Administratīvā akta pārsūdzēšana

Apollo
0 komentāru

Kā rīkoties, ja, jūsuprāt, kāda iestāde pieņēmusi nepamatotu, varbūt pat prettiesisku administratīvo aktu?

Administratīvā akta pārsūdzēšana

Foto: Ieva Čīka/LETA

Administratīvā procesa likums (APL) paredz, ka ikvienam ir tiesības pirmās instances tiesā iesniegt pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku.

Šādi rīkoties var noteiktā termiņā – parasti viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu vai no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, ja nav augstākas iestādes, kam pārsūdzēt administratīvā akta izdevējiestādes lēmumu. Tomēr, ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Ja tiesā iesniegts pieteikums par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, likums paredz, ka administratīvā akta darbība apturama no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Ja tiesa vēlāk noraida pieteikumu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

Administratīvo aktu var pārsūdzēt arī persona, kura nav šī administratīvā akta adresāts. Taču šādā gadījumā administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta sakarā ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Regulējums, kas aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad tiesā saņemts pieteikums, gan neattiecas uz atsevišķiem gadījumiem, piemēram, ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus. Tāpat tas netiks apturēts, ja iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta, un vēl citos īpašos gadījumos, ko paredz likums. Tomēr pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta (izņemot gadījumu, kad, ar administratīvo aktu atsakot nodibināt tiesiskas attiecības, var lūgt tiesu apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu, un lūgumam jābūt motivētam.

Pagaidu noregulējums
Likums arī paredz tādu iespēju kā pagaidu noregulējums, ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus. Tiesa šādu lēmumu var pieņemt arī tad, ja, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts varētu būt prettiesisks. Pieteicēja motivētajā lūgumā par pagaidu noregulējumu jānorāda pagaidu noregulējuma līdzeklis, kas var būt tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību; kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību. Kā pagaidu noregulējums var būt arī tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīkoties ar personas nekustamo īpašumu.

Nekavējoties izpildāmi spriedumi
Tiesa, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu vai ja tas paredzēts likumā, var arī noteikt, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties. Šāds lēmums var tikt pieņemts, ja sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.

Pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana
Apkopojot tiesu praksi par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu administratīvā procesa tiesās 2008. gadā, Augstākās tiesa (AT) secinājusi, ka izmantojami ir trīs pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi:

1) administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšana un atjaunošana (APL 185. un 185.1. pants), kas piemērojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta atcelšanu;

2) pagaidu noregulējums (APL 195.—202. pants), kas parasti ir izmantojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta izdošanu;

3) tiesas sprieduma nekavējoša izpilde (APL 265. pants). Tas ir vienīgais instruments, ko kā pagaidu aizsardzības līdzekli var izmantot tiesa, kura jau izskatījusi lietu pēc būtības.
Administratīvā akta darbības apturēšana un pagaidu noregulējums ir patstāvīgi tiesību institūti, kuri nav piemērojami vienlaikus.

Darbības vai izpildes apturēšana
Attiecībā uz administratīvā akta apturēšanu izšķirami divi tās veidi – darbības apturēšana un izpildes apturēšana. Administratīvā akta darbības apturēšana ir plašāks jēdziens, kas ietver visu no administratīvā akta izrietošo tiesisko seku apturēšanu, kamēr izpildes apturēšana attiecas tikai uz izpildi. Ja apturēta ir administratīvā akta darbība, ne iestāde, ne kāda trešā persona šo administratīvo aktu nekādā veidā nedrīkst izmantot. Apturēto administratīvo aktu ne tikai nedrīkst izpildīt, bet no tā nedrīkst rasties arī citas sekas. Taču administratīvā akta izpildes apturēšana attiecas tikai uz izpildi, nevis uz citām tiesiskajām sekām, kuras ir nodibinātas ar administratīvo aktu. Piemēram, Senāts norādījis, ka administratīvā akta izpildes, nevis darbības apturēšana paredzēta likuma «Par nodokļiem un nodevām» 40. panta pirmajā daļā. Tāpēc persona arī nodokļu administrācijas lēmuma apstrīdēšanas laikā saglabā nodokļu parādnieka statusu, lai gan tai šajā laikā nav jāpilda lēmums par papildu maksājumu veikšanu budžetā.

Ja pirms administratīvā akta darbības apturēšanas jau ir veikta tā izpilde, tiesa lēmumā par administratīvā akta darbības apturēšanu var uzdot iestādei novērst izpildes sekas.

Izšķiroša nozīme tiesu praksē piešķirta tam, kurš no pagaidu aizsardzības līdzekļiem lietā objektīvi ir piemērojams, lai nodrošinātu procesa dalībnieka tiesību ievērošanu, nevis tam, kādu pagaidu aizsardzības līdzekli procesa dalībnieks lūdzis piemērot. Ja procesa dalībnieks lūdzis piemērot pagaidu noregulējumu, bet tiesa secina, ka lietā skatāms jautājums par administratīvā akta darbības apturēšanu vai otrādi, tad tiesa pati var pārformulēt lūgumu un lemt par atbilstošā pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu. Procesa dalībnieka intereses ar to ne tikai netiek aizskartas, bet pat tiek veicinātas, jo tiesa ņem vērā procesa dalībnieka mērķi, kuru tas vēlējies panākt ar lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un piemēro tā sasniegšanai un lietas būtībai atbilstošāko līdzekli.

Administratīvā akta darbības apturēšana attiecībā uz nodokļu administrācijas lēmumu
AT Senāts norāda, ka administratīvo tiesu praksē jau no to darbības sākumposma ir atzīts, ka administratīvā akta darbības apturēšanas iespējamība ir izvērtējama atšķirīgi attiecībā uz nodokļu administrācijas lēmumu daļā par pienākumu nomaksāt nodokļus un daļā par pienākumu nomaksāt uzlikto soda naudu.

Ar 2008. gada 18. decembrī pieņemtajiem Administratīvā procesa likuma grozījumiem administratīvā akta darbības apturēšanu ar pieteikuma iesniegšanu tiesā neattiecas uz gadījumiem, kad administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas).

Tādējādi pieteikuma iesniegšana tiesā aptur nodokļu administrācijas lēmuma darbību tikai daļā par nodokļu soda naudu. Tomēr, lemjot par nodokļu administrācijas lēmuma darbības apturēšanu, bez nodokļu pamatparāda ir vēl viens vērtējamais postenis – nokavējuma nauda.
Senāts norāda, ka 2008. gada sākumā nokavējuma nauda parasti tika automātiski apturēta «komplektā» ar soda naudu. Tomēr, izskatot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) blakus sūdzības, Administratīvā apgabaltiesa vairākos lēmumos ir atzinusi, ka nokavējuma naudai ir cits raksturs nekā soda naudai, proti, ka nokavējuma naudai nav soda sankcijas rakstura un ka nokavējuma naudas apturēšanai nav pamata, ja netiek apturēts pamatparāds, par kura laikus nesamaksāšanu nokavējuma nauda aprēķināta. Izņēmums, kad nokavējuma nauda apturama atsevišķi, ir vienīgi gadījumā, ja tiek konstatēts nokavējuma naudas uzrēķināšanas pirmšķietams prettiesiskums (piemēram, nokavējuma nauda aprēķināta par periodu, par kuru tā nebija jāmaksā, nokavējuma naudas summa matemātiski aprēķināta nepareizi u.tml.). Senāts norāda, ka visbiežāk nokavējuma naudas pirmšķietams prettiesiskums praksē konstatēts gadījumos, kuros tiesas atzinušas, ka VID nepamatoti novilcinājis lēmuma pieņemšanu, kā rezultātā nokavējuma naudas summa VID vainas dēļ ir noteikta nepamatoti liela.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv