ANO tiesa noraida Ukrainas prasību pret Krieviju par terorisma finansēšanu

Apollo
17 komentāri

ANO Starptautiskā tiesa Hāgā trešdien noraidījusi Ukrainas prasību noteikt papildus pasākumus pret Krieviju par terorisma sponsorēšanu.

ANO tiesa noraida Ukrainas prasību pret Krieviju par terorisma finansēšanu

Foto: Scanpix

Kā norādīja tiesas priekšsēdētājs Ronijs Abrahams, Ukraina nav sniegusi pierādījumus, ka Krievija sponsorē terorismu.

«Tādā veidā tiesa nonākusi pie secinājuma, ka neatbilst prasībām apstākļi, lai noteiktu papildus pasākumus atbilstoši Terorisma finansēšanas apkarošanas konvencijai,» pavēstīja Abrahams. «Šajā kontekstā šajā lietas izskatīšanas posmā Ukraina nav sniegusi pietiekošus pierādījumus, kas pienācīgā veidā parādītu, ka šie elementi ir ticami.»

Vienlaikus tiesa nosprieda, ka Krievijai Krimā jānodrošina Krimas tatāru tiesību ievērošana, jāatļauj Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - darbība un jānodrošina mācības ukraiņu valodā.

«Gribētu atgādināt, ka Krievijai jāpilda savas saistības atbilstoši Konvencijai visa veida rasu diskriminācijas izbeigšanai. Tiesa uzskata, ka Krimā Krievijai jāatturas no ierobežojumu noteikšanas attiecībā pret Krimas tatāriem un viņu apvienībām, jāsaglabā viņu iestādes, ieskaitot Medžlisu. Turklāt Krievijai jānodrošina pieeja izglītībai ukraiņu valodā,» pavēstīja Abrahams.

Ukraina janvārī vērsās ANO Starptautiskajā tiesā pret Krieviju, apsūdzot to Terorisma finansēšanas apkarošanas konvencijas un Konvencijas visa veida rasu diskriminācijas izbeigšanai pārkāpšanā. Lietas izskatīšana tika sākta 6.martā.

Ukraina lūdza tiesu noteikt pagaidu pasākumus pret Krieviju līdz galīgā sprieduma pieņemšanai, lai apturētu ieroču un naudas plūsmu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Trešdienas spriedums ir pagaidu lēmums prasības izskatīšanas laikā, kas varētu ilgt gadiem.

Kijeva lūgusi tiesu atzīt, ka Krievija, nododot naudas līdzekļus un bruņojumu nelikumīgajiem bruņotajiem formējumiem Ukrainas austrumos, kas piedalās teroraktu īstenošanā, kā arī sniedzot palīdzību šo formējumu sagatavošanā, pārkāpusi saistības, kuras tā uzņēmusies kā Terorisma finansēšanas apkarošanas konvencijas dalībvalsts.

Turklāt Ukraina arī apsūdz Maskavu, ka tā ir līdzvainīga Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā Austrumukrainā, kā arī Mariupoles, Kramatorskas un Harkovas apšaudīšanā. Kijeva pieprasa, lai Maskava samaksā kompensāciju par notriekto lidmašīnu.

Kijeva arī lūdz tiesu atzīt, ka Krievijai ir jāatbild par «Krimas tatāru un ukraiņu kopienu sistemātisku diskrimināciju un cietsirdīgu izturēšanos pret tām, par nelikumīga referenduma sarīkošanu vardarbības un iebiedēšanas atmosfērā, par Medžlisa aizliegumu un tā līderu vajāšanām, par Krimas tatāru līderu pazušanas (nolaupīšanas) kampaņas un slepkavību atbalstīšanu un tiešu piedalīšanos tajā, par Krimas tatāru iebiedēšanu, rīkojot kratīšanas un aizturēšanas, par šķēršļu likšanu Krimas tatāru un ukraiņu medijiem, par centieniem apspiest izglītību Krimas tatāru un ukraiņu valodās, kā arī par šo kopienu pārstāvju sapulču aizliegumu».

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.04.2017
Ienākt apollo.lv