Algas nesākšot augt ātrāk par nākamā gada otro pusi

Apollo
0 komentāru

Gan «DnB Nord banka», gan «SEB banka» komentāros par darba algas izmaiņām norāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī bruto darba alga uzrādījusi 8,3% kritumu.

Algas nesākšot augt ātrāk par nākamā gada otro pusi

Foto: Scanpix/Reuters

«SEB bankas» makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis norāda, ka šādu kritumu veido kritums par 4,7% privātajā sektorā un 14,1% sabiedriskajā sektorā. Savukārt «DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts norāda, ka šie dati pamatā atspoguļo vēsturi - to, kas notika 2008.gada beigās un 2009.gadā.

«Pērn par gadu kopumā statistika uzrādīja salīdzinoši nelielu darba samaksas kritumu (-3,9%), kura lauvas tiesu veidoja kritums sabiedriskajā sektorā. Lielākais darba samaksas kritums gada griezumā tika novērots 2009.gada ceturtajā ceturksnī, kad darba samaksa samazinājās par 12,1% un sagaidāms, ka kritums tempi pamazām rimsies,» stāsta Gašpuitis.

«DnB Nord bankas» pārstāvis saka, ka algu līmenis par 2% samazinājies arī 2009.gada beigās, bet tā ir normāla sezonāla parādība. Viņš arī norāda, ka šībrīža algu līmenis Latvijā ir uzņēmējiem ir pieņemams no ārējās konkurētspējas viedokļa.

Strautiņš uzsver, ka šobrīd viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm ir apstrādes rūpniecība. «Tas atspoguļojas gan algu statistikā - gada griezumā algu kritums te ir uz pusi mazāks nekā ekonomikā kopumā, gan ziņās no rūpniecības uzņēmumiem par arvien jūtamāku kvalificētu darbinieku trūkumu,» viņš stāsta. «DnB Nord bankas» pārstāvis norāda, ka kokapstrādē, kas jau ir krīzi pārvarējusi gandrīz pilnībā, trūkst arī kvalificētu šuvēju, metinātāju.

«Ja apstrādes rūpniecībā gada griezumā algas samazinājās par 4,3%, tad tādās intelektuālajās nozarēs kā valsts pārvalde, veselība, izglītība un finanses algu kritums ir mērāms ar divciparu skaitli. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir pat reģistrēts neliels algu pieaugums. Nākotnē algu dinamika dažādu nozaru starpā atšķirsies arvien vairāk, jo Latvijas ekonomikā samazināsies pakalpojumu, bet pieaugs preču sektora nozīme, veicinot tā dēvēto zilo apkaklīšu - kvalificētu strādnieku profesiju popularitātes pieaugumu,» stāsta Strautiņš.

Abas bankas sola, ka darba samaksa turpinās samazināties. Gašpuitis norāda, ka darba samaksas samazināšanos spiedīs iekšējā tirgus pielāgošanās process jaunam līdzsvaram, kā arī valsts taupības pasākumi budžeta konsolidācijas ietekmē.

«Arī turpmāk lielāku algu kritumu uzrādīs sabiedriskais sektors un algu atšķirības starp privāto un sabiedrisko sektoru turpinās izlīdzināties. Privātais sektors lielāko pasākumu kopumu ir paveicis un savu darbību nostabilizējis, tādēļ algu samazināšana vairs nav aktuālākais jautājums,» saka Gašpuitis.

Savukārt Strautiņš uzsver, ka šogad un nākamgad gaidāma algu līmeņa stabilitāte, kopējam algu fondam pieaugot līdz ar strādājošo skaita un nostrādātā laika pieaugumu. «Ekonomikā kopumā algas nesāks augt ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē,» uzsver «DnB Nord bankas» pārstāvis.

«SEB bankas» pārstāvis Gašpuitis iesaka, ka ikvienam ir vērts pasekot esošo un topošo politiķu tēzēm un solījumiem par iespējamo sloga pārdalīšanu jeb mazināšanu darbiniekiem, attiecīgi palielinot cita vieda nodokļus, veicot savu izvēli gaidāmajās vēlēšanās. Jo tam būs tieša ietekme uz katra indivīda potenciālajiem ieņēmumiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv