Aivars Tarvids: būs minareti Latvijā…

Apollo
0 komentāru

Kaut ilgāk Latvija paliktu nabadzīga, pasaules gājēju neiekārota Eiropas pažobele! Dievzemītes hroniskais trūkumcietējas un autsaideres statuss izrādās tā drošākā barjera pret agresīvu laimes meklētāju invāziju.

Aivars Tarvids: būs minareti Latvijā…

Foto: no personīgā arhīva

Nule kā Šveices pilsoņi referendumā pārliecinoši lēma — NĒ minaretiem, kuru adatām islāmisti grasījās durstīt debesis virs neitrālās Alpu paradīzes. Un politkorektie, sakāvnieciskie eiropieši medijos un politiķu izteiktās frāzēs steidza šaustīt šveiciešu nacionālistus, kuri, lūk, neiecietīgi un egoistiski darot pāri pravieša Muhameda pielūdzējiem.

Tikmēr neaicinātu ieceļotāju tūkstoši un miljoni aizvien bezkaunīgāk steidz apsēsties pie Vecās Pasaules kopgalda — ne lūdzēju, bet saimnieku un dvēseļu paverdzinātāju statusā. Un Eiropa mīkstčaulīgi kapitulē! Pieredzēsim laikus, kad cristmas eglīte Eiropas Savienībā tiks aizliegta kā iebraucējus traumējošs ideoloģisks vides objekts. Jau 20 gadus latvju patrioti sūrojas par civilokupantu lāstu un nastu. Nekas, reiz iedzīvosimies rocībā, kļūsim iekārojama mītnes zeme un nostalģiski atcerēsimies Otrās republikas zelta laikus, brīnišķo permanento dižķibeli, kad latvieši un krievvalodīgie vienā valstī un vienos Līgo svētkos idilliski leksēja cūkgaļas šašliku. Ar islāmistu kopienu Disneja trīs ruksīšus un Pūka drauģeli sivēnu pat pieminēt neuzdrošināsimies, kur nu vēl letiņu dižmanībā plātīties ar nacionālo garamantu — cūkgaļas karbonādi, «lielu kā klozetpoda vāks». Re, zviedri, lādzīgie, tolerantie un viesmīlīgie, jau pašlaik skolas kopgaldos servē vien vistas cīsiņus. Visi bērni jau vienlīdzīgi, «vien cūciņ'» nedrīkst diskriminēt, pakļaut garīgam genocīdam emigrantu jaunāko ģenerāciju… Latvijai šī politkulināriskā kolīzija vēl priekšā, arī strīdi par jaunkundžu modes un ticības aksesuāriem — atļaut vai aizliegt Rīgas pirmās ģimnāzijas skolniecēm valkāt hidžabu…

Ja atceramies, diskutējot par tā saukto Eiropas konstitūciju, Eiropas Savienības runasvīri atteicās no atsauces uz kristietību kā vienu no Eiropas civilizācijas (līdztekus grieķu filozofijai un romiešu tiesībām) eksistenciālajiem pirmavotiem. Sak, dzīvojam laicīgā laikmetā un par reliģiju ultimatīvi spriedelē vien ortodoksāli melnsvārči, starp kuriem netrūkst atklātu atpakaļrāpuļu un slēptu pedofilu. Gan 21. gadsimts pierādīs: šāds uzstādījums bija nodevīga atteikšanās no pagātnes un liktenīgs nākotnes noliegums… Dzīvojam jau globalizētajā pasaulē, ne tumsonīgajos viduslaikos, kad maurus apturēja pie Granādas un turkus pie Vīnes, bet serbu traģiskais zaudējums Kosovas laukā joprojām rada problēmas Eiropai…

Tikmēr pasaulē turpinās arī reāls karš starp kristietību un islāmu. Iespējams, tieši islāma teroristi Krievijā no sliedēm nolaiž pasažieru vilcienus un pavisam droši islāmisti Afganistānā apšauj NATO karavīrus un Sarkanā Krusta humānistus. Tikko ASV prezidents Obama publiskojis savas administrācijas Afganistānas kara stratēģiju. Drīzumā šajā zemē cīņai ar starptautiskajiem teroristiem un talibu radikāļiem kopumā tiks dislocēts 100 tūkstošu vīru liels ASV armijas kontingents.

Nudien, zīmīgs un simbolisks cipars aizmirstas jubilejas gadā! Vērts atgādināt: 1979. gada Ziemassvētkos padomijas bruņotie spēki iebruka Afganistānā un sociālismu šajā kalnu zemē mēģināja eksportēt 100 tūkstošus vīru lielā 40. armija. Labi zināms militāri politiskās avantūras globālais rezultāts — padomju cilvēki, tā sauktie šuravi, nepārvērta Afganistānu par sociālistiskās sadraudzības valsti, nesalaužamā modžahedu pretestība paātrināja nenovēršamo «ļaunuma impērijas» sairumu, kamēr ASV savā aukstā kara spēles noteikumos diktētajā pretdarbībā PSRS politikai tieši sekmēja talibana un Bin Ladena tipa kaujinieku rašanos.

Patlaban amerikāņi fatālā lielvaras apmātībā un naivumā cenšas Afganistānā piejaucēt ne vairs sociālisma, bet Rietumu demokrātijas surogātu. Padomija ilgajā Afganistānas karā zaudēja vismaz 15 tūkstošus kritušo. Amerikāņi no Vjetnamas sagaidīja vismaz 55 tūkstošus cinka zārku. Kāda viņiem būs šī neuzvaramā Afganistānas kara cena? Upuru tūkstoši, Afganistānas sindroms un afgāņu heroīna peļņa, bet beigu galā — nožēlojama evakuācija no Kabulas kā savulaik no Saigonas?

Vairākumam laikabiedru zināms, ka Afganistānā savas Latvijas kā ASV sabiedrotās un NATO dalībvalsts saistības Saeimas sūtītā misijā pastāvīgi pilda ap 130 latviešu strēlnieku un latviešu leģionāru slavas mantinieku. No dozētās oficiālās informācijas top skaidrs, ka latviešu karavīrs ir aculiecinieks un dalībnieks bezcerīgā misijā. Bet latviešiem jau gadsimtiem ilga pieredze krist kaujas laukā brīžam maldīgas, brīžam noziedzīgas ideoloģijas vārdā.

Aizvadītajā mēnesī Latvijas sabiedriskā televīzija demonstrēja tādu mīļu un aizkustinošu sižetiņu par pusaugu afgāņu puišeli Ali, kurš, lai arī analfabēts, bet mūsu militārā kontingenta pedagoģiskajā iespaidā apguvis latviešu sarunu valodu un krievu lamuvārdus. Nekas, šis puika drīz paaugsies un tēmēs AKM vai M 16 saviem skolmeistariem mugurā vai arī ieradīsies Latvijā. Ne jau apsveicamā vēlmē kļūt par Latvijas pilsoni un kārtot valsts valodas eksāmenu. Nē, Ali aplaimos ar savu klātbūtni Latviju un paģērēs Rīgā sliet minaretus. Bet Ali nav kaut kāds Šlesers — viņu par neiznīdējamu vēlmi maitāt UNESCO sargāto Vecrīgas vēsturisko siluetu viss avīzēs nelamāsi…

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv