Aprit 50 gadi kopš tibetiešu sacelšanās pret Ķīnas okupāciju

Apollo
0 komentāru

Otrdien aprit 50 gadi kopš tibetiešu neveiksmīgās sacelšanās pret Ķīnas okupāciju.

Ārpasaulē nonākušās ziņas liecina, ka Ķīna ievērojami pastiprinājusi drošības pasākumus reģionā. Galvaspilsētā Lasā un citās tibetiešu pilsētās patrulē ievērojams skaits ķīniešu policistu un karavīru, bet uz Tibetas starptautiskās robežas izvietoti papildspēki.

Neskatoties uz Ķīnas drošības pasākumiem, pēdējās nedēļas uzjundījuši tibetiešu nemieri, kaut arī ziņas par tiem ir skopas. Trimdas tibetieši apgalvo, ka Tibetā būtībā ieviests kara stāvoklis.

Ārvalstu žurnālistiem iebraukšana Tibetā ir aizliegta.

Tikmēr Ķīnas amatpersonas ļāvušas noprast, ka gatavojas plašiem nemieriem sakarā ar otrdien gaidāmo sacelšanās gadadienu. Jau pērn, pieminot sacelšanās 49. gadadienu, daudzviet vēsturiskajā Tibetā izcēlās vardarbīgi nemieri, izraisot represijas, kurās saskaņā ar Tibetas trimdas valdības informāciju nogalināti vismaz 200 cilvēki.

Trimdas tibetieši ziņo, ka pēc pagājušā gada Ķīnas izvērstajām represijām reģionā joprojām mājās nav atgriezušies vairāk nekā 1200 tibetiešu, par kuru likteni nekas nav zināms.

Ķīna saistībā ar gaidāmo tibetiešu sacelšanās gadadienu sarīkojusi propagandas kampaņu, Pekinā rīkojot tautisku lugu un deju izrādes, ka arī plašu izstādi, kurā slavināta tibetiešu dzīves līmeņa uzlabošanās Ķīnas pārvaldē.

Ķīnas oficiālajos laikrakstos publicēti neskaitāmi slavinoši raksti un fotogrāfijas, kurās Tibeta raksturota kā laimīga un mierīga vieta, kas pēdējos 50 gados piedzīvojusi «būtiskas demokrātiskas reformas» un attīstību.

10. martā aprit 50 gadi kopš tibetiešu neveiksmīgās sacelšanās pret Ķīnas deviņus gadus ilgušo okupācijas varu.

1959. gada marta pirmajās dienās Ķīnas militārpersonas bija izteikušas neparastu aicinājumu Dalailamam apmeklēt teatrālu priekšnesumu un uzstāja, lai tibetiešu garīgais līderis to apmeklē bez miesassargiem.

Bailēs, ka ķīniešu gatavojas Dalailamu nolaupīt, 1959. gada 10. martā Potalas pili Lasā aplenca aptuveni 300 000 tibetiešu, lai aizsargātu savu garīgo līderi.

Kaut arī atsevišķas sadursmes ārpus Lasas jau bija notikušas iepriekš, šie notikumi iezīmēja sacelšanās sākumu galvaspilsētā.

Divas dienas vēlāk Lasas ielās izgāja protestētāji, pasludinot Tibetas neatkarību. Tuvākajās dienās ķīniešu un tibetiešu spēki nostiprināja savas pozīcijas pilsētā.

15. martā tibetiešu valdība sāka realizēt plānu Dalailamas evakuēšanai no apdraudētās pilsētas, tibetiešu spēkiem nodrošinot maršrutu izkļūšanai no Lasas. 17. martā pie Potalas pils trāpīja divi ķīniešu raidīti artilērijas šāviņi, pārliecinot Dalailamu nekavējoties doties trimdā uz Indiju.

Atklātas kaujas sākās naktī uz 19. martu, kad ķīnieši bombardēja Norbulngkas un Lasas galvenos klosterus. Kaujas ilga tikai divas dienas, jo tibetiešu spēki bija ievērojamā mazākumā un vāji bruņoti.

Ķīnas okupācijas spēki laika posmā no 1959. gada marta līdz oktobrim nogalināja 87 000 tibetiešu.

Sacelšanās gadadienu katru gadu atzīmē gan trimdas tibetieši, gan viņu atbalstītāji daudzās pasaules valstīs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv