Andris Džeriņš cīnīsies par uzvarām un līgumu Attēlu galerija

Apollo
13 komentāri

«Sezona man ir tikpat laba vai slikta, cik visai komandai kopumā,» saka Latvijas valstsvienības un Rīgas «Dinamo» centra uzbrucējs Andris Džeriņš. Tomēr nevar noliegt, ka aizvadītā KHL sezona 25 gadus vecajam hokejistam bija līdz šim labākā karjerā. Līgums ar «Dinamo» viņam beidzas 30. aprīlī, tādēļ uz pasaules čempionātu Andris dosies arī, lai parādītu sevi darba tirgū, taču, iespējams, ka jau līdz tam viņš saņems piedāvājumu turpināt sadarbību.

- Biji diezgan krietni dabūjis ar ripu un nācās pat izlaist treniņu...
- Ripa trāpīja tieši pa ceļgala kaulu, bija sāpīgi. Vienu treniņu izlaida, bet pēc tam dakteris īsti neļāva strādāt uz visiem 100%, bet tagad jau viss ir kārtībā. Sāpes ir vēl joprojām, bet tās ir paciešamas.

- Droši vien tagad pēc katra šāda sasituma ataust atmiņā 2011./2012. gada sezona, kura tev savainojumu dēļ pagāja gandrīz bez hokeja.
- Noteikti. Kad kaut kas notiek, uzreiz iedomājies, kā nu būs? Cik ļauni tas ir un cik ilgu laiku prasīs traumas sadziedēšana? Pēc tam jau saproti, ka tik traki nevajadzētu būt.

- Vai pagājušajā vasarā nācās papildus pastrādāt, lai spētu labā kondīcijā atgriezties uz ledus?
- Protams. Ne tikai rokas savainojums (smags plaukstas kaula lūzums), bet arī kājas trauma (lauzts pirksts) lika papildus pastrādāt pie kustības. Atgūt fizisko formu un atkal justies labi ļoti palīdzēja «Dinamo» fiziskās sagatavotības treneris Vilnis Klucis.

- Vai šo sezonu vari nosaukt par tev personīgi veiksmīgāko KHL karjerā?
- Grūti to pateikt, ja komanda zaudē. Tādos gadījumos nekad negribas teikt, ka esi aizvadījis labu sezonu. Jāsaka tā - sezona man ir tikpat laba vai slikta, cik komandai kopumā. Tādā ziņā šī nav mana veiksmīgā sezona. No otras puses - ja ņemam tikai statistikas ciparus, tad noteikt tā var teikt.

- Izjūti gandarījumu, ka pēc tik sarežģītas sezonas veselības likstu dēļ tomēr izdevās atgriezties šajā līmenī?
- Fiziski jutos labi jau no sezonas sākuma, taču zemapziņā kaut kur sēdēja doma par piesardzību, jo roka ik pa laikam iesāpējās. Sākumā bija grūti, taču mazliet palīdzēja treneris, kurš iedvesa manī pārliecību par saviem spēkiem, un tas ļāva spēlēt labāk.

- Kad piemini treneri, tad rodas jautājums, par kuru no treneriem ir runa?
- Runāju par abiem galvenajiem treneriem, kuri mums šosezon bija [Peka Rautakallio un Artis Ābols].

- «Dinamo» sezonas noslēguma pasākumā kļuvi par «bullīšu» karali. Vai parūku saglabāji?
- (Smejas). Jā, mājās ir gan parūka, gan kronītis. Jā, nav viegli izdomāt kaut ko oriģinālu, jo viss jau ir kā ir izdomāts. Līdz brīdim, kad kāds atkal nodemonstrē kaut ko neredzētu. Tāpat jāatceras, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Arī manis izpildītais «bullītis» nebija nekas jauns, tā varētu izdarīt diezgan daudzi čaļi no komandas. Vienīgi situāciju sarežģī fakts, ka esi nosēdējis uz soliņa pusotru stundu un esi auksts.

- Biji pirms tam piedomājis pie tā, ko darīsi?
- Iepriekšējā vakarā man piezvanīja un pateica, ka būs jāmet «bullītis», tādēļ lūdza padomāt par to. Nekādu lielo izdomu gan tajā neieliku. Vai nezvanīju pēc padoma Kasparam Daugaviņam? Nē. (Smejas) Tā, ka viņš uzmeta NHL, es neesmu mēģinājis, turklāt, ja reiz, kāds to ir darījis, tad īsti negribas kopēt.

- Pauze starp pārbaudes spēlēm ir diezgan liela. Kam treniņos esat pievērsuši lielāko uzmanību?
- Vismaz pēdējās dienas aktīvāk strādājam pie slidošanas. Protams, ir arī visādi standarta uzdevumi, taču jau esam izgājuši cauri tam, kā pareizi spēlēt aizsardzībā un vidus zonā.

- Ko tavā skatījumā ir devusi Artūra Irbes piesaistīšana treneru korpusam? Viņš taču nestrādā tikai ar vārtsargiem.
- Jā, viņš dod padomus arī pārējiem spēlētājiem. Irbe tomēr savā ziņā ir visu Latvijas hokejistu piemērs, tādēļ viņa autoritāti neviens neapšauba un neklausīties viņā būtu diezgan glupi. Katrā ziņā ir patīkami, jo viņš ir ļoti atvērts un ar viņu var arī pajokoties.

- Lauris Dārziņš teica, ka pēc Soču olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra ir liels prieks doties uz izlasi, jo gaisotne ir lieliska.
- Man arī iepriekšējos gados patika spēlēt izlasē, tomēr tagad droši vien ir nedaudz labāk un citādāk. Allaž ir patīkami satikt draugus un aprunāties, kā kuram ir gājis.

- Pasaules čempionātā tev droši vien būs jācīnās ne tikai par komandas uzvarām, bet arī par līgumu nākamajai sezonai.
- Jā, droši vien. Protams, gribētos palikt «Dinamo», jo kas gan var būt labāks par spēlēšanu mājās savu līdzjutēju priekšā, taču, ja situācija prasīs, tad citu variantu jau nebūs.

P.S. Seko līdzi «Apollo» sporta ziņām arī sociālajā tīklā «Twitter» -

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ceturtdaļfināli

3:8
2:1
4:3
2:3B

Pusfināli

0:3
3:0

Spēles par medaļām

2:3B
1:5

Komentāri

Vairāk

 

 

Ienākt apollo.lv