Aprit 60 gadi, kopš PSRS kosmosā palaida pirmo mākslīgo Zemes pavadoni Video

Apollo
68 komentāri

Tieši pirms 60 gadiem - 1957. gada 4. oktobrī - no Padomju Savienības teritorijas kosmosā tika palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Sputnik-1, aizsākot tā dēvēto «kosmisko ēru».

Aprit 60 gadi, kopš PSRS kosmosā palaida pirmo mākslīgo Zemes pavadoni

Foto: Public Domain

Sputnik-1 nosaukums cēlies no krievu valodas vārda, kas apzīmē satelītu, un kosmosā tas tika palaists 10:29 no rīta pēc Maskavas laika. Kosmosā pavadonis pavadīja 92 dienas.

83,6 kilogramus smagajam pavadonim bija 585 mm liels sfēras diametrs, un tas bija veidots no 2 mm bieza alumīnija sakausējuma. Pavadoņa ķermenim bija piestiprinātas četras antenas, no kurām divas bija 2,9 m, bet pārējās divas — 2,4 m garas.

Foto: Public Domain

Zemes orbītā tas traucās ar aptuveni 28968 kilometrus stundā lielu ātrumu, apriņķojot Zemi vienas stundas un 36 minūšu ilgā laikā.

Pavadonis bija saredzams no zemes ar binokli īsi pirms saulrieta vai pēc saullēkta, kā arī katram radioamatierim bija iespēja ar paštaisītām ierīcēm uztvert pavadoņa raidītos signālus.

1958. gada 4. janvārī Sputnik-1 iegāja Zemes atmosfēras blīvajos slāņos un sadega.

Oficiāli Sputnik-1 tika palaists kosmosā Starptautiskā ģeofiziskā gada ietvaros, tomēr, tā kā pavadonis nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, tā nozīme bija vairāk politiska - paredzēta PSRS prestiža celšanai un padomju, un sociālistiskās sistēmas propagandas spēcināšanai. PSRS pavadoņa palaišana pamatīgi iedragāja ASV kā zinātnē attīstītākas valsts godu.

Foto: Public Domain

Pēc veiksmīgās Sputnik-1 palaišanas un misijas izpildīšanas starp PSRS un ASV sākās tā saucamās «kosmiskās sacensības», kas bija viens no procesiem, kas norisinājās aukstā kara laikā.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem pirmais amerikāņu Zemes mākslīgais pavadonis Explorer 1 startēja 1958. gada 1. februārī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv