Apsardzes uzņēmumi: nozarē ir liels nelegāli nodarbināto skaits

Apollo
0 komentāru

Apsardzes pakalpojumu nozarē ir liels nelegāli nodarbināto skaits un būtu nepieciešams sakārtot nodokļu iekasēšanas mehānismu, atzīst biznesa portāla «Nozare.lv» aptaujātie apsardzes uzņēmumi.

Apsardzes uzņēmumi: nozarē ir liels nelegāli nodarbināto skaits

Foto: Evija Trifanova/LETA

AS «G4S Latvia» valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis norāda, ka drošības pakalpojumu tirgū darbojas neadekvāti liels apsardzes kompāniju skaits - aptuveni 300 licenzētas kompānijas, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk uz vienu iedzīvotāju nekā, piemēram, Lielbritānijā.

Turklāt pēc Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības «Apsardze» likvidēšanas nozares spēlētāju skaits strauji turpina pieaugt. «Ņemot vērā, ka šajā nozarē ir liels nodarbināto cilvēku skaits, acīmredzams ir fakts, ka vairums no kompānijām spēj pastāvēt vienīgi uz godprātīgas nodokļu nemaksāšanas rēķina - šajos «grūtajos laikos» aptuveni gada laikā drošības risinājumu tirgus spēlētāju skaits no aptuveni 300 kompānijām ir palielinājies teju līdz 450. Tas vien liecina, ka valstī ir akūta nepieciešamība sakārtot nodokļu iekasēšanas mehānismu. Varbūt šis ir laiks, kad beidzot konstruktīvi pievērsties jau ilgstoši piedāvāto risinājumu realizēšanai, piemēram, sociālā nodokļa nomaksas datu publiskošanai uz vienu darbinieku.«

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija sadarbībā ar nozares profesionāļiem sagatavojusi un izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi grozījumu projektu Apsardzes darbības likumā. Grozījumu projekts paredz par pienākumu apsardzes komersantiem izsniegt nodarbinātā apliecības. Šāds priekšlikums ir vērsts uz nelegālās nodarbinātības izskaušanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu apsardzes pakalpojumu tirgū.

Grozījumu projekts Apsardzes darbības likumā ir apsardzes komersantu un valsts iestāžu veiksmīgas sadarbības rezultāts, informē SIA «Koblenz drošība» valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Viņš stāsta, ka izmaiņas ir vērstas uz tirgus sakārtošanu, kas gan SIA «Koblenz drošība», gan citiem apsardzes uzņēmumiem nāks tikai par labu. Šie grozījumi vissmagāk skars tos apsardzes uzņēmumus, kuros darbinieki tiek nodarbināti nelegāli vai kuru darbība notiek tikai «uz papīra».

«Tādiem uzņēmumiem būs grūtāk noslēpt darba likumdošanas, nodokļu u.c. pārkāpumus,» norāda Terinks.

Jau spēkā esošais Apsardzes darbības likums paredz, ka katram apsardzes darbiniekam jābūt darbinieka identifikācijas apliecībai. Lielākā daļa uzņēmumu šo prasību līdz šim arī pildīja. Paredzētie grozījumi precīzāk nosaka to, kādai informācijai tajās jābūt norādītai, un uzliek dažus papildu pienākumus par šo karšu saturu un izmantošanu, stāsta SIA «Koblenz drošība» valdes priekšsēdētājs.

«SIA «Koblenz drošība» šādas apliecības ieviest iespējams divu nedēļu laikā. Arī trim lielākajiem apsardzes uzņēmumiem, kuri nodarbina 500-1000 apsargu, apliecību izdalīšana un izsniegšana varētu aizņemt vienu mēnesi. Bet lielākajai daļai apsardzes firmu, kuras nodarbina tikai dažus desmitus apsargu, apliecību fiziska ieviešana, manuprāt, ir pavisam vienkārša,» pārliecināts Terinks.

«Mūsu apsardzes darbiniekiem jau patlaban ir obligātas apliecības jeb identifikācijas kartes, kurā iekļauts vārds, uzvārds un identifikācijas numurs. Pēc grozījumu spēkā stāšanās esošās apliecības būs jāpapildina darba līguma noslēgšanas datumu un numuru. Protams, izmaiņas prasīs papildu izmaksas no darba devēja puses, kas esošajā situācijā ir nevēlamas. Ja normu izdosies pilnībā ieviest, ieguvēji būs tie uzņēmumi, kas jau patlaban legāli nodarbina darbiniekus,» atzīst drošības kompānijas «Grifs AG» valdes loceklis Ainars Bundulis.

Viņš atzīmē, ka svarīgākais jautājums ir par kontroli un sankcijām. «Ja netiks ieviests noteikums par apsardzes sertifikāta anulēšanai pārkāpuma gadījumā, tad paredzētie grozījumi nedarbosies, īpaši tāpēc, ka naudas sodi par nelegālo nodarbinātību šobrīd ir pārāk zemi.«

Pašlaik kontroles mehānisms ir atstāts Valsts policijas un Valsts darba inspekcijas rokās, kā tas bijis līdz šim. «Tomēr, tā kā valsts iestāžu budžeta iespējas ir ierobežotas, tad paralēli tiek izskatīta iespēja, ka daļu pārraudzības pasākumu varētu tikt nodota nozares asociācijai. Taču tam būs nepieciešams laiks un papildu likumdošanas bāzes sagatavošana,» atzīst Terinks.

Ja 2007.gadā cilvēkiem būtiskākā bija apsardzes pakalpojumu kvalitāte, tad patlaban noteicošā ir cena. «Maksājam visus nodokļus, bieži vien ir grūti konkurēt ar pakalpojumu cenām tirgū. Pašreizējās fiziskās apsardzes cenas liecina, ka pieaug tendence arvien palielināties pelēkajam apsardzes sektoram,» norāda Bundulis.

Grozījumi Apsardzes darbības likumā paredz arī noteikt papildu ierobežojumus apsardzes sertifikātu saņemšanā tām personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī personām, kurām diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai psihiski traucējumi.

SIA «Koblenz drošība» iekšējā darbībā gan šie grozījumi būtiskas izmaiņas neieviesīs, norāda Terinks. «Arī līdz šim pieņemtos apsardzes darbiniekus mēs papildus pārbaudījām par sodāmību, administratīvajiem pārkāpumiem un veselības stāvokli.«

«Likuma grozījumi par apsargu sodāmības un veselības stingrāku kontroli varētu ierobežot darbaspēka apjomu nozarē - iespējams, daļa no apsardzes darbiniekiem, pienākot kārtējam apsardzes sertifikāta pagarināšanas termiņam, to vairs nevarēs izdarīt. Tas nozīmē, ka pēc gada vai diviem iespējams apsardzes darbinieku deficīts darba tirgū. Tajā pat laikā jāatzīst, ka šīs izmaiņas ļaus izvairīties no nekvalitatīvu darbinieku pieņemšanas darbā,» norāda Terinks.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv