Apsaimniekotājs par ēkas siltināšanu prasa 3448 latus, iedzīvotāji pārsteigti

Apollo
91 komentārs

Pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) apsaimniekotās ēkas Dārza ielā 38a iedzīvotājiem radušās domstarpības ar apsaimniekotāju par nama siltināšanas projekta izmaksām - iedzīvotāji ir pārsteigti, ka no viņiem tiek prasīti 3448 lati par ēkas energoauditu un tehniskās apsekošanas atzinumu, savukārt RNP uzsver, ka iedzīvotāju vietā neviens cits ar ēkas siltināšanu saistītos izdevumus nevar segt.

Apsaimniekotājs par ēkas siltināšanu prasa 3448 latus, iedzīvotāji pārsteigti

Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Dārza ielas nama iedzīvotāji šonedēļ tikušies ar partijas «Vienotība» Rīgas domes pārstāvjiem un pauduši satraukumu, ka apsaimniekotāja rīcības dēļ radīts risks zaudēt Eiropas līdzfinansējumu ēkas siltināšanai un sadārdzinātas projekta projektēšanas izmaksas. Tāpat iedzīvotāji pauda neizpratni par RNP rēķinu par projekta novērtējumu un tehniskajām izmaksām 3448 latu vērtībā, kas esot pretrunā RNP iepriekš solītajam, ka nekādas papildus izmaksas no iedzīvotājiem netiks prasītas.

«Rīgas namu pārvaldnieka» preses sekretārs Krists Leiškalns aģentūrai LETA skaidroja, ka parasti šīs pozīcijas tiek apmaksātas no mājas uzkrājumiem, taču Dārza ielas 38a gadījumā nama uzkrājums pirms gada notērēts, lai nomainītu durvis. Viņš arī uzsvēra, ka netiek prasīts, lai iedzīvotāji 3448 latus samaksātu uzreiz, bet gan piedāvāts vienoties par pieņemamāko rēķina apmaksas modeli un termiņu.

Viņš arī norādīja, ka divas nama pilnvarotās personas parakstījušas līgumu ar RNP, kurā ne tikai uztic apsaimniekotājam kārtot visas nepieciešamās formalitātes, bet arī apņemas segt visus papildus izdevumus, kas radušies šī uzdevuma izpildes gaitā. Šajā gadījumā gan energoautits un tehniskās apsekošanas atzinums nevar tikt uzskatīts par papildus izdevumiem, bet gan ir pamata dokumentācija, kas nepieciešama projekta īstenošanai.

Leiškalns arī noraidīja pārmetumus par to, ka projekts ir sadārdzināts, jo līgums ar SIA «Komunālserviss» par energoaudita un tehniskās apsekošanas veikšanu noslēgts iepirkuma konkursa rezultātā. Leiškalns uzsvēra, ka šie darbi nav papildus izmaksas, bet gan dokumentācija, kas jānodrošina, lai varētu izstrādāt ēkas vienkāršotās renovācijas projektu un tāmi, kas tālāk iesniedzami Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai.

Rīgas domes opozīcijas deputāti pēc tikšanās ar iedzīvotājiem pauduši viedokli - ja RNP būtu tālredzīgi apguvis Eiropas Savienības līdzfinansējumu, šie izdevumus varēja iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās, kas iedzīvotājiem nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus. Leiškalns noraidīja arī šos pārmetumus, norādot, ka iedzīvotāji pusi no energoaudita un tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksām saņems atpakaļ no Eiropas līdzfinansējuma kā projekta attiecināmās izmaksas, kad ēkas siltināšanas projekts būs noslēdzies.

«Vienotības» Rīgas domes pārstāvji secinājuši, ka Dārza ielas 38a nama iedzīvotājiem nācies saskarties ar ierēdņu kompetences trūkumu, kā rezultātā nav skaidrs, vai Dārza ielas ēkas siltināšana vispār notiks. Pēc politiķu domām, šis piemērs parāda, ka Rīgā ēku siltināšanas process netiek profesionāli organizēts un vadīts - gada laikā kopš brīža, kad nama iedzīvotāji bija pieņēmuši lēmumu to siltināt, RNP ir vilcinājies, un tagad uzkrauj iedzīvotājiem pašu neizdarības dēļ radušās izmaksas, tādējādi graujot iedzīvotāju uzticību.

Pēc Leiškalna teiktā, iedzīvotāji jūlijā devuši RNP pilnvarojumu veikt tehniskās dokumentācijas izstrādi, bet 26.septembrī pieņemts lēmums, ka ēka jāsiltina. Siltināšanas projekts izstrādāts, saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē, iesniegts LIAA, un šā gada martā no aģentūras saņemts projekta apstiprinājums ar nosacījumu, ka nepieciešama civiltiesiskā apdrošināšana kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Mājai dārza ielā 38a šāda apdrošināšana izmaksātu 168 latus, taču šos izdevumus segs projektētājs, uzsvēra Leiškalns.

Līdz ar to projekta formalitātes praktiski ir pilnībā nokārtotas un projekts ir gandrīz gatavs īstenošanai - ēkas renovācijas darbi varētu sākties jau šā gada rudenī vai nākamā gada pavasarī, un vienīgais, kas to varētu apturēt, būtu paši iedzīvotāji, ja tie atteiktos segt tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas un nolemtu pārtraukt noslēgtos līgumus.

Savukārt «Vienotība» uzskata, ka šis ir nopietns signāls, lai pārskatītu RNP darbību un vērtētu RNP darbinieku profesionalitāti. «Ēku siltināšanas projektiem RNP ir izveidojis atsevišķu nodaļu, kura acīmredzami nepilda savas funkcijas. Ja tāda ir realitāte, pašvaldības uzņēmumā nekavējoties jāveic reorganizācija,» uzskata politiķi. Lai turpmāk novērstu šādas situācijas, būtu jāatjauno un jānostiprina Rīgas domes pakļautībā esošās Rīgas enerģētikas aģentūras kapacitāte.

LETA jau ziņoja, ka pērn galvaspilsētā nav nosiltināta neviena «Rīgas namu pārvaldnieka» apsaimniekošanā esoša ēka. Šogad gan sagaidāms, ka situācija nedaudz mainīsies, - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) līdz šim noslēgti astoņi līgumi par projekta īstenošanu, no kuriem trīs ir izbeigti, jo būvnieku piedāvātās ēku siltināšanas izmaksas izrādījušās daudz augstākas, nekā plānots. Vēl viens ēkas siltināšanas projekta iesniegums ir apstiprināšanas stadijā, kā arī no jauna iesniegti projektu iesniegumi par septiņu dzīvojamo māju renovāciju.

Laika posmā no 2011.gada 2.maija līdz 2013.gada 1.martam ar «Rīgas namu pārvaldnieka» Energoefektivitātes projektu nodaļas līdzdalību organizētas 530 dzīvokļu īpašnieku kopsapulces par dzīvojamo māju siltināšanas jautājumiem, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu., taču šajā periodā pieņemti tikai 25 dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi par visu energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanu - tehniskās dokumentācijas izstrādi un energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanu, piesaistot ERAF līdzfinansējumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe uzsvēra, ka dzīvokļu īpašnieki lēmumu attiecībā uz energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanu pieņem pakāpeniski - sākotnēji pieņem lēmumu par tehniskās dokumentācijas izstrādi un pēc tam, kad sagatavota dokumentācija, lemj par renovācijas darbu veikšanu.

Dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanai līdz 2013.gada 15.janvārim veikti 75 energoaudita pārskati, 18 tehniskās apsekošanas atzinumi, 16 vienkāršotās renovācijas projekti.

Kā ziņots, pašvaldības aģentūra «Rīgas enerģētikas aģentūra» līdz šā gada martam veiks energoauditu 20 daudzdzīvokļu mājām Rīgā, šim nolūkam paredzot 2660 latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Rīgā kopumā būtu jānosiltina 5200 dzīvojamo namu, no kuriem ap 4300 ēkas apsaimnieko «Rīgas namu pārvaldnieks».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv