Aivars Tarvids: Sprāgušas zivis

Apollo
0 komentāru

Humānismam un politkorektumam jābūt ar dūrēm. Modernās demokrātijas apstākļos — ar taisnu un nenovēršamu likuma spēku.

Latvijas lopiņu u. c. kustonīšu virsgans un kontrolētājs Veldres kungs, ieklausījies «neskaitāmu» tautiešu žēlabās, pamanīja, ka liel-, maksi- un hiper- tirgotavu stikla krātiņos tiek spīdzinātas cilvēka aukstasiņu mazās māšeles — zivtiņas. Un humānists steidza izpildīt anonīmās zelta zivtiņas mēmo help lūgumu — pārtraukt šīs mocības un likvidēt andelei lemto zivju turēšanu veikalu akvārijos.

Svaigas karpas tautai nespēja atņemt pat komunistu okupanti — bet Veldres kungs spēj! Kas teicis «ā», lai saka «bē». Lai aizliedz labdaris un voluntārists tūkstošiem tonnu zivju nozveju, kā nekā reņģēdāju delikatese pirms nonākšanas latvieša galdā lemta nosmakšanas inkvizīcijai vai masveida holokaustam. Arī salātu un lociņu šķīšana dobēs būtu jāaizliedz — vai tad zaļajam augam nesāp, kad baudkārais cilvēks paceļ nazi? Laiks ēst vienīgi no kokiem nobirušas zīles, bet augstos godos — riekstus vai arī čakli lasīt vārpu kaisītus lipekļa pilnus graudus zelta druvā… Jauki, ja valsts augstas amatpersonas rūpējas gan par cilvēku, gan lopiņu labturību… Katrai dzīvai radībai dotas tiesības uz eiropeisku nāvi.

Arī Saeimā domā par tiesībām un brīvībām, konkrēti — elektronisko mediju likumu. Tautas priekšstāvji gatavi pasargāt tautu no vardarbības un izvirtības «zilajā ekrānā».  Lai jaunieši neizaugtu par garīgiem kropļiem vai amorāliem invalīdiem ar īpašām perversām vajadzībām. Ja deputātu iecerētos kritērijus piemērotu, piemēram, Bībelei, svēto grāmatu vajadzētu atzīt par pornogrāfisku. Elektronisko mediju sakarā piedāvātā morālā un emocionālā filtrēšana nozīmētu, ka pasaules aina tālrādē zīmētos vēl greizāka nekā padomju glavļita kundzības gados. Dotu mūsu morālistiem un puritāņiem vaļu, viņi satelīta šķīvjus pavalstniekiem izsniegtu ar pašvaldību, bet interneta pieslēgumu —  ar draudzes atļauju, iepriekš uzklausot vismaz divu morāli nevainojamu pilsoņu rekomendācijas.

TV, protams, piemīt baiss spēks, kā šodien teiktu nelaiķis un mūžam dzīvais Ļeņins, «arī elektroniskā prese ir ne tikai masu aģitators un propagandists, bet arī masu organizators». Ja TV spēj izskalot smadzenes nācijai, varbūt to darīt oficiālās politikas virzienā. Kas liedz, piemēram, «stikla kalnam» vai «pentagonam» atvēlētos miljonus iztērēt patriotisku seriālu filmēšanai? Iegūsim skatītājus — veselu antiņu ģenerāciju, Raiņa piesaukto «nākotnes cilvēku» audzi, kuri būs morāli nevainojami, gara spēkā vareni, arī vairosies vienīgi ar valsts sankciju…

Tikmēr deputāti Latvijas TV kanālu bālasinīgo piedāvājumu grasās padarīt vēl nebaudāmāku, pārvērst nobendētā un dvakojošā sprāgušā zivī. Ja kāds deputātu kungs vai kundze patiesi būtu veikls populists, viņš vis neteoretizētu par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajai tālrādei, budžeta finansējumu, morāli ētiskajiem uzstādījumiem, slēpto reklāmu, komercializāciju utt. Pietiktu, ja šis reālais tautas draugs un īstenais varonis «izsistu» pāris principiālus labojumus likumā. Proti, ar Augstā nama lēmumu aizliegtu visos kanālos jebkādu TV reklāmu, pārtraucot raidījumus, filmas, reportāžas (izņēmums vienīgi sporta tiešraides, kur starptautiskajā ēterā atvēlēts laiks reklāmai); reklāmas pauzes — tikai un vienīgi starp raidījumiem; turklāt likumdevēji uzliktu par pienākumu visiem televīzijas raidītājiem strikti un svēti līdz minūtei ievērot pašu iepriekš oficiāli izsludināto programmu.

Savukārt oranžā Tautas partija varītēm mēģināja politiski nomaitāt savu eksbiedru un rūdīto makšķernieku Kiršteina kungu. Tā sakot, «nogriezt skābekli» šim atkritējam un, iespējams, Latviju kompromitējošajam, ASV un Izraēlas vēstniecību kaitinošajam antisemītam. Nelaime, koalīcija izrādījusies par vārgu, lai vienotā frontē izdabūtu Kiršteinu no atbildīgā Ārlietu komisijas priekšsēža krēsla. Koalīcijas zaļais zemnieks Brigmanis jau pasteidzās vēstīt, ka viņa frakcijas biedram Ozoliņam esot uzskatu saskaņa ar Kiršteinu un «zemsavieši» ar mīļo Leopoldu dzīvojot draudzīgi, nekādi neietekmējot šā krietnā un patriotiskā tautas kalpa pozīciju. Ko par Brigmani brīnīties?! Kompartijas skolotais politiskais mīkstmiesis ir dzīvelīgs, ne viņš partijas biedreni Ūdri pret rējējiem aizstāvēja, ne arī tagad Ozoliņu par brāļošanos ar grēcīgo Kiršteinu šaustīs.

Atliek uzteikt Kiršteina politisko vitalitāti, viņš ir žiperīgs kā asarītis, ņiprs kā viņa proponētās idejas. Interesanti gan, kā Tautas partija rīt spēs robežlīgumu ar Krieviju noslēgt un Nacionālās bibliotēkas milzeni uzsliet, ja šodien tās spēkos nav tikt galā ar vienu vienīgu Kiršteinu. Bet zivs pirms sprāgšanas allaž sāk pūt no galvas.      

Aivars Tarvids: Sprāgušas zivis

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv