Analītiķi: degvielas cenu kāpums var apdraudēt Latvijas dalību eiro zonā

Apollo
0 komentāru

Degvielas cenu kāpums Latvijas degvielas uzpildes stacijās ir pamatots, aģentūrai BNS atzina banku analītiķi. Vienlaikus viņi norādīja, ka naftas cenu kāpums var apdraudēt Māstrihtas kritērija izpildi un attiecīgi Latvijas dalību eiro zonā.

Analītiķi: degvielas cenu kāpums var apdraudēt Latvijas dalību eiro zonā

Foto: Scanpix/RIA Novosti

Bankas «Citadele» galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis aģentūrai BNS sacīja, ka degvielas cenas benzīntankos diemžēl ir pamatotas un ir saistītas ar naftas un naftas produktu cenu pieaugumu pasaulē, piemēram, 95.benzīna vairumtirdzniecības cena Ziemeļrietumeiropā eiro izteiksmē pašlaik katru dienu sasniedz jaunu vēsturisko rekordu, bet kopumā kopš gada sākuma tā ir palielinājusies par vairāk nekā 20%.

«Galvenais iemesls dramatiski augstajām naftas cenām neapšaubāmi ir augošais saspīlējums ap Irānu. Ir kompānija, kas rēķina, cik liela ir iespējamība, ka līdz gada beigām Izraēla uzbruks Irānai. Tad, lūk, šī iespējamība kopš gadu mijas ir pieaugusi no 20‒25% līdz aptuveni 40‒45%. Irāna ir otrs lielākais naftas ražotājs OPEC kartelī. Bez Irānas naftas pasaulē iestāsies reāls naftas trūkums. Ja karš tiešām sāktos, naftas cena var uzšauties pat līdz 200 ASV dolāriem par barelu. Nafta pie 200 ASV dolāriem barelā nozīmē aptuveni 1,50 latu par litru benzīna Latvijā. Šāda scenārija piepildīšanās pilnīgi noteikti nozīmētu dziļu ekonomisku recesiju visā pasaulē, arī Latvijā. Starp retiem izņēmumiem vismaz sākotnēji varētu būt naftas ieguvējvalstis,» sacīja Vaikulis.

Viņš arī norādīja, ka ģeopolitiskā prēmija pašlaik veido jau aptuveni 25% no naftas cenas. Turklāt, cerībot uz tālāku cenu kāpumu, finanšu spekulanti ir sabūvējuši rekordlielas pozīcijas jēlnaftā. Turklāt reālais pieprasījums pēc naftas Rietumvalstīs pasaulē pavājinās kopā ar ekonomikas bremzēšanos. «Ja brīnumainā kārtā situācija ap Irānu pēkšņi atrisinās mierīgā ceļā, naftas cenas ātri vien var novelties par trešdaļu un pat vairāk,» sacīja Vaikulis.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS pastāstīja, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes turpināšanās un daudzās valstīs novērojamā ražošanas noskaņojuma stabilizēšanās ir palīdzējusi uzturēt augsto naftas cenu līmeni. Tomēr lielu nozīmi patlaban spēlē ģeopolitiskie riski, jo īpaši nozīmīgajās naftas ieguvējvalstīs ‒ Irānā, Irākā un Nigērijā. Cenas netieši atspoguļo arī notikumus Sīrijā. Būtisks faktors ir Saūda Arābijas motivācija saglabāt naftas cenas virs 100 ASV dolāriem par barelu. Valsts īsteno fiskālo stimulu pasākumus, tostarp, lai samazinātu nemieru izcelšanos risku. «Situācija patlaban ir īpaši jutīga, jo pasaules naftas krājumi pērnā gada laikā ir samazinājušies un ir pēdējo piecu gadu zemākajā līmenī,» viņš minēja un piebilda, ka tādēļ iespējamo faktoru klāsts, kas uztur augstās naftas cenas, ir krietni plašs.

Pēc viņa teiktā, lielākie naftas cenas riski galvenokārt ir saistīti ar spriedzi ap Irānas iespējamo kodolprogrammu un Hormuzas šauruma blokādi. Notikumu eskalācijas dēļ naftas cenas var pārsniegt vēsturisko ‒ 150 ASV dolāru par barelu ‒ līmeni. «Šāds scenārijs ir iespējams, ja reģionā izcelsies militārs konflikts. Un šāda konflikta iespējamība lielā mērā ir atkarīga no ASV nostājas. Potenciālais saspīlējums balstās Irānas kodolambīcijās, kas varētu īstenoties tuvāko piecu gadu laikā, kas liek novērtēt arī šāda riska pastāvēšanas ilgumu, kura laikā var notikt attiecību eskalācija, ja to valstis neatrisina sarunu ceļā,» klāstīja Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka pašreizējās cenas jau daļēji atspoguļo potenciālo riska eskalēšanās iespēju, tādēļ, norimstot spekulācijām, cenas var nedaudz pierimt, bet ne būtiski. «Vidējā termiņā liela loma būs globālajam pieprasījumam un naftas ieguves palielināšanai. Augstās naftas cenas ir nopietns šķērslis ekonomikas izaugsmei ne tikai Latvijā. Tikpat liela varbūtība pastāv, ka augstās energoresursu cenas kļūst par jaunu satricinājumu cēloni, kā dēļ cenas krīt, jo strauji sarūk pieprasījums. Tomēr šādos apstākļos ieguvēju nebūs. Augstās energoresursu cenas ierobežo iedzīvotāju pirktspēju, kā arī kāpina inflāciju, kas var apdraudēt Māstrihtas kritērija izpildi un attiecīgi dalību eiro zonā,» pavēstīja Gašpuitis.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija tiešā veidā ietekmēt esošos notikumus nevar, bet pastāv ilgtermiņa pasākumi, kurus īstenojot var panākt šīs ietekmes samazināšanos. Tas skar šo resursa patēriņu samazināšanu – ceļot energoefektivitāti, vairāk izmantot Latvijas vietējos energoresursus. Jālīdzdarbojas arī alternatīvu energoresursu izstrādē. «Un visbeidzot dzīves līmeņa pieaugums ir galvenā atbilde. Iedzīvotāji pasaulē kļūst turīgāki, bet konkurence uz šo resursu patēriņu tikai pieaug. Un tikai apsteidzot citu valstu attīstības tempu, varam cerēt uz šīs ietekmes samazināšanos,» sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka lielākās galvassāpes pasaules ekonomikai rada ne tik daudz naftas cenu līmenis, cik tā izmaiņu straujums. Tas ir viens no argumentiem, kā dēļ ASV nesteidz atbalstīt Izraēlas centienus lietot militāru spēku, lai atrisinātu domstarpības ar Irānu par kodolprogrammas turpināšanu.

«Pašreizējais cenu līmenis vēl nav sasniedzis kritisko robežu, bet tomēr jau ir manāmi sarežģījumi, kas bremzēs izaugsmi, un tiešais sitiens būs transporta, ražošanas nozarēm. ASV ekonomikas kondīcija ir uzlabojusies, tomēr augstās degvielas cenas ierobežo patēriņu, sarežģījumus izjūt vietējā tūrisma un pakalpojumu nozares. Eiropā un Latvijā ir sagaidāma līdzīga ietekme, turklāt katrā ekonomikā efekts atšķiras no atkarības līmeņa jeb energoresursu patēriņa īpatsvara. Jo lielāks, jo augošās cenas kož stiprāk. Iepriekšējo naftas cenu šoku brīvi pārdzīvoja Brazīlija, jo tās tirgus balstījās uz vietējo resursu – biodegvielu. Jo zemāki ienākumi un liels (neefektīvs) patēriņš, jo negatīvā ietekme lielāka. Latvija šajā ziņā ir ļoti nepateicīgā situācijā. Tomēr jāuzsver, ka katrai situācijai ir arī pozitīvā puse. Augošās transporta izmaksas sniedz iespējas Latvijas uzņēmējiem salīdzinājumā ar citu reģionu pārstāvjiem,» pastāstīja Gašpuitis.

Viņš atzina, ka naftas cenas ir ļoti svārstīgas un jutīgas pret jebkādām izmaiņām, tādēļ prognozēt noteiktā periodā cenu līmeni ir teju neiespējami.

«Augstās naftas cenas ir kļuvušas par noturīgu parādību un ar to ir jāsadzīvo, bet Latvijai jāturpina atkarības samazināšana un darbs pie alternatīvu meklēšanas,» sacīja Gašpuitis.

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūru BNS informēja, ka Latvijas degvielas cenas ietekmē Eiropas vairumtirdzniecības degvielas cenas, ko galvenokārt nosaka pasaules naftas cenas, eiro/ASV dolāra valūtas kurss, kā arī vietējie nodokļi un konkurence. «Šā gada pirmajos mēnešos Latvijas degvielas cenu kāpumu galvenokārt veicināja vairumtirdzniecības degvielas cenu pieaugums Eiropā, ka arī valsts obligātās rezerves nodevas ieviešana gada sākumā. Degvielas cenas Eiropā ir palielinājušās pat nedaudz straujāk kā pasaules naftas cenas, tostarp netipiski aukstā laika dēļ janvārī. Savukārt naftas cenu izaugsmi balstīja gan uzlabojies noskaņojums par pasaules ekonomikas izaugsmi, gan piedāvājuma ierobežojumi, ko rada saspīlējums Irānā. Turklāt naftas krājumi attīstītajās valstīs pašreiz ir piecu gadu zemākajā līmenī,» viņa klāstīja.

Strašuna uzsvēra, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas degvielas cenu dinamika lielā mērā būs atkarīga no tā, kā attīstīsies situācija Tuvajos Austrumos. Ja ģeopolitiskais konflikts Irānā netiks atrisināts, bet turpinās saasināties un naftas ieguves apmēri samazināsies, pasaules naftas cenas, visticamāk, pieaugs vēl, kas atspoguļosies arī augstākās degvielas cenās Eiropā un Latvijā.

«Pašlaik pasaules naftas cenu dinamika ir vislielākais risks 2012.gada patēriņa cenu inflācijas prognozēm. Varbūtība, ka tuvākajā laikā naftas cenas paaugstināsies, ir lielāka, nekā, ka tās samazināsies. Un, lai arī tuvāk vasarai vai gada otrajā pusē naftas cenas varētu stabilizēties, tās, visticamāk, būs augstākā līmenī, nekā mēs pieņēmām šā gada sākumā. Tad būs jāpārskata uz augšu arī Latvijas inflācijas prognozes,» sacīja Strašuna un piebilda, ka, ņemot vērā augsto nenoteiktību, pagaidām vēl «Swedbank» prognoze 2012.gadam nemainās ‒ banka sagaida aptuveni 2,4% vidējo inflāciju.

«DNB Bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS pavēstīja, ka viena lata robežas pārkāpšana ir vairāk psiholoģiski svarīgs notikums, taču nav šaubu, ka degvielas cenu kāpums kopš iepriekšējās desmitgades sākuma ir bijis nozīmīgs dzīves līmeni ietekmējošs faktors. Tās ir pieaugušas straujāk par kopējo patēriņa cenu indeksu ‒ ja patēriņa cenu indekss 2011.gadā bija par 76,4% augstāks nekā 2000.gadā, bet auto degviela bija kļuvusi par 141,3% dārgāka. Citi enerģijas produkti ir sadārdzinājušies vēl straujāk – elektrība par 134%, siltums par 160,9%, bet gāze pat par 189%. Būtiski neatšķiras galvenā atjaunojamā resursa ‒ malkas ‒ cenu kāpuma temps.

«Varam sevi mierināt ar domu ‒ ja nebūtu straujās Latvijas ekonomikas izaugsmes kopš deviņdesmito gadu vidus, enerģijas dārdzība mūs nospiestu vēl vairāk. Ja lielais globālais enerģijas cenu lēciens mūs pārsteigtu brīdī, kad vidējās algas Latvijā bija apmēram 100 dolāru mēnesī, tā būtu īsta katastrofa. Tas arī sniedz atbildi uz jautājumu, kā samazināt enerģijas izmaksu reālo slogu,» klāstīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka viena iespēja ir taupīšanas pasākumi. Tie ar attiecīgiem sākotnējiem ieguldījumiem varētu tiešām radikāli ‒ uz pusi vai vairāk ‒ samazināt siltuma patēriņu lielākajai daļai valsts iedzīvotāju. «Vairāk nekā puse cilvēku mīt vēl nenosiltinātās padomju laiku daudzstāvu mājās, arī vairākums privātmāju nav nekādas efektivitātes konfektes. Tas ir patiešām nozīmīgi, rēķinot enerģijas vienībās, vairāk nekā puse patērētās enerģijas ir siltums, naudas izteiksmē gan attiecība ir cita, jo transporta degviela un elektrība ir daudz dārgāki par gāzi, malku un centralizēti ražoto siltumu. Daudz mazāka daļa cilvēku varētu krasi samazināt auto degvielas patēriņu, pārejot uz ekonomiskākiem transportlīdzekļiem, bet tie, kuri pašlaik vēl braukā pa asfaltu ar lieliem džipiem, to acīmredzot var atļauties,» teica Strautiņš.

Viņš minēja, ka elektrības taupīšanas iespējas ir stipri ierobežotas. «Nenoniecinot taupīšanas iespējas, tomēr uzsvēršu, ka enerģijas patērētājiem cerības uz brīvu elpošanu nākotnē pamatā būs atkarīgas nevis no virves vaļīguma, bet kakla stipruma. Latvijai ir jācenšas ieņemt pēc iespējas augstāku vietu globālajā labklājības līgā, ko ciniķim labpatiktu dēvēt arī par barības ķēdi. Augoša cilvēku skaita un augoša patēriņa uz cilvēku veidotā pasaulē nav cerību uz dziļu un ilgstošu enerģijas izmaksu samazinājumu. Cīņa par ierobežotiem resursiem kļūs arvien skarbāka, un tiem, kuri nespēs nopelnīt augstus ienākumus globālajā darba dalīšanā vai kuriem nebūs savu energoresursu, iespējas uzturēt to, ko dēvē par mūsdienu dzīvesveidu, kļūs arvien ierobežotākas,» pastāstīja Strautiņš.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka degvielas tirgotāji «Latvija Statoil» un «Neste Latvija» trešdien par vienu santīmu litrā palielināja 95.benzīna un dīzeļdegvielas cenas Rīgā. Tādējādi 95.benzīna cena «Latvija Statoil» degvielas uzpildes stacijās pirmo reizi pārsniegusi viena lata robežu.

Pēc cenas palielinājuma 95.benzīns «Latvija Statoil» pilna servisa degvielas uzpildes stacijās maksā 1,009 latus litrā, bet dīzeļdegvielas cena pēc paaugstināšanas ir 99,9 santīmi litrā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. oktobris

Vārda dienas

Dainis, Dainida, DainaJevlampija, Deimons, Deimonds, Dainors, Dainīte, Dainita, Dainārs, Dainarts, Dainars, Daimons, Daimonds, Daimona

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz −1 ℃
Skaidrs

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 08:14
Saule riet: 18:01
Dienas ilgums: 9:47

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.10.2014
Ienākt apollo.lv