Ameriks neredz pamatu amatpersonu iespējamai nomaiņai Rīgas brīvostā

Apollo
108 komentāri

Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumi, ka Rīgas brīvosta normatīvajiem aktiem neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības dēļ cietusi zaudējumus vairāk nekā 41 miljona latu apmērā, nav iemesls, lai runātu par amatpersonu nomaiņu brīvostas pārvaldē, uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Andris Ameriks

Foto: Lita Krone/LETA

Ameriks uzsvēra, ka Rīgas brīvosta pozitīvi vērtē VK darbu, un tās svarīgākais uzdevums patlaban būs noteiktajā termiņā līdz 1.oktobrim ieviest Valsts kontroles sniegtos 23 ieteikumus brīvostas darbības uzlabošanai. Taču vienlaikus brīvosta ir apstrīdējusi vairākus Valsts kontroles veiktās revīzijas ziņojuma konstatējošā daļā izteiktos formulējumus un pārmetumus kā nepamatotus.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvosta nepiekrīt VK pārmetumiem par nepamatotiem attīstības projektiem, pretlikumīgu velkoņu flotes izveidošanu un pārāk gariem nomas līgumu termiņiem. Pēc tam, kad Valsts kontroles revīzijas ziņojums tika izskatīts Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdē, valdes locekļi, pamatojoties uz Valsts kontroles likumu, nolēma akceptēt sūdzības iesniegšanu Valsts kontroles padomē. Rīgas brīvostas pārvalde uzskata, ka ar atsevišķiem revīzijā ietvertajiem secinājumiem ir aizskartas Rīgas brīvostas pārvaldes tiesības un tiesiskās intereses. Balsojumā par to, ka šie VK secinājumi ir apstrīdami, «par» bijuši seši Rīgas brīvostas valdes locekļi, bet divi balsojumā atturējušies, norādīja Ameriks.

Brīvostas valdes priekšsēdētājs arī noraidīja VK pārmetumus par apšaubāmiem reklāmas tēriņiem - šāda veida mārketinga aktivitāšu budžets tiekot tērēts trim pozīcijām: profesionālās darbības uzlabošanai, popularizējot brīvostu starptautiskās tranzīta izstādēs, labu attiecību veidošanai ar iedzīvotājiem, finansiāli atbalstot dažādu pasākumu rīkošanu Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā, kā arī piedaloties dažādu valstij nepieciešamu un svarīgu aktivitāšu finansēšanā.

Runājot par VK konstatētajiem pārmetumiem, kas skar dažādas darba samaksas noteikumiem neatbilstošas prēmijas, dāvanas un veselības apdrošināšanas valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātus pabalstus, atvaļinājuma naudu un darba nespējas lapas naudu, Ameriks norādīja, ka tie ir administratīvi lēmumi, kuros brīvostas valde neiesaistās.

Ameriks sacīja, ka saistībā ar šiem pārkāpumiem brīvostas valde vērtēs Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu darbības, taču par amatpersonu iespējamu nomaiņu izteicās noraidoši. «Jautājums par pārvaldnieku būs vienmēr un tas tiks vērtēts, bet amatpersonu maiņa nenotiek mainīšanas pēc. Nevajadzētu koncentrēties uz [Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu] Loginovu kā uz personu, kas ir vienīgā panaceja Rīgas brīvostas lietām. Rīgas brīvostas valde visus 23 Valsts kontroles ieteikumus vērtēs kompleksi, bet nevienā no tiem nav runa par amatpersonu nomaiņu,» sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs. Vienlaikus viņš norādīja, ka šāda veida ierosinājumi ir Satiksmes ministrijas kompetencē, kas pārrauga brīvostas darbību.

Ameriks arī uzsvēra, ka par spīti VK viedoklim par ostas darbu laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam, Rīgas brīvosta ir kļuvusi par Baltijas lielāko ostu.

Valsts kontrole atbilstoši procedūrai nodevusi revīzijas ziņojumu izvērtēšanai Ministru kabinetā, atbildīgajā Saeimas komisijā un prokuratūrā, kas tās vērtēs atbilstoši kompetencei.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministra pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne (RP) pirmdien, 11.martā, vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt Valsts kontroles (VK) likumības revīzijas gaitā konstatētos pārkāpumus Rīgas brīvostas darbā laikā no 2009. līdz 2011.gadam.

Atbilstoši revīzijas secinājumiem Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar finanšu līdzekļiem, kopsummā vairāk nekā 41 miljonu latu.

Revīzijas secinājumi neaprobežojas tikai ar attīstības projektiem, flotes izveidošanu un nomas līgumu termiņiem. Valsts kontrole norāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 145 000 latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 000 latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas, un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

VK skaidro, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču Rīgas brīvostas pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonu latu apmērā, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, ir radīti zaudējumi vismaz 403 000 latu apmērā, secina VK. Naudas līdzekļi ir izlietoti ledlauža «Varma» kapitālajam remontam 354 000 latu apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA «Rīgas brīvostas flote» piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 000 latu, kā arī samaksāta Valsts ieņēmumu dienestā noteiktā soda nauda 1032 latu apmērā par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 000 latu apmērā un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 000 latu apmērā.

Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS «Rīgas jūras līnija» maksātnespējas procesā pārvaldei ir radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā.

Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 22 miljonu latu apmērā, tāpēc VK norāda uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.

Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secina VK.

Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 000 latu.

Revīzija veikta par trīs gadu periodu no 2009.gada līdz 2011.gadam. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti 23 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai un vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes nodrošināšanai pret komersantiem.

«TV3» raidījums «Nekā personīga», atsaucoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma melnrakstu, vēstīja, ka Rīgas brīvostas darbībā ir atklāti vairāki pārkāpumi un nesaimnieciska naudas izlietošana. Piemēram, ir nepamatoti tērēti vairāki desmiti tūkstošu latu reklāmas mērķiem, bez skaidras un saprotamas sistēmas osta slēgusi nomas līgumus par zemi, piestātni un velkoņiem. Tāpat nauda tērēta mērķiem, kuriem nav saistības ar brīvostu, piemēram, īrēta sporta zāle Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, baseina celiņš Olimpiskajā sporta centrā, kā arī loža «Arēnā Rīga».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv