Aksenoks pie Rīgas atslēgām

Apollo
0 komentāru

Ar Rīgas domes priekšsēdētāju AIVARU AKSENOKU sarunājās «Latvijas Avīzes» žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Viesturs Serdāns.

V. Krustiņš: — Ir pagājis pietiekams laiks, lai jūs redzētu, kas atrodas pilsētas lādē, kas ir pirmās lietas uz jūsu galda…

A. Aksenoks: — Es domāju, ka nav tik slikti. Pašlaik sākam budžeta grozījumus.

– Uz augšu vai uz apakšu?

– Pārsvarā uz augšu. Pirmajos trīs mēnešos ir pirmā ceturkšņa ienākumi, kas pat mazliet pārsniedz plānoto, ieņemti 27% no gada paredzētās summas.

– Bojāra kunga vadītā dome pērnā gada prēmijās esot izmaksājusi miljonu latu. Par daudz?

– Domes administratīvajiem izdevumiem 2005. gada budžetā ir paredzēti 24 miljoni latu. Liela daļa no tā ir algas. Tātad miljons varētu būt 1/12 daļa no tās. Praktiski prēmijas ir 13. alga, un, kopumā ņemot, tas nebūtu vērtējams kā kaut kas ļoti dramatisks.

Lielākais trūkums bija, ka to slēpa. Iepriekš visa domes atalgojuma sistēma balstījās lielākoties uz prēmijām, jo bija mazas algas, bet izmaksāja arī prēmijas, kas pārsniedza atalgojumu. Cilvēks dažādās prēmijās, piemaksās saņēma brīžiem vairāk nekā savā algā.

– Vai tas nozīmē, ka viņš saņēma divas algas?

– Jā, viņš saņēma divas algas. Es uzskatu, ka tiem, kas strādā Rīgas domē, ir jāsaņem laba atlīdzība. Cits jautājums, cik šo cilvēku ir. Kāda ir darba efektivitāte? Departamenta vadītāji, kad es ar viņiem runāju, ko mums vajadzētu darīt, saka: «Nu jā, tad mums vēl vajag dažus cilvēkus klāt, un tad jau mēs varēsim strādāt.» Bet es viņiem saku: «Nē, kungi, ir jāatrod tās iekšējās rezerves, ir jāatrod iespēja, kā sakārtot tās procedūras vienkāršāk, lai var cilvēkus izbrīvēt un tad papildus radīt tos pakalpojumus uz efektivitātes rēķina.» Tad arī algu summa neaugs. Bet tiem, kas strādā, es uzskatu, ir jāsaņem attiecīgs atalgojums! Šeit, domē, atalgojums ir samērā labs.

– Kā algo domes deputātus?

– Domes deputāta aptuvenā alga ir Ls 300. Komiteju vadītājiem atalgojums ir aptuveni Ls 850.

– Vai deputātiem par iešanu uz komiteju sēdēm nemaksā?

– Nē, atsevišķi nemaksā.

– Vai domes departamenta direktors ir Rīgas ministrs?

– Departamenti tiešām vairāk būtu pielīdzināmi ministrijām, izpildvarai, un direktoru atalgojums ir virs 1000 latu. Par šādu naudu ir atrodami labi speciālisti.

– Vai šī sāpīgā prēmiju un algu lieta vēl nav atrisināta?

– Iepriekšējā dome janvāra sākumā izmainīja atalgojumu sistēmu, slēdzot arī vēl vadības līgumus, kuros prēmijas iekļāva pie pamata atalgojuma. Tas bija tas, kas mūs izbrīnīja, un mēs piedāvājām šos līgumus visiem arī lauzt. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi, jo saprot, ka tā laikam nebija godīgi.

– Cik daudz jums ir tādu līgumstrādnieku?

– Kādi 39 līgumi.

– Un šie līgumi bija ar lielākajiem vadītājiem? Ar sētniekiem šie līgumi netika slēgti.

– Tā arī lielāko tiesu bija.

– Un tie līgumi tādi prāvi?

– Par vairākiem simtiem latu katru mēnesi.

– Jūs pirms vēlēšanām solījāt mazināt pārlieku lielo ierēdņu skaitu.

– Tas ir pārāk liels, bet tas nav viegli izdarāms, jo ir tūkstošiem ierēdņu, kas strādā Rīgas domē.

– Cik tūkstoši tie ir?

– Uz šo jautājumu es nevarēšu tūdaļ precīzi atbildēt. Tas atkarīgs no tā, kur mēs novelkam robežu, jo ir centrālais aparāts — man kā Rīgas mēram pakļautais un Rīgas domei pakļautie, un ir vēl citiem pakļautie. Arī skolotāji ir iestāžu darbinieki un skolas ir iestādes, tāpēc es uzreiz neņemtos šo skaitli teikt, bet kopumā pilsētas darbinieku skaits ir loti liels. Samazināt? Jāpārvar zināma inerce, kamēr mēs līdz šim jautājumam nonāksim.

– Kādas ir pilsētas iespējas, loma veselības aprūpē? Bojārs rosināja domu par pašvaldību aptieku izveidošanu.

– Vai nav vienkāršāk pašvaldībām zināmu daudzumu pilsētnieku dotēt? Es redzu tādu risinājumu. Ja pašvaldība vēl papildus piedāvās arī savu ieguldījumu, tad tam jābūt iespējamam visās aptiekās.

Turklāt, pēdējā laikā tiekoties ar cilvēkiem, es esmu sapratis, ka pats sāpīgākais ir dzīvokļu trūkums.

– Pirmajā vietā liekat dzīvokļu būvi?

– Sociālajā ziņā jā. Jo rindā uz dzīvokļiem bija tāpat vairāk nekā 7400 cilvēku, bet ar pagājušo gadu sāka skaitīt vēl klāt arī denacionalizēto namu dzīvokļu īrniekus. Tagad rindā ir vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.

– Jūs cerat uzcelt klāt 1000 jaunus dzīvokļus gadā?

– Mēs ceram ne tikai uz dzīvokļu celtniecību, bet arī uz to izīrēšanu. Namīpašnieki varētu slēgt īres līgumus ar pašvaldību par lielu dzīvokļu īres skaitu. Pašvaldība šajos dzīvokļos izmetinātu mazturīgos un maksātu starpību, to, ko īrnieki nevar samaksāt. Vēl viena lieta. Tie dzīvokļi, ko pašvaldība būvē, netiek pārdoti cilvēka privātīpašumā un tie netiek arī privatizēti. Tie ir tikai izīrējami dzīvokļi. Pašvaldība daudz iegulda, ņemot kredītu, lai uzbūvētu šo māju, un pēc tam vēl dotē tās ekspluatāciju.

– Jūs plānojat, ka tas īrnieks, kas iegājis pilsētas sociālajā mājā, visu mūžu tur mitināsies?

– Nē, dažas cilvēku kategorijas — pensionāri, invalīdi, veci cilvēki. Bet ir arī jauni cilvēki, jaunas ģimenes, studenti, kas ir pagaidu īrnieki.

V. Serdāns: — Valcēnietis Vents Krauklis piedāvāja izmitināt tos pilsētniekus, kuri Rīgā nespēj samaksāt īri kādā no pašvaldībām, kādā citā, teiksim, sadraudzības pilsētā vai sadraudzības pagastā ārpus Rīgas. Tā prakse novibrēja, bet nav plašāk izvērsta.

– Mans viedoklis ir tāds, ka cilvēkam ir jābūt izvēles iespējām. Mēs nevaram nevienu pārvietot piespiedu kārtā. Un tas jau var būt tikai tāds piedāvājums, bet tie, kurus tas interesē, to arī izmantoja. Tai ir jābūt cilvēka brīvai izvēlei.

– Satiksme. Kā jūs risināsiet šīs problēmas? Tīri praktiski?

– Būtu jāatrisina tā, lai centram nebūtu cauri jābrauc. Ir izskanējušas tādas runas, ka Dienvidu tilts esot par dārgu, ka nav pareizā vietā, ka celtniecība jāaptur. Es uzreiz pateicu, ka mums ir jāturpina Dienvidu tilta būve. Tā ka 2007. gadā tilts, visticamāk, jau būs izmantojams. Tas ir viens risinājums. Nopietns darbs notiek arī pie Ziemeļu maģistrāles izpētes darbiem, bet to noteikti 2005. gadā ievēlētā dome neuzbūvēs. Tas ir milzīgs projekts. Bet Dienvidu tilts, es saku, būs. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā risināt arī mazākus projektus. Es šobrīd jau esmu uzdevis Satiksmes departamentam izteikt savu viedokli par piedāvājumu sakārtot to satiksmes mezglu krastmalā — 13. janvāra ielas — 11. novembra krastmalas krustojumu, tur ir tāds mākslīgs korķis. Trīs joslas pāriet divās, pēc tam atkal trijās, kad brauc pa 13. janvāra ielu un grib pagriezties uz krastmalu. Ir iespējas, mazliet paplašinot vietu, kur brauc no Akmens tilta, izveidot apgriešanās vietai atsevišķu joslu. Šāda veida uzlabojumi, kas var atrisināt atsevišķas vietas pilsētā, ir iespējami.

V. Serdāns: — Patiesību sakot, Rīgas centrs ir neizdevīgs tūristiem, arī ārzemju tūristiem — ar autobusu piebraukt nevar, nostāties nevar. Otra lieta — sabiedriskās tualetes.

– Tās ir divas lietas, kas, tiekoties ar tūrisma uzņēmēju pārstāvjiem, tiek nosauktas pirmām kārtām. Patiesībā tiešām tās ir tualetes un autobusi…

– Braucot pār Salu tiltu, nezinātājam atrast Rīgas centru bez norādēm, faktiski neesot iespējams.

– Jā, tās ir tās problēmas. Es neesmu paspējis šos jautājumus mēneša laikā atrisināt, bet nedomāju, ka tās ir neatrisināmas problēmas.

V. Krustiņš: — Kā mums būs ar zaļo saimniecību? Rīgā paliek arvien mazāk zaļumu.

V. Serdāns: — Kādreiz Ārgaļa kungs pareizi teica — ja mēs paskatāmies to koku vecumu, kvalitāti, redzams, ka daudzi ir tādi, kas savu laiku jau nodzīvojuši. Tas nozīmē, ka zaļā saimniecība ne tikai jāsaglabā, bet arī kaut kas jāstāda no jauna.

– Par zaļo zonu es domāju, ka tik dramatiska šī situācija nav. Uztaisīt jaunus parkus jau nav tik vienkārši.

– Jūs esat «Jaunā laika» pārstāvis, jums apkārt ir labēji vietnieki, labēja puse domes. Taču prokrievisko spēku ielenkums. Ko jūs darīsiet?

– Tāpēc arī daudzi jautā, kāpēc mēs esam izveidojuši tik nestabilu koalīciju, tikai ar vienas balss pārsvaru, un vai tā koalīcija varēs noturēties, un vai mēs neesam gājuši uz lieliem kompromisiem, tur amatus atdevuši, un ko vēl. Viens no tādiem būtiskākiem mērķiem bija izveidot šo labējo koalīciju. Es domāju, ka, ja darbosimies loģiski, mēs varēsim arī saglabāt labējo pārsvaru un vadīt Rīgā. Latviska Rīga ir viens no maniem galvenajiem mērķiem. Tas ir jāsaprot gan saistībā ar pilsētas vēsturi, pilsētas arhitektūru, gan arī saistībā ar attieksmi pret cilvēkiem. Un šeit, protams, spiediens ir ļoti liels. Saņemam neskaitāmas vēstules, ka vajagot atļaut 9. maijā plašus svētkus un vēl pat finansēt 9. maija svinības Rīgā. Par pieminekļiem ir ļoti daudz pārmetumu no krieviskās puses.

– Kādi?

– Kāpēc dome Pētera I pieminekli neuzstāda utt. Tā krieviskā daļa jau raksta tikai tā.

– Tas nozīmē, ka pretinieki ir jūtami. Sestdien Juris Bojāra kungs ir ievēlēts par Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju.

– Vecākais?

– Vecākais, jā. Un viņam, kā mēs to konstatējam, ir manāmi atšķirīgāki uzskati.

– Jā, viņš pat savu dēlu ļoti kritizējis.

– Jā. Šis Juris Bojārs piekrīt valdības pozīcijai — deklarācijai pie robežlīguma. Mājiens uz to pusi, ka ir iespējami patriotiski domājoši sociāldemokrāti. Varbūt sadarbība?

– Veidojot Rīgas domē koalīciju, man nebija ļoti noraidoša attieksme pret sociāldemokrātiem, teikšu godīgi. Nacionālajā jautājumā par daudz ko var vienoties. Tomēr vārdos viņiem ir daudz sociāldemokrātiskuma, bet darbos daudz savtīgu interešu.

– Rīga nav tikai rīdzinieku pilsēta. Vai jūs negrasāties pielikt punktu tiem bezgalīgajiem strīdiem par to, kur var notikt visādi saieti, ar kuriem mums vienmēr ir visādi nepatīkami pārdzīvojumi? Vai nav jāregulē, kas var notikt pie Brīvības pieminekļa? Kas drīkst notikt pie Raiņa pieminekļa un vēl tādās vietās?

– Šobrīd tam nav viennozīmīga risinājuma.

V. Serdāns: — Rīgas osta. Kāpēc vienmēr ap to ir tik liels cīkstiņš?

– Osta ir saistīta ar ļoti nozīmīgu uzņēmējdarbību, ļoti lielu uzņēmējdarbību un ļoti lielu apgrozījumu. Tā dažādu veidu nodokļos dod lielu ieguldījumu pilsētai, valstij kopumā. Tā ir arī diezgan izdevīga uzņēmējdarbība. Tā ir brīvo nodokļu zona un nozīmīga uzņēmējdarbība pašiem uzņēmējiem, tā ir iespēja nopelnīt, kur ir arī liela konkurence. Ostas uzdevums ir nodrošināt, lai tie uzņēmēji tur varētu tiešām strādāt sekmīgi, lai nodokļos valstij būtu vairāk, lai kravu apgrozījums valstij būtu pēc iespējas lielāks, lai apstākļi uzņēmējiem būtu vienlīdzīgi un iespējas vienlīdzīgas.

– Osta nav tikai pasažieru osta…

– Pasažieru osta, kā tas izveidojies Rīgas ostā, ir ļoti nenozīmīga. Apgrozījums ir mazs, diemžēl. Osta ir galvenokārt saistīta ar kravām, kravu pārvadājumiem, tā aizņem ļoti lielu teritoriju. Tāpēc ir liela interese par ostu. Es saskatu, ka biznesa apstākļi jārada vienlīdzīgi. Šobrīd tam lielā mērā traucē lēmumu pieņemšanas slepenība.

Pats būtiskākais, manuprāt, lai visiem uzņēmējiem būtu iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, izteikt savu viedokli, zināt, kā lēmumi tiek pieņemti. Tas, manuprāt, ir svarīgi.

– Visredzamākā daļa — pasažieru transports. Mazkuģi ienāk, mazkuģi iziet.

– Jā, tieši pasažieru kompānijām ir jārada interese. Viens maršruts Stokholma–Rīga ir iebraukāts, pagaidām iestrādāts. Ja mēs radītu labvēlīgākus apstākļus, savestu kārtībā pasažieru ostu, pārliecinātu, ka ostā vairs nav negodīga vide, es domāju, ka mēs varētu vienoties un kompānijas būtu ieinteresētas braukt pie mums.

V. Krustiņš: — Jums pati labā roka Ārgalis ostas valdē sēdēs no rīta līdz vakaram un visu pieskatīs. Viņš ir valdes priekšsēdētājs.

– Valdes priekšsēdētājs, bet es domāju, ka mēs turpat blakus sēdēsim.

– Kad tie petropavlovskieši cerēja tikt pie varas, viņi izgāja ar ļoti reāliem draudiem. Viņi draudēja izrēķināties ar tiem skolu direktoriem un skolotājiem, kuri cenšas izpildīt likumu par skolu reformu. Kāda garantija, ka tie dzīvi? Jūs varat kādu atlaist, kas īsti labi nestrādā?

– Tur ir jāredz nopietns iemesls, lai atlaistu. Šī ir «Jaunā laika» pārzināmā nozare. Brigmanes kundze vada te Izglītības un sporta komiteju, es domāju, ka viņai savs viedoklis pēc kāda laika būs. Es nedomāju, ka ļoti daudzi skolu direktori bija noskaņoti pret šo reformu. Viņus mēģināja pat kaut kādā mērā uzkurināt, ievilkt visā šajā procesā. Lai kādu skolas direktoru atlaistu no darba, ir jāredz kādi konkrēti pārkāpumi. Tur, kur parādās jebkurā izpausmē likuma pārkāpums, tā paša Izglītības likuma pārkāpums, tur ir jārīkojas. Izpildīgi skolu vadītāji ir jāatbalsta un jāaizstāv.

Aksenoks pie Rīgas atslēgām

Foto: «Latvijas Avīze»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv