Ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas saglabājas spēcīgs; īstais laiks investīcijām

Apollo
154 komentāri

Ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas saglabājas spēcīgs, kas vēlreiz apliecina, ka pašreiz ir īstais laiks investīcijām, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā referente Zaiga Puškina.

Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Foto: Ieva Čīka/LETA

Atbilstoši jaunākajiem statistikas datiem Latvijas rūpniecības kopējā izaugsme jūnijā bija 7,8%, ko pamatā nodrošināja apstrādes rūpniecības augstie pieauguma tempi. Jūnijā apstrādes rūpniecība uzrādījusi straujāko izaugsmi šā gada laikā, nozares izlaidei gada perspektīvā pieaugot par 10,1%. Izlaides pieaugums fiksēts arī ieguves rūpniecībā - par 13,5% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, taču elektroenerģijas un gāzes apgādes apmēri uzrādīja pirmo samazinājumu kopš 2016.gada septembra, šā gada jūnijā sarūkot par 2,2%.

Tādējādi, ņemot vērā rūpniecības darbības rezultātus pusgadā kopumā, 2017.gada sešos mēnešos nozares kopējā izaugsme sasniedza 9%, tajā skaitā apstrādes rūpniecības izlaide pirmajā pusgadā pieauga par 7,9%, enerģētikas sektors palielinājās par 12,6% un ieguves rūpniecība par 16,5%.

«Šodien publicētie apstrādes rūpniecības ražošanas apmēra izmaiņu dati parāda, ka jūnijā izteikti spēcīga izaugsme bijusi augsto un vidēji augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apmēri šā gada jūnijā bija par 20,9% augstāki nekā pagājušā gada jūnijā. Ķīmisko vielu un produktu ražošana šajā pašā laika periodā pieauga par 39,2%, kas ir straujākais izaugsmes temps ķīmiskajā rūpniecībā pēdējo divu gadu laikā. Tas liecina, ka apakšnozarē bija saņemts nozīmīgs pasūtījums, kas tika izpildīts jūnijā. Tāpat augstu izaugsmi uzrādīja visas mašīnbūvi veidojošās apakšnozares, kuru ražošanas procesus raksturo vidēji augsta tehnoloģiskā intensitāte - elektrisko iekārtu ražošana gada perspektīvā pieauga par 23,6%, automobiļu un piekabju ražošana par 41,3%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana - par 43,7%. Ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka spēcīgu izaugsmi uzrāda tieši tehnoloģiski augsti attīstītās apakšnozares, jo tās parasti ražo sarežģītāku un augstākas pievienotās vērtības produkciju, tādējādi šīs apakšnozares ir konkurētspējīgākas un arī to izaugsmes potenciāls ir labs,» klāstīja Puškina.

Vienlaikus jau trešo mēnesi pēc kārtas spēcīga izaugsme fiksēta pārtikas produktu ražošanas apakšnozarē, kuras izlaide šā gada jūnijā bija par 10,1% augstāka nekā pirms gada. Izņemot piena produktu ražošanu, izaugsme bijusi visās pārtikas produktu grupās, piemēram, gaļas un gaļas produktu ražošana jūnijā palielinājusies par 6%, augļu un dārzeņu pārstrāde bija par 17,8% lielāka, zivju un vēžveidīgo pārstrāde - par 20,3%. Par 6,1% pieauga arī konditorejas izstrādājumu ražošana.

«Jāatzīmē, ka saldumu ražošanas izaugsmes perspektīvas Latvijā ir daudzsološas, ko nodrošina investīcijas topošajā SIA «Chocolette Confectionary» šokolādes fabrikā Jelgavā un saldumu ražotāja «Laima» jaunās ražotnes izveide Ādažos,» piebilda FM pārstāve.

Labu izaugsmes tempu jūnijā uzrādīja arī vairākas citas apstrādes rūpniecības apakšnozares - apģērbu ražošana (+20,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+13,5%), mēbeļu ražošana (+13,2%), dzērienu ražošana (+11,6%), būvmateriālu ražošana (+9,9%) u.c.

Savukārt nelielu izlaides kritumu jūnijā atkal piedzīvoja kokrūpniecība, kuras ražošanas apmēri bija par 0,5% zemāki nekā pirms gada. Izlaide kokapstrādē joprojām saglabājas augstajā iepriekšējā gada līmenī. Pašreizējais pasūtījumu līmenis kokrūpniecībā ir augsts, tomēr novērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apmēriem liecina, ka apakšnozares izlaides temps nākotnē varētu palēnināties.

«Jaunākie Latvijas rūpnieku aptauju rezultāti uzrāda, ka novērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apmēriem apstrādes rūpniecībā jūlijā joprojām saglabājies salīdzinoši augsts - tas bija virs pagājušā gada vidējā līmeņa. Turklāt kopumā apstrādes rūpniecības uzņēmumi pašreiz ir nodrošināti ar pasūtījumiem, kā arī nozarē tiek prognozēts nodarbinātības pieaugums. Savukārt jautājumā par ražošanu ierobežojošajiem faktoriem, šā gada trešajā ceturksnī ir palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kuriem ražošanas apmēru pieaugumu liedz sasniegt materiālu vai iekārtu trūkums, kas liecina par pieaugušo investīciju nepieciešamību nozarē,» informēja Puškina.

Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss turpina kāpumu, uzņēmēju un patērētāju noskaņojumam Latvijas lielākajā eksporta tirgū jūlijā sasniedzot jaunu augstāko līmeni kopš 2007.gada vidus.

«Tas nozīmē, ka ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas saglabājas spēcīgs, kas vēlreiz apliecina, ka pašreiz ir īstais laiks investīciju veikšanai, lai kāpinātu ražošanas apmērus un pilnībā izmantotu labvēlīgo situāciju ārējās vidē. Jāatzīmē, ka šis gads izceļas ar labu rūpniecības izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Piemēram, šā gada jūnijā Lietuvas rūpniecība pieauga par 6,9%, savukārt Igaunijas rūpniecības izaugsme sasniedza pat 14,5%, apliecinot, ka spēcīgais ārējais pieprasījums pozitīvi ietekmē rūpniecību visās Baltijas valstīs,» klāstīja FM pārstāve.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 7,9%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv