Aivars Tarvids: ziedot.kam?

Apollo
0 komentāru

Muļķības, ka Latvijā starp cilvēkiem valda mežonīgā kapitālisma piejaucēti vilku likumi. Tautieši pat krīzes nestundā gatavi padalīties mīlestībā, vismaz naudiņā. Ziedošana kļuvusi par nacionālās pašizpausmes formu.

Aivars Tarvids

Foto: no personīgā arhīva

Lūk, gadumijā nacionālajos TV kanālos glābēji eņģeļi u.c. labdari ar un bez nēzdodziņiem spietoja eskadriļās, bet cilvēki otrpus zilajam ekrānam pārsteidzoši dāsni ziedoja latiņus un latus dzīves pabērniem. Dievs dod, nauda patiesi uzlabojusi dzīves kvalitāti grūtdieņiem un dāvājusi viņiem nākotnes cerību. Vien paliek pēcgarša, ka slims bērns izrādījies ideāls TV pašreklāmas tēls un manipulējams liecinieks konkrēta kanāla pompozi deklarētajam humānismam. Tāda grandioza ceturtās varas patvaļas inspicēta izrāde, kura iežēlina skatītāju un apcērp viņa trauslo atmiņu, liedzot apjēgt, ka tikpat uzbāzīgi un sistemātiski kā tālrāde aicināja piepildīt sapņus un sniegt palīdzīgu roku bērniem, tā iepriekš bezkaunīgi pelnījusi brangu naudu, vedinot telefona balsojumiem par dažādām zvaigznītēm vai iesaistot lētticīgo publiku dažādu spēles drudžu virtuālajā azartā. Žēlsirdības sludināšana kā komercijas spararats un iestrādne pašslavinošām turpmākajām akcijām nežēlīgajā mediju konkurences cīņā par reitingiem un reklāmdevējiem.

Bērna ciešanas nenoliedzami ir teju ātrākais žēlsirdības izraisītājs un labā-sliktā ziņa garantētai skatītāju jutekļu kairināšanai. Lūk, mediji apcer dramatisko vēsti, ka administratīvā apgabala tiesa atteikusi vecāku prasībai apmaksāt mazā Gustava ārstēšanu, proti, valsts netērēšot Ls 82 tūkstošus gadā vienas kailas dzīvībiņas uzturēšanai. Nebrīnīsimies, ja šo slimnieciņu drīzumā mēģinās glābt ar ziedojumu palīdzību. Katram Latvijā it kā teorētiskas tiesības uz veselību un dzīvību. Tikai par minēto gadījumu publika uzzina, jo bērns slimo ar Latvijā unikālo Gošē slimību. Bet cik šajā valstī patlaban naudas badam un tātad nāvei lemtu mazu un lielu, jaunu un vecu sirdzēju, kuru diagnozes prozaiskākas, ārstēšanai nepieciešamās summas bieži pieticīgākas, bet slimības prognoze ne mazāk pesimistiska? Daudzi jo daudzi anonīmi cietēji šodien lēni dziest, par viņiem raud daži tuvinieki, ne TV auditorija prime time brīdī. Katram mirējam jau palīdzības tālruņa līniju neievilksi, t.s. slavenību par publisku kopēju nepieaicināsi. Dostojevskis reiz spriedis, ka neiespējami sliet cilvēces laimību kaut uz viena nevainīga bērna asarām. Latvija patlaban kā sala asaru jūrā. Ber jūrā cukuru kauču maisiem un ešeloniem, ūdens, vienalga, saldāks nekļūs. Ziedo, cik naudas un labās gribas – varbūt noņemsi cilvēkam sāpi, ne novērsīsi netaisnību starp cilvēkiem...

Neklājas pārmest laikabiedriem ziedošanas prieku un ziedošanas motivāciju. Katrs tiesīgs savu naudiņu notērēt prieka mājā vai bāreņu namā. Vien dažkārt rodas iespaids, ka šis nesavtīgais ziedojums vienlaikus nozīmē atpirkšanos no vainas kompleksiem, nauda izrādās tas knapais ielāps pašu mazspējai. Patlaban karsēji vāc kolekti nacionālajam TV kulta seriālam, jādomā, tuvākajās dienās naivajiem objektīvas informācijas alcējiem būs iespējams ar savu artavu glābt sabiedrisko radio no bankrota. Cilvēki atzīst, ka nespēj nosargāt ne bērnus, ne dzīvniekus, ne kultūras vērtības, ne sociālās institūcijas no varas patvaļas un stulbuma. Ar naudu viņi mēģina atkratīties no pašu nevarības apjausmas lietuvēna. Jauka valsts – daži oligarhi ar saviem kapitāliem sakārto Latviju, kamēr viņiem pretī stājas pilsoņi ierindnieki ar saviem kolektīvi samestajiem «lašiem» un «govīm».

Padlatvijā cilvēki brīvprātīgi piespiedu kārtā vienlaidus ziedoja, piemēram, Pārdaugavas «monstra» monumentalitātei. Atjaunotajā Latvijā nule kā brīvprātīgi piespiedu kārtā vienlaidus ziedojām bankas Parex glābšanai. Kas tālāk? Ziedosim izūtrupētajiem zemniekiem, kuri palikuši bez «Straumēniem», «Mūsmājām», «Indrāniem"? Maksāsim un atzīsim, ka Latvijas lauku idili iznīcināja ne kolhozu sistēma, bet atdošanās ES kārdinājumam?

Kazi, jaunnedēļ, ZZS, domājot par politisko izdzīvošanu, ne zemnieku bada maizi, gāzīs premjera Godmaņa valdību. Saeima aizies ganos, nāks jaunas vēlēšanas. Partijas vāks ziedojumus nākamo politisko gāganu karu finansēšanai un elektorāta apstrādei. Atkal vieni ziedos, otri ziedojumus tērēs, citi uz tiem uzvārīsies, vēl citi – pelnīs, uzraugot ziedojumu likumību. Grūti prognozēt, kāda būs varas konfigurācija pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Bet droši var apgalvot – arī turpmāk pašievēlētās varas kļūdas pilsoņi centīsies labot, kaut mazināt ar saviem ziedojumiem...

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv