Aptauja: Iedzīvotāji apzinās siltināšanas ieguvumus, taču rīcību gaida no valsts un pašvaldības

Apollo
12 komentāri

Kaut arī iedzīvotāji labi apzinās ieguvumus no daudzdzīvokļu namu siltināšanas ikmēneša komunālo rēķinu mazināšanā, tomēr risinājumu siltuma rēķinu samazināšanā iedzīvotāji sagaida no siltumenerģijas uzņēmumiem, valsts un pašvaldības.

Aptauja: Iedzīvotāji apzinās siltināšanas ieguvumus, taču rīcību gaida no valsts un pašvaldības

Foto: LETA

Arī iedzīvotāju tehniskās zināšanas māju siltumnoturības un celtniecības jomā nav pietiekamas, lai saviem spēkiem realizētu māju renovācijas projektus, secina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts.

Institūta aptauja rāda, ka izdevumi par apkuri ir liels slogs ģimenes budžetam: samazināt izdevumus par mājokļa apkuri ir svarīgi 90% iedzīvotāju un 97% padomju laika daudzdzīvokļu mājās dzīvojošajiem.

Tikai 40% aptaujāto padomju laika daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku saskata iespēju mājokļa siltuma rēķinu mazināt pašu spēkiem, ar kaimiņiem vienojoties par mājas renovācijas darbiem. Tā vietā lielākā daļa aptaujāto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa apkures rēķins jāmazina siltumenerģijas uzņēmumam, pašvaldībai, mājas apsaimniekotājam vai valstij.

Vienlaikus deviņi no desmit iedzīvotājiem labi apzinās, ka apkures rēķinu mazināšanā efektīva ir nama siltināšana, logu un radiatoru nomaiņa, reālā siltuma patēriņa uzskaitīšana dzīvokļos un moderna, ar temperatūras regulēšanas iespējām aprīkota automatizēta siltummezgla uzstādīšana namā.

Kamēr 14% dzīvokļu īpašnieku būtu gatavi uzņemties iniciatīvu un iesaistīt citus mājas iedzīvotājus kopīgā rīcībā nama renovēšanai, 57% ar atsaucību uzņemtu iniciatīvu no kaimiņiem. «Divi lielākie izaicinājumi tiem, kas gatavi ieguldīt savu laiku, zināšanas un darbu mājas siltumnoturības renovācijas organizēšanā, ir citu dzīvokļu īpašnieku atbalsta gūšana un zināšanas nama renovācijas organizēšanai,» secina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Lai ņemtu kredītu un sāktu darbus, nepieciešams 51% dzīvokļu īpašnieku atbalsts. «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta aptaujā 17% dzīvokļu īpašnieku norādīja, ka nebūtu gatavi piedalīties kopīgā nama siltināšanā, baidoties, ka kredītsaistības nāksies maksāt arī par citiem, baidoties no pieaugošiem ikmēneša izdevumiem vai iespējas kredītsaistību rezultātā pazaudēt dzīvokli. Taču 55% no skeptiķiem būtu pārliecināmi mainīt domas, ja redzētu, ka viņu ieguvums no komunālo rēķinu samazināšanās būtu lielāks nekā viņu kredīta maksājums par mājas siltināšanas darbiem.

«Kā rāda «Swedbank» pieredze, prasmīgi organizētam mājas siltināšanas projektam kredītmaksājumu kompensē siltuma rēķina samazinājums. Izdošanās atslēgvārds ir siltināšanas projekta pareiza noorganizēšana - zināt, kas, kā un par cik ir jādara, lai rezultāts attaisnotu plānoto,» skaidro Kauliņa.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika posmā no 1946. līdz 1990.gadam uzceltajās daudzdzīvokļu mājās dzīvo 50% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Rīgā teju 70% iedzīvotāju. Ekonomikas ministrijas informācija norāda, ka nosiltināto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits varētu būt ap 4% no kopskaita. Lielākajā daļā padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju labākajā gadījumā ir nomainīti logi un ir iespēja regulēt temperatūru nama siltummezglā.

Trīs ceturtdaļas aptaujāto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa apkures rēķins jāmazina siltumenerģijas uzņēmumam. Siltumenerģijas uzņēmumi patiešām iegulda naudu, lai siltuma enerģijas ražošanu un apgādi padarītu efektīvāku. Pateicoties tam, kā arī dabasgāzes cenas samazinājumam šoziem liela daļa iedzīvotāju iegūs no apkures tarifu pazeminājuma. Piemēram, pie šoruden apstiprinātajiem tarifiem pie vienāda patēriņa piecu lielāko Latvijas pilsētu mājsaimniecības šoziem maksās no 6,7% līdz 16% mazāk.

Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka vidējais siltumenerģijas ietaupījums renovētajās mājās ir 43%. «Padomju laika daudzdzīvokļu māju atjaunošana ir ne tikai efektīvākais risinājums siltuma rēķinu mazināšanā, bet arī risinājums īpašuma vērtības, dzīves vides kvalitātes celšanai un drošai apdzīvošanai. Īpašums ir kapitāls - pret to var aizņemties, to var pārdot grūtā brīdī, tas var kalpot kā alternatīvs pensijas uzkrājums. Par dzīvokļiem padomju laika mājās mēs nevaram runāt kā par nopietnu ieguldījumu nākotnē, ņemot vērā šo īpašumu bēdīgo stāvokli,» norāda Kauliņa.

Iedzīvotāji, kam pieder dzīvoklis padomju laikā celtā mājā, salīdzinoši retāk savu dzīvokli uztver kā ieguldījumu nākotnē - tikai 51% dzīvokļu īpašnieku uzskata, ka paši vai viņu bērni varēs šajā īpašumā dzīvot vēl daudzus gadus, dzīvokļa vērtība laika gaitā augs, un vajadzības gadījumā to varēs izdevīgi pārdot. Salīdzinoši - dzīvokli par savu ieguldījumu nākotnē uzskata 68% «jauno projektu» īpašnieku un pirmskara namos dzīvojošo.

«Swedbank» pieredze rāda, ka salīdzināmiem dzīvokļiem renovētā mājā un nerenovētā mājā tirgus vērtība var atšķirties par 20%.

Institūta izpēte rāda, ka iedzīvotāji slikti orientējas tehniskajās lietās, kas saistītas ar mājas siltumnoturību, iedzīvotāji ne vienmēr ir zinoši pat par nama esošo stāvokli. Savukārt namu apsaimniekotāji ne vienmēr ir pietiekoši aktīvi mājokļu siltināšanas pasākumu ierosināšanā, kaut arī kā nozares speciālisti labāk spētu kompetenti organizēt renovācijas darbus salīdzinot ar dzīvokļu īpašniekiem, norāda Kauliņa.

Aptauju par iedzīvotāju attieksmi jautājumos, kas saistīti ar mājokļu siltuma rēķiniem un māju renovāciju, veica pētījumu centrs SKDS, novembrī aptaujājot 1322 Latvijas iedzīvotājus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
26

2017. gada 26. septembris

Vārda dienas

Kurts, Knuts, GundarsŠellija, Šelda, Šeilija, Šeila, Ņikita, Nikita, Gundra, Gundolfs, Gundaris

Valūtu kursi

26.09.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv