Aprīlī būs Latvijas skolotāju kongress

Apollo
0 komentāru

Latvijas Skolotāju kongresa dome sestdien, 2009. gada 10. janvārī lēma par Latvijas Skolotāju kongresa sasaukšanas vietu, datumu, tematiku un izglītības iestāžu delegātu pārstāvniecības principiem, lai atjaunotu 1874. g. 26. jūnijā iedibināto tradīciju un ļautu pedagogiem iestāties par jaunu domāšanas kultūru un personību attīstošas jaunrades formām.

Latvijas pedagogi ir pārguruši no gadu desmitiem ilgušajām IZM koncepcijām, reformām, samudžinātajiem terminiem, bezjēdzīgi radītajiem likumdošanas aktiem un to apspriešanas. No vienas puses IZM ministre domā augstās kategorijās gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, bet no otras puses ir sabiedrībā turpina pastāvēt zemais skolotāja prestižs ar visām no tā izrietošām sekām.

Tāpēc, kā jau iepriekš informējām, Latvijas Skolotāju kongresa dome sestdien, 2009. gada 10. janvārī pulcējās uz savu pirmo sēdi, kur pieņēma «Nolikumu par Latvijas Skolotāju kongresa sasaukšanu Rīgā, Rīgas Kongresu namā 2009. gada 29. aprīlī. Saskaņā ar iestādes padomes, senāta vai citas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu, katra Latvijā reģistrētā izglītības vai izglītības atbalsta iestāde, neatkarīgi no tās veida, lieluma un atrašanās vietas, Latvijas Skolotāju kongresam izvirza vienu delegātu, kam kongresa mandāts tiks piešķirts pieteikšanās un dalības iemaksas secībā.

Līdz pieteikšanās sākumam, 2009. gada 2. februārim, kongresa mājas lapā tiks izvietota elektroniska Pieteikuma veidlapa. Ikviens delegāts pēc tās aizpildīšanas, saņems elektronisku rēķinu, bet pēc veiktās dalības maksājuma veikšanas 10,- Ls apmērā - kongresa sekretariāta apstiprinājumu par mandāta piešķiršanu. Ielūgtajiem valsts institūciju un arodbiedrību pārstāvjiem ir noteikts viesu statuss.

Lai kongress nepārvērstos par tukšu, no prakses attālu runu templi, gandrīz visas vietas zālē (kopumā 1200) tiks atvēlētas izglītības iestāžu pārstāvjiem, nevis IZM ierēdņiem, kā tas bijis iepriekš. Pirms 15 gadiem IZM organizētajā kongresā skolotājiem tika atvēlētas tikai 600 vietas no 1270 zālē esošajām. Lielākais vairums delegātu bija skolu direktori, mācību pārziņi, inspektori. Šoreiz kongresa dome cer, ka izglītības iestāžu padomes, senāti par kongresa delegātiem virzīs pedagogus, kuri ir tiešā saistībā ar izglītības ikdienas darba procesu, jo tajā netiks risināti, zinātniska, metodoloģiska vai administratīva rakstura jautājumi.

Kongress, iespējams, šoreiz būs demokrātiskāks, jo radies kā nepieciešamība no apakšas (nevis diktēta no «augšas») un iztiks bez padomju laikā iedibinātajām un pēc tam Atmodas laika pārnestajām pašslavinošajām runām un ziņojumiem.

Lielākais kongresa laiks tiks atvēlēts referātiem diskusiju rosināšanai un tēžu pieteikšanai, lai saskaņotu viedokļus diskusijām grupās. Labojot iepriekšējā kongresa kļūdu, vairs nebūs 25 diskusiju grupas, bet gan tikai 10 un kongresa noslēgumā tiks dots vārds visu grupu vadītājiem. Darba grupas vadīs un konsultēs praktizējoši pedagogi, zinātnieki, bet ne ierēdņi. Tāpat ir nolemts kongresā nelietot Latvijas pseidozinātnieku ieviestos un nevienam neko neizsakošos vārdus un frāzes, kā, piemēram, izglītotājs, izglītojamais, mācēns, apmācāmais utt.

Kā uzsvēra Dr.paed. Edgars Kramiņš, tas nebūs zaudējums politiķiem un ierēdņiem, jo šķiet, ka viņiem tāpat nebūtu daudz ko teikt skolotājiem, jo par visu labāk jau runā viņu līdzšinējā darbība vai bezdarbība. Šis, cerams, būs profesionāls kongress, kurā pedagogi runās par saviem pienākumiem pret sabiedrību.

Vairāk kā 2 stundu garumā ilga domnieku diskusija par kongresa tematiku. Tika piedāvāti divi atslēgas vārdi: «audzināšana» un «izglītība». Diskusijas noslēgumā balsošanas rezultātā, domnieki izšķīrās par labu jēdzienam «audzināšana».

Dr. phil. Skaidrīte Lasmane akcentēja Izglītības nozīmi Latvijas sabiedrībai, bet Dr. paed. E. Kramiņš, savukārt, akcentu lika uz audzināšanas trūkumu ģimenē un sabiedrībā, norādot, ka perfekts bija Latvijas brīvvalsts gados definētais izglītības mērķis: skolēna intelektuālā, estētiskā, tikumiskā un fiziskā audzināšana.

«No tā padomju gados, protams, izzuda estētiskā, tikumiskā jēdzieni(un līdz ar to izslēdzot sirds gudrību un dvēseliskumu), bet atjaunotajā LR, savukārt, novārtā tika atstāta fiziskā audzināšana. Tieši tāpēc mēs esam nonākuši šādā politiskā situācijā un nievājošās attieksmes pret izglītība jēdzienu. Iespējams likumsakarīgi, jo izglītība ir virzīta cilvēka prāta attīstībai, kamēr audzināšana – personības īpašību attīstībai. Audzināšanas mērķis ir izveidot tādu cilvēku, kurš spētu izdarīt izvēli un valdīt pats pār sevi,» tā E. Kramiņš.

Savukārt, Mag. paed. Iveta Lavrinoviča uzsver: «Kongress dos pedagogiem iespēju arī vienkārši satikties, nejusties vientuļiem un kopīgi domāt, ko mēs bez varas rīkojumiem vēl varam paši darīt savas valsts un tās iedzīvotāju labā.»

Jācer, ka līdzīgi citiem kongresiem arī šis uzrādīs jaunas personības, kuru tik ļoti trūkst mūsu sabiedrībai. Tikai personība spēj audzināt personību! Ikviena profesionāļu kongresa galvenais uzdevums ir izkristalizēt svaigu skatienu, novatorisku pieeju un analīzi.

Domes sēdei beidzoties, rīkotajā preses konferencē, domnieki izteica cerību, ka arī žurnālistiem rūp tautas nākotne, tātad ne tikai esošie, bet arī vēl skolas solos topošie ministri un viņu problēmas. Un tāpēc žurnālisti, cerams, pievērsīs pietiekamu uzmanību šī kongresa tapšanai un intervēs diskusiju grupu vadītājus, lai viņu viedoklis sasniegtu skolotājus jau savlaicīgi pirms kongresa. Tad problēmas būtu iespējams apspriest iepriekš skolās, bet delegāts ierastos uz kongresu jau ar visa kolektīva viedokli.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv