Aivars Tarvids: Un saule lec...

Apollo
0 komentāru

Prezidents Franklins Delano Rūzvelts, Lielās depresijas nestundā valstī iezīmējot «jauno kursu», drošināja līdzpilsoņus – «amerikāņi, mums jābaidās vienīgi no savām bailēm!» Svētīgi šo hrestomātisko uzstādījumu piejaucēt dievzemītē. 

Aivars Tarvids

Aivars Tarvids

Foto: No personīgā arhīva

Jo Latvija patlaban bīstami atgādina ne vairs «muļķu», bet gan nobaidītu «muļķu zemi». Kolektīvi tiek izgaršots ciešanu biķeris tā vēsturiskajā piepildījumā – no okupācijas šausmām līdz ekonomiskās krīzes mocībām.

Daudzi tautieši līdzinās citam amerikānim - Tomam Soijeram, kurš krīzes brīdī alkaini vēlējās «uz laiku nomirt». Viņi bērnišķīgi gatavi aizžmiegt acis, cerībā, ka reālās problēmas un iedomu fantomi neatgriezeniski zudīs tumsā. Savukārt jelkurš mēģinājums publiski aprādīt patieso lietu stāvokli rada alerģisku pretreakciju – beidziet cilvēkus dzīt depresijā!.. Nogurušajām dvēselēm, lūk, vajadzīgs kas pozitīvs un dzīvi apliecinošs... Varbūt jaunas ilūzijas, kas līdzinās narkotikām – iedarbīgākas par iepriekš lietotajām?..

Protams, vieglākā recepte pretoties krīzei ir bēgšanas mēģinājums - ne brīvības, bet aizmiršanās virzienā. Tā gribas identificēties ar kādas lustīgas dziesmu spēles varoņiem uz skatuves vai ekrānā, zinot, ka izrādei happy end ieprogrammēts... Neklājas arī nosodīt glābiņa meklētājus, kuri pamūk ierašu svētku ķekatās vai umurkumura staba galā, vai kuri aizgūtnēm pielaiko importēto dobto ķirbi vai liek straujāk pukstēt rozā sirsniņai. Tikai agresīvs un paštaisns moralizētājs šaustīs alkoholiķus un pašnāvniekus – šķiet, prātīgāk respektēt konkrēta cilvēka brīvu izvēli. Netiesāsim, un netapsim tiesāti – Svēto rakstu princips svētīgs arī bezdievjiem...

Krīze, šis apmuļļātais dežūrvārds, situācija valstī vai pilsoņu prāta stāvoklis, nudien ir iespēju laiks. Ne tik daudz jaunajiem censoņiem, kuri nu taisīs karjeras un kapitālus, sekojot amerikāņu sauklim – «labākais ceļš uz panākumiem ir panākumi»... Krīze vērtējama kā piemērots brīdis, lai, samērojot privātos ideālus ar nespēju tos pašam piepildīt, atzītu, ka negatīvo emociju vienīgais zibeņnovedējs izrādās pašironija. Krīze māca ne vien lētu produktu pirkšanu, tā bargi skolo pazemībā. Bet pazemības kurss visiem obligāts – nākotnē nenovēršami, nāksies samierināties ar nepielūdzamo laika plūdumu, ar tuvinieku aiziešanu, ar domām par vecumu, slimībām....

Bet priekam krīzes laikā pavisam cita pievienotā vērtība. Var apcerēt renesanci un augšāmcelšanos, izbaudīt «Dievišķās komēdijas» elles lokus vai «Dekamerona» saldās vaļības. Tieši krīzes situācijā pārsteigts atskārsti, cik vieds bija «Mazā prinča» autors, sludinot – «vienīgais patiesais skaistums ir cilvēcisko attiecību skaistums»... Var apjaust, cik iepriekš mūsu vārdos bijis daudz muļķības, cik maz maiguma. Tagad jātaupa nauda un jābārsta komplimenti, bet smaids izrādās labākais līdzeklis aukstumpumpu slēpšanai. Krīzes «rūpju ziemā» mīļotajai sievietei jānes kallu ziedi un jānospļaujas par sabiedrības vairumā valdošo viedokli, ka kallas, lūk, nedāvina, tās jau kapu un kāzu puķes...

Starp citu, šajās dienās progresīvā cilvēce piemin Čārlza Darvina apaļo jubileju. Savukārt mūslaiku Latvija pierāda sociāldarvinisma teoriju pamatotību, piedevām dod iznīcinošu triecienu reliģiskajiem tumsoņām, šiem evolūcijas teorijas noliedzējiem. Cilvēks patiesi cēlies no pērtiķa, bet krīzes pārņemtajā Latvijā dažs labs laikabiedrs šo attīstības ceļu spēj triecientempā noiet pretējā – regresa - virzienā... Kaut gan – jāšaubās, vai pērtiķis visās savas primāta dzīves nelaimēs vainoja «likteni-slikteni», valsti, skauģus, ne vienīgi sevi, mīļoto... Tikai krīzes nobaidīts cilvēks spēj nebalsī klaigāt – ķeriet zagli... Un balss skan īpaši pretīga, jo nav viņš rafinēts zaglis, vienkārši taisnības cīnītājam pietrūkusi dūša un izmanība pašam «treknajos gados» brangi apzagties...

Krīze vien testē un uzrāda ne holesterīna līmeni asinīs, bet cilvēka iekšējās brīvības vērienu apziņā... Ja patlaban prātā kā tārpi saimnieko subjekti, kas iedzinuši valsti strupceļā, velti zākāt valdību un sodīties par krīzi. Vienkārši dvēseles pašaizsardzības sistēma nekam neder, domas kā caurstaigājamu pagalmu piemēslo dažādi vazaņķi. Tad jābaidās ne no valsts, apstākļiem, ienaidniekiem, bet sevis, jo grūti kaut reizītēm izrādīties spēcīgākam par paša vājumu.

Tagad esot vajadzīgs pārdomāts biznesa plāns ekonomiskā brīnuma sasniegšanai. Tikmēr šorīt atkal lēca saule. Varbūt tas patiesi lielākais brīnums dzīvē, kuru bieži nespējam ne saredzēt, ne novērtēt, lai arī pavasara gaisma bezkaunīgi dzeļ acīs...

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv