Aizliegums tiesnesim darboties partijās atbilst Satversmei

Apollo
7 komentāri

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

Aizliegums tiesnesim darboties partijās atbilst Satversmei

Foto: Lita Krone/LETA

Saeimas, kura izdevusi apstrīdēto normu, pārstāvis bija paudis viedokli, ka lieta būtu izbeidzama, jo pastāv šaubas, vai Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis ir ievērojis savas konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu, kas ir seši mēneši no pamattiesību aizskāruma brīža.

Tomēr ST lietu neizbeidza, bet izvērtēja pēc būtības, jo atzina, ka konkrētajā gadījumā, kad runa ir par potenciālu vai nākotnē sagaidāmu pamattiesību aizskārumu, minētais sešu mēnešu termiņš sūdzības iesniedzējam nav saistošs.

ST skaidroja, ka sūdzības iesniedzējam, ja viņš pievienotos politiskajai partijai, būtu jārēķinās ar atcelšanu no tiesneša amata, kas ir smagākais disciplināratbildības veids. Tādējādi pamattiesību aizskārums tiesnesim varētu rasties vienīgi ar apstrīdētās normas piemērošanu. Līdz ar to tas potenciāli varētu rasties nākotnē.

Skatot lietu pēc būtības, ST cita starpā vērtēja, vai apstrīdētais pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi un vai ierobežojums ir samērīgs ar šo mērķi.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība, proti, apstrīdētā norma palīdz nodrošināt taisnīgas, neatkarīgas un objektīvas tiesu varas darbību.

ST norādīja, ka viens no demokrātiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips. Tikai neatkarīga tiesu vara var nodrošināt taisnīgu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu neatkarības nodrošināšanā ir ieinteresēts ikviens, attiecībā uz kuru tiek spriesta tiesa.

Apstrīdētā norma neparedz iespēju, ka tiesnesis varētu būt saistīts ar kādu politisko partiju. Tas nozīmē, ka tiesnesis nav pakļauts politiskās partijas disciplīnai un viņam nav jāievēro partijas programma. Tādējādi apstrīdētā norma rada sabiedrībai paļāvību, ka tiesnesis nepārstāv kādas politiskās partijas viedokli. Tā palīdz novērst tādus gadījumus, kuros varētu rasties šaubas par tiesnešu spēju objektīvi un neatkarīgi spriest tiesu, teikts šodien pasludinātajā ST spriedumā.

Tāpat ST atzina, ka Satversmes 102.pants, kurā cita starpā ikvienam noteiktas tiesības apvienoties politiskās partijās, ir aplūkojams vienkopus ar Satversmes 101.pantu, proti, ar tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un pildīt valsts dienestu. ST norādīja, ka sūdzības iesniedzējam, arī saglabājot savu tiesneša amatu, ir vairākas iespējas paust nostāju valsts un pašvaldību darbam būtiskos jautājumos.

Tādējādi tiesa atzina, ka pieteikuma iesniedzējs likumā noteiktajā kārtībā var piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, bet apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums, ar kuru pieteikuma iesniedzējs ir samierinājies jau kopš apstiprināšanas tiesneša amatā 2007.gadā, nenodara būtisku kaitējumu viņa tiesībām un likumiskajām interesēm.

ST atzina, ka apstrīdētā norma kalpo tiesu varas autoritātes nostiprināšanai un tajā noteiktā ierobežojuma pastāvēšana ir ieguvums sabiedrībai, tāpēc šī norma atbilst samērīguma principam.

Vienlaikus ST norādīja, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi tam, vai spēkā esošās tiesību normas efektīvi pilda savus uzdevumus, vai tās ir piemērotas un nepieciešamas, un vai tās nebūtu kādā veidā pilnveidojamas. Kaut arī apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam, likumdevējs nākotnē var izvērtēt tajā noteiktā ierobežojuma turpmāko nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, norādīja ST.

Ņemot vērā minēto, ST atzina apstrīdēto normu - likuma «Par tiesu varu» 86.panta 3.daļu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskās partijās - par atbilstošu Satversmes 102.pantam, kurā savukārt noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā pasludināšanas brīdī, pastāstīja Kovalevska. Sprieduma teksts ir pieejams ST mājaslapā «www.satv.tiesa.gov.lv».

Kā ziņots, sūdzības iesniedzējs senators Neimanis pirmās tiesas sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta 3.daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Pieteikuma iesniedzējs izteicās, ka, iepazīstoties ar citu valstu pieeju šajā jautājumā, viņš tomēr apšauba vispārpieņemto uzskatu par to, ka tiesnesis nedrīkst būt politiskajā partijā. Pēc viņa teiktā, tiesnesim ir pienākums būt objektīvam tikai attiecībā uz konkrētu lietu. Tāpat jebkurš tiesnesis nav «tabula rasa» un viņam tik un tā ir savs viedoklis un iespaidi.

Turklāt Neimanis uzsvēra, ka tiesnesim, pat ja viņš ir partijā, ir jāpieņem tādi lēmumi, kas ir neatkarīgi no partejiskās piederības. Papildus senators izklāstīja, ka patlaban nav noteikts aizliegums tiesnesim ziedot konkrētām partijām, nav aizliegts iet demonstrācijās, taču apstrīdētā norma ir pretrunā ar iespēju kandidēt vēlēšanās no partiju saraksta.

Kopumā savā runā tiesai senators akcentēja, ka normas neatbilstības apjoms attiecas tikai uz tiesneša atrašanos partijā, dalību tajā, nevis izmantot krietni plašākas pilnvaras. Tāpat Neimanis pauda, ka tiesneša objektivitāti un neitralitāti var sasniegt ar citiem piemērotākiem līdzekļiem, - viņš secināja, ka būtu jābūt «diferencētai pieļaujamībai».

Tikmēr Saeimas pārstāvis Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš savos paskaidrojumos tiesai iepriekš bija norādījis, ka apstrīdētā norma tika pieņemta, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu. Šodien tiesai viņš stāstīja, ka attiecīgais ierobežojums tiesnešiem radās kā pašu tiesnešu pausts ierobežojums un tas ir tiesnešu profesionālās ētikas pamatnoteikums.

Kusiņš skaidroja, ka tiesneši var citos veidos piedalīties valsts un pašvaldību lietās, tomēr biedrošanās brīvība ir ierobežota. Viņš norādīja, ka normā, kuras atbilstību Satversmei apstrīd senators, ir ietverta arī citu cilvēku aizsardzība, lai pastāvētu ticība objektīvai tiesai. Tāpat Saeimas Juridiskā biroja vadītājs uzsvēra, ka demokrātiju var «būvēt», arī neiestājoties politiskajās partijās.

Juridiskā biroja vadītājs arī izteicās par tiesneša lēmumu sevi atstatīt no lietas izskatīšanas gadījumā, ja viņš var būt neobjektīvs. Kusiņš pauda nostāju, ka par atstatīšanu lemj pats tiesnesis, līdz ar to tas nebūs efektīvs līdzeklis. Kusiņš arī norādīja uz «saprātīgā vērotāja no malas» pozīciju, secinot, ka viņam varētu rasties šaubas par tiesneša objektivitāti, piederot pie politiskas partijas. Līdz ar to vienīgais līdzeklis, kā ierobežot tiesu politizāciju, ir aizliegums tiesnesim būt politiskajā partijā.

Papildus Kusiņš norādīja, ka politisko partiju biedru saraksts nav publiski pieejama informācija. Tādā gadījumā aizdomas par kāda tiesneša piederību partijai, ja viņš to nav atklājis, var radīt negatīvu iespaidu par tiesu kopumā. Kusiņš arī atzīmēja, ka kopumā šī lieta ir ļoti atšķirīga no citām, kurās viņam ir nācies pārstāvēt Saeimu, jo šajā «tiesnesis cenšas strīdēties pie citiem tiesnešiem».

Jau ziņots, ka Neimanis savā pieteikumā ST bija norādījis, ka 2007.gadā viņš apstiprināts par tiesnesi, kā arī paudis uzskatu, ka, liedzot tiesnesim darboties politiskajā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 102.pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.

LETA jau ziņoja, ka ST 2010.gadā ierosināja lietu par likuma prasību tiesnesim, kurš kandidē Saeimas vēlēšanās, atstāt tiesneša amatu. 2011.gada martā Saeima pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un šo prasību atcēla. Šī iemesla dēļ ST izbeidza tiesvedību lietā par apstrīdētā aizlieguma atbilstību Satversmei.

Arī Tieslietu padome pērn decembrī nolēma, ka ir jāatbalsta likumā «Par tiesu varu» noteiktais aizliegums tiesneša amatu savienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. AT un Latvijas Tiesnešu biedrība, kas arī ir pieaicinātās personas lietā, uzskatīja, ka aizliegums savienot tiesneša amatu ar piederību politiskajām partijām nav jāmaina.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv