Ar izdegušo Balto zāli Rīgas pilī saistīts kāds kuriozs Attēlu galerija

Apollo
91 komentārs

Būvnieki uzskata - nevar teikt, ka ugunsgrēkā Rīgas pilī zaudēts jau restaurācijā paveiktais.

Objekta būvuzraugs, kapitālsabiedrības «Būvalts» projektu vadītājs Bruno Fībigs intervijā žurnālam «Ir» pastāstījis, ka līdz nelaimei būvnieki apguvuši aptuveni trīs miljonus latu no Rīgas pils rekonstrukcijai atvēlētajiem 20 miljoniem. Abām zālēm - Baltajai un Svētku, kas nelaimē cietušas visvairāk - būvnieki vēl nebija īsti ķērušies klāt.

Savukārt SBRE projekta direktors, «RE&RE» ģenerāldirektors Didzis Putniņš žurnālam atklāj, ka ar ugunsgrēkā cietušo Balto zāli saistās kāds kuriozs.

«Ar Balto zāli ir kuriozs - tajā uz kolonnām balstījās vecā pārsedze ar ģipša veidojumiem, un tā pa šiem gadiem pils pamatu sēšanās dēļ bija ievērojami iesēdusies. Tāpēc varēja redzēt, ka zāle ir ārkārtīgi šķība. Bija lēmums, ka atstājam to šķību un tikai restaurējam, taču tagad iztaisnosim,» stāsta Putniņš. Viņš arī stāsta, ka pēc ugunsgrēka tomēr saglabājies «viens pietiekami liels» griestu fragments, no kura varot uztaisīt veidņus un ar atlējumiem rekonstruēt zaudētos griestus.

«Atrasto daļu mēģināsim ielikt atpakaļ kā vienu nelielu sastāvdaļu jaunveidotajos griestos,» saka Fībigs. Visi atradumi gruvešos tiekot dokumentēti, un nekas zudumā neejot.

Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis.

Ugunsgrēks varētu būt izcēlies Kastelas daļā. Ugunsgrēkā ir daļēji cietušas Kastelas daļas, austrumu piebūves daļas un priekšpils daļas bēniņu, jumta konstrukcijas.

Tāpat ugunsgrēka radīti bojājumi ir Svētku zāles jumta daļā. Pārējās telpas ugunsgrēks nav skāris, bet konstrukcijas ir samērcētas dzēšanas procesā.

Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.

Jau vēstīts, ka LTV raidījums «Panorāma», atsaucoties uz avotiem, kuru vardu nevar izpaust, vēstīja par trīs versijām, kuras šobrīd tiek izskatītas.

Viena no versijām - neuzmanīga rīcība ar uguni, jo pils bēniņos atrasti cigarešu izsmēķi, lai gan pilī smēķēt ir stingri aizliegts un par to draud 100 latu sods.

Otrā versija liecina, ka ugunsgrēku varēja izraisīt bojājums elektrības vados vai pieslēgumos, savukārt trešā un ticamākā versija liecina, ka strādnieki varēja būt darbojušies ar tā dēvēto fleksi, jeb leņķa slīpmašīnu.

Zāģējot ventilācijas caurules, dzirksteles varēja iekrist sausajos materiālos. «Panorāma» vēstī, ka notikuma vietā atrasti arī divi izlietoti ugunsdzēšamie aparāti, kas varētu norādīt uz mēģinājumiem apslāpēt ugunsgrēku pašu spēkiem.

 Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis intervijā aģentūrai BNS norādījis, ka trīs iespējamajos Rīgas pils ugunsgrēka cēloņus VP neapstiprina. «Ja kāds tā runā, tā ir viņu atbildība. Pašlaik norit izmeklēšana, un tās interesēs nekādu informāciju nesniegsim,» BNS sacījis Ķuzis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv