Apšauba oficiālo versiju par Raula Vallenberga nāvi

Apollo
0 komentāru

Vēsturnieki atklājuši liecības, kas rada šaubas par padomju oficiālo versiju par zviedru diplomāta Raula Vallenberga likteni.

Nesen atrasts dokuments liecina, ka Vallenbergs ir bijis dzīvs nedēļu pēc tā datuma, kuru padomju amatpersonas dēvē par viņa nāves dienu.

Strādājot par diplomātu Budapeštā, Otrā pasaules kara gados Vallenbergs no nosūtīšanas uz nacistu koncentrācijas nometnēm izglāba vairākus desmitus tūkstošus ebreju, izsniedzot viņiem Zviedrijas pases.

Kad Ungāriju ieņēma padomju karaspēks, Vallenbergu 1945.gada 17.janvārī arestēja, un par viņa turpmāko likteni drošu ziņu nav.

Pēc gadiem ilga spiediena atklāt viņa atrašanās vietu Padomju Savienība 1957.gadā paziņoja, ka Vallenbergs miris 1947.gada 17.jūlijā no sirdslēkmes Lubjankas cietumā Maskavā, ko pārzināja Staļina slepenpolicijas NKVD.

Taču Maskava nav izdevusi Vallenberga mirstīgās atliekas un diplomāta ģimene, kā arī eksperti gadu desmitiem ilgi noraidīja padomju versiju par Vallenberga nāves apstākļiem.

ASV dzīvojošais krievu izcelsmes vēsturnieks Vadims Biršteins un vācu vēsturniece Zuzanna Bergere, sadarbībā ar zviedru diplomāta ģimeni, vairākus gadus veltījuši Vallenberga likteņa pētīšanai.

Vēsturnieki analizējuši stingri cenzētu dokumentu kopijas, kuras viņi saņēmuši pēc pieprasījuma no Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) arhīviem.

Pagājušā gada novembrī vēsturnieki saņēmuši dokumentu, kurā skaidri rakstīts, ka Vallenbergs, acīmredzot, ir «ieslodzītais numur septiņi», kas Libjankas cietumā nopratināts 1947.gada 23.jūlijā.

Kā aģentūrai AFP skaidroja Bergere, liecības par to, ka «ieslodzītais numur septiņi» patiešām ir Vallenbergs, ir diezgan pārliecinošas.

Dokumenti liecina, ka izmeklētājs, kurš bija atbildīgs par Vallenberga lietu, vadījis 16 stundas ilgu «ieslodzītā numur septiņi» nopratināšanu. Izmeklētājs nopratinājis arī Vallenberga kameras biedru un viņa šoferi.

Kaut arī dokumenti, iespējams, tikai liecina par to, ka Vallenbergs bijis dzīvs dažas dienas ilgāk, nekā apgalvo padomju vara, vēsturnieki uzskata, ka tā ir ļoti nozīmīga informācija, jo līdz ar to iespējami vairāki alternatīvi Vallenberga tālākie likteņi.

«Ja apstiprināsies, ka «ieslodzītais numur septiņi» patiešām bija Vallenbergs, atkal būs apsveramas visas iespējas,» norādīja Bergere.

Tādā gadījumā Vallenbergs, iespējams, nomira 23.jūlija nopratināšanas laikā, vai arī tika notiesāts un nosūtīts uz citu cietumu vai darba nometni, vai arī viņam tika izpildīts nāves sods.

Gadu gaitā ik pa laikam parādījušās liecības, ka diplomāts redzēts dzīvs kādā padomju cietumā. Ja viņš vēl būtu dzīvs, Vallenbergam tagad būtu 97 gadi.

Zviedrijas un Krievijas vēsturnieku darba grupa 2001.gadā izdotā ziņojumā minēja, ka Vallenbergs, iespējams, turēts dzīvs padomju cietumos, lai varētu viņu izmantot, lai tirgotos ar Rietumiem. Šādiem apgalvojumiem tomēr nav nekādu nopietnu pierādījumu.

Krievijas prokuratūra 2001.gadā paziņoja, ka Vallenbergs kļuva par Staļina terora upuri. Savukārt FDD arhīva vadītājs Vasīlijs Hristoforovs ir paziņojis, ka Vallenberga nāves cēlonis bijusi sirdslēkme.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv