Akceptē pretrunīgi vērtēto Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu

Apollo
0 komentāru

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien ar nelielu balsu pārsvaru nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā darba grupas izstrādāto Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, par kuru negatīvi izteikušies gan lielāko raidorganizāciju un preses izdevumu vadītāji, gan Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Kā otrdien deputātus informēja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, topošā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma sakarā visvairāk iebildumu izteikts par iecerētajiem vārda brīvības ierobežojumiem un šī likuma ievērošanas kontroles uzdošanu CVK, kurai likums šādu funkciju neparedz un kuras izpildei tai nav ne darbinieku, ne finansējuma.

CVK ir politiski veidota institūcija, kurā pārstāvētas tikai pie varas esošās partijas, tāpēc vienmēr kādam liksies, ka priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi tiks meklēti, «lai nelaistu pie varas opozīciju», norādīja Kusiņš.

Likumprojekta autori iecerējuši noteikt, ka «ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties CVK ar sūdzību par priekšvēlēšanu likuma neievērošanu». CVK būs jāizskata sūdzības un pārkāpumu gadījumā jāpiemēro administratīvais sods par likuma normu neievērošanu.

Lai gan bija redzams, ka lielākā daļa komisijas deputātu jauno likumprojektu pat nebija izlasījuši, darba grupas vadītājs Alberts Krūmiņš (JL) uzstāja uz tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, «lai vēlētāji redz, ka komisija strādā». Krūmiņam iebilda Vineta Muižniece (TP), kura norādīja, ka viņa «rosīšanās ir tikai darbības imitācija» un ka nav iespējams akceptēt likumprojektu, kurš izraisījis tik negatīvu rezonansi masu medijos un sabiedrībā.

Likumprojektā ir vairāki jauninājumi, kas noteiks kārtību, kādā masu saziņas līdzekļi nodrošina Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātu kandidātu valsts atmaksātu aģitāciju, nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu priekšvēlēšanu periodā, kā arī nosaka slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un kontroli.

Tiesības uz valsts atmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju būs tikai tām partijām, kuras likumā noteiktajā kārtībā būs atmaksājušas valsts budžetā pretlikumīgos ziedojumus un saņēmušas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) attiecīgu izziņu.

Pašvaldību vēlēšanās uz valsts atmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu 29 dienas pirms vēlēšanām būs tām partijām, kuru kandidātu saraksti reģistrēti Rīgas domes vēlēšanās, vismaz piecu republikas pilsētu domju vēlēšanās, vismaz piektajā daļā no visu pagasta domju vai novada domju vēlēšanām.

Likums vēršas pret jebkādu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, kas, pēc tā autoru ieceres, ir «priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju izvietošana priekšvēlēšanu aģitācijas periodā masu saziņas līdzekļos vai publiskās vietās ar mērķi veicināt vai mazināt kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai kāda deputāta kandidāta popularitāti, nenorādot, ka tā ir priekšvēlēšanu aģitācija».

Likumprojekta autori arī definējuši «slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes». Tās ir «politiskās organizācijas simbolikas vai deputātu kandidātu attēla vizuāli labi uztverama parādīšanās, kas nav saistīta ar atspoguļojamo notikumu vai aprakstāmo tēmu, deputāta kandidāta pieminēšana bez acīmredzama iemesla, veidojot pseidonotikumus, lai deputāta kandidātam būtu iespēja parādīties medijā vai izmantojot deputāta kandidātu kā vienīgo notikuma komentētāju». Par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju tiks uzskatīti arī «viedokļi par politisko organizāciju vai deputāta kandidātu vai arī pašu deputātu kandidātu viedokļi, atlasīti, lai apstiprinātu vēstījuma ieceri veicināt vai mazināt politiskās organizācijas vai deputāta kandidāta popularitāti».

Vēlēšanu dienā raidorganizācijām un presei būs aizliegta jebkāda priekšvēlēšanu aģitācija, nedrīkstēs publiskot arī ne sabiedriskās domas pētījumus, ne vēlētāju aptaujas par partiju vai atsevišķu deputāta kandidātu popularitāti. Žurnālistiem savos rakstos un raidījumos, izņemot komentārus, būs aizliegts «aģitēt «par» vai «pret» deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem».

Raidot atmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, ik pēc 60 sekundēm būs jāskandina, ka tā ir «atmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija». Trešās personas varēs atmaksāt priekšvēlēšanu aģitāciju 100 latu apjomā.

Likums noteiks, ka «priekšvēlēšanu periodā personas, kas ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā, nedrīkst būt dalībnieki televīzijas spēlēs, izklaides, kultūras, bērnu un sporta raidījumos vai portretraidījumos». Priekšvēlēšanu aģitāciju nedrīkst ietvert raidorganizāciju ziņu raidījumos, bet tiešraidēs «priekšvēlēšanu aģitācija ir pieļaujama tik, cik vien raidorganizācija nav varējusi to tehniski novērst».

No valsts budžeta Latvijas Televīzijai tiek solīts atmaksāt 35 stundas priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Saeimas vēlēšanām un 25 stundas pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Savukārt Latvijas Radio šim mērķim tiks atvēlēti līdzekļi attiecīgi desmit stundām un 7,5 stundām raidlaika.

Nacionālā radio un televīzijas padome varēs sadalīt komerciālajām raidorganizācijām valsts atmaksāto 20 stundu raidlaiku pirms Saeimas vēlēšanām un 15 stundu raidlaiku pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Tā kā anotācija likumprojektam nav pievienota, nav skaidrs, cik lielus līdzekļus šim mērķim paredzēts asignēt no valsts budžeta.

Akceptē pretrunīgi vērtēto Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv