«airBaltic» privātais akcionārs liek valstij izdarīt izvēli Papildināts

Apollo
0 komentāru

Pēc trešdienas Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcionāru sapulces no saviem amatiem lidsabiedrības «airBaltic» padomē ir atkāpušies «Baltijas Aviācijas Sistēmas» (BAS) nominētie padomes locekļi, un privātais akcionārs valsts akcionāram nopietni iesaka izvēlēties vienu no trim iespējām, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja lidsabiedrības privātais akcionārs «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS).

«airBaltic» privātais akcionārs liek valstij izdarīt izvēli

Foto: Scanpix/Reuters

«airBaltic» privātais akcionārs «Baltijas aviācijas sistēmas» ir gatavs nopirkt visu valstij kā akcionāram piederošo daļu «airBaltic» kapitālā, vai arī BAS ir gatavs pārdot savus ieguldījumus «airBaltic» kapitālā, bet trešais variants paredz kapitāla palielināšanu.

«Tik nopietnā situācijā BAS nekavējoties iesniegs priekšlikumu valdības vadītājam ar trīs izvēles iespējām situācijas atrisināšanai,» uzsvērts kompānijas paziņojumā.

BAS ir gatavs pārdot savus ieguldījumus «airBaltic» kapitālā, vienlaikus saņemot atpakaļ visus privātā akcionāra izsniegtos aizdevumus, kā arī pārdodot atpakaļ «airBaltic» preču zīmes.

BAS skaidro, ka lidsabiedrības padome vakar sēdē vienbalsīgi atbalstīja valdes priekšlikumu par «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanu, taču šodien valsts kā akcionārs tam vairs nepiekrīt. Šāda rīcība liekot domāt par apzinātu «airBaltic» lielākā akcionāra vēršanos pret lidsabiedrības interesēm.

Aiz šādas valsts kā lielākā akcionāra nesaprotamās rīcības esot acīmredzama Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) privāta nostāja, piesedzoties ar augsto ieņemamo amatu.

«Dombrovska kungs apzināti gremdē lidsabiedrību «airBaltic», par ko liecina gan valdības faktiskā rīcība, gan bezdarbība, gan arī neoficiāla informācija no Ministru prezidenta tuvākās apkārtnes,» sacīts BAS paziņojumā.

Pēdējo četru gadu laikā valsts kā akcionārs kompānijā neesot bijis labs un atbildīgs saimnieks. Esot samazināti maksājumi citām aviokompānijām, bet ne «airBaltic».

«Ir samazinātas lidostas nodevas «Ryanair», bet ne «airBaltic». Valsts ir apmaksājusi citu aviosabiedrību lidošanas nodevas, bet ne «airBaltic». Valdība ir iesaldējusi lēmumus par jaunas lidostas termināli, tādējādi bremzējot kompānijas izaugsmi. Valdības vadītāji tikušies ar citiem iespējamiem investoriem, apejot savus esošos partnerus. Valdības pārstāvju destruktīvā darbība sasniedza jaunu līmeni šovasar līdz ar ekonomikas ministra Arta Kampara (V) publiskajiem paziņojumiem un Ministru prezidenta atbalstu tiem. Lidsabiedrībai radītie zaudējumi šīs rīcības rezultātā ir mērāmi vairākos desmitos miljonu latu,» uzsvērts ziņojumā.

Ministru prezidents izliekoties, ka nespēj saprast situācijas nopietnību, lai gan «airBaltic» padome ir lēmusi par pamatkapitāla palielināšanas jautājuma steidzamību. Dombrovskim uz galda esot divu apjomīgu auditu rezultāti - viens, ko valdības uzdevumā veicis starptautiska auditoru kompānija, otrs, kuru veica «Prudentia», valdības pieaicinātais konsultants «airBaltic» jautājumā.

BAS norāda, ka atbildīgajām personām ir vairāk nekā pietiekami daudz informācijas lēmuma pieņemšanai. Lēmums vienalga netiek pieņemts. Turklāt esot liekulīgi runāt par akcionāru līguma izmaiņām, pirms valdība ir izlēmusi, vai vēlas turpmāk būt par lidsabiedrības akcionāru.

«Pēc pēdējām četrām akcionāru sapulcēm, kurās valsts pārstāvis nebija spējīgs pieņemt nevienu lēmumu, ir skaidrs, ka patlaban pārstāj eksistēt juridiskā bāze, uz kuras pamata lidsabiedrībai turpināt savu darbību,» skaidro BAS.

«Pievienojamies starptautiskās lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Arņa Luhses viedoklim, ka bez «airBaltic» lidostas «Rīga» izaugsmes iespējas dramatiski kritīsies. Nav vērts ieguldīt lidostas attīstībā 70 miljonus latu, ja Ministru prezidentam nav vēlmes attīstīt «airBaltic». Pretējā gadījumā tiks sākts vēl viens «dienvidu tilta» projekts, kur tilta galā nav ielas turpinājuma. Lidosta bez pasažieriem nav nevienam vajadzīga. Tūristi varbūt atbrauks ar kuģiem, bet iedzīvotāji no valsts izceļos arī bez lidostas,» uzskata BAS.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA norādīja, ka premjera pozīcija nav mainījusies - viņš uzskata, ka vispirms ir jāsagaida auditētais «airBaltic» gada pārskats un tad var apsvērt variantus. Valdības sēdi varētu sasaukt, tiklīdz būs iesniegti visi dokumenti. Savukārt BAS pārmetumus, ka Dombrovskis apzināti gremdē aviosabiedrību un aiz valsts rīcības ir viņa privāta nostāja, Panke nekomentēja.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) kā valsts kapitāla daļu turētājs AS «Air Baltic Corporation» («airBaltic») saņēmusi akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā lidsabiedrības valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

No šīs summas 30 miljoni latu būtu jau VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) un BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Vienlaikus Augulis informē, ka akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti «airBaltic» zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.

Pēdējo sešu gadu laikā «airBaltic» strādājusi ar kopumā 42,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» apkopotā informācija.

«Air Baltic Corporation» ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un «Baltijas Aviācijas sistēmas» (47,2%). «Baltijas Aviācijas sistēmas» vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv