Apbūvi Rātslaukumā sarežģī agrāk arhitektūrā pieļautās kļūdas

Apollo
0 komentāru

Trīsstāvu ēka ar īpatnēju jumta izbūvi un balkoniem — šāda ēka pēc skiču projekta izstrādātāju, arhitektu biroja «Vecumnieks & Bērziņi» viedokļa iederētos vienīgajā brīvajā zemes gabalā Rātslaukuma malā. Citāds viedoklis ir Rīgas vēsturiskā centra (RVC) attīstības un saglabāšanas padomei un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), kuras velta kritiskus vārdus gan konkrētajai ēkai, gan Rātslaukuma apbūvei kopumā.

Skiču projekts, kas pirms divām nedēļām tika noraidīts RVC padomē, atšķirībā no citiem projektiem vēsturiskajā centrā par labāko atzīts nevis atklātā, bet gan slēgtā konkursā, jo pērn izsludinātajā atklātajā konkursā nepieteicās neviens pretendents.

Slēgto konkursu pašvaldībai piederošā SIA «Rīgas nami» izsludināja pērnā gada nogalē, uzaicinot piedalīties piecus arhitektu birojus. Taču arī no tiem savus piedāvājumus iesnieguši tikai divi. «Domāju, arhitektus biedē sarežģītais process. Protams, mums labāk patiktu, ja iesniegti būtu trīs vai četri skiču projekti un būtu no kā izvēlēties,» saka «Rīgas namu» pārstāvis Aivars Stašāns.

Konkursa nolikums ietvēra prasības, lai nams būtu savienots ar Rātslaukuma pazemi, lai tā pirmais stāvs būtu publiski pieejams un izmantojams kā ieeja pazemes izstāžu zālē. Ēku, ja to izdosies uzbūvēt, pašvaldība plāno iznomāt birojiem.

Jumts par smagu

Galvenā kritika pieminekļu padomē bija par ēkas izskatu. Atzīstot, ka apjoms ir atbilstošs, padomes locekļi, piemēram, arhitekts Jānis Krastiņš, asi protestēja pret jumta izbūves ieceri, proti, tas it kā atdalīts no ēkas, turklāt vidū pāršķelts ar stiklotu galeriju.

«Jumta daļā ir problēmas,» piekrīt arī VKPAI vadītājs Juris Dambis, piebilstot gan, ka tas ir personiskais, nevis inspekcijas viedoklis. Jumts it kā atrauts no ēkas, taču esot pārāk smagnējs. Iecerētais fasādes risinājums izskatoties pēc butaforijas. «Ir grūti analizēt šādus projektus, un droši vien atrastos ne viens vien, kam tas patiktu, tomēr skaidrs, ka šāds risinājums izraisīs diskusijas. Tad varbūt nevajag steigties?» pauda Dambis.

No Stašāna sacītā gan izriet, ka domes uzņēmums Rīgas nami ir apņēmības pilns projektu iespējami ātrāk realizēt. Gaidīts tiekot pieminekļu padomes sēdes protokols, pēc kura vadoties projektu varētu labot un iesniegt atkārtoti. Rīgas namu pārstāvis argumentēja, ka bez šīs ēkas laukums izskatās nepabeigts. Turklāt arī veicamie darbi solās būt sarežģīti, ja būs jāveic arheoloģiskā izpēte, ieilgšot celtniecība un ievērojami pieaugšot tās izmaksas. Jaunajā projektā «Rīgas nami» jau ieguldījuši ap 3000 latu. Visvairāk iztērēts konkursa godalgām — 2000 latu. Ap tūkstoti tērēts konkursa žūrijas darba apmaksai un topogrāfiskajai uzmērīšanai.

Trūkst koncepcijas

No četrām Rātslaukuma būvēm, kas tapušas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, VKPAI saskaņojusi tikai vienu — stikloto piebūvi pie Kamarina nama Kungu ielā 3, sauktu par Kalpu namu. Tiesa, arī pret to bija pretenzijas un būvdarbi uz laiku apturēti. Citas ēkas tika celtas, pirms vēl jaunbūvēm Rīgas vēsturiskajā centrā bija obligāta saskaņošana inspekcijā.

Kļūda, «rasols», nožēlojams — šādus ekspertu apzīmējumus Rātslaukums izpelnījies līdz šim. Ja par Melngalvju namu, kas ir precīza vecā nama kopija, VKPAI vēl izsakās iecietīgi, tad Kamarina nams un Rātsnams netiek žēloti, jo tajos daļēji atveidots vēsturiskais, daļēji ieviests kaut kas no modernā.

Kad atklātībā nākušas Rātsnama skices, inspekcija pat organizējusi arhitektu forumu, bez maksas piedāvājot alternatīvu skiču projektus pašvaldības ēkai, taču dome par to neesot likusies ne zinis.

Dambis uzskata, ka kļūdas pamatā ir Rātslaukuma koncepcijas trūkums. Jau sākotnēji vajadzējis pieņemt lēmumu, vai šajā laukumā precīzi atveidot veco vai arī radīt jaunu arhitektūru. Turklāt neesot līdz galam izdomāts, kā integrēt jaunos objektus, tajā skaitā pazemes izstāžu zāli.

Kā vērtējat Rātslaukuma apbūvi?

Juris Poga, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs, «Jura Pogas arhitektu birojs»: «Laukums ir nepareizi sākts, un visa apbūve ir tā sekas. Ja mēģina tikai aizpildīt robus, tad nekāds apmierinošais rezultāts būt nevar. Kļūda ir apbūves haotiskumā, mēģinājumā atkārtot vēsturisko apbūvi, pēc viduslaiku metodes metinot vienu māju pie otras. Par to, ka šī vieta ir sarežģīta, liecina kaut vai tas, ka uz atklātajiem konkursiem par Kungu ielas 5 apbūvi neviens nepieteicās. Arhitekti jūt, ka tā vieta nav tik vienkārša, tāpēc baidās.»

Andrejs Ģelzis, Latvijas Arhitektu savienības arhitektūras mantojuma komisijas vadītājs, «Brīnišķīgo projektu birojs»: «Vienā vārdā — kļūda. Kļūda tajā apstāklī, ka daļēji sabūvēts kaut kas no vecā, daļēji — modernais. Arī tas, kam būtu jāatdarina vecais, izskatās jauns un moderns, piemēram, Rātsnams ar saviem plastikāta un alumīnija logiem. Nav vecās ēkas sajūtas. Ja man tiešām kaut kas ļoti nepatīt, tad tas ir Rātslaukums.»

Uģis Bratuškins, arhitektu birojs «Sestais stils»: «Tas jau tagad tāds stils — lamāt Rātslaukumu. Laukuma apbūve atbilst atmodas laika koncepcijai, atjaunot sākotnējo telpisko struktūru, veidojot tādu arhitektūru kā pirms sagraušanas. Atjaunotā vēsturiskā apbūve, piemēram, Melngalvju nams, ir precīza rekonstrukcija pēc vēsturiskiem dokumentiem, pat ķieģeļu rindu skaits atbilst kādreizējam. Tas nav slikts laukums — par to liecina kaut vai tā publiskais piepildījums. Tur vienmēr ir cilvēki. Varbūt kādas āra kafejnīcas pietrūkst, bet no pilsētvides viedokļa Rīga ar šo laukumu ir ieguvēja.»

Skiču projekts Kungu iela 5
- Ēkas kopējā platība — 1931 m2
- Apbūves platība — 319 m2
- Stāvu skaits — 3,5
- Aptuvenās izmaksas 500 Ls/m2
- Autori — arhitektu birojs «Vecumnieks & Bērziņi»

Apbūvi Rātslaukumā sarežģī agrāk arhitektūrā pieļautās kļūdas

Foto: AFI/Aigars Jansons

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv