Amatpersonu arodslimības diskreditē godīgos darbiniekus

Apollo
0 komentāru

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes priekšlikumi slimības lapu plūdu apturēšanai tomēr nepiedāvā radikālu problēmas risinājumu — Latvijas pārvaldē turpinās politikas, intrigu un pārkāpumu izraisītas epidēmijas, kas diskreditē godīgos darba ņēmējus sabiedriskajā un privātajā sektorā.

Pēc «Neatkarīgās» aprēķiniem, šobrīd vismaz sešas svarīgas amatpersonas izmanto slimības lapas, apvienojot veselības uzlabošanas kūres ar izvairīšanos no nepatīkamām pārmaiņām.

Slimības saasina pārkāpumi

Izglītības nozarē šādi pašlaik pārziemo divi ministres Inas Druvietes nežēlastībā krituši ierēdņi. Izglītības valsts inspekcijas (IVI) vadītājs Zigfrids Grīnpauks slimo, kopš viņa vadītajā iestādē martā tika atklāta virkne grāmatvedības pārkāpumu. Tāpēc valdības lēmums pārcelt amatpersonu zemākā amatā Aizsardzības ministrijā nav īstenots.

Ministrijas valsts sekretārs Valdis Egle slimo pret viņu uzsāktās disciplinārlietas laikā — amatpersona aizdomīgi brīvi rīkojusies ar ministrijas nekustamajiem īpašumiem. V. Egles pašreizējais aizvietotājs Guntis Vasiļevskis kolēģu veselības traucējumu komentēšanu atstāj ārstu ziņā. Taču viņš velk paralēles ar skolēnu pēkšņajām slimībām, kas agrāk uzliesmoja lielo valsts pārbaudes darbu laikā. Mācību iestādēs tagad šī situācija pamazām uzlabojas, jo skolas gala pārbaudījumi vienlaikus ir augstskolas eksāmeni. Tas māca, ka teorētiski ir iespējams radīt mehānismus tādai slimību apārstēšanai, kas, iespējams, nepieciešama vēl vairākām amatpersonām. Nenoslēgta slimības lapa kavē pārcelt otršķirīgā amatā uz Lauku atbalsta dienestu Valsts zemes dienesta līdzšinējo priekšnieku Gunti Grūbi. Atbrīvošanu ierosināja viņa padotie, apsūdzot priekšnieku autoritārismā.

Līdzīgi atbrīvot no darba nav iespējams Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas priekšnieku Ivaru Ķervi, kurš piedzēries iebrauca policijas automašīnā. Atgriešanās no slimības atvaļinājuma ar atbrīvošanu draud arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Ilmāram Bodem. Augsta līmeņa politiķu interese par šo gadījumu liecina, ka atlaišana varētu būt politiski motivēta un iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi ir tikai formāls iegansts.

Politiski nelabvēlīgu periodu muguras sāpju apārstēšanai izmanto Jūrmalas domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Jaunā domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta neņemas apgalvot, cik nopietna ir šī kaite. Taču, ja abu amatpersonu attiecībās ir domstarpības, slimības lapa viņam var būt veids, kā izvairīties no atlaišanas.

Uzsver ārstu ietekmi

Jāuzsver, ka likums civildienestam pakļautajiem ierēdņiem, saņemot pilnu algu, ļauj slimot četrus mēnešus. Taču šo termiņu var efektīvi pagarināt, vienu dienu ierodoties darbā un šādi nopelnot nākamos četrus mēnešus. Pārējās amatpersonas atbilstoši likumam Par maternitātes un slimības apdrošināšanu likumīgi var veseļoties pusotra gada no vietas ar 80 procentu lielu atalgojumu. Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvis Māris Knoks netic, ka visas šīs pēkšņās kaites ir īstas: «Tā ir ņirgāšanās par valsti, un novērst to var vienīgi ārsti, pārtraucot bez nopietna pamatojuma izsniegt slimības lapas.»

Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska viņam oponē, norādot, ka arī paši ārsti tiek ļaunprātīgi izmantoti. Vairumam cilvēku ir kaut kādas hroniskas kaites, kuras palaikam ir jāapārstē. Problēma ir apstāklī, ka amatpersonas savas kaites izmanto negodīgiem mērķiem. Daktere piebilst, ka tieši šo amatpersonu dēļ radies iespaids, ka visi darba ņēmēji blēdās, un problēma jārisina valsts līmenī. Viņasprāt, iemesli slimības lapu skaita pieaugumam ir citi — pirmkārt, cilvēki tiešām daudz slimo sliktu darba apstākļu dēļ, otrkārt — arvien vairāk darbinieku saņem oficiālas algas un tātad arī sociālās garantijas. «Šie skaļie gadījumi ar amatpersonām rada stereotipu un zem sitiena noliek vienkāršos darba darītājus,» secina L. Kozlovska.

Priekšlikumi par miljonu

Iespējams, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome ir uzķērusies uz šāda stereotipa āķa, tāpēc nepievērš uzmanību tieši amatpersonu pārmērīgajam slimīgumam. Ministrijām nule iesniegti priekšlikumi, kuru īstenošanai vajadzīgs vismaz miljons latu: valstī jāievieš darbnespējas lapu reģistrs un jāpaaugstina mediķu atbildība par šo dokumentu apriti; ārstu inspekcijai MADEKKI jāpalielina štati un jāveic sistemātiskas pārbaudes ārstu prakšu vietās; jāizmeklē pacientu ārstēšanas taktika — jo īpaši pēc darba devēju prasībām; valstī jāuzlabo darba vide. Pēdējais priekšlikums, kas dotu patiesu labumu cilvēkiem, ir deklaratīvs, jo tā īstenošanu tāpat kā līdz šim atstāj darba devēju ziņā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv