Aicina izvērtēt iecerēto pulcēšanās brīvības ierobežojumu pamatotību

Apollo
0 komentāru

Latvijā rūpīgāk būtu jāizvērtē, cik tālu var ierobežot vienu no cilvēka pamattiesībām — pulcēšanās brīvību, ar kuru saistītas izmaiņas likumdošanā ar vien aktīvāk tiek iniciētas pēdējā gada laikā, šodien iepazīstinot ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) pērnā gada pārskatu par attīstību cilvēktiesību jomā, aicināja centra pārstāve Ilze Brands-Kehre.

Brands-Kehre pauda bažas, ka pēdējā gada laikā ir vērojama pārmērīga deputātu vēlme bez nopietnas izvērtēšanas likumos ierobežot sapulču un citu publisku pasākumu rīkošanu, kas ietekmē cilvēku pamattiesības.

Pētījumā norādīts, ka pēdējā gada laikā, atbildot uz sabiedriskajām aktivitātēm, kuras bija vērstas pret izglītības reformu un kurās piedalījās gan Saeimas deputāti, gan skolēni un minoritāšu pārstāvji, lielā steigā un bez nopietnas izvērtēšanas ir pieņemta virkne grozījumu likumos saistībā ar miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību.

Pētījuma autori norāda, ka 2004. gadā Latvijā norisinājās neierasti daudz publisku protesta akciju. Atbildot uz tām, Saeimā pērn martā pieņēma grozījumus likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem», kas aizliedza deputātiem bez saskaņošanas ar pašvaldību rīkot sapulces, tiekoties ar vēlētājiem.

Vēlāk Saeimā konceptuāli tika atbalstīts jaunais publisko svētku un izklaides pasākumu drošības likums, kas paredz, ka no pašvaldības atļauja būs nepieciešama daudz plašākām publisko pasākumu lokam, nekā šobrīd. Turklāt vairākkārtīgi ir palielināta administratīvā un kriminālā atbildība par publisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu.

Lai gan daudzu sapulču un un demonstrāciju rīkošanai, īpaši Rīgā, tika izsniegtas atļaujas, bija arī gadījumi, kad tā netika dota, dažkārt minot visai apšaubāmus iemeslus, norāda pētījuma autori. «Prakse, ka pašvaldības sniedz atļauju sapulču organizētājiem, nav viennozīmīga,» sacīja Brands-Kehre.

Kā piemērs tika minēts atteikums krievu skolu aizstāvības štābam, kurā Rīgas domes pārstāvju pauda šaubas, vai pasākumu rīkotāji spēs nodrošināt kārtību pasākumu norises laikā. Arī bijušā Rīgas domes izpilddirektora Māra Tralmaka lēmums neatļaut rīkot pret mazākumtautību izglītības reformu vērstus pasākumus pērnā gada 9., 10. un 11. jūnijā esot bijis «formāls un netika argumentēts pēc būtības», teikts pētījumā.

LCESC uzsver, ka 2004. gadā līdz ar protesta akciju daudzumu ir pieaudzis arī šajā sakarā reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits.

Centrs arī pētījis situāciju ieslodzījumu vietās un ārstniecības iestādes cilvēkiem ar garīgu saslimšanu. LCESC secinājis — no visiem ieslodzījuma vietās esošajiem nepilngadīgajiem 58,5% atrodas pirmstiesas apcietinājumā un vēl gaida tiesas spriedumu.

Secināts, ka Latvijā joprojām ir ļoti mazs oficiāli reģistrēto patvēruma meklētāju skaits, kā arī turpina pastāvēt neskaidrības saistībā ar nelegālo imigrantu statusu un tiesībām. Pēc LCESC domām, pagājušajā gadā pieauga arī radikālisma izpausmes politiskajā jomā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv