Apkopēji sabiedrībai dod lielāku labumu nekā baņķieri

Apollo
0 komentāru

Slimnīcu apkopēji sabiedrībai dod daudz lielāku labumu nekā baņķieri — pie šādas atziņas nonākuši Lielbritānijas Jaunās ekonomikas fonda pētījuma autori.

Apkopēji sabiedrībai dod lielāku labumu nekā baņķieri

Foto: «Scanpix»/«Reuters»

Viņi aplēsuši, ka apkopēji, rēķinot uz katru mārciņu, kas viņiem tiek samaksāta, rada pievienoto vērtību desmit mārciņu apmērā.

Tikmēr baņķieriem faktiski tiek maksāts par to, ka viņi noveduši globālo finanšu sistēmu uz sabrukuma robežas. Šīs profesijas pārstāvji rada pasaules ekonomikai zaudējumus septiņu mārciņu apmērā, rēķinot uz katru ieguldīto mārciņu. Līdzīgu vērtējumu saņēmuši arī reklāmas firmu vadītāji, kas saņem lielu naudu par pārmērīga patērnieciskuma cildināšanu un stresa veicināšanu cilvēkos.

Lai precīzāk izvērtētu dažādu profesiju pārstāvju nesto labumu, fonda pētnieki izmantojuši jaunu metodiku, kurā pirmo reizi ņemta vērā katra konkrētā darba ietekme uz sabiedrību un vidi.

«Darba samaksa bieži vien neatspoguļo patieso vērtību, kāda šajā darbā tiek radīta. Mūsu sabiedrībai vajadzīga tāda apmaksas struktūra, kurā tiktu novērtēti tie darbi, kas dod vislielāko labumu cilvēkiem, nevis tie, kuri vairo peļņu uz sabiedrības un vides rēķina,» izteikusies fonda pārstāve Eilisa Loulora.

Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka šā pētījuma mērķis nebūt nav kritizēt labi atalgoto profesiju pārstāvjus vai arī pieprasīt lielāku samaksu par tādu darbu, kas pašlaik netiek novērtēts ar labu algu.

«Mūsu pētījuma jēga ir plašāka, proti, būtu jāpastāv saistībai starp darba samaksu un to labumu, ko šis darbs dod sabiedrībai, un mēs esam atklājuši, kā to aprēķināt,» piebildusi Loulora.

Pēc jaunās metodikas eksperti izvērtējuši sešu dažādu profesiju pārstāvju darbu un secinājuši, ka, piemēram, baņķierus nav pamata uzskatīt par vērtību radītājiem, jo viņi saņem dāsnu atlīdzību par to, ka noveduši globālo finanšu sistēmu uz sabrukuma robežas. Gadā saņemot no pusmiljona līdz 80 miljoniem mārciņu, vadošie baņķieri līdz ar katru mārciņu, ko viņi rada, nes sabiedrībai septiņas mārciņas lielus zaudējumus.

Turpretī bērnu pieskatīšana uzskatāma par darbu, kura devumu gan ģimenei, gan sabiedrībai būtu grūti novērtēt par augstu. Sniedzot vērtīgu palīdzību vecākiem un ļaujot viņiem nepamest darba tirgu, auklītes dod ieguldījumu vispārības labā un par katru mārciņu, ko saņem algā, nes labumu sabiedrībai deviņarpus mārciņu apmērā.

Par sabiedrībai nozīmīgu atzīstams arī slimnīcu apkopēju darbs — nodrošinot tīrību ārstniecības iestādēs, viņi uz katru nopelnīto mārciņu rada pievienoto vērtību desmit mārciņu apmērā.

Gluži pretēju vērtējumu saņēmuši visaugstāk atalgotie reklāmas nozares vadītāji — veicinot negausīgu patēriņu un dzīvi uz parāda, izraisot cilvēkos gan pārliecīgas cerības, gan nepiepildāmības sajūtu un stresu, viņi saņem algas, kas svārstās no 50 000 līdz 12 miljoniem mārciņu, un uz katru mārciņu, ko rada, nodara zaudējumus 11 mārciņu apmērā.

Vēl lielāka šī attiecība ir nodokļu grāmatvežiem — 47 mārciņu zaudējumi uz katru radīto mārciņu. Saņemot algā no 75 000 līdz 200 000 mārciņu, viņi cenšas glābt klientus un tādējādi palīdz naudai nenonākt valsts kasē, norāda pētījuma autori.

Tikmēr cilvēki, kas strādā atkritumu pārstrādes nozarē, nes sabiedrībai vismaz divkāršu labumu, jo novērš atkritumu uzkrāšanos un vienlaikus palīdz piešķirt lietām otro dzīvi, līdz ar to par katru mārciņu, kas tiek izmaksāta šo cilvēku algās, viņi dod sabiedrībai pretī 12 mārciņas.

Fonda pētnieki devuši dažādus ieteikumus, kā algu labāk varētu piesaistīt konkrētā darba radītajām vērtībām, piemēram, veidot ietekmīgu darba algu komisiju, ierēķināt jaunradīto sociālo un ekoloģisko vērtību preču un pakalpojumu cenās, kā arī veidot progresīvāku nodokļu sistēmu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv