Aivars Tarvids: pasaules prestižākā liekulība

Apollo
0 komentāru

Par šā gada Nobela Miera prēmijas laureātu kļuvis ASV prezidents Baraks Huseins Obama. Šis šķietami negaidītais Norvēģijas parlamenta Nobela komitejas lēmums atkārtoti degradē «pasaulē prestižāko apbalvojumu».

Aivars Tarvids

Aivars Tarvids.

Foto: no personīgā arhīva

Gadsimta garumā, kopš Miera prēmijas iedibināšanas, apbalvojuma dalīšanu itin bieži noteikusi politiskā konjunktūra un pārprasts politkorektums. Alfrēda Nobela cilvēcei novēlētās dinamīta peļņas piešķīrēji centušies lavierēt aukstā kara frontēs, gratulēt dažādu humānu iniciatīvu aktīvistus, izdabāt gan ambiciozām lielvarām, gan trūkuma un politekonomiskās mazspējas mocītajai tā sauktajai trešajai pasaulei…

Tādēļ starp laureātiem bijuši gan nenoliedzami izcilnieki, gan pārprasti varoņi. Nenoliedzami, pārlaicīgas cieņas vērts, piemēram, akadēmiķis Andrejs Saharovs, arhibīskaps Desmonds Tutū, māte Terēze vai «Solidaritātes» dibinātājs Lehs Valensa. Savukārt, sekojot notikumu attīstībai Tuvajos Austrumos, kā pārsteidzīgu var uzlūkot apbalvojuma piešķiršanu Ichakam Rabinam un Jasiram Arafatam. Arī Mihaila Gorbačova piepulcēšana laureātu pulkam vērtējama kā divdomīga — var strīdēties, vai padomijas līderis bija apzināts vai nejaušs «ļaunuma impērijas» kapracis.

Bet Starptautiskās atomenerģijas aģentūras nesenā kolektīvā celšana Nobela laureātu godā ieguva zināmu farsa nokrāsu. Ja atceramies, kā šī struktūra klusu cieta komunistu melus Černobiļas katastrofas laikā, kā pierādīja faktisko nevarību, vien deklarācijās bremzējot Irākas, Indijas, Pakistānas, Ziemeļkorejas, Irānas un citu valstu militārās nukleārās izstrādnes (par lokālu komismu šīs organizācijas apbalvošanas gadā parūpējās letiņu mediji, kuri, noskaidrojot, ka aģentūra starp klerku simtiem algo arī mūsu tautieti, aizgūtnēm klaigāja: re, latviešiem savs Nobela laureāts!). Vienlaikus skumji, ka Nobela laureātu sarakstā neredzam patiesu miera un cilvēcības čempionu vārdus — kaut vai Vāclavu Havelu vai Jāni Pāvilu II…

Nu laureātu sarakstā ierakstīts ASV līderis, kurš amatā sabijis vien ceturto daļu no prezidentūras termiņa. Protams, melnādainais Baltajā namā liek cildināt amerikāņu demokrātijas attīstību pēdējos 15 gados — no rasu segregācijas līdz afroamerikānim kā nācijas pēdējai cerībai. Taču nepietiek, ja augstā amatā vien «labi iesauļots jauns cilvēks» (Silvio Berluskoni). Kā nekā, «prezidents nedrīkst būt ar nepiedienīgi kuslām kājelēm» (Arnolds Švarcenēgers).

Lai paliek mistera Obamas muskulatūra, pagaidām viņa valstsvīra krampis realizējies vien verbāli. ASV prezidentam jāturpina karš Irākā un Afganistānā, jāapkaro starptautiskais terorisms — bez civilistu asinīm šīs misijas nudien neiespējamas. Turklāt Obamam ne vien jāpauž pacifistiskas un ekoloģiskas idejas, bet nāksies reāli pašapliecināties kā efektīvam lielvalsts menedžerim — kaut vai reformējot veselības aprūpes sistēmu, ierobežojot nelegālo imigrāciju vai mazinot grandiozo ASV budžeta deficītu.

Obamas pienesums starptautiskā miera veicināšanā pagaidām izrādījies nosacīts — lūgumi Izraēlai un palestīniešiem dzīvot draudzīgi, runā Kairā veiktie vārdiskie reveransi islāma pasaulei, «restartētās» attiecības ar Krieviju, atteikums tikties ar dalailamu (Nobela Miera prēmijas laureātu!), apmaiņā pret Pekinas ekonomisko labvēlību…

Nobela komiteja būtībā piešķīrusi apbalvojumu ne par labiem darbiem, bet labiem nodomiem. Tāds avansiņš censonim un eiropiešiem simpātiskam «lielajam brālim» (it sevišķi, ja iepriekš Baltajā namā astoņus gadus valdījis Džordžs Bušs!). Pagaidām gan Obama bijis fotogēnisks humānu banalitāšu sludinātājs, kam sapucēta sieva, smuki bērni un aušīgs suņuks. Par patiesu morālu vērtību aizstāvību Nobela Miera prēmiju reiz pelnīti saņēma cits amerikānis — Martins Luters Kings. Interesanti, vai Barakam Obamam Baltā nama klusumā nav nedaudz neērti, ka viņi abi nu formāli kļuvuši līdzvērtīgi — vismaz troļļu liekuļu un iztapoņu 2009. gada «Nobela nedēļas» skatījumā?

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv