas kultūras un domāšanas maiņa, jo tehnoloģijas ir pieejamas un to pievienotā vērtība ir milzīga. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datos balstīti digitālās transformācijas projekti varētu nest papildus līdz pat 2 % no Eiropas kopējā IKP. Labs digitālo pārmaiņu piemērs Latvijā ir Tieslietu ministrija, kur sākotnēji 100 darbiniekiem ieviesa modernu, mākoņpakalpojumos balstītu sadarbības vidi. Pārliecinoties, ka mākoņpakalpojumi ir piemēroti tieslietu sistēmas prasībām un vajadzībām, nu jau trīs ceturtdaļas darbinieku ir pārgājuši uz jauno darba vidi.»

AS «RIX Technologies» izpilddirektore Inguna Pede uzsvēra: «Uzkrāto datu apjoms ir būtiski pieaudzis un turpinās augt. Mēs esam intensīvi digitalizējuši un uzkrājuši dokumentus, pēdējo 3 gadu tendence ir bijusi centralizācija un vienota dokumentu aprite, paturot prātā tēzi, ka cilvēks nav radīts liela apjoma datu apstrādei un analīzei, šeit tehnoloģijai ir jāstrādā cilvēka vietā un ir jāpalīdz pārvaldīt uzkrātos datus, sniedzot pievienoto vērtību un jēgu (sense) no šiem datiem.»

Konferences ietvaros notikušajā paneļdiskusijā tika runāts par digitālās transformācijas iespējām uzņēmumiem radīt globāli konkurētspējīgus produktus, sadarbības, eksperimentēšanas un valsts pārvaldes iesaistes nozīmīgumu, uzkrāto datu apjomu un tā pieaugumu, kā arī digitālo transformāciju finanšu jomā, kopumā analizējot datu ekonomikas izaicinājumus.

Tāpat konferences ietvaros bija apskatāma ekspozīcija, kurā varēja iepazīties ar inovatīviem risinājumiem, kas ilustrē jaunus digitālos biznesa modeļus un Latvijas uzņēmumu veiksmes stāstus saistībā ar datu izmantošanu un digitālās ekonomikas attīstību.

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv