Apzinīgs autovadītājs ir budžeta grāvējs, jo viņš tajā neiemaksā soda naudas

Apollo
21 komentārs

Ir cilvēki, kas mācās no svešām kļūdām, un ir tādi, kas spiesti mācīties no savām, bet ir cilvēki, kuri no kļūdām vispār nemācās, kāpj uz tiem pašiem grābekļiem un saņem jau sen dzirdēto kritiku. Šādas pārdomas izraisa informācija par jaunās fotoradaru programmas ieviešanas gaitu. Neizpratni izraisa ne jau fakts, ka papildus fotoradari Latvijā šogad nebūs, bet kārtējās diskusijas par līdzekļu sadalījuma principiem. Finanšu, Satiksmes un Iekšlietu ministrijas nevarot atrast kopēju valodu jautājumā, kā sadalīt fotoradaru ieņēmumus - likt kopējā budžetā vai tomēr paredzēt satiksmes drošības uzlabošanai.

Apzinīgs autovadītājs ir budžeta grāvējs, jo viņš tajā neiemaksā soda naudas

Foto: Ieva Čīka/LETA

Skaidrs, ka Finanšu ministrija grib, lai nauda būtu kopējā katlā un varētu lāpīt budžeta caurumus, citi vēlas, lai šie līdzekļi tiktu novirzīti stāvokļa uzlabošanai uz ceļiem. Labi zinām, ka autovadītāji ir vieni no aktīvākajiem nodokļu donoriem, viņi maksā akcīzes nodokli par degvielu, no kura tikai 20% tiek ceļiem, maksā PVN, transporta līdzekļa ikgadējo nodevu un ekspluatācijas nodokli, remontē automašīnas, pērk OCTA - tas viss nodokļu formā pilda budžetu. Pie kam jāatceras, ka Latvijas autovadītājs ir izteikts Baltijas valstu līderis obligāto maksājumu ziņā. Tā kā mūsu braucēji ir pelnījuši labus ceļus un drošu braukšanu.

Kopējam fotoradaru ieviešanas mērķim jābūt satiksmes drošības uzlabošanai, tātad mērķis nevar būt «nopelnīt» pēc iespējas vairāk kam citam. Iedomāsimies amatpersonu, kura priecājas, ka radari ir «iekasējuši» par 30% vairāk naudas nekā bija plānots. Kas tur ko priecāties - tas nozīmē, ka autovadītāji ir izdarījuši attiecīgi lielāku pārkāpumu skaitu, un šī satiksmes drošības programma nedarbojas. Sanāk, ka katrs apzinīgs autovadītājs ir budžeta grāvējs, jo viņš tajā neiemaksā soda naudas. Latvija Eiropas Savienībā ir pirmajā vietā satiksmes negadījumos bojāgājušo samazinājuma ziņā, tomēr mēs joprojām esam virs ES vidējā rādītāja bojā gājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem. ES - vidēji 60 cilvēki, bet Latvijā ievērojami vairāk - 86. Tas nozīmē, ka satiksmes drošības jautājumi valstī joprojām ir īpaši aktuāli.

Ceļi ir jālabo ar steigu, tam tiek paredzēti gan vietējie, gan ES struktūrfondu līdzekļi. Atcerēsimies, ka 2015. gadā Latvija prezidēs Eiropas Savienībā. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka prezidentūrai esam paredzējuši 102 miljonus eiro, salīdzinoši Lietuvai, kura prezidēs šā gada otrajā pusgadā, paredzēti 62 milj. eiro, bet Polija, kurai bija 115 miljoni, budžetā iekļāva ceļu infrastruktūras salabošanu. Vai arī mēs varam cerēt, ka šajos 102 miljonos, būs kāda daļa ceļu infrastruktūrai? Mēs taču negribam, lai eiroierēdņiem, kuriem prezidentūras kontekstā ir jāapmeklē Rīga, tiktu izdalīti visurgājēji, bet par Latvijas ceļiem Briselē stāstītu anekdotes.

Pārdomas izraisa arī nodoms mainīt galvenā fotoradaru ieviesēja, CSDD, statusu pārveidojot to par valsts aģentūru. Katra reorganizācija prasa laiku un līdzekļus, turklāt CSDD finansiāli atbalsta Motormuzeju un Biķernieku trasi, bet šāda reorganizācija var apdraudēt šo objektu eksistenci. Vēl ir laiks pieņemt pareizus lēmumus, lai pārkāpēju maksājumi stiprinātu tieši satiksmes drošību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv