90. gadu recidīvists Daugulis aizturēts aizdomās par slepkavību

Apollo
0 komentāru

Par slepkavību un bandītismu notiesātais Jānis Daugulis, kas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū vadīja bruņotu laupītāju grupējumu, šomēnes aizturēts aizdomās par kādas sievietes nogalināšanu pērn septembrī.

Piecas reizes iepriekš tiesātais, 60 gadu vecais Daugulis, kas atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu un ieslodzījuma vietās kopumā pavadījis vairāk nekā 35 gadus, no cietuma ticis atbrīvots pirms aptuveni gada, lai gan soda termiņam bija jābeidzas 2011. gada februārī.

Daugulim piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, jo viņš bija izcietis trīs ceturtdaļas soda un nebija pārkāpis cietuma režīmu. Tobrīd Saeima vēl nebija pieņēmusi Krimināllikuma labojumus, kas tagad paredz vairāku papildu nosacījumu vērtēšanu, lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse aģentūrai LETA apstiprināja, ka 22. janvārī Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes un Baložu iecirkņa policistiem, veicot operatīvos pasākumus, uz aizdomu pamata par 2008. gada septembrī notikušu slepkavību aizturēja agrāk piecas reizes par slepkavībām un citiem vardarbīgiem noziegumiem sodītu 1948. gadā dzimušu vīrieti.

Piektdien, 23. janvārī, tiesa aizturēto apcietinājusi.

Par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja tā izdarīta mantiskā nolūkā, Krimināllikumā paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no 10 līdz 20 gadiem un policijas kontrole uz laiku līdz trīs gadiem, konfiscējot mantu.

Pēc Virses teiktā, kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana ar mērķi noskaidrot līdzdalībniekus un aizturētā saistību ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Ja kāda iedzīvotāja rīcībā ir ziņas, kas palīdzētu izmeklēšanai, policija lūdz zvanīt pa tālruni 67075330 vai arī personīgi vērsties tuvākajā policijas nodaļā.

Kā ziņots, Dauguļa vadītais bruņotais noziedznieku grupējums tika izveidots 1995. gadā, saplūstot ar Oļega Moisejeva vadītu bandu, un galvenokārt aplaupīja pasta un inkasācijas automašīnas, kā arī dzīvokļus. Vienā no laupīšanas reizēm Daugulis upuri nogalināja.

Pēdējais uzbrukums notika 1996. gada 6. februārī, kad tika aplaupīta Medicīnas akadēmijas inkasācijas automašīna un uzbrucēji savā īpašumā ieguva akadēmijas personāla algām paredzēto naudu — vairāk nekā 50 000 latu. Pēc nedēļas Daugulis un citi laupītāji tika apcietināti.

Rīgas apgabaltiesa 2001. gada septembrī Daugulim par slepkavību un bandītismu piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Sodu vēlāk nemainīja arī Augstākā tiesa. Līdz ar to viņam cietumā bija jāpavada laiks līdz 2011. gada 15. februārim.

Žurnālists Lato Lapsa 2007. gada rudenī lūdza Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti sniegt informāciju par 27 personām, kas par dažādiem smagiem noziegumiem tika apcietinātas deviņdesmitajos gados un kam tuvojās vai jau pienākusi pirmstermiņa atbrīvošanas iespēja. Starp šīm personām bija arī Daugulis.

Cietumu priekšnieks toreiz šādas ziņas atteicās sniegt, jo tās esot uzskatāmas par personas datiem, kas nav izpaužami.

Saskaņā ar Krimināllikuma 61. pantu par sevišķi smagu noziegumu notiesāta persona, kāda ir arī Daugulis, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var lūgt, ja ir izciestas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda.

Kopš pagājušā gada rudens šis likuma pants paredz, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana iespējama, ja ir pamats uzskatīt, ka persona pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot jaunu noziegumu.

Tomēr šis nosacījums likumā tika iestrādāts jau tad, kad Daugulis bija uz brīvām kājām. Iepriekš tiesa nevarēja atteikt pirmstermiņa atbrīvošanu, ja notiesātais ieslodzījuma vietā nebija izdarījis nekādus pārkāpumus.

Tagad, lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu, tiesai jāvērtē notiesātā personība un uzvedība soda izciešanas laikā, kā arī tas, vai notiesātais sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu, būs labprātīgi atlīdzinājis ar noziegumu radīto kaitējumu, vai notiesātajam pēc atbrīvošanas būs iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus.

Tiesai arī jāņem vērā, kā notiesātais risina un ir gatavs turpmāk risināt savas psiholoģiskās problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt nozieguma izdarīšanu.

Atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa, tiesa var viņam uz neizciesto soda laiku uzlikt dažādus Krimināllikuma 55. pantā noteiktos pienākumus, piemēram, noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā, nemainīt dzīvesvietu, neapmeklēt noteiktas vietas, kā arī ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

Pagaidām nav zināms, vai šādi pienākumi ar tiesas lēmumu bija noteikti arī Daugulim.

Ja pirms termiņa atbrīvota persona neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesai jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji jāpievieno sods, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.12.2017
Ienākt apollo.lv