Apavu veikalā Rīgā izvēršas pamatīgs skandāls; tiek izsaukta apsardze Attēlu galerija

Apollo
1152 komentāri

Nesapratne, neiecietība un pat agresija – tās ir tikai dažas no emocijām, kas piedzīvotas apavu veikalā «NS King» tirdzniecības centrā «Alfa». Apavu dēļ veikalā izvērtusies skarba vārdu apmaiņa starp pircējiem un pārdevējiem, izteikti personīgi apvainojumi, notikusi svaidīšanās ar dokumentiem, kā rezultātā izsaukti apsardzes darbinieki. Portāls «Apollo» skaidroja, kāpēc šis konflikts notika, un kā tas beidzās. 

Pircēja foto 3 attēli Atvērt

Pircēja foto

Klients Dans ieradies veikalā, lai iegādātos sievai zābakus. Pēc pāris dienām nejauši pamanīts, ka vienam no papēžiem ir šķirba starp papēža un zoles daļu.

«Kā vēlāk veikalā noskaidrojām, verķi, kas patvaļīgi atdalījies no papēža galvenās daļas, saucot par «pasitni». Lieki bilst, ka līdz šim nebija īsti jausmas, kā to detaļu sauc. Domāju, ka papēža zoles daļa vai pazole... kā arī, nu jau tīri intereses pēc, aptaujājot visus paziņas, neviens īsti nezina, kas ir «pasitnis». Mūžu dzīvo, mūžu mācies!» savā «Facebook» profilā raksta Dans. 

Sākot pētīt tuvāk abus zābakus, ar sievu konstatēts, ka «pasitņi» ir viegli pielikti ar ļoti švaku līmvielu, un, nepieliekot īpašas pūles, noņemami nost.

«Līdz šī fakta konstatācijai zābaki tika uzvilkti tieši piecas reizes! Un, ne jau intensīvai staigāšanai (superīgo zābaku valkātāja ir septītajā grūtniecības mēnesī, kā arī nemēdz staigāt veidā, kas kaut kā īpaši bojātu apavus). Doma skaidra, mūsu loģiski domājošo (mūsdienās gan jāsāk apšaubīt šī jēdziena nozīme) cilvēku uztverē - «brāķis»! Jāņem čeks, jāņem «brāķa» prece un uz veikalu, lai atgriež naudu vai maina preci! Zābaki tika iegādāti par 55.95 eiro, un tas ir ar atlaidi,» norāda Dans. 

«Pieeju pie kases, rādu, stāstu cerībā, ka būs sapratne un tiks veiktas attiecīgas darbības, jo zābaki ir tā kā jauni, un īsti jau nav normāli, ja pēc dažām īsām valkāšanas reizēm nokrīt papēža pazoles zābakiem, kas nav gluži aiz stūra pirkti par astoņiem eiro..... Atbildi saņemam gana lakonisku: «Kā, tas tak nav nekāds defekts vai brāķis! Tie ir PASITŅI. Pēc zābaku iegādes jums bija jānomaina pasitņi pret ĪSTIEM (!!!) papēžiem!»»

Tālāk pēc Dana rakstītā veikalā izvērtusies gana gara un emocionāla diskusija, kurā iesaistījusies arī veikala vadītāja: «Priekšā nestādījās, bet ik pa brīdim bija aiz kases, apģērbs ne kā pārdevējām/konsultantēm un uzvedās, kā lai saka, «bosīgi». Secinājums - svarīgākā persona veikalā uz to brīdi.»

Īsā diskusijas atstāstā Dans norāda, ka no veikala darbinieku puses pausts komentārs, ka «nekāda kompensācija, naudas atdošana vai preces nomaiņa netiks veikta, jo veikals noliedz jebkāda defekta esamību».

Pamatojums – «NS King» «Apavu lietošanas un kopšanas noteikumi» 10.punkts «Savlaicīgi labojiet nodilušās pazoles un papēžus, atjaunojiet krāsojumu, nomainiet papēžu pasitņus, izņemamās iekšzoles, auklas un citas nomaināmās detaļas.»

«Iespējams, neesmu jaudīgākais latviešu valodas eksperts, kā nekā nezināju, kas ir pasitnis (!), bet..., kur ellē (atvainojos par izteicienu!) ir rakstīts, ka TIKKO pēc apavu iegādes (redzu vārdu «savlaicīgi», kas ir subjektīvs un maigi izsakoties «stiepjams» jēdziens) tie jānes pie kurpnieka, lai uzliktu «īstos» papēžus!!!??? Lieki bilst, ka pie iegādes netika minēts ne pušplēsts vārds, ka prece (apavi!) nav gatavi paredzētajai ekspluatācijai un tiem vajag veikt papildus uzlabojamus! Par attiecīgu samaksu, saprotams,» raksta Dans. 

Abiem esot «nicīgi» piedāvāta iespēja aizpildīt pretenziju veidlapu, piebilstot, ka tam tāpat nebūšot jēgas, jo veikals nekonstatēšot defekta būtību. Līdz ar to pretenzija tiks atteikta, raksta Dans. 

«Šajā brīdī man ar sievu (dramatiskumam atceramies, ka rit grūtniecības pēdējie mēneši...) sāka šķist, ka par mums atklāti ņirgājās! Pirmkārt, mēs esot paši vainīgi ka nezinot, ka nopērkot apavus tiem automātiski ir jāpieliek īstās zoles, jo tā pēc pārdevējas un otrās dāmas (vadītājas?) izteikumiem, esot teju ar visiem apaviem. Principā, ar sievu esam tumsoņas! Visu dzīvi (man 36) esmu pircis kurpes, sieva zābakus un nesaskaitāmu daudzumu kurpju, nekad vēl nav bijis gadījums, ka uzreiz pēc apavu iegādes tie būtu jānes pie kurpnieka, jo tā vienkārši esot jādara.»

Danu šokējusi veikala darbinieku nevēlēšanās palīdzēt, ciniskā izturēšanās un piebilde par pretenzijas rakstīšanas neizskatīšanu, jeb atzīšanu par nederīgu: «Nu, emocijas sāka ņemt virsroku un es ar sievu sākām komunicēt nedaudz skaļākos toņos. Neteicām nevienu vulgāru vai citādi publiskā telpā nepieņemamu vārdu. Dusmīgākais vārds bija «stulbi!», par ko arī saņēmām aizrādījumu. Mums piedraudēja ar apsardzes izsaukšanu, jo mēs ceļot nekārtības veikalā. Nekāda racionāla problēmas risinājuma tā arī nebija, jo veikala pārstāves atteicās iedziļināties tēmā un konstruktīvi atbildēt uz mūsu jautājumiem.»

Portāls «Apollo» klātienē tikās ar tirdzniecības centra «Alfa» apavu veikala «NS King» uzņēmuma pārstāvēm Ilzi un Daigu, lai skaidrotu otras puses viedokli par notikušo. Abas uzņēmuma pārstāves savu uzvārdu un amatu atklāt nevēlējās. Pēc abu stāstītā aina bijusi nedaudz citādāka - sievietes pauž neizpratni par pircēju agresīvo uzvedību. Daiga norāda, ka klients aicināts aizpildīt prasījuma pieteikumu, kas ir kā pretenzijas izteikšana veikalam.

Klients atteicies to darīt: «Viņi prasīja uzreiz atgriezt naudu. Es viņus savukārt aicināju aizpildīt šo prasības pieteikumu par šiem nekvalitatīvajiem apaviem pret veikalu. Pamatojums bija, ka neatstās apavus veikalā tāpēc, ka mēs kaut ko izdarīsim šiem apaviem. Rezultāts bija tāds, ka šis prasības pieteikums netika aizpildīts. Izvērtās konflikta situācija. Protams, nezinu sīki un smalki. Izsaucām apsardzi. Viņi kļuva ļoti agresīvi. Viņiem bija iedota šī veidlapa. Šī veidlapa tika burzīta un mesta manā virzienā. Tika mests man ar klienta karti.»

Ilze skaidro, ka brīdī, kad papēža pasitnis ir nodilis, tas ir jānomaina. Ja papēža pasitni ir nepieciešamība nomainīt un tas ir pielīmēts tad pie noņemšanas var sabojāt papēdi, saka Ilze, norādot, ka tieši šī iemesla dēļ tie piestiprināti ļoti viegli. 

«Pie apavu iegādes mēs izsniedzam instrukcijas grāmatiņu. Informējam par to, ka savlaicīgi šie pasitnīši būtu jāmaina. Klients tiek iepazīstināts ar šo informāciju izsniedzot šo informāciju, kas atrodama apavu lietošanas noteikumos. Pie katra pirkuma klientam šī instrukcija tiek iedota. Tāpat arī šajā gadījumā,» uz pircēja atbildību norāda Ilze. 

«Mēs katrs uz preci skatāmies kā uz preci, bet es gribu atzīmēt, ka arī apavi ir šī prece, un, uzsākot jebkuras preces lietošanu, parasti cilvēks ko dara? Viņš izlasa instrukciju. Visbiežāk. Tā būtu pareiza preces lietošanas sastāvdaļa,» viņa piebilst. 

«Ko nozīmē mutiski brīdināt? Par papēžu pasitņiem jebkurai sievietei ir skaidrs. Ja vīrietis to varētu nezināt, tad sieviete, es domāju, ka zina, ko nozīmē papēžu pasitņi,» uzskata Ilze. 

Uzņēmums šādā veidā neko neesot pārkāpis. Informācija klientam iedota: «Viņa vienīgais pienākums, iegādājoties apavus, ir iepazīties ar apavu lietošanas noteikumiem. Mums, tāpat kā daudzos citos uzņēmumos, arī ir sava procedūra, kā tiek pieteikta pretenzija.»

Ilze norāda, ka tirdzniecības centra apsardze «velti nekad un nekādos gadījumos netiek izsaukta». Tas uzņēmumam esot maksas pakalpojums. «Un, ja tiek konstatēts fakts, ka esam izsaukuši apsardzi nepamatoti tad principā mēs par to vienkārši samaksājam,» norāda Ilze. 

Veikala pārdevēju un darbinieki kompetencē neietilpstot pieņemt lēmumus, kas attiektos uz apavu defekta konstatēšanu: «Klientiem negribējās rakstīt (pretenzijas pieteikumu). Attiecīgi tas viņus neapmierināja, jo viņi uzskatīja, ka viņu viedoklis ir pareizs, ka prece ir ar defektu. Klientiem netika teikts, ka viņiem būs atteikums uzreiz vai likts domāt, ka pretenzija netiks izpildīta.»

Savukārt Daiga saka: «Tika uzdoti desmitiem lieki jautājumi. Rezultātā personīgiem apvainojumiem. Bija aicināti klienti zālē skaļā balsī nepirkt, atvainojos, nesaukšu... jo, kad es aizrādīju, ka tomēr nevajag tādu leksiku lietot, tad man atbildēja, ka tā ir latviešu valoda. Tā visa rezultātā mēs izsaucām apsardzi.»

Ilze savukārt piebilst, ka klients veikala vadītāju nosaucis par stulbeni. 

«Man visu laiku vicināja un prasīja – jūs atbildiet, vai šis ir brāķis? Es teicu, ka nevaru šajā gadījumā atbildēt, vai šis ir brāķis vai nav. Rezultātā es esmu stulba. Kurš kuru izprovocēja, es nezinu. Jebkurā gadījumā mūsu prasība bija rakstīt šo prasījuma pieteikumu,» norāda Daiga. 

Uzņēmumam esot savi neatkarīgie eksperti, kuru Latvijā pēc Ilze teiktā esot ļoti maz: «Mēs konsultējamies ar apavu ekspertu, un tā kā bija izveidojies tik augsta mēroga konflikts, neskatoties uz to un neanalizējot dziļi situāciju, ir vai nav apaviem ražošanas brāķis ... klientam likuma noteiktā kārtībā 15 darbadienu laikā. Turklāt, ņemot vērā šo konflikta situāciju, netika gaidītas šīs 15 dienas. Tika nosūtīta ierakstīta vēstule, kurā tika vienkārši piekrists klienta izteiktajai prasībai – naudas atgriešanai par apaviem. Klients tika aicināts ierasties veikalā, uzrādot pirkuma čeka oriģinālu. Šī pretenzija tika apmierināta.»

Klients pēc tam ieradies veikalā un palūdzis savus apavus: «Tā tas viss arī beidzās. Viņš naudu nesaņēma, jo viņš neuzrādīja čeku un neizteica vēlēšanos saņemt naudu un paņēma vienkārši apavus. Un novēlēja mums šajā gadījumā visu labu. Tai pašai pārdevējai, kura it kā izprovocēja šo konfliktu.»

Ilze daļēji piekrīt, ka varbūt pārdevēja izteikusi savu viedokli vai verdiktu par apaviem, taču apgalvot nevar, jo sākumā neesot situācijā bijusi klāt. 

Taču vēlreiz uzsver: «Apsardze pie mums tiek izsaukta ļoti retos gadījumos. Šis bija ļoti nepatīkams gadījums gan darbiniekiem, gan klientiem, kas bija veikalā, jo neviens īsti nesaprata, kas notiek.»

«Es neteikšu, ka mums ir 100% labākā apkalpošanas kultūra veikalos, bet mēs uz to ejam, mēs mācāmies. Cenšamies strādāt pie tā, lai serviss būtu maksimāli labs. Bet arī ir jāsaprot, ka mūsu pārdevējam ir gan labā, gan sliktā puse. Bieži vien pārdevējs ir tas nabadziņš, kas saņem tās negācijas no cilvēka, kuram varbūt dzīvē neiet tik labi, kā viņam gribētos,» uzskata uzņēmuma pārstāve Ilze.  

Ar pārdevējiem tiekot runāts un esot arī apmācības kursi, taču pārdevēji un cilvēki mainoties.

To, kāpēc apavu ražotāji izmanto pasitņus, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) komentāru par šo konfliktsituāciju lasi portālā «Apollo» jau drīzumā!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv