Aicina Krieviju skatīties acīs padomju pagātnei

Apollo
0 komentāru

Polijas parlaments aicina Krieviju atteikties no mantojuma, ko atstājusi padomju represīvā vara, valdot pār tās rietumu kaimiņvalstīm, tagad, kad Maskava nākamnedēļ gatavojas svinēt 60. gadadienu kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju.

«Mēs ceram, ka mūsdienu Krievija norobežosies no apkaunojošā mantojuma, ko tai atstājušas totalitārās diktatūras, un godinās savus upurus,» teikts deklarācijā, kurā atspoguļots Austrumeiropas un Baltijas valstu viedoklis.

Trešdien publicētajā paziņojumā teikts, ka pārestības izjūta par komunisma laika noziegumiem nenozīmē necieņu pret milzīgajiem upuriem — vairāk nekā 20 miljoniem padomju karavīru un civiliedzīvotāju —, ar kādiem Sarkanā armija padzina nacistu karaspēku no Austrumeiropas.

«Cieņa pret vēsturi un patiesību prasa, lai Staļina laika noziegumi un barbarisms neaizēnotu Padomju Savienības tautu lielos upurus cīņā pret nacistiem,» teikts paziņojumā.

Maskava rīko starptautiskas svinības, kuru kulminācija būs pirmdien, lai pieminētu Otrā pasaules kara beigas Eiropā, taču daži šajā reģionā baidās, ka tā nepieminēs gandrīz pusgadsimtu ilgo padomju dzelzs dūres valdīšanu, kas tam sekoja.

Reģiona līderu domas dalās par piedalīšanos svinībās. Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis aizstāvēja savu lēmumu doties uz Maskavu, taču viņa Igaunijas un Lietuvas kolēģi atteikušies svinēt notikumu, ar kuru sākās viņu valstu aneksija un iekļaušana Padomju Savienībā.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Maskavu, taču tikai pēc tam, kad Rīgu 6. un 7. maijā apmeklēs ASV prezidents Džordžs Bušs, lai uzsvērtu ASV atbalstu valstīm, kas 1989. gadā un 90. gadu sākumā nometa padomju komunisma jūgu.

Intervijās Baltijas valstu televīzijas stacijām, kas tika pārraidītas ceturtdien, Bušs solīja runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par padomju okupācijas atzīšanu Baltijas valstīs pēc 1945. gada. «Jā, protams, es viņam [Putinam] atgādināšu par to,» Bušs teica Lietuvas televīzijai. «Šis ir rūgti salds brīdis daudziem baltiešu izcelsmes cilvēkiem Amerikā.»

Eiropas Savienība (ES), kas pagājušajā gadā uzņēma Baltijas valstis un vēl piecas bijušās komunistiskās valstis, ieņēma līdzīgu nostāju.

«Baltijas valstu okupācijas atzīšana ir nepieciešams priekšnoteikums labām ES un Krievijas attiecībām,» Polijas laikraksts «Gazeta Wyborcza» citē ES rūpniecības komisāra Gintera Ferhoigena teikto šonedēļ Tallinā.

Neatrisinātie vēstures jautājumi ir pamatā pastāvīgajai spriedzei starp Krieviju un Austrumeiropas valstīm, kurās savulaik bija Maskavas uzspiestas valdības, kas ietekmēja arī citas attiecību jomas, piemēram, tirdzniecību un investīcijas.

Otrajā pasaules karā dzīvību zaudēja seši miljoni poļu, lielākoties nacistu okupācijas laikā, taču viņu bojāejā vainojams arī padomju karaspēks, kas iebruka Polijā no austrumiem dažas nedēļas pēc vācu iebrukuma 1939. gadā.

Aleksandrs Kvasņevskis teica, ka lēmums doties uz Maskavu ir labākā iespēja, kā godināt kara upurus un nepieļaut, lai Polija tiktu uzskatīta par pretkrievisku.

«Polijas prezidenta nepiedalīšanās piemiņas ceremonijās Maskavā padziļinātu nepamatoto uzskatu, ka mūsu valstī valdot rusofobija,» teikts Kvasņevska rakstā, ko ceturtdien publicēja «Gazeta Wyborcza».

Tomēr ar to nepietiek bijušajam aizsardzības ministram un opozīcijas līderim Broņislavam Komorovskim, kas atcerējās 1940. gada asinspirti, kurā padomju slepenpolicija Katiņas mežā nogalināja tūkstošiem poļu virsnieku. «Mēs vēlamies, lai Krievija atvainojas (..) par Katiņu un par komunismu,» teica Komorovskis. «Pieņemt ielūgumu doties uz piemiņas ceremonijām nozīmē akceptēt Maskavas viedokli.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv