Apšauba trūcīgo iedzīvotāju skaita sarukuma iemeslus

Apollo
11 komentāri

Trūcīgo skaita samazināšanās valstī, par kuru liecina 2012.gada statistikas dati, nav saistīta ar personu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bet drīzāk bija panākta tāpēc, ka trūcīgā statusa saņemšanai vairākās pašvaldībās tika piemēroti stingrāki nosacījumi, teikts Tiesībsarga biroja 2012.gada ziņojumā.

Apšauba trūcīgo iedzīvotāju skaita sarukuma iemeslus

Foto: AFP/Scanpix

Trūcīgo cilvēku skaits Latvijā sāka sarukt 2012.gada martā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati. Kopumā gada laikā tas samazinājās par 50 500 cilvēku, turklāt tendence samazināties trūcīgo skaitam turpinās arī šogad.

Tikmēr tiesībsargs uzskata, ka daļa šo cilvēku joprojām atbilst trūcīgā statusam, bet viņiem ir liegta palīdzība nesakārtotas likumdošanas dēļ.

Veicot vizītes pašvaldībās un saņemot informāciju par tendenci trūcīgo personu skaitam samazināties, Tiesībsarga biroja darbiniekiem tam par iemeslu tika norādītas veiktās izmaiņas noteikumos, kas regulē trūcīgā statusa piešķiršanu, skaidrots Tiesībsarga biroja ziņojumā. Iedzīvotāji neizpratnē par sociālo dienestu rīcību vērsušies Tiesībsarga birojā, kas secinājis, ka daļā gadījumu personu materiālais stāvoklis nebija mainījies un iepriekš tas atbilda trūcīgas personas statusam, līdz ar to personas bija tiesīgas saņemt pašvaldības sociālos pabalstus.

Tiesībsargs uzskata, ka iemesli palīdzības atteikšanai daudzos gadījumos ir bijuši tieši veiktie grozījumi «Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu», kas kopš 2012.gada 1.jūnija dod pašvaldībām tiesības pašām noteikt regulējumu attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas drīkst piederēt trūcīgajiem.

Tiesībsarga birojs konstatējis, ka daudzas pašvaldības ar regulējuma noteikšanu nesteidzās - 2012.gadā tas nebija noteikts Valmierā, Madonā, Rīgā un arī citās pašvaldībās. «Daļa pašvaldību uzskatīja, ka pašvaldības regulējuma neesamība nevar radīt problēmas, jo sociālais dienests, lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu, izvērtē katru gadījumu individuāli. Taču praksē tika konstatēts, ka pašvaldību sociālie dienesti, lemjot par trūcīgās personas (ģimenes) statusa piešķiršanu, reti izmanto individuālo pieeju un strikti vadās pēc konkrētām tiesību normām,» pausts Tiesībsarga biroja ziņojumā.

Tā, piemēram, Ministru kabineta noteikumi vairs neparedz, ka trūcīgajam drīkst piederēt automobilis. Līdz ar to, ja pašvaldība savos saistošajos noteikumos nav noteikusi automobili kā mantu, kura nav uzskatāma par personas īpašumu, sociālais dienests lemj par atteikumu piešķirt statusu, skaidrots ziņojumā.

Kādā pārbaudes lietā Tiesībsarga birojs konstatējis, ka sociālais dienests, atsakot piešķirt trūcīgā statusu kādai ģimenei, nebija ņēmis vērā apstākli, ka ģimenei piederošais transportlīdzeklis ir noņemts no ekspluatācijas pirms vairāk nekā pieciem gadiem.

Konstatēti arī vairāki gadījumi, kad sociālais dienests ar savu rīcību ir pieļāvis bērna tiesību pārkāpumu, liedzot bērnam saņemt sociālo palīdzību, ja vecāks nepilda līdzdarbības pienākumu, bet ģimenes ienākumu un materiālais stāvoklis atbilst trūcīgas ģimenes statusam.

Tiesībsarga ieskatā, lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu, katras pašvaldības sociālajiem dienestiem būtu pēc iespējas jāizvērtē katras situācijas faktiskie apstākļi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv