Afrikāņi «pazūd» Latvijas futbolā

Apollo
0 komentāru

Tumšādainie futbolisti no Āfrikas Latvijas čempionāta virslīgas klubos vairs nav nekāda eksotika, jo pēdējo gadu laikā viņu skaits pamazām palielinās. Šosezon virslīgas klubos pieteikti četri kamerūnieši, no kuriem pāris pat uzspēlējuši nacionālajā izlasē.

Tomēr viņiem mūsu valstī tā arī neizdodas pilnībā apliecināt savu spēlētprasmi, tāpēc tuvākajā laikā futbolistu pieplūdums no Āfrikas varētu sarukt.

Uzsvars uz futbolistiem no Kamerūnas

2002. gada vasarā tika pieteikts pirmais afrikānis Latvijas virslīgas vēsturē — Ārons Nguimbats, kurš sezonas vidū papildināja «Skonto» rindas. Pašmāju futbola speciālisti apbrīnoja atbraukušā kamerūnieša uztrenētās kājas, jo viņa augšstilbs bija divreiz brangāks nekā daudziem mūsmāju futbolistiem. Nguimbats, kurš Kamerūnas izlases sastāvā triumfēja 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs, sekmīgi iejutās «Skonto» balsta pussarga pozīcijā.
Loģiski, ka viņam uzradās sekotāji, jo 2003. gada pirmajos mēnešos uz Latvijas čempionvienību tika atgādāti nākamie spēlētāji no Melnā kontinenta. Senegālas uzbrucējs Kristians Sanja un Kamerūnas pussargs Klements Bo nespēja radīt labu pirmo iespaidu, un varbūt ziemā tas arī bija loģiski, tāpēc viņi tika nosūtīti uz Daugavpils «Dinaburg». Tiesa, šajā komandā viņi neapstiprināja savu kvalifikāciju (arī Bo 2000. gadā bija kļuvis par Sidnejas olimpisko spēļu čempionu!).

Pirms iepriekšējās sezonas Latvijā ieradās vēl divi kamerūnieši: uzbrucējs Klods Parfē Ngons un pussargs Bruno Hameni Nžukams. Viņi nokļuva «Rīgas» komandā, kur regulāri spēlēja sākumsastāvā. Sevišķi izcēlās Ngons, kurš guva vairākus svarīgus vārtus, atzīmējot šos notikumus ar efektīgiem salto. Par šā uzbrucēja meistarību liecina fakts, ka 2003. gada vasarā viņš Kamerūnas izlases sastāvā piedalījās Konfederāciju kausa izcīņā, kur startē kontinentu vadošās izlases. Tomēr arī Ngons pagaidām nav spējis pilnībā atklāt savu potenciālu. Ziemā viņš mēģināja nokļūt kādā spēcīgākā klubā par «Rīgu» un pat sekoja līdzi trenerim Polam Ešvortam uz pārbaudi Krievijas komandā «Rostov», tomēr beigās palika Latvijā, pārejot uz «Skonto», kur joprojām nav īsti iejuties.

Līdztekus diviem «Skonto» pārstāvjiem — Nguimbatam un Ngonam — šobrīd virslīgā ir vēl divi afrikāņi, kas atbraukuši no Kamerūnas: pussargs Marks Ndikumade no «Dinaburg» un aizsargs Žans Pols Ndžumeks Ndeki no «Ventas». Ndikumade ziemā neveiksmīgi izgāja pārbaudi «Skonto» sastāvā un pēc ierastās shēmas tika piespēlēts Daugavpils klubam. Savukārt Ndeki atbrauca uz Latviju iepriekšējā vasarā kopā ar Rosu Štinu, jo viņi jau bija pazīstami pēc strādāšanas Vācijas klubā Fuldas «Borussia». Starp citu, Ndeki no dzimtās Kamerūnas uz Eiropu atceļoja 2000. gada novembrī, kad parakstīja līgumu ar Vācijas «Eintracht», kas tolaik spēlēja Vācijas bundeslīgā trenera Feliksa Magata vadībā. 22 gadus vecais Ndeki izceļas ar stabilu sniegumu aizsardzībā un bīstami pieslēdzas standartsituāciju izspēlei, taču cik ilgi viņš paliks Latvijā pēc Ština pazušanas?

Andrejevs slavē savējos un mēģina atklāt problēmas

Tumšādainie futbolisti, braucot uz Latviju, cerēja, ka virslīga būs vienīgi tranzīta pietura ceļā uz spēcīgiem Eiropas klubiem, taču nekur tālāk viņi nav tikuši. Raksturīgākais piemērs ir «Skonto» pussargs Nguimbats, kurš Latvijā pavadījis gandrīz trīs gadus. Pēc pērnās sezonas viņš atteicās parakstīt jaunu līgumu ar mūsu čempionvienību, jo gribēja beidzot pāriet uz kādu augstāka līmeņa komandu. Nguimbats pat bija gatavs doties uz Krievijas premjerlīgu, taču viņa sapņi nepiepildījās un nācās palikt tepat, Latvijā.

Apsverot olimpiskā čempiona likteni, «Skonto» galvenais treneris Jurijs Andrejevs sarunā ar «SA» norādīja: «Ļoti iespējams, ka Ārona karjera iegrozītos citādāk, ja viņš būtu nokļuvis pie mums uzreiz pēc olimpiādes. Tomēr viņš atbrauca pie mums vairāk nekā gadu pēc tam, un šajā laikā viņš nekur nebija bijis — braukāja uz pārbaudēm dažādos klubos vai uzspēlēja vienīgi Kamerūnas čempionātā. Ārons neapšaubāmi ir spēcīgs futbolists, un domāju, ka viņš varētu spēlēt kādā no labiem Rietumeiropas klubiem. Tomēr ir jādara viss iespējamais, lai tur nokļūtu. Diemžēl viņa sniegumā vērojami kritumi.»

Daži kamerūniešu nestabilo sniegumu virslīgā izskaidro ar turnīra nelielo apmeklētību, jo tukšo vai pustukšo tribīņu priekšā viņi negūst iedvesmu spēlēšanai. Andrejevs pieļauj domu, ka tie varētu būt saistīti jēdzieni, piebilstot: «Nezinu gan, kāda ir spēļu apmeklētība Kamerūnas čempionātā. Varbūt vēl mazāka nekā pie mums?! Leģionāram parasti svešā vietā uznāk ilgas pēc dzimtenes un rodas dažādas grūtības.»

Uzbrucējs Ngons pērn ar deviņiem vārtu guvumiem 23 mačos bija rezultatīvākais spēlētājs «Rīgas» komandā un viens no labākajiem snaiperiem visā virslīgā, taču šogad mūsu čempionvienībā «pazudis». Andrejevs norāda, ka tam ir objektīvi iemesli: «Viņš neizgāja sagatavošanās periodu kopā ar komandu. Ngonam sākumā radās sarežģījumi ar sportiskās kondīcijas iegūšanu, bet pēc tam viņu sāka vajāt savainojumi. No Rostovas viņš atbrauca ar traumu. Sāka treniņus kopā ar «Skonto» — atkal guva traumu. Pēdējā pirmssezonas pārbaudes mačā pret «Dinaburg» — atkal savainojums. Vienīgi tagad viņš sāk atgūt sportisko formu.»

Ja Sanja nebūtu dzīvojis diskotēku zālēs…

Savukārt «Dinaburg» sastāvā šosezon maz spēlē kamerūnietis Ndikumade. Daugavpils komandas galvenais treneris Romāns Grigorčuks skaidro: «Marks ir labs futbolists, taču viņam vajadzīgs laiks adaptācijai, jo jāuzlabo taktiskās zināšanas. Domāju, ka pēc kāda laiciņa viņš regulāri spēlēs mūsu sastāvā. Ja Marks būtu uzbrucējs, tad jau tagad, zinot par mūsu problēmām uzbrukumā, noteikti spēlētu. Ndikumade ir pussargs, kurš, spēlējot savā nodabā, nepārzina taktiskās nianses. Mēs vēl paši tikko grozāmies, cenšoties spēlēt pēc taktiskajām notīm, tāpēc Marks neiekļūst sastāvā, turklāt viņš guvis nelielu savainojumu.»

«Dinaburg» sastāvā laiku pa laikam tiek pārbaudīti futbolisti no Āfrikas, taču viņi nespēj dot būtisku efektu komandas sniegumā un rezultātos. Grigorčuks to skaidro ar smagajiem treniņu apstākļiem: «Mūsu komanda ziemā trenējās sporta zālē vai svaigā gaisā, un redzu, kā tad mokās šie atbraucēji. Viņi pārcieš ziemu nevis vienkārši smagi, bet ļoti slimīgi.»

Iepriekš visvairāk no afrikāņiem «Dinaburg» sastāvā spēlēja senegāliešu uzbrucējs Kristians Sanja, taču 2003. gada sezonas aizvadītajos astoņos virslīgas mačos viņš tā arī neguva nevienus vārtus. Ukrainas treneris Grigorčuks atklāj, ka Sanja savu talantu pazudinājis brīvajā laikā: «Sanjam bija ļoti labas dotības — ātrums un teicama bumbas pārvaldīšana, taču viņš izrādījās nenopietns attieksmē pret futbolu. Viņš visu laiku uzturējās diskotēkās, tāpēc nebija laika spēlēt futbolu — labi, ja viņš tādēļ nenokavēja treniņu. Ar iejušanos Daugavpilī Sanjam gan neradās problēmas. Viņš ātri iemācījās valodu un krieviski runāja labāk nekā es.»

Baharevs apsver idejas par citu tirgu

Visi futbolisti no Āfrikas, izņemot Ština atvesto aizsargu Ndeki, ierodas Latvijā ar mūsu licencētā FIFA aģenta Andreja Bahareva ziņu. Viņš piekrīt tam, ka neviens no atvestajiem futbolistiem Latvijā nav pilnībā «atvēries» un parādījis savas patiesās spējas: «Nguimbats Latvijā spēlē jau ceturto sezonu, un skaidrs, ka viņš ļoti vēlas beidzot nokļūt augstāka līmeņa turnīrā. Lai tādā nokļūtu, jārāda ne tikai aizsardzības funkcijas, bet arī laba uzbrukumu iesākšanas fāze, ko «Skonto» viņa personā neizmanto. Tas jau atrodas treneru kompetencē, bet es varu vienīgi pēc mačiem sarunās ar spēlētājiem izteikt savus novērojumus no tribīnēm. Pirms šīs sezonas Nguimbats pat uzspēlēja slēgtajā hallē uz mākslīgā seguma, taču «Sadraudzības» kausa izcīņā Maskavā viņš spēlēja neierastajā kreisās malas aizsarga pozīcijā, kur savu potenciālu neatklāja. Savukārt Ngons šobrīd nokļuvis jaunā komandā, un viņam vajadzīgs laiks, lai iejustos tajā. Vēlāk viss būs atkarīgs no viņa.»

Baharevam izveidojušies cieši sadarbības kontakti Āfrikā, un viņš neslēpj, ka varētu un gribētu atvest uz Latviju no šā kontinenta vēl vairāk labu spēlētāju: «Tā es varētu vieglāk sekot līdzi šiem futbolistiem, bet viņi varētu mācīties, kā futbolu spēlē Eiropā. Diemžēl šie spēlētāji ļoti slikti adaptējas Latvijā — sportiskajā un cilvēciskajā ziņā viss ir kārtībā, bet mūsu futbola līmenis nespiež viņus vienmēr spēlēt par visiem 100 procentiem.»

Ļoti iespējams, ka tuvākajos gados afrikāņu plūsma uz virslīgas turnīru varētu mazināties, jo Baharevs apsver citus tirdzniecības ceļus: «Pagājušajā gadā atvedu kamerūnieti Žanu Bulī un ilgi domāju, kam viņu Latvijā atdot. Beigās aizsūtīju viņu uz Krievijas pirmās līgas komandu Brjanskas «Dinamo», un krievu publika ir par viņu sajūsmā. Ja šis kamerūnietis sekmīgi iejuties Krievijas pirmajā līgā, tad tas nozīmē, ka viņš varētu spēlēt arī pietiekami augsta līmeņa komandā Rietumeiropā. Nezinu, kāpēc no Āfrikas atvestajiem futbolistiem karjera Latvijā izvēršas tik neveiksmīgi, tomēr esmu nonācis pie secinājuma, ka viņus labāk vajadzētu iekārtot Skandināvijas vai Rietumeiropas klubos.»

Afrikāņi «pazūd» Latvijas futbolā

Foto: LFF

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv