9. Saeimas deputātu sodu bilance

Apollo
0 komentāru

9. Saeimas deputāti visbiežāk sodīti ātruma pārsniegšanas un interešu konflikta dēļ. Vairāki deputāti par satiksmes noteikumu neievērošanu un interešu konfliktu sodīti pat atkārtoti.

9. Saeimas deputātu sodu bilance

Foto: Apollo

Lai pie administratīvās vai kriminālatbildības sauktu Saeimas deputātu, savu piekrišanu sniedz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (turpmāk – komisija) un vēlāk Saeimas sēdē balso deputāti. 8.Saeimas laikā bija novērojami daži gadījumi, kad deputāti neizdeva sodīšanai kādu no saviem kolēģiem, taču 9.Saeimas laikā šādu gadījumu nav bijis. Līdz šim 9. Saeimas laikā pie administratīvās atbildības ir saukti 28 deputāti, bet kriminālatbildības – viens. Daži no deputātiem arī paši ir piedalījušies balsojumā par sevis izdošanu vai neizdošanu sodīšanai.

Pārkāpj ātrumu un brauc bez dokumentiem

Par ātruma pārsniegšanu četru gadu laikā sodīti Saskaņas centra deputāti Nils Ušakovs (Saeimas deputāts līdz 16.07.2009), Sergejs Fjodorovs, Nikolajs Kabanovs, bet Jānis Urbanovičs ātrumu pārkāpis pat trīskārt. Par ātruma pārsniegšanu sodīti arī Ligita Silaraupa (ZZS, deputāte līdz 15.11.07), Artis Pabriks (SCP) un Igors Aleksandrovs (JL).

Par citiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, tai skaitā braukšanu bez tiesībām vai derīgas tehniskās apskates, vai apdrošināšanas, sodīti arī Imants Valers (TP), Valērijs Agešins (SC), Jānis Klaužs (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS) un Oskars Kastēns (LPP/LC).

Soda par tuvinieku nodarbināšanu palīgu amatos

2008.gada nogalē pēc KNAB lūguma par radinieku nodarbināšanu deputātu palīgu amatos sodīšanai tika izdots Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Staņislavs Šķesters (ZZS), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Visvaldis Lācis (ZZS), Anatolijs Mackēvičs (LPP), Jakovs Pliners (PCTVL) un Vjačeslavs Stepaņenko (LPP). Deputāti mēģināja attaisnoties, ka likums nav pārkāpts, jo formāli darba līgums tiek slēgts ar Saeimas kanceleju, turklāt radinieku pieņemšana darbā bijusi izplatīta prakse arī iepriekšējo Saeimu laikā. Septiņiem no viņiem KNAB uzlika sodu 95—110 latu apmērā, rakstīja «diena.lv».

KNAB konstatēja, ka divi deputāti – Imants Kalniņš un Staņislavs Šķesters arī pēc 2008.gada turpina nodarbināt savas sievas kā palīdzes, tādēļ 2010.gada sākumā abi deputāti vēlreiz tika izdoti administratīvajai sodīšanai. Par deputātu palīgiem un arī pabalstiem var lasīt arī kandidatiuzdelnas.lv notikumu sadaļā.

Jaunā laika deputāts Artis kampars 2007.gadā sodīts par Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu.

Šķesters balso pret sevis izdošanu sodīšanai

Interesanti, ka Saeimā par pārkāpēju nodošanu sodīšanai drīkst balsot arī pats pārkāpējs. Tā “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības” (21.01.2010.) pats S. Škesters balsoja pret sevis nodošanu sodīšanai, bet otrā pārkāpuma reizē (20.12.2007.) atturējies. Jakovs Pliners (20.12.2007) balsojis par sevis nodošanu sodīšanai, Imants Kalniņš abas reizes (20.12.2007. un 21.01.2010.) nav piedalījies balsojumā, Augusts Brigmanis (20.12.2007.) atturējies, J. Urbanovičs pirmajā pārkāpuma reizē atbalstījis sevis sodīšanu, otrajā reizē nav balsojis, bet trešajā reizē balsojis par. Oskars Kastēns, kura vadītāja apliecībai bija beidzies termiņš, balsojumā par administratīvo sodīšanu nepiedalījās, taču pirms balsojuma aicināja deputātus nepieņemt politiski tuvredzīgus lēmumus un ik pa laikam pārbaudīt arī savu tiesību derīguma termiņu. Adrija Kliauze-Rēpele, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas konsultante, uzsver, ka piedalīties balsojumā un balsot pret savu izdošanu sodīšanai ir katra deputāta ētikas jautājums.

Boldānu izdod kriminālvajāšanai, deputāts algu saņem arī cietumā

Nākamajā dienā pēc 9. Saeimas vēlēšanām gaismā nāca vēlēšanu rezultātu viltošana Balvu novada Kubulos, kuru rezultātā Saeimā tika ievēlēts TB/LNNK toreizējais biedrs Juris Boldāns. Neraugoties uz uzsākto kriminālprocesu, 2006. gada 9. novembrī Saeima apstiprināja Boldāna mandātu, taču apstiprināja uzsāktās kriminālvajāšanas turpināšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli J. Boldānam bija liegtas tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Tomēr visu šo laiku TB/LNNK deputāts saņēma pusi no Saeimas deputāta algas - 456 LVL mēnesī. Pēc ilgstošiem tiesas procesiem J. Boldānam piesprieda astoņu mēnešu cietumsodu, un 2008.gada 28.oktobrī viņš zaudēja Saeimas deputāta mandātu.

Par cieņas aizskaršanu soda ar brīdinājumu

2009. gada oktobrī komisija izteica mutvārdu brīdinājumu Jurim Dobelim (TB/LNNK), jo komisija konstatēja, ka deputāts Juris Dobelis, lietojot ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, ir pārkāpis Saeimas deputātu kodeksa 7. un 16. pantu, kuri paredz deputātam būt pieklājīgam un publiskos izteikumos izvairīties no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, un deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

2007. gada maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu, kurā tika lūgts izskatīt Jakova Plinera (PCTVL) rīcību 9. maija uzrunā pie Uzvaras pieminekļa, kurā viņš it kā esot apvainojis Juri Dobeli (TB/LNNK), nosaucot viņu par nacistu. Komisija pieprasīja Valsts raidorganizācijām izsniegt J.Plinera teiktās runas ierakstu, taču neko nesaņēma. Izskatot J. Dobeļa iesniegumu, ziņu aģentūras BNS publicēto informāciju un deputāta J.Plinera paziņojuma tekstu, komisija lietu izbeidza.

2007. gada jūnijā komisija par vainīgu rupju žestu lietošanā atzina Jāni Lagzdiņu (kādreizējais TP biedrs). 2007. gada 30. maijā pēc Valda Zatlera ievēlēšanas J. Lagzdiņš no Saeimas nama pretī esošās komisiju ēkas otrā stāva loga cilvēkiem, kas atradās pie Saeimas, parādīja rupju seksuāla rakstura žestu, sakrustojot kreiso roku burta L formā un pārliekot pāri tās elkonim labo roku. Šis žests tiek lietots Ibērijas pussalā un Latīņamerikā, kā arī Krievijā un krievu kultūras ietekmē esošajās valstīs (Ukraina, Baltkrievija), lai aizvainotu tā saņēmējus. Lagzdiņa žestu redzēja daudzi piketa dalībnieki, internetā tika izplatīta fotogrāfija. Saeima lēma J. Lagzdiņam izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

kandidatiuzdelnas.lv

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv