Analītiķi paredz bezdarba samazināšanos, bet straujus uzlabojumus neprognozē

Apollo
0 komentāru

Līdz gada beigām Latvijā sagaidāms bezdarba līmeņa kritums, lai gan tas neliecina, ka augstā bezdarba līmeņa problēma ir beigusies. Banku analītiķi uzskata, ka strauji uzlabojumi šajā jomā nav gaidāmi vēl vairākus gadus.

Analītiķi paredz bezdarba samazināšanos, bet straujus uzlabojumus neprognozē

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka nodarbinātība 2. ceturksnī atsākusi pieaugt, pat ja izslēdz tos iedzīvotājus, kas iesaistījās Nodarbinātības Valsts aģentūras atbalsta pasākumos (piemēram 100 latu stipendiju programmā) un 2. ceturksnī valstī bija jau par 17 tūkstošiem nodarbināto vairāk nekā 1. ceturksnī. No visiem aktīvajiem iedzīvotājiem 2.ceturksnī bija nodarbināti 52,8%.

Strašuna norāda, ka nodarbinātības pieaugumu veicināja gan darba meklētāju skaita samazināšanās, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba tirgū.

«Kopumā darba tirgus atgūšanās notiek pat nedaudz straujāk nekā bijām gaidījuši - lai gan ekonomiskā aktivitāte atveseļojas lēnām, eksporta izaugsme jau atspoguļojas nodarbinātības ciparos. Pašlaik sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars vidēji 2010.gadā sasniegs 19.5% - iespējams, ka rudens mēnešos tas atkal nedaudz pieaugs, bet gada beigās turpinās samazināties, » norāda Strašuna, kas pozitīvi vērtē faktu, ka iedzīvotāji aktīvāk iesaistījušies darba tirgū.

Viņa atzīmē, ka neaktīvo cilvēku skaits samazinājās līdz 34.5% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. «Īpaši priecē fakts, ka 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, par 17 tūkstošiem samazinājās to cilvēku skaits, kas ir zaudējuši cerību atrast darbu (līdz 44 tūkstošiem),», norāda Strašuna

Kopumā, labāki darba tirgus rādītāji norāda arī uz iespējamu mājsaimniecību patēriņa ātrāku atveseļošanos. Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka iedzīvotāji turpina darba meklējumos doties prom no valsts, ko CSP pilnā mērā nevar iekļaut savos aprēķinos. Tas samazina iedzīvotāju skaitu un attiecīgi arī patēriņu, bremzējot arī ekonomisko izaugsmi.

Savukārt  AS «SEB banka» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīst, ka ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas atspoguļojas nozaru rādītājos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir ļāvis bezdarba līmenim nedaudz nokristies.

Viņš uzskata, ka liela loma ir sezonas darbiem, kuriem beidzoties, bezdarba līmenis varētu nedaudz pakāpties.

«Kā rāda statistika, strauji audzis to darba meklētāju loks, kas ilgstoši ir bez darba. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies gandrīz divas reizes jeb par 45.6 tūkstošiem. Turklāt saglabājas liels darba meklētāju skaits ar darba pieredzi. Visticamāk šie bezdarbnieki ir to nozaru darbinieki, kas piedzīvojušas vislielāko kritumu un tuvākajā laikā tik daudz strādājošos atpakaļ uzņemt nespēs. Daļa šādu darba meklētāju nāk arī no publiskā sektora. Tādēļ liela loma būs nodarbinātības politikai jeb valsts aktīvai rīcībai, piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas un bezdarbnieku spējai rast savu prasmju pielietojumu citā profesijā, kā arī pieņemt jaunos nosacījumus darba tirgū.»

Gašpuitis atzīmē, ka stabilizējas ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Tas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 4,1%. No šīs grupas kā potenciālos darba meklētājus var uzskatīt 44,1 tūkstoti iedzīvotāju, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Tas ir resurss ar kuru ir iespējams rēķināties un uzrunāt, pirms runāt par imigrācijas nepieciešamību. Salīdzinot ar 2009.gada 2.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies vien par nepilnu tūkstoti.

Gašpuitis atzīmē, ka šobrīd iezīmējas pretrunīgas tendences un sagaidāms, ka tuvākajos gados būs vērojama paradoksāla situācija, kad nostiprinoties ekonomiskajai izaugsmei, kas varētu rādīt noturīgāku veikumu jau nākamgad, priekšplānā izvirzīsies tieši bezdarba jautājums. «Neskatoties uz to, ka ekonomika uzrādīs pieaugumu, bezdarba līmenis saglabāsies augsts, forumos tiks diskutēts par došanos emigrācijā, bet darba devēji intervijās sūkstīsies par darbinieku trūkumu. Tas saglabās savu aktualitāti vēl vairākus gadus uz priekšu, bet radušās situācijas risinājums būs meklējams izglītības sistēmas reformās jeb tās spēju sagatavot iedzīvotājus atbilstoši ekonomikas vajadzībām,» norāda Gašpuitis.

«DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt atzīmē, ka darbaspēka apsekojums apstiprina, ka bezdarbs samazinās.

«Bezdarba samazināšanos ir virzījis tieši nodarbinātības pieaugums, nevis aiziešana no darba tirgus, kas būtu ļoti nevēlami. 2.ceturksnī valstī vidēji strādāja gandrīz par 20 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā 1.ceturksnī. Nodarbināto skaitu tikai nedaudz ietekmējusi «simtlatnieku» programma, kurā iesaistīto skaits ceturkšņa laikā pieaudzis tikai par 700 cilvēkiem. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits ceturkšņa laikā ir samazinājies par 9.6 tūkstošiem, bet ļoti strauji, par 16,1 tūkstoti jeb vairāk nekā ceturto daļu samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Šādu pavērsienu varēja gaidīt, taču izmaiņu temps ir pārsteidzošs. Jāpiebilst, ka uz pilnu slodzi strādājošo skaits ir pieaudzis vēl straujāk, par 33.4 tūkstošiem,» norāda Strautiņš.

Viņš uzskata, ka 3. ceturksnī bezdarba kritums būs straujāks.

«Tomēr bezdarbnieku skaits joprojām ir ļoti liels un tā būs sāpīga problēma vēl vairākus gadus. Lielu devumu bezdarba samazināšanā nenoliedzami var dot iekšzemes pieprasījuma aktivizēšanās, mājsaimniecībām aktīvāk tērējot naudu un izmantojot jau atkal daudz plašākās aizņemšanās iespējas. Taču līdz galam šo problēmu var atrisināt tikai strukturālas pārmaiņas ekonomikā, pieaugot eksporta nozaru īpatsvaram,» uzskata Strautiņš.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv